Atbilde no PTAC:

Saskaņā ar likuma Par aviāciju 110 panta grozījumiem, kas stājās spēkā 2017.gada 20.decembrī, ir noteikts, ka iekāpšanas atteikuma, lidojuma atcelšanas vai kavēšanās gadījumā saskaņā ar Regulu 261/2004 pretenzija pārvadātājam ir iesniedzama sešu mēnešu laikā no lidojuma dienas vai dienas, kurā lidojums bija paredzēts. Norādām, ka likums Par aviāciju ir speciālais normatīvais akts, kas attiecas uz konkrēto jomu, tādējādi, ja lidojums ir pēc 2017.gada 20.decembra pretenzija aviokompānijai ir iesniedzama sešu mēnešu laikā saskaņā ar 110.pantu.

Neskatoties uz to, ka tas ir noteikts likumā, mēs tomēr vērtējam, vai aviokompānija ir informējusi pasažieri par pretenzijas iesniegšanas kārtību, proti, vai tas ir noteikts aviokompānijas pārvadājuma noteikumos vai informatīvajā paziņojumā par pasažieru tiesībām, kas ir jāizsniedz, ja lidojums kavējas vai ir atcelts, vai ir atteikta iekāpšana. Te katrs gadījums būtu jāvērtē individuāli. Ja pasažieris ir vērsies uzreiz, bet aviokompānija ir atteikusi, tad vajadzētu mums iesniegt iesniegumu.

Esam prasījuši aviokompānijām, kas veic lidojumu no Latvijas, vai viņu noteikumos ir iekļauts noteikums par sešiem mēnešiem. Ārzemju kompānijas norāda, ka pretenzijas pieņem arī pēc sešiem mēnešiem, līdz ar to šeit problēmām nevajadzētu būt. AirBaltic ir iekļāvis šo prasību savos pārvadājuma noteikumos, bet ar Smartlynx šobrīd notiek sarakste.

Es laikam atkārtošos, bet lāga nevaru saprast, kāpēc PTAC izpratnē kaut kādam Aviācijas likumam būtu augstāks juridisks spēks nekā ES regulai? Manuprāt ir jābūt tieši otrādi. 

Spriežot pēc tā, ka''Ārzemju kompānijas norāda, ka pretenzijas pieņem arī pēc sešiem mēnešiem'', nevienā citā valstī tāds marasms netiek praktizēts. 

Parasti jau regulu prasības likumā neiekļauj, tāpēc nav skaidrs, kādēļ Aviācijas likumā parādījies šis termiņš. Dīvaina tā piezīme par "prasījuši aviokompānijām". Ja netiek iekļauts, tad darbojas parastie noilguma termiņi - tāpēc ārvalstu aviokompānijām šāds jautājums varētu būt samērā funny.

Šis 6 mēnešu termiņš likumā parādījās 2017.gada beigās pēc Ašradena ierosinājuma uz 2.lasījumu Saeimā. Likumprojekta anotācijā vispār nav apskatīts un izrunāts. Visdrīzāk pats PTAC, lai vienkāršotu savu esamību, ierosināja ielikt to termiņu, attiecīgi samazinot sava darba apjomu.

To "augstāko spēku" jau skatās tikai normu konflikta gadījumā. Te konflikta nav, jo regula termiņu vispār nereglamentē. Tāpēc jāskatās pēc likuma. Cits jautājums ir par likuma pamatotību, jo tas interpretē regulu. Var sniegt Satversmes tiesā, lai atceļ.

Tad varbūt, vajag to izdarīt? Ir mums te kāds, kam ir laiks ar to nodarboties un kas zina, kā tas jādara? Jo es piekrītu, ka marasms par tiem sešiem mēnešiem. Ņemot vērā kā pasažierus futbolē šajā jautājumā, un regula uzliek par pienākumu informēt par tiesībām, kas netiek darīts (plakātu uz lidostas sienas pie tualetes, es neuzskatu par informēšanu no aviosabiedrības puses), būtu tā kā lai to nostiprināt par tiem 10 gadiem un viss.

Nez, tikai pie kā vērsties. Satversmes tiesa skata likumu atbilstību satversmei, bet ne ES regulām. Te ož pēc kaut kādas ES tiesas institūcijas.

Regulas gars taču ir nodrošināt visiem vienādas tiesības šajā jomā ikvienā ES valstī. Nu kā gan lai ārzemnieks zin kaut ko par Aviācijas likumu un tā uzliktajiem ierobežojumiem!?

PTAC atbilde vispār ir kaut kādā sētaspuikas līmenī... Esam prasījuši!!! VIŅIEM (PTAC) ir jānosaka aviokompānijām sūdzību pieņemšanas termiņi un arī visi citi parametri, nevis laipni tām jāprasa, kā tad nu šīm labpatiktos!

Tā atbilde nebija uz oficiālu iesniegumu, bet gan caur maniem Eiropas Komisijas kanāliem, tika pajautāts tiešā veidā. Līdz ar to tas bija neformāli, nevis iesniegums ar atbildi un parakstu

Var jau sākt ar pieprasījumu Ekonomikas ministrijai, lai paskaidro, kādēļ tā, ministra personā, ierosināja ieviest šo termiņu, attiecīgi interpretējot ES regulu un neievērojot citā likumā noteiktos prasījumu termiņus.

Lai atbild un tad var skatīties kam un ar kādu pamatu sniegt tālāk.

Regula neko nesaka par termiņiem. Nenosaka, bet arī neaizliedz noteikt. Tātad, termiņu var noteikt citā likumā. Strīds varētu būt tikai par to, vai pusgads ir samērīgs termiņš vai nav (noilgumu nenoteikt vispār būtu absurds, tāds iestājas pat par smagiem kriminālnoziegumiem).

Kā jūs domājat, ja lidojums bija četrus gadus atpkaļ, Lufthansai pretenzija tika iesniegta uzreiz, bet atteica izmaksāt (jo kaut kut otrā pasaules malā bija migla), toreiz atmetu ar roku un PTAC neaizsūtīju neko. Ir jēga celt augšā un sūtīt tagad PTAC? Jeb nu jau pa vēlu skaitīsies?

Ja vari atrast pierādījumus tam, ka migla tomēr nebija, tad droši raksti PTAC.

Piemērošanas veidus parasti atļauj izvēlēties direktīvas, regulas parasti vietējais likumdevējs neinterpretē vai arī to dara pats regulas pieņēmējs, papildus pieņemot īstenošanas regulas.

Lietderība šim 6 mēnešu ierobežojumam? Ja esošajos likumos noilgumi tāpat jau ir noteikti - komerctiesībās 3 gadi, civiltiesībās - 10 gadi.

Bet īstenošanas regulas nav, termiņu regulas līmenī nenosaka. Prasītos atrast kādu tiesas lēmumu šajā sakarā. Citādi regulā vispārīgi apzīmējumi: "Šajā regulā noteiktās saistības attiecībā uz pasažieriem nedrīkst ierobežot vai atcelt", "Dalībvalstu noteiktās sankcijas par šīs regulas pārkāpumiem ir efektīvas, samērīgas un atturošas."

Skaidrs, ka likumu par aviāciju ir rakstījuši mūsu pašu aviatori (viņu lobijs), un ielikuši 6 mēnešus, lai nebūtu komerclikuma 3 gadi. To gan prasītos apstrīdēt.

Kā jau minēju. 2017.gada grozījumos šo termiņu likuma 2.lasījumā ierosināja Ašradens. Vispār bez kaut kādām iepriekšējām diskusijām MK, komisijās vai citur. Vienkārši uzradās. Kā interesēs? Droši vien divi ieinteresētie - BT un PTAC.

Vismaz Satversmes tiesai ir prasība pierādīt, kā tas ietekmē un kas jau ir darīts, lai to mainītu. Tad nu jautājums, kā to varētu izdarīt.

Linca,

Man ir svaigs piemērs no LOT par ēšanas apmaksu. Bija atcelts reiss, kavēja vairāk nekā 5 stundas, ēdu salātus un dzēru bezalkoholisko kokteili, pēc tam 2x kafiju:

Negāju nekādu vaučeri meklēt, izlasīju regulā par "samērīgu apjomu", nolēmu, ka tas arī ir mans "samērīgais apjoms" .

Līdz šim nav dzirdēts, ka kāda no klasiskajām aviokompānijām stīvētos ar ēdināšanas čeku apmaksu. Ar kompensācijām, jā,tas skaidrs. 

BT kā parasti cenšas turēt zemcenu aviokompāniju līniju sliktākajā nozīmē. Turklāt, ja jau, atbilstoši regulai, nekādi ēdināšanas kuponi netika piedāvāti, tad, acīmredzami, aviokompānija deleģē pasažierus izlemt, kas būtu "samērīgi izdevumi" attiecībā pret gaidīšanas laiku.

Sveiki,

Tika atcelts lidojums Lufthansa stjuartu streika dēļ 8. novembrī (lidojums tika nodrošināts nākamajā dienā). Lufthansa ir atbildējusi, ka tas esot force major (arī PTAC sniedz šādu atbildi) un kompensāciju negrasās izmaksāt.

Kādas idejas - vai jēga cīnīties?

Vai ir jēga - nezinu, bet AF man pēc otrās vēstules samaksāja, kad bija viņu pilotu streiks. Ja jau varētu nemaksāt, droši vien nemaksātu.

Bet nu, cik dzirdēts, Ryanair arī nevienam nemaksāja par saviem streikiem.

P.S. Toreiz AF pirmajā vēstulē atteica, jo biju norādijis N26 kontu, tātad Vācijas. Ja jau es esot Vācijas rezidents (pārsteidzīgs pieņēmums), tad kāda tur Vācijas tiesa kaut kad esot lēmusi, ka streiks ir forsmažors. Kad uzrakstīju dusmigu vēstuli, ka man ar Vāciju nav nekāda sakara, un, ka viņiem pašiem vajadzētu spēt kontrolēt savus darbiniekus, samaksāja. Tā kā var gadīties, ka Lufthansa tiešām nemaksā, balstoties uz Vācijas tiesu praksi.

Tas nevar būt force majeure, jo šis streiks bija saistībā ar pašu Lufthansu. Tas varētu būt force majeure tādā gadījumā, ja no Lufthansas tas nebūtu atkarīgs. Piemēram, streiko lidosta, kurā ir jānonāk vai streiko visi gaisa dispečeri, kur lidmašīnai ir jālido un nav citu variantu kā aizlidot. Apstākļi, kas nav atkarīgi no līgumslēdzēja rīcības. Lufthansai būtu vajadzējis izvērtēt, kas ir lielākas problēmas - maksāt algas stjuartiem vai maksāt kompensācijas pasažieriem. Viņi izlēma par labu pasažieriem.

Ar šādiem un līdzīgiem argumentiem es cīnītos līdz tiesai. Vācijas tiesa varētu arī to apēst.

Kaut kāds kompensāciju piedziņas kantoris (neatceros kurš) sludināja, ka arī streika gadījumā izsitīs kompensāciju.  Ja galīgi nekur nekas nevedās, tad dod visādiem compensaair, skycop u.t.t. lai noslogo LH darbiniekus.

Jālūko atsaukties uz Helga Krüsemann and Others v TUIfly GmbH

Man arī liekas, ka te viss bija zem aviokompānijas kontroles, jo tieši tās piekāpšanās rezultātā tālākie streiki ir novērsti. Būtu ātrāk piekrituši, streika taču nebūtu.

Krusemann ir tikai wildcat streika gadījumā, kad paņēma slimības lapas un neatnāca. Uz parastajiem streikiem tas it kā neattiecoties. AirHelp itkā reklamējas, ka izsit arī streiku gadījumā, bet vai reāli dabū arī, es nezinu

Man arī tas liekas idiotiski, ka parasts streiks neskaitās, bet pagaidām tā esot. 

Nē nu, paldies, ka pateici, ka "pagaidām tā esot" un nav jēgas neko darīt, lai to mainītu. Lufthansa saka akurāt to pašu, to jau mēs zinājām.

kad SAS streikoja šogad, tad airhelp.com baigi reklamēja, ka viņi varēja dabūt kompensaciju no SAS

Tu Krusemann lietu esi lasījis? Es esmu. Tur ir par wildcat. Ja tev ir kādas citas lietas dati, kas attiecas uz visiem streikiem, labprāt dzirdētu.

Un, es NETEICU, ka nav jēgas neko darīt, lai to mainītu.

Es izpētīšu un varbūt pamēģināšu darīt.

protams, ka esmu lasījis, man pat liekas, ka te pats ieliku linku uz to. spriedums ir par wildcat, jo lieta bija par waildcat. nu tu apmēram saki - zin, tiesas spriedums bija par ēku brīvības gatvē 36, tādēļ to nevar ņemt par pamatu lietai, kas saistās ar līdzīgu lietu ar ēku kr. barona 33/35.

bet tur taču ir aprakstīts, kādi apsvērumi lika pienemt šādu lēmumu un tie arī atbilst katram LH pašas darbinieku streikam, galvenokārt ar to, ka 1) ir aviokompānijas kontrolē to novērst un 2) pašu darbinieku streiks pieder pie normālas uzņēmuma darbības.

Nu patiesība jau ar to tika kaut kā nebūt glābta situācija, jo nejēgas no Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumā personas pret SMARTLYNX 2016. gadā nolēma, ka uz Regulas 261 sūdzībām attiecas 21 dienas termiņš, kas Likumā "Par aviāciju" tobrīd bija ielikts no Monreālas konvencijas, kurā tas attiecoties uz "kavēšanos", kaut konvencijā šis termiņš attiecas tikai un vienīgi uz BAGĀŽAS kavēšanos. Man, strādajot aviācijas nozarē nu jau 21 gadu, to spriedumu lasīt ir dziļi iekšēji derdzīgi, jo tas ir tik ārkārtīgi absurds un nepareizs.

Laikam kāds tomēr saprata, ka sūdi būs ar šādu Regulā 261 paredzēto tiesību ierobežošanu, tādēļ to "dāsni" palielināja papildinot Likuma "Par aviāciju" 110. pantu.

Ja tiešām būtu laiks un apņemšanās, tad noteikti to varētu mainīt, apstrīdēt, jo ir manīts, ka šādi ierobežojumi netiek atbalstīti, galvenokārt tādēļ, ka cilvēks varbūt tikai gadu pēc lidojuma uzzina, ka šāda regula ir un kaut kas pienākas, jo aviokompānija šo info ir slēpusi vai piem. pirmajā atbildē ar nelikumīgiem iemesliem noraidījusi, kā to dara gan BT, gan citi.