Sūtīšu savu SAs lietu starpniekiem, jo jau uz kādu otro espastu atbildēja pilnīgi " uz poh.." Rakstu viniem vestuli ar likumiem un saviem jautājumiem, sanemu skolnieka atbildi ... 

"Thank you for contacting SAS customer services.
Please note SAS is not liable to pat compensation as EU claim limit of country Belgium is 1 year.
Thank you.Kind Regards,
Aditi Jadhav

Kāpēc te figurē kāda Belgija.. tāda sajūta, ka kāds Aditi  strādā no kādas Pakistanas un vispar nelasa, ko es viņiem uzrakstīju. Pirmā epastā vispar atbildēja, ka neko nezina, nevar sameklēt manu rezervāciju. Tipa pēc tāda numura un e-ticket numura nebija lidojuma. Ok, azisūtīju viniem viņu epastu ar visām rezervācijām (no kuras kopēju), tad sameklēja... Tāda sajūta, ka darbinieki domā, ka paxi ir loši...

Es vēl par to pieteikuma laiku domāju - skaidrs par EU aviokompānijām un noilguma laiku pēc katras no valsts. Bet kā tad tas darbotos, piemēram, Turkish vai Emirates lidojumam no ES? Viņiem jau galvenā mītne nav EU? Tas pēc kāda vispārīgā likuma tad, kas ir aviokompānijas pārvaldošs? Jo, ja paskatās to pašu Monreālas konvenciju par sūdzību laiku, nu tur ir ļoti īsti tie termiņi.

Ja kādam interesanti, tad streika dēļ atceltā reisa papildus ceļojuma izdevumus (vilciens no vācijas uz VIE biznesklasē) gan swed gan BT piekrita kompensēt pilnībā. Swed dažu dienu laikā, Baltic sola 15d laikā iemaksāt kontā, nebija nekādu iebilžu vai kasīšanās

    Cien. ceļotāji!

Lūdzu viedokli! Vai ir vērts cīnīties tālāk? 

Lidoju 9.martā ar AIRBALTIC no Dubajas uz Rīgu, Lidmašina no Rīgas izlidoja 4h vēlāk (sniegputenis un slēgtais skrejceļš). Attiecīgi no Dubaijas Rīgā ieradāmies ar 3h kavēšanos. Dubajas lidostā AIRBALTIC uzsauca maltīti MacDonaldā.

Iesniedzu pretenziju AIRBALTIC un ātri saņēmu jau prognozēto atbildi (skat. zemāk)

Lidojuma numurs(i) un datums(i): BT792 2023-03-09

Ziņa: Atbilstoši EK Regulai Nr. 261/2004 vēlos saņem kompensāciju par vairāk kā trīs stundu kavējumu ierodoties Rīgas lidostā 9.martā pēc plkst 18. ( plānotais ierašanās laiks plkst.15). Lai gan pilots ļoti centās nekavēt vairāk kā trīs stundas, ziņojums lidmašīnai nolaižoties bija, ka pareizs laiks ir 18.05. Reāli, lai gan lidmašina uz skrejceļa apstājās 17.58, durvis izkāpšanai tika atvērtas pēc plkst.18.tiem un izkāpt varēja ne ātrāk kā plkst 18.10.

Kompensācijas apmērs: 600.0 EUR

Kompensācija saskaņā ar ES regulu: Jā 

Izdevumu atlīdzinājums: Nē 

Kompensācijas veids: Bankas pārskaitījums

Aviokompānijas airBaltic vārdā vēlos pateikties par laiku, ko veltījāt, rakstot mums, kā arī atvainoties par neērtībām, kas Jums radās lidojuma kavēšanās dēļ. 

Vēlos Jums paskaidrot, ka Jūsu lidojums kavējās gaisa kuģa rotācijas dēļ. Gaisa kuģa, ar ko sākotnēji bija plānots veikt Jūsu izvēlēto lidojumu, iepriekš veiktā lidojuma izlidošana kavējās laikapstākļu dēļ starptautiskajā lidostā Rīga, kas izraisīja gaisa kuģa incidentu, un pēc tam lidostas administrācijas pieņēma lēmumu slēgt lidostas skrejceļu, ko airBaltic bija jāievēro.

Lidojuma dienā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs bija izziņojis brīdinājumu par stipru snigšanu. Nelabvēlīgie laikapstākļi (spēcīgā snigšana un mainīgais sānvējš) pasliktināja redzamību lidostā, kā arī apgrūtināja skrejceļa tīrīšanu lidostā. Tādēļ viena no ielidojošajām lidmašīnām daļēji novirzījās no skrejceļa. Tā kā šī lidmašīna tomēr daļēji atradās uz skrejceļa un ņemot vērā faktu, ka drošība aviācijā ir augstākā līmeņa prioritāte, lidostas vadība pieņēma lēmumu uz laiku skrejceļu slēgt.

Šī lidostas Rīga lēmuma dēļ tika ietekmēti arī citu aviokompāniju reisi uz jūsu galamērķi, attiecīgi samazinot lidostas spēju tos visus apkalpot savlaicīgi. Tiklīdz situācija uzlabojās un tika saņemta atļauja lidojuma veikšanai, tas tika izpildīts.

Tā kā mēs nevaram iepriekš precīzi paredzēt laika apstākļus Rīgas lidostā, kā arī, nevaram tos ietekmēt, tad atzīstams, ka Jūsu lidojums tika kavēts no mums neatkarīgu apstākļu dēļ, proti, ārkārtēju apstākļu dēļ. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 261/2004 „ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos” 5. panta trešā daļa paredz, ka „(..) gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija (..), ja (..) lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi”. Kā to savā praksē ir atzinusi arī Eiropas Savienības Tiesa (skatīt, piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 23. oktobra spriedumu apvienotajās lietās Nr. C-581/10 un C-629/10), tad arī, lemjot par kompensācijas izmaksāšanu pasažieriem lidojuma kavēšanās gadījumā, pārvadātājam ir jāizvērtē vai lidojuma kavēšanos nav izraisījuši ārkārtēji apstākļi un apstiprinājuma gadījumā, pārvadātājs ir tiesīgs atsaukties uz Regulas Nr. 261/2004 5. panta trešo daļu ne tikai lidojuma atcelšanas, bet arī lidojuma kavēšanās gadījumā. Līdz ar to mēs nevaram izmaksāt kompensāciju lidojuma kavēšanās dēļ.

Papildus vēlos Jums paskaidrot, ka mēs cenšamies izvairīties no lidojumu kavēšanās, jo tas rada ievērojamas neērtības mūsu pasažieriem. Diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams un kavēšanās notiek. Tādos gadījumos tiek izmantoti visi pieejamie resursi, lai samazinātu kavēšanās ilgumu un nodrošinātu iespējami savlaicīgāku izlidošanu. Tāpēc vēlos Jums apliecināt, ka mēs darījām visu iespējamo, lai izvairītos no šīs situācijas un nodrošinātu Jūsu nonākšanu galamērķī pēc iespējas ātrāk.

Protams, regulā ir atruna, ka iepriekšējo reisu kavēšanās ir attaisnojošs iemesls.

Air Baltic vajadzētu Dubaijā turēt lieku lidmašīnu gadījumam, ja kavējas izlidošana no Rīgas? Absurds!

Lūdzu varētu precizēt, kur regulā ir atruna, ka iepriekšējo reisu kavēšanās ir attaisnojošs iemesls? 

Tādas atrunas nav, bet loģika saka priekšā, ka šajā gadījumā kompensāciju nedabūsi. Varētu dabūt izdevumu atmaksu, ja tādi būtu bijuši. 

"(15) Par ārkārtējiem apstākļiem uzskata tos, kuros gaisa satiksmes pārvaldības lēmums attiecībā uz noteiktu gaisa kuģi noteiktā dienā izraisa ilgu kavēšanos, kavēšanos līdz nākamajai dienai vai viena vai vairāku šā gaisa kuģa lidojumu atcelšanu, pat ja attiecīgais gaisa pārvadātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai izvairītos no lidojumu kavēšanās vai atcelšanas."

Slinkums meklēt spriedumus, kur bija nākamo reisu kavēšanās. Lai meklē tie, kam lielāka interese.

Tur gan kā sākotnējās kavēšanās iemesls minēts gaisa satiksmes pārvaldības lēmums, nevis laikapstākļi, bet, no otras puses, arī sliktu laikapstākļu gadījumā kāds pieņem lēmumu, ka nevar lidot, konkrētajā gadījumā, visdrīzāk, Rīgas lidosta.

08MAR   CDG-RIX reiss nobrauca no skreiceļa 23:15 un dēļ tā skrejceļs tika tika aizvērts vairākas stundas.
https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/lidosta-_riga_-noticis-negadij...

RIX-DXB parasti izlido 23:30, tīdz ar to tas neaizlidoja laicīgi uz Dubai un likumsakarīgi, ka atpakaļ nevarēja atlidot ātrāk.

Regula, kā jau likums, ir diezgan vispārīga un precīzi neuzskaita visus gadījumus. Šaubos, ka tiesā kāds mēģinājis pierādīt vajadzību katrā galapunktā turēt pa liekai lidmašīnai gadījumam, ja neizdodas izlidot no bāzes.

Varbūt kaut ko jaucu, bet atmiņā stāv ka bija tiesas lēmums un jāmaksā kompensācija, jo laika apstākļu problēma nebija ne izlidošanas punkta un ne galapunktā, bet tur gan lidmašīna plānots lidot A -> B -> C, un sliktie laika apstākļi bija A, bet pax lidoja B->C

Dunbar v Easyjet: https://www.scotcourts.gov.uk/search-judgments/judgment?id=c313f5a6-8980-69d2-b500-ff0000d74aa7

Cik saprotu no šī sprieduma, nav tāda viena cieta noteikuma šajā sakarā - jāskatās konkrētā gadījuma konkrēti apstākļi. Vispārējais princips ir tāds, ka jo lielāks intervāls starp "extraordinary circumstances" iestāšanos līdz lidojumam, jo mazāk ticami, ka "extraordinary circumstances" tiks atzīti par uz konkrēto lidojumu attiecināmajiem, jo palielinās iespēja lidsabiedrībai kaut ko darīt situācijas labā. Tajā gadījumā bija 6 stundu kavējums, kuru bija iespējams paredzēt ~10 stundas iepriekš, un Easyjet aizbildinājās, ka nevarēja nosūtīt citas teorētiski pieejamas lidmašīnas, jo trijām bija tehniskas problēmas. Tiesa skeptiski uztvēra šo argumentu, un piesprieda kompensāciju.

labas gadījumā, domāju, ka būs grūti argumentēt, ko BT varēja izdarīt, lai izvairītos no 3 stundu kavējuma no Dubaijas uz Rīgu, līdz ar to izredzes saņemt kompensāciju ir zemas. Pretējā virzienā būtu daudz spēcīgāki argumenti.

Kādi spēcīgāki argumenti pretējā virzienā - tur taču skrejceļš bija slēgts.

Te drīzāk jāpriecājas, ka sanāca tā, kā sanāca, jo varēja taču būt arī tā, ka apkalpei būtu jāpārstrādā atļautās stundas, lai izlidotu, rezerves apkalpe nebūtu pieejama, un lidmašīna uz Dubaiju nemaz neaizlidotu, vai aizlidotu nākamās dienas vakarā. Būtu neliels tusiņš uz BT rēķina, bet tas arī viss.

Es biju domājis hipotētisku situāciju, kurā laikapstākļi Dubaijā neļauj lidmašīnai izlidot uz Rīgu, un līdz ar to kavējās nākamais tās lidmašīnas reiss, kas izlido no Rīgas.

Nu vismaz mans augstākminētā sprieduma lasījums liek secināt, ka šādā hipotētiskā situācijā izredzes uz kompensāciju būtu augstākas, jo BT būtu grūti pamatot, kāpēc viņi savā bāzes lidostā nevar nodrošināt citu apkalpi, vai arī atrast citu lidmašīnu ātrāk nekā pēc 24+h.

Vai varat padalīties ar pieredzi kompensācijas pieprasīšanā no TAP portugal? Dēļ viņu misconnectiona ieradāmies galamērķī 48h vēlāk. Aviokompānijai iesniedzu kompensācijas pieprasījumu jau oktobrī, uz ko viņi nekādi nereaģē. Tālāk vērsos pie ECC Latvijā, kas pārsūtīja ziņu ECC portugāļiem. Joprojām nekādu ziņu. Kā jūs iepriekš esat rīkojušies, lai panāktu pozitīvu iznākumu?

Paldies. 

Man arī no rudens TAP stāv sūdzība un arī Īrijas PTAC ir iesaistīts, bet no abiem klusums. Baigi nesteidzos. Došu kādam Airhelp, Skycop lai viņi arī no savas puses sāk viņus čakarēt.

Paga paga. Gribat teikt, ka gadījumos, kad lidmašīna jau izlidošanas lidostā ierodas ar 3 stundu kavēšanos, tad nokavēta ierašanās galapunktā nemaz nav nokavēta?

Tikko pat bija gadījums lidojumā TFS-FRA-RIX. Jau TFS lidmašīna ieradās ar pusotras stundas kavēšanos, vēl kādu stundu pasažieri sēdēja lidmašīnā uz skrejceļa, laikam nācās gaidīt brīvu slotu. Skaidrs, ka stundu garā pārsēšanās FRA tika nokavēta. Gods godam, LH automātiski pārbūkoja uz nākamā rīta lidojumu uz RIX, noorganizēja viesnīcu un taksi. Šajā gadījumā nekāda kompensācija nepienākas?

Ja aviokompānijas vaina ir vienmēr, izņemot nepiemērotus laika apstākļus, streikus, ekipāžas pārstrādi, tehniskās problēmas, pandēmijas, karus un visu pārējo, tad kāds vispār variants, kad kavēšanās būtu aviokompānijas vaina?

Tehniskas problēmas ir aviokompānijas vaina, ar retiem izņēmumiem.

Ja streiko konkrētās aviokompānijas darbinieki, nevis, piemēram, dispečeri vai krāvēji, tad arī ir aviokompānijas vaina. Tur gan var būt nianses, atkarībā no konkrētās valsts likumdošanas.

Nu, un, protams, overbukings, vai, gluži pretēji, reisa atcelšana, jo pārdots pārāk maz biļešu, arī ir aviokompānijas vaina.

Tavā gadījumā pienākas kompensācija. Gan jau lufthansa izdomās ka FRA bija kkādi ārkārtas apstākļi un tāpēc TFS neizlidoja laicīgi. Sataisi ekrānšāviņus ka FRA lidostā ar ienākošiem/izejošiem reisiem viss ir bijis ok, kā arī paskaties kuros reisos pirms FRA konkrētā lidmašīna ir lidojusi un vai citur nav kavējusies. Ja šie norakstīs uz TFS visu vainu, tad būs pierādījumi ka reiss, iespējams, iepriekšējos reisos ir jau kavējies.
Pagāšvasar LH uzcirtu sūdzību par FRA-BER reisa atcelšanu 1h pirms lidojuma, kur tālāk BER-RIX tika nokavēts. LH sākumā atšuva jo teica ka lidostā slikti apstākļi. Biju gan FRA, gan BER lidostu ienākošo/izejošo reisu ekrānšāviņus sataisījis un tad jau LH prasīju kurā lidostā bija tie sliktie apstākļi un tad uzskaitīju lielu daļu reisu kas ielidojuši un izlidojuši. Tad LH kontaktpersona saprata, ka ar lieliem meliem te neies cauri un vispār neko neatbildēja. pēc 60dienām iesniedzu Vācu PTAC un tad jau LH izgāja uz sarunu, sākumā 400eur kompensācijas vietā gribēja tikt galā ar 100eur viņu labo gribu, ka man nepienākas, bet tomēr kko var samaksāt, tad nākamais bija ka 250eur un tad galu galā piekrita 400eur kompensācija jo origināli bija CDG-FRA-BER-RIX kur ir virs 1500km.
Lufthansa nu jau 3x ir atsūtījusi linku, kur jāaizpilda konta dati un ka 10 dienu laikā ieskaitīs un jau 2 meēnešus velkās šis pasākums, jo nauda netiek ieskaitīta, tad šiem atgādinu un pēc mēneša sūta jaunu linku. Katrā ziņā LH pamatīgi čakarē. Iespējams gaida ka noguršu.

Labāk sagatavoties ar daudz info un tad jāpieķer viņi melos un tad tas viss arī jāraksta attiecīgajam PTAC lai viņi zin ar kādu melīgu info aviokompānijas atšuj potenciālos kompensācijas kārotājus.

Man jau 2 gadus procesā ir viena lieta pret Ryanair. Ik pa laikam kko reizi pusgadā uzrakstu un pārāk neiespringstu. Lieta PTAC jau drīz būs vairāk kā pusgadu un beidzot ir atbilde, ka reiss tika atcelts jo Stansted lidosta esot bijusi slēgta.
Ir kāda sistēma kur varētu pārbaudīt vai tiešām 12NOV 2020 gadā STN bija slēgta un neviens reiss nav lidojis? Kaut kā neticās. Ja kādam ir piekļuve, tad lūdzu padalaties ar info.
2020 gads otrā puse vēl bija C19 varā, bet šaubos , ka lidosta bija aizvērta.
Esmu pārliecināts, ka STN nebija slēgta un vajadzētu aizrakstīt atbildi, ka Ryanair melo un tad jau domāt tālākos soļus.

Man uz oktobra vidū iesniegtu sūdzību TAP atbildēja marta sākumā. Pēc gandrīz pieciem mēnešiem. Atbilde bija pozitīva ar papildu lūgumu norādīt bankas konta numuru. Viņiem acīmredzot daudz apkalpojamo klientu. 

TAP pats uzrakstīja pēc pusgada gaidīšanas vai pa starpu biji iesaistījis kādu PTAC vai iedevis kādam piedziņas kantorim? Man 25OCT iesniegumam statuss, ka viņi vēl dikti analizē šo procesu atceltam reisam kur visam būtu jābūs skaidtam ))))  tajā dienā šie vienkārši samazināja lidojumus  starp DUB un LIS - no 4 atstāja 3
Jāgaida iespējams pēc dažām nedēļām arī būs pozitīva ziņa no TAP.

Sveiki!

Biju šajos pašos apstākļos tikai lidmašīnā Malaga-Rīga, kur slēgtā skrejceļa dēļ mūs novirzīja uz TLL un, vēl gaisā esot TLL pilnās lidostas dēļ, aizlidināja reisu uz Viļņu.  No Malagas izlidojām jau ar 2h kavēšanos, jo 1) kavējās ienākošais reiss no RIX, 2) Malagas lidostas darbinieku dēļ, stundu lidmašīnā meklēja neesošu pasažieri. Viļņa uz lidmašīnā nosēdējām vēl stundu, jo lidosta nespēja uzņemt vienlaiku 3 reisu pasažierus, kas novirzīti no Rīgas. No BT nulle informācija un vakuums par to ko darīt un kā rīkoties tālāk. Pulkstens jau 1 naktī.Ar kādu 6 reizi izdevās sazvanīt BT klientu centru. Ar trešo reizi BT tika galā ar savām tehniskajām problēmām un e-pastā saņēmu viesnicas+viena brauciena takša voučerus. BT operators apgalvoja, ka visus izdevuma čekus jāsniedz BT un tie tiks apmaksāti. Es taču neprasru BT kompensēt man makšķernieku veikala pirkumus, bet gan primārās un Regulā atrunātās pasažiera aprūpes pamatlietas. 4 no rīta tikām viesnīcā.

Tātad mans jautājums ir par BT atteikumu apmaksāt ēdināšanas čekus un taksi no viesnīcas uz lidostu, nerunājot nemaz par alternatīva un pašizvēlēta ātrāk atgriešanās varianta Rīgā izmaksām, kuras neiekļāvu prasījumā, jo BT atkratīšanos jau paredzēju (atpakaļ reisu BT organizēja nākamajā dienā pēcpudienā, bet bez garantijas, ka tas izlidos noteiktajā laikā). Regula skaidri nosaka aviokompānijai aprūpēt pasažieri šādā situācijā, nodrošinot viesnīcu, transportu no/uz viesnīcu, ēdināšanu. BT arguments, kas ir vārds vārdā ar autores sniegto BT atbildi, neiztur kritiku. Vērsos pie airhelp, taču izbrīnija pēdējais airhelp e-pasts, kurā tiek pieprasīta papildus informācija, proti,"..ID/Passport with picture and clearly visible signature". Šis nu nekādi neatbilst Datu aizsardzības regulai, kas airhelp būtu jāpārzin kā savi 10 pirksti. Vai kādam šeit ir pieredze ar airhelp darbībām un rezultātu?

Orsonam protams ir taisnība. 

/

No tā garā pentera īsti nevar saprast, kur ir problēma. 

Tātad:

1) viesnīcas un takša vaučerus saņēmi;

2) operators teica, ka apmaksās arī pārējos izdevumu čekus, ja tādi būs. 

Vai tad Airbaltic, pretrunā pašu solītajam, atsacījās atmaksāt ēšanu, un taxi atpakaļ uz lidostu (cik saprotu, iedeva tikai vienu vaučeri)?

Par ēšanu un taxi tā summa nevarētu būt milzīga, un tur nav nekādas jēgas iesaistīt Airhelp - viņi pamatā tikai ar kompensācijām ņemās, nevis izdevumu atmaksu. Kompensācija nepienākas. Man īsti negribas ticēt, ka BT atsaka, jo tie ir acīmredzami izdevumi, kas ir jāatmaksā. Ja nu tomēr, tad jāraksta vēlreiz, pamatojot kas un kāpēc tika iztērēts, un, ja viņi joprojām nemaksā, tad viņiem arī būtu jāpamato, un es īsti neredzu, kā viņi to var izdarīt. Ja nu galīgi nekā - PTAC.

Man reiz sensenos laikos arī BT piekrita apmaksāt tikai taksi uz viesnīcu, bet ne atpakaļ. Principa pēc iesniedzu PTAC un beigās BT apmaksāja arī atpakaļtaxi. Nebiju domājis (lai gan nebrīnos), ka BT joprojām šitā čakarējas.

Airhelp te nepalīdzēs jo viņi ar kompensāciju piedzīšanu ņemās. Ja uztici Airhelp, tad viņiem tas ir līgums ar Tevi, ka pārstāvēs strīdā ar aviokompāniju. Jebkurā līgumā ir sensitīvi dati iekļauti. Ja vēlies lai kāds iesaistās, tad jādalās ar datiem, ja ne tad cīnies pati vai norij rūgtumiņu.
Saprotu ka no Viļnas uz LV pati organizēji transportu nevis gaidīji BT reisu. Ja BT kko spirinās, tad var PTAC rakstīt  un arī iespēja uzzzināt vai esošā ceļojumu apdrošināšana tiesām bija laba vai kāds lētais minimums, kas šādus papildus tēriņus neapmaksā.