Satversmes 110. pants (karojošais liberālisms pret konservatīvismu, jeb pārdomas, kurp vispār dodamies)
Var tak aiziet tālāk ar šito, nevajag apstāties pie seksuālās orientācijas.
Vai Tu gribētu, lai Tavi bērni, ja kļūst bāreņi, nonāktu baltādainā ģimenē vai savādākā? Ja baltādainā, tad jau jāaizliedz citādām ģimenēm adoptēt.
Vai gribētu, lai nonāk latviski runājošā ģimenē? Ja jā, tad jau arī citās valodās runājošām adoptēt jāaizliedz.
Vai gribētu, lai bērni nonāk ģimenē, kurai būtu līdzīgi Tev konservatīvi uzskati, vai tomēr kādā liberālākā? Jāaizliedz tiem liberāļiem.
Vai gribētu, lai nonāk kristīgā ģimenē, vai musulmaņu? Atkarībā no atbildes, citu relīģiju piekritējiem adoptēt ir jāaizliedz.
Vai labi materiāli nodrošinātā ģimenē, vai arī tikai vidēji nodrošinātai?
Vai tādai, kas dzīvo lielpilsētā vai laukos?
Vai tikai pārim, jeb vientuļam cilvēkiam arī?
Vai augsti izglītotā ģimenē, vai arī tādā, kurā cilvēki saņēmuši vidējo izglītību?
Ja Tev ir priekšrocība kādā no minētajiem jautājumiem (vai miljoniem citu, pats vari izdomāt), tad jau protams viss citādāks ir jāaizliedz. Jo visas šīs lietas acīmredzami ir daudz svarīgākas, nekā tas, vai bērnu adoptē, mīl un pienācīgi izaudzina. Daudz labāk ir izaugt bērnunamā vai audžuģimenē, nevis ģimenē, kurā ideālam neatbilstošs ģenitāliju kopskaits.
Es gan teiktu, ka pretjautājums nav īpaši korekts. Rase, tautība, dzīvesvieta, izglītība un pasaules uzskati ir objektīvas vai subjektīvas mūsu dzīves izpausmes, tā teikt, visā tās krāšņumā.
Homoseksualitāte, lai arī pēdējos gadu desmitos vairs netiek uzskatīta par psihisku slimību, neapšaubāmi tomēr ir psihiska (smadzeņu darbības) īpatnība, kas atšķiras no tā, ko cilvēki gadu tūkstošiem ilgi sapratuši ar normu un Dieva (vai dabas) nolikto lietu kārtību.
Lai arī pēdējā laikā tā ir īpaši priviliģētā stāvoklī, salīdzinot ar citām novirzēm, tas tomēr nenozīmē, ka man būtu jābūt sajūsmā, ka mani bērni potenciāli varētu nonākt psihiski slimu pārmērīgi atšķirīgu no normas cilvēku ģimenē. Lūk daži korektāki salīdzinājumi:
Vai Tu gribētu, lai Tavs bērns nonāktu pie sievietes, kas, kā apgalvots, bija precējusies ar Berlīnes mūri?
Vai Tu gribētu, lai Tavs bērns nonāktu pie sievietes, kura Jura minētajā piemērā gribēja kļūt akla, un galu galā arī realizēja savu ieceri?
Vai Tu gribētu, ka Tavs bērns nonāk ģimenē, kura uzskata, ka Zeme ir plakana un balstās uz trim vaļiem?
Vai Tu gribētu, ka Tavs bērns nonāk ģimenē, kura uzskata, ka cilvēkiem ir jābarojas nevis caur muti, bet gan caur anālo atveri, pieprasītu to atzīt par jauno normālo, dotos speciālos gājienos savu tiesību aizsardzībai un pieprasītu valdībai finansēt klīnikas rektālās barošanas nodrošināšanai?
Es zinu, ka pēdējais piemērs ir diezgan ekstrēms (lai gan nešaubos, ka visā plašajā pasaulē ne tādus vien dīvaiņus izdotos atrast). Cilvēku psihe ir ļoti daudzveidīga, un bieži vien kādam kaimiņš vai darba kolēģis var nelikties īsti normāls visdažādāko iemeslu dēļ, tomēr katram ir sava iekšējā ''normāluma'' latiņa, aiz kuras nekādās tālākās attiecībās ar doto subjektu negribētos iesaistīties. Gluži loģiski rodas jautājums, kāpēc mūsdienās šo normāluma robežšķirtni cenšas novilkt valstiskā līmenī un tieši šajā vietā?
Tāpēc ka, lai cik ļoti cilvēki mēģinātu apgalvot pretējo, šī novirze nevienam - ne tās dalībniekiem, ne pārējai sabiedrībai - nekaitē, līdz ar to nav pamata to vājāt un demonizēt. Dažos no Tevis aprakstītajiem piemēriem ir acīmredzams risks bērna labklājībai, citos nav. Piemēram, es negribētu, lai mans bērns nonāktu ģimenē, kura uzskata, ka Zeme ir plakana un balstās uz trim vaļiem, bet es neredzu arī nekāda pamata, kāpēc visām šādām ģimenēm būtu jāaizliedz adopcija.
Tiktāl zinātnes atbilde uz jautājumu par bērnu labklājību homoseksuālās ģimenēs ir tāda, ka tā neatšķīrās no bērnu labklājības heteroseksuālās ģimenēs: https://link.springer.com/article/10.1007/s11113-014-9329-6
Katrā gadījumā visi tevis nosauktie kritēriji manuprāt ir otršķirīgi, jo tajos māte ir sieviete, bet tēvs - vīrietis, atbilstoši kuriem tiks ietekmēta izvēle par bērna identitāti un kritērijiem par to, kādiem vajadzētu būt tēvam un mātei. Normāls patēvs vislabāk varēs parādīt zēnam piemēru, kuram līdzināties, bet meitenei - uzlikt latiņu viņas līgavaiņa izvēles kritērijiem. Šo dabīgo lietu neviens vēl nav atcēlis.
Vai pareizi saprotu, ka Tu drīzāk izvēlētos, lai Tavi bērni izaugtu bērnu namā vai audžuģimenē, nevis tiktu adoptēti ģimenē, kura sastāv no vientuļas sievietes, un līdz ar to tajā nebūs laba vīrieša paraugmodeļa? Respektīvi, pēc Tavas loģikas vientuļām mātēm arī jāaizliedz adoptēt?
Vai, ja adoptējošais М+Ж pāris šķirās, tad viņiem arī adoptēto bērnu vajadzētu atņemt?
Varbūt arī neadoptējošiem būtu labāk šķiršanas (vai viena vecāka nāves) gadījumā atņemt bērnu un ielikt bērnu namā, jo ar vientuļo māti/tēvu atkal nebūs tā pareizā otrā dzimuma paraugmodeļa?
Tāpēc ka, lai cik ļoti cilvēki mēģinātu apgalvot pretējo, šī novirze nevienam - ne tās dalībniekiem, ne pārējai sabiedrībai - nekaitē, līdz ar to nav pamata to vājāt un demonizēt.
Atļaušos piebilst - nekaitē, ja vien netiek mēģināts to padarīt par jauno normu, un uzspiest šo ideoloģiju visai sabiedrībai.
Homoseksualitātes dekriminalizācija t.s. demokrātiskajā pasaulē bija liels solis pretim šiem cilvēkiem. Bet tālākais jau ir pēc vecā labā latviešu sakāmvārda - atdod velnam mazo pirkstiņu, un viņš paņems visu roku. Pie tam, jo vairāk LGBT kopienai tiek atļauts, jo trakāk viņi izrādās un izārdās. Es varu teorētiski saprast praidus, teiksim, Rīgā vai Varšavā vai Viļņā - precēties neļauj, ar adopciju arī var būt sarežģījumi, daudzi skatās šķībi u.t.t. Bet kāpēc regulāri klaunu izgājieni notiek arī Sanfrancisko, Vankūverā vai Kopenhāgenā - pilsētās un valstīs, kur ar homo tiesībām jau desmitgadēm ilgi viss ir vislabākajā kārtībā? Vai seksualitāte un seksuālā orientācija vispār būtu kaut kas ielās demonstrējams? Vai ir daudz kas dzirdēts par heteroseksuāļu ielu gājieniem un karnevāliem savu tiesību aizstāvēšanai un savas orientācijas demonstrēšanai?
Reklāmas pauze! Katrs cīnās, kā māk https://www.praguemorning.cz/video-man-stole-30-packs-of-condoms-and-29-tubes-of-lubricant/
Pirms 30 gadiem esmu bijis Imantas bērnu namā kā viesis. Aptuveni 3x. Kad mācījāmies par sportistiem, turpat blakus, izveidojās sadarbība. Šīs vizītes atceros vēl joprojām. Īpaši viena čalīša jautājumu: Tu vēl atnāksi? Cūcīgi, bet sameloju:(
Mēs visi droši vien labprātāk gribētu, lai bērni nonāk līdzīgu uzskatu, kultūras, reliģijas, mentalitātes u.tml. cilvēku ģimenē. Tomēr, ja būtu jāizvēlas starp to, vai bērni nonāks bērnunamā vai tiks adoptēti, es ceru, ka mēs neviens neesam ar tik fanātiskiem uzskatiem, lai mēģinātu aizliegt bērniem nonākt tādā ģimenē, kas nesakrīt ar mūsu stereotipiem.
Drusku oftopiks (saprotu, ka jautājuma jēga bija pavisam cita), taču man tomēr ienāca prātā doma - adoptētie bērni diemžēl visbiežāk mēdz nākt no degradētām ģimenēm (jeb vai tas šai kontekstā skaitās - "normālām" ģimenēm?!), kur viņi nav vajadzīgi ne tēvam, ne mātei. Vai šādā situācijā bioloģiskajiem vecākiem vispār ir kaut kādas morālas tiesības kaut ko "gribēt"?
shustrik, tu arī aizlīferēji no atbildes, kur piedāvātie atbilžu varianti bija tikai jā, nē un vienalga. Pārfrāzēšu citiem vārdiem. Sirdsapziņas kontroljautājums katram bija: "vai pie līdzīgiem labklājības u.c. apstākļiem jūs gribētu, lai jūsu bērni nonāktu homoseksuālā ģimenē, ja bērnus gatavi adoptēt arī heteroseksuālā ģimenē? 3 atbilžu varianti, nevis līferēšana ar papildus opcijām kā "vai nu bērnunams, vai homseksuāla ģimene", kad "starp 2 ļaunumiem jāizvēlas mazākais". Papildopcijas ir offtopic un neviens nezina, kāda būtu mana atbilde tadā vai citādā piemērā, tāpēc lūdzu nevajag pašiem izdomāt, ko es domāju pašu izdomātos variantos, piekarināt man ļaunā tēla birku un pašiem pēc tam apvainoties 
Tad lūk, ja kāds savus bērnus tādā situācijā labāk redzētu heteroseksuālā ģimenē, tad esiet tikpat atbildīgi par tiem bērniem, kuri var nonākt adopcijā pie homoseksuālas ģimenes pat tad, ja nākamā rindā būtu heteroseksuāla ģimene. Teorētiski tāda iespēja ir pat ļoti reāla. Bērna tiesības ir nonākt mīlošā, gādīgā heteroseksuālā ģimenē.
Bērna tiesības ir nonākt vislabākajā ģimenē, kādā iespējams. Izslēgt no piedāvājuma homoseksuālus adoptētājus nav pareizi.
shustrik, tu arī aizlīferēji no atbildes, kur piedāvātie atbilžu varianti bija tikai jā, nē un vienalga. Pārfrāzēšu citiem vārdiem. Sirdsapziņas kontroljautājums katram bija: "vai pie līdzīgiem labklājības u.c. apstākļiem jūs gribētu, lai jūsu bērni nonāktu homoseksuālā ģimenē, ja bērnus gatavi adoptēt arī heteroseksuālā ģimenē? 3 atbilžu varianti, nevis līferēšana ar papildus opcijām kā "vai nu bērnunams, vai homseksuāla ģimene", kad "starp 2 ļaunumiem jāizvēlas mazākais". Papildopcijas ir offtopic un neviens nezina, kāda būtu mana atbilde tadā vai citādā piemērā, tāpēc lūdzu nevajag pašiem izdomāt, ko es domāju pašu izdomātos variantos, piekarināt man ļaunā tēla birku un pašiem pēc tam apvainoties
Tad lūk, ja kāds savus bērnus tādā situācijā labāk redzētu heteroseksuālā ģimenē, tad esiet tikpat atbildīgi par tiem bērniem, kuri var nonākt adopcijā pie homoseksuālas ģimenes pat tad, ja nākamā rindā būtu heteroseksuāla ģimene. Teorētiski tāda iespēja ir pat ļoti reāla. Bērna tiesības ir nonākt mīlošā, gādīgā heteroseksuālā ģimenē.
Tu bīdī argumentu, ka ja kāds uzskata, ka ja bērnam ir labāk heteroseksuālā ģimenē, nevis homoseksuālā, tad nedrīkst ļaut homoseksuāliem pāriem adoptēt. Tādā pozīcijā nav loģikas, un to var ļoti skaidri redzēt, ja seksualitātes vietā izvēlās jebkuru citu parametru.
Nu piemēram, lielākoties cilvēki (īpaši šajā forumā) neapšaubīs, ka pie visiem citiem vienādiem mainīgiem būtu labāk, ja bērns izaugtu ģimenē, kura ceļo apkārt pa pasauli, nevis tādai, kura nekad neceļo tālāk par 10km no savas mājas. No tā taču nevar secināt, ka būtu jāaizliedz adoptēt visām ģimenēm, kuras neceļo. Kāpēc? Varu minēt 3 iemeslus:
- Tas nesamērīgi ierobežo adoptētāju tiesības, kuri pilnīgi adekvāti var parūpēties par bērnu, un
- Tas nesamērīgi ierobežo bērna tiesības tikt adoptētam, nevis dzīvot bez ģimenes, jo ierobežo adoptētāju loku, un
- Pašai par sevi ceļošanai nav lielas teikšanas attiecībā uz to, cik laimīgi bērns izaugs - t.i. pat ja kaut kāda atšķirība ir, tas nav ne tuvu pats svarīgākais, un citi kritēriji ir daudz ietekmīgāki attiecībā uz iznākumu, nekā šīs.
Arī attiecībā uz seksualitāti šāda loģika ir nepareiza, to pašu iemeslu dēļ.
Un jā, bērnam, kas ir bārenis un netiek adoptēts, ir tikai bērnu nams un audžuģimene, citas izvēles nav. Tāpēc apstākļos, kad adoptētāju ir mazāk nekā bērnu uz adopciju (un tāda ir situācija Latvijā attiecībā uz bērniem virs 3g.v.), nepamatoti sašaurināt adoptētāju loku nozīmē liegt iespēju šiem bērniem dzīvot ģimenē. Tā nav nekāda "līferēšana", jāsaprot taču skaidri savas izvēles sekas.
Noskatījos Rīga TV24 diskusiju par šo tēmu un tur tā pati bilde - 2 viedokļi, abi studijas viesi runā, bet nesadzird viens otru. Dombravam pārmet, ka viņš ignorē to, ka ikviens cilvēks ir vērtība, pataisa viņu par cilvēku nīdēju u.tml., bet Dombrava saka, ka vērtība ir ikviens Latvijas iedzīvotājs un kādas minoritātes tiesības nedrīkst ierobežot kādas citas sabiedrības daļas tiesības. Tostarp bērnu tiesības izaugt heteroseksuālā ģimenē. Tāpat arī mums - viens ieciklējies uz homoseksuālu cilvēku tiesībām būtiski ierobežot adoptējamu bērnu tiesības izaugt dabā paredzētā ģimenē, otrs ieciklējies uz bērnu tiesībām uzaugt heteroseksuālā ģimenē, kas savukārt būtiski ierobežo homoseksuālu cilvēku tiesības adoptēt bērnus. Satversme paredz īpaši pasargāt bāreņus un tur nekas nav teikts par seksuālām minoritātēm, tāpēc palieku bērnu tiesību aizstāvju pusē.
Vairāk šķēpu tiek lauzts par to, vai cilvēki piedzimst homoseksuāli, vai tomēr tādi kļūst ārēju apstākļu dēļ. Otrajā gadījumā adoptēto bērnu būtiskas tiesības kādreiz pašiem radīt pēcnācējus būtu nobietni apdraudētasi, bet homoseksuāla pasaules uztveres uzspiešana mūsu bērniem (kas jau notiek) arī izrādītos bīstama. Šeit jau par to izstrīdējāmies - daži uzskata, ja viņus adoptētu kaut kur Ēģiptē, viņi vienalga izaugtu par tiem pašiem cilvēkiem ar tiem pašiem uzskatiem, bet cits pārliecināts, ka izveidotos pavisam cita uztvere un pārliecība, ja uzaugtu citā ģimenē kaut vai tepat Latvijā.
Attiecībā uz homoseksualitāti patiesība laikam ir kaut kur pa vidu, ja pareizi sapratu zinātnisko pētījumu secinājumus šajā sakarā. Bet, ja pa vidu - tad ārējiem apstākļiem tomēr IR lielāka vai mazāka ietekme. Un tādā gadījumā tas nebūtu latviešu tautai vēlams process, ja vēlamies sekmēt ne tikai valodas un kultūras saglabāšanu, bet arī pēctecību. Tāpēc jau Satversme ir vajadzīga, lai dažas tautai svarīgas vērtības ieliktu ekskluzīvā statusā. Lai latviešu valodu prioritizētu, neskatoties uz to, ka kāda tiesības tas ierobežo. U.tml.
Sciencemag https://www.sciencemag.org/news/2019/08/genetics-may-explain-25-same-sex...
Nature https://www.nature.com/articles/d41586-019-02585-6
Scientificamerican https://www.scientificamerican.com/article/massive-study-finds-no-single...
shustrik, tu arī aizlīferēji no atbildes, kur piedāvātie atbilžu varianti bija tikai jā, nē un vienalga. Pārfrāzēšu citiem vārdiem. Sirdsapziņas kontroljautājums katram bija: "vai pie līdzīgiem labklājības u.c. apstākļiem jūs gribētu, lai jūsu bērni nonāktu homoseksuālā ģimenē, ja bērnus gatavi adoptēt arī heteroseksuālā ģimenē? 3 atbilžu varianti, nevis līferēšana ar papildus opcijām kā "vai nu bērnunams, vai homseksuāla ģimene", kad "starp 2 ļaunumiem jāizvēlas mazākais". Papildopcijas ir offtopic un neviens nezina, kāda būtu mana atbilde tadā vai citādā piemērā, tāpēc lūdzu nevajag pašiem izdomāt, ko es domāju pašu izdomātos variantos, piekarināt man ļaunā tēla birku un pašiem pēc tam apvainoties
Tad lūk, ja kāds savus bērnus tādā situācijā labāk redzētu heteroseksuālā ģimenē, tad esiet tikpat atbildīgi par tiem bērniem, kuri var nonākt adopcijā pie homoseksuālas ģimenes pat tad, ja nākamā rindā būtu heteroseksuāla ģimene. Teorētiski tāda iespēja ir pat ļoti reāla. Bērna tiesības ir nonākt mīlošā, gādīgā heteroseksuālā ģimenē.
Šo jau var pagriezt arī pretējā virzienā. Ko darītu RX, ja viņa dēls paziņotu, ka ir gejs un viņš kopā ar savu partneri vēlētos adoptēt bērnu? 
Juri, cienot tavu pozīciju neiesaistīties nevienā ''komandā'', tomēr Tev taču kā inteliģentam cilvēkam ir jābūt kaut kādam viedoklim par konkrēto Satversmes tiesas spriedumu - vai tiešām tas pilnībā atbilst Satversmes (un zemāka ranga likumu) aktuālās redakcijas burtam un garam, vai arī Osipovas kundze ir aizskrējusi vilcienam pa priekšu, uzdodot (viņasprāt) vēlamo par esošo?
Neesmu vēl spriedumu pilnībā izlasījis, lai par to informēti izteiktos. Es tā saprotu, ka atšķirībā no visiem pārējiem šīs tēmas komentētājiem. 
Osipova un Laviņš publicējuši savas atsevišķās domas:
Tieši Satversmes tiesneša Alda Laviņa atsevišķās domas - https://www.vestnesis.lv/op/2021/7.9 - manā skatījumā ir visargumentētākais un pamatotākais skaidrojums par šo tēmu. 100% varu tam pievienoties.
Šo jau var pagriezt arī pretējā virzienā. Ko darītu RX, ja viņa dēls paziņotu, ka ir gejs un viņš kopā ar savu partneri vēlētos adoptēt bērnu?
Redzi, man pārmet cilvēku nemīlēšanu, jo es ierobežojot viņu vēlmes/tiesības. Pēc šīs pašas definīcijas sanāk, ka es nemīlus savus bērnus, ja ierobežoju viņu vēlmes/tiesības, nedodot to, ko viņi grib. Starp citu reizēm dēls asarās man ir pārmetis, ka es viņu nemīlu, kad ierobežoju planšetes lietošanas laiku notrulinošu youtube video skatīšanai. Jā, dēlam un jums no malas tā var šķist, bet tā nav taisnība. Es mīlu bērnus vairāk par savu dzīvību, un uztveru arī homoseksuālus cilvēkus kā vērtību. Galu galā "tie pirmie būs tie pēdējie", tāpēc nekad nepaaugstinu sevi pat augstāk par sabiedrības norakstītu dzērāju. Visi mēs grēkojam, bet ne man spriest, kurš grēks ir smagāks - mani kādreizējie kaķa konti vai izdarības kāda guļamistabā. Paaugstinot sevi pār citiem, es ļoti riskēju būt tam pēdējam, jo katrs no mums, izdarot savas izvēles, var izmainīt dzīvi un beigās būt pirmajam.
Ja mans dēls ar savu partneru paziņotu, ka grib adoptēt bērnu, rīcība būtu bijusi līdzīga kā tagad, kad atņemu planšeti. Jautājums tikai, vai mana atbilde dēlam būtu patiešām svarīga lēmuma pieņemšanā. Bet dēls vienmēr zinās, ka uz pasaules ir cilvēks, kurš viņu mīl vairāk par visu, un manas durvis vienmēr atvērtas, lai arī ko viņš nesastrādātu. Ja tik tālu nonāktu, censtos būs vismaz labs vectēvs tam nabaga bērnam, jo manu priekšstatu par vīrišķību ietekmēja tieši vectēva piemērs pēc tēva pāragrās nāves - vectēva nenogurstošais darbs, iesaistot mani visās mājsaimniecības aktivitātēs. Tā pasaulīte ir sarežģītāka, kā izskatās. Mūsu viedokļu atšķirība galvenokārt ir tāpēc, ka mums ir atšķirīgas vērtību skalas. Bet dažādība dabā ir vajadzīga, lai mēs visi kopā izdzīvotu kā sabiedrība. Viss ir relatīvs. Muļķīgi uz kādu apvainoties citu vērtību skalu un uzskatu dēļ.
Pie reizes atbildēšu uz vienu iepriekšējo jautājumu, kāda būtu mana pārliecība, piemēram, pēckara gados, kad desmitiem tūkstošu bāreņu klaiņoja pilsētu ielās. Tad es atbalstītu adopciju kaut vai vienai gādīgai personai, kura būtu gatava no ielas paņemt cilvēka bērnu un dot tam pašu svarīgāko. Mums par laimi nav pēckara gadu. Ja vēl bērnunamos ir bērni, tad valstij ir pienākums parūpēties, lai tie nonāk ģimenēs, lai arī ko tas maksātu. Prioritāri - heteroseksuālās.
Juri, paldies par linku. Nemaz nezināju, ka eksistē sādi komentāri, bet nu riktīgi pa tēmu. Mēs paši šeit ceļakājā esam radoši cilvēki, izhēmojot to, kas mums varbūt nepienāktos. Tāpēc ST faktiski ir radījusi precedentu, ka uz tēva atvaļinājumu var pretendēt jebkuršs cilvēks, kuru bērna māte uzrāda kā partneri. Nav citu drošu juridisku dokumentu, lai pierādītu, ka partneris patiešām ilgstoši dzīvo kopā ar māti, tāpēc finansiāli izdevīgi par partneri uzrādīt jebkuru paziņu ar lieliem ienākumiem. Teorētiski cilvēki ar lieliem ienākumiem pat vairākas reizes gadā varētu pieteikties uz apmaksātu tēva atvaļinājumu, lai paņemtu pauzīti no darba un aizceļotu kaut kur
Es pats izteicos, ka māmiņa būtu pelnījusi, ka 10 dienas palīgā varētu nākt kaut vai kaimiņiene, ja tēvs noziedējis. Tā gan ir diskriminācija, ja pilnai ģimenei valsts atbalsta otra partnera iesaisti emocionāli svarīgā brīdī, bet vientuļai mammai nē. Ja tēva nav, jāizmaksā kaut vai vienreizēju pabalstu. Tur shēmošanas iespējas arī beigtos.
Nu ko, cepuri nost Laviņa kunga priekšā, tomēr ne gluži visa Satversmes tiesa ir nozombēta!
Tieši Satversmes tiesneša Alda Laviņa atsevišķās domas - https://www.vestnesis.lv/op/2021/7.9 - manā skatījumā ir visargumentētākais un pamatotākais skaidrojums par šo tēmu. 100% varu tam pievienoties.
Jā, manuprāt ļoti precīzi un par tēmu. "Tiesu vara nav demokrātiskā pilsoņu vairākuma vēlēta vara, un tādēļ tai nekādā ziņā nepiemīt demokrātiska leģitimācija īstenot politiskus apsvērumus". Vienkārši sakot, Osipovai nevajadzētu tēlot mesiju un ar Satversmes tiesas pilnvarām vest mūs uz pareizo nākotni.
RX, Tu šobrīd jauc divas lietas - viena ir kaut ko aizliegt/ierobežot, jo tas ietekmē bērna drošību vai veselību un otra ir aizliegt/ierobežot, jo man tas nešķiet pareizi - piemēram, aizliegt kartupeļus ēst ar karoti, jo tā neviens nedara, un piespiest tos ēst ar dakšiņu
Kārtējo reizi es neesmu spējis noformulēt jautājumu pareizi, jo mana doma bija - zinot, ka Tev dēls ar partneri vēlas adoptēt bērnu(s), vai Tu parakstītu petīciju pret šādu pāru tiesībām adoptēt bērnus? Resp., palīdzēt iznīcināt bērna laimi kaut kādas augstākas sabiedrības vērtības vārdā? Es nebūtu. Es atbalstītu jebkuru savu bērnu lēmumus, pat, ja tie man nešķiet pareizi un palīdzētu viņiem tos realizēt, ja redzētu, ka bērniem par to "deg acis".
P.S. To, ka Tu esi lielisks cilvēks es zinu un mums nemaz tik liela viedokļu atšķirība nav. Vienkārši nespēju saprast, kāpēc Tu mēģini samazināt bērnu iespējas augt ģimenē.. Pie kam, jo vairāk šādu "netradicionālo" ģimeņu būs, jo ātrāk sabiedrība to pieņems un šiem bērniem nebūs jāpiedzīvo iespējamais mobings skolā - no sērijas, es ar tevi nedraudzēšos, jo tev ir 2 tēvi.
Pag, nu jau es vairs nekā nesaprotu. Pēc šī sanāk, ka Osipova pati arī nav atbalstījusi šo spriedumu?! Cik tad īsti tur to tiesnešu ir, un, kuri tad ir tie, kas atbalstīja?
Pag, nu jau es vairs nekā nesaprotu. Pēc šī sanāk, ka Osipova pati arī nav atbalstījusi šo spriedumu?! Cik tad īsti tur to tiesnešu ir, un, kuri tad ir tie, kas atbalstīja?
https://likumi.lv/ta/id/318716-par-darba-likuma-155-panta-pirmas-dalas-a...
Pag, nu jau es vairs nekā nesaprotu. Pēc šī sanāk, ka Osipova pati arī nav atbalstījusi šo spriedumu?! Cik tad īsti tur to tiesnešu ir, un, kuri tad ir tie, kas atbalstīja?
orsons21 rakstīja:
Pag, nu jau es vairs nekā nesaprotu. Pēc šī sanāk, ka Osipova pati arī nav atbalstījusi šo spriedumu?! Cik tad īsti tur to tiesnešu ir, un, kuri tad ir tie, kas atbalstīja?
--
Vispār Satversmes tiesā jābūt 7 tiesnešiem, bet šobrīd ir 6, jo Saeimas virzītos kandidātus uz brīvo vietu neapstiprināja. Šķiet, ir noteikts jauns termiņš kandidātu pieteikšanai.
Par Satversmes tiesas sastāvu un izvirzīšanu īss kopsavilkums lasāms te:
https://www.satv.tiesa.gov.lv/satversmes-tiesa/struktura/tiesas-sastavs/
Osipovas kundzes atsevišķās domas gan nav tik viennozīmīgas un, iespējams, varbūt tādu nemaz nebūtu, ja pēc viņas izteikumiem nebūtu bijusi šāda sabiedrības reakcija. Tikai mans viedoklis.
Ieteiktu pievērst uzmanību viņas atsevišķajās domās paustajam, citēju:
Tātad likumdevējam, lai izpildītu Spriedumu, nāksies būtiski pārstrādāt tiesību sistēmu, ieliekot tajā juridisku pamatu viendzimuma partneru ģimeņu aizsardzībai.
Pēc šī sanāk, ka Osipova pati arī nav atbalstījusi šo spriedumu?!
Satversmes tiesas likums, 30. pants. https://likumi.lv/ta/id/63354#p30
Satversmes tiesas likums, 3. pants. https://likumi.lv/ta/id/63354#p3
Teorētiski cilvēki ar lieliem ienākumiem pat vairākas reizes gadā varētu pieteikties uz apmaksātu tēva atvaļinājumu, lai paņemtu pauzīti no darba un aizceļotu kaut kur
Ar lielu ticamību šādi viņi vairākas reizes gadā pieteiktos uz alimentu maksāšanu.
Tātad likumdevējam, lai izpildītu Spriedumu, nāksies būtiski pārstrādāt tiesību sistēmu, ieliekot tajā juridisku pamatu viendzimuma partneru ģimeņu aizsardzībai.
Paga, es atkal esmu profāns laikam? Tātad mums primārā ir tiesu vara (institūcija, kas nav vēlēta), bet likumdošanas vara - parlaments - ir tikai sekundāra, un pakļaujas tiesu varai?!?
Bzh, atbilde īsa - mana bērna tiesības uz laimi ir jāsabalnsē ar citu cilvēku (šajā gadījumā bērnu) tiesībām uz laimi. Mūsu uzskati ir atšķirīgi vienas vērtību skalas dažu iedaļu dēļ, jo man šķiet ļoti būtiski dot iespēju ikvienam bērnam uzaugt labklājīgā heteroseksuālā ģimenē, bet tev šī vērtība, iespējams, ir mazāk būtiska, un prioritizēt heteroseksuālas ģimenes tāpēc tavuprāt nav iemesla. Tā ir visa atšķirība - šīs dažas iedaļas. Un šīs nelielās atšķirības dēļ mēs neviens neesam labāki vai sliktāki cilvēki. Tavu nostāju es nodefinēju pieļāvuma, nevis apgalvojuma formā, tāpēc neapvainojies, ja pārpratu.
Jā, kritiskā situācijā, kā jau es izteicos, bērnus būtu jāļauj adoptēt ar vājākiem kritērijiem, bet nav pēckara gadu situācija. Paziņas, kuri adoptēja 2 bērnus (virs 3 g.v.) stāstīja, ka tas nav viegls un ātrs process. Pirms pāris gadiem esot bijusi rinda virs 150 ģimenēm. Nezinu, kā ir tagad. Ja pareizi atceros, ārzemniekiem adoptēt aizliedza. Tad jau kritērijus padara vēl stingrākus.
RX, abstrahējoties no pārējā Tevis rakstītā, nekādu nespēju saprast vienu lietu - kā Tu esi iedomājies izkontrolēt, vai katra tā Tava ideālā ģimene tiešām būs heteroseksuāla? Bērna ieņemšanas brīdī klāt stāvēs inspektors un pēc tam regulāri vajadzēs savu orientāciju komisijas priekšā apliecināt (līdzīgi kā ar vadītāja apliecību šobrīd)?
Pag, bet vai tad to nevar, maigi sakot, nojaust no ģimenes sastāva?
Protams, ir jau gadījumi, kad maskēšanās nolūkos geji precas ar sievietēm un lezbietes - ar vīriešiem, tomēr tie ir īpaši gadījumi, un diez vai tādas laulības vispār ir ilgtermiņā stabilas un bērnus adoptēt alkstošas.
Orsons ir uzsācis dikti nopietnu tēmu, kurai pagaidām neredz gaismu tuneļa galā. Un te jokiem absolūti nav vieta.