Manuprāt, jebkurš vispārējs definējums ir stiepjams jēdziens.

Ne velti mēs redzam ASV kāda stīvēšanās notiek par augstākās tiesas tiesnešiem, jo visi mēs esam tikai cilvēki vieni liberālāki un citi konservatīvāki. Šis satversmes tiesas spriedums rāda, ka mūsu augstākā tiesa ir liberāla.

Tā nekad nebūs, man ir vairākas reizes bijuši konflikti par LVS tekstu. Bij iespēja runāt ar vienu no savas sfēras jaunā LVS izstrādātājiem, izrādījās, ka kāds kas tur sagatavojot tālāk visu, vienkārši ne tā uzrakstījis un tagad  man ir problēmas ar 50kw... (pirmais kas nāk prātā). Jo GASO gribēja, lai ir virs 50kw tā prasība, bet tur uzrakstīja tā ka noprotams, ka visām jaudām vajag. Man jau sīkums tik klientam papildus izmaksas sākot no 100eur un bezjēdzīgas.

Paga, šo biju palaidis garām. Šitā klukste mums ir Satversmes tiesas priekšsēdētāja? Njā... Diezgan atklātā tekstā pateica, kur sēž īstie Latvijas saimnieki un likumdevēji .

Manuprāt, cilvēks, kas var pateikt, ka "tauta kā likumdevējs ir ierobežota", pēc būtības ir pateicis "Latvija nav neatkarīga un demokrātiska valsts". Jo neatkarīgā un demokrātiskā valstī tauta pēc būtības var lemt par visu, tostarp izstāšanos no ES, ja kādas no tās nostādnēm nesakrīt ar tautas vairākuma gribu, vai izstāšanos no kādiem starptautiskiem līgumiem tā paša iemesla dēļ.

orsons21 - tā viš i. S. Osipova atklāti parādīja savu divkosību un nekompetenci, tāpēc jādomā par viņas atbilstību amatam, kuru ieņem. Tiesu praksē tāda lieta kā precedenti ir ļoti būtiski atskaites punkti (milestone) turpmāko lēmumu pieņemšanā, tāpēc šo ST spriedumu nedrīkst nepietiekami novērtēt un atstāt bez ievērības. Lai nesanāk tukša muldēšana par divkosību un nekompetenci, te būs daži piemēri:

1. S. Osipova: "Osipova norādīja, ka spriedums ticis balstīts uz cilvēka cieņu kā pamatvērtību, bez kuras nav iedomājama demokrātiskas valsts pastāvēšana"

Tātad sargā mūsu demokrātiju. Viss būtu forši, tikai demokrātijā ir tāda nianse, ka izpausties tiesības tiek dotas katram, bet gala lēmumu tomēr pieņem vairākums (ja pati tauta nav lēmusi savādāk, deleģējot lemšanas tiesības tautas ievēlētiem pārstāvjiem). S. Osipova iestājas par demokrātiju, bet tajā pat laikā norāda tautai savu vietu, apgalvojot, ka ne tai būs lemt atsevišķus jautājumus. Ja tā nav divkosība, tad kas?

2. S. Osipova norāda, ka laiks mainīt domāšanu, pieņemot lēmumus atbilstoši sociālaijai realitātei. Viendzimuma partneru laulība jau esot norma Rietumu civilizācijā, tāpēc viņai šķiet neloģiski, ka šo pāru laulību neatzīst Latvijā. Jā, juristi uzskata, ka "ja apstrīdētā norma neatbilst faktiskajai sociālajai realitātei vai nonāk pretrunā ar tiesiskajām attiecībām, kas sabiedrības attīstības gaitā kļuvušas par dominējošām, var tikt pārskatīta šīs normas konstitucionalitātei", bet atslēgas vārds ir "dominējošs". Ja S. Osipova minoritāšu intereses noliek augstāk par dominējošā vairākuma interesēm, balstoties uz sociālo realitāti, tad jau ar tādu pašu argumentāciju pieņemam arī krievu valodu par otro valsts valodu! Sociālā realitāte ir tāda, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju vēlas plašāk lietot savu valodu un jūtās apdalīti, ierobežoti u.tml. Salīdzinot ar LGTB, krievvalodīgie pat ir lielāks spēks. Viņi būs nākamie, kuri ar S. Osipovas argumentāciju metīsies grozīt Satversmi. Un tad arī visas pārējās minoritātes varēs darīt to pašu, uzspiežot vairākumam savas intereses. ja LGTB atbalstam, bet krievvalodīgos u.c. minoritātes ignorējam, vai tā nav divkosība?

3. S. Osipovai nevajadzēja intervijā pieskarties tēmai, kuru viņa absolūti nepārzin. Negribu uzsākt neauglīgu reliģisko diskusiju, lai man kāds nepārmestu savu uzskatu uzspiešanu, tāpēc tikai pliki fakti. S. Osipova ""Agrīnie kristieši bija gatavi mirt par savu ticību, viņi bija mocekļi Romas impērijā.   Viduslaikos kristieši bija gatavi nogalināt par savu ticību. Es labprātāk dzīvotu starp pirmajiem," norādīja Osipova, aicinot sabiedrības locekļus uz iecietību pret visiem sabiedrības locekļiem."

S. Osipovai varbūt būs pārsteigums, bet vēstures pētnieki piekritīs, ka šie agrīnie kristieši ir tikuši Romas impērijas vajāti ne tikai līdz imperatoram Konstantīnam, kurš stājās amatā 306. gadā, bet vēl daudzus gadsimtus pēc tam. Janu Husu, kurš rosināja reformāciju, sadedzināja uz sārta 1415. gadā, un vēl ilgi pēc tam visi tie, kuri saskatīja Bībelē citu vēsti, nevis Vatikāna uzspiesto vardarbīgo normu, tika vajāti, nokauti un bija spiesti pamest savas mājas. Kristietis pēc definīcijas nevar nogalināt, mocīt un vajāt citus un tiem ir jāmācās mīlēt pat ienaidnieks, tāpēc Romas impērijas pārstāvjus nosaukt par kristiešiem īsti nav pamata. Tie morāli un fiziski izvaroja patiesos kristiešus, tāpēc izvarotos nosaukt par izvarotājiem ir nepareizi. Bībele tika izmantota, lai attaisnotu verdzību, bet patiesie krisitieši veicināja verdzības atcelšanu. Kristieši veicināja arī Latvijas izveidi. Latviešiem atļāva veidot savas draudzes, un nacionālās identitātes apzināšanās varēja uzņemt jaunus apgriezienus. Mūsu himna tika sacerēta 1872. gadā, kad par neatkarīgu Latviju varēja tikai sapņot. Patiesie kristieši (dīvains apzīmējums, bet izmantošu tādu, lai nejauktu ar S. Osipovas krisitiešiem) veicināja arī vērtību stiprināšanu Eiropā, kuras tagad kāds mēģina modificēt.

Un visbeidzot - kā tas ar to iecietību kristiešiem, kuru pārmet S. Osipova un LGTB? Tiek citēti pat Bībeles panti, kuros pārādīts, ka Kristus netiesāja cilvēkus un pieņēma tos tādus, kādi tie ir. Viss ir skaisti un kristiešiem tiešām ir jāpieņem citādie sabiedrības locekļi. Pat noziedznieki. Ar vienu nosacījumu - jāpārstāj darīt to, kas nav pareizs. Jāņa 8:11 Jēzus teica sievietei, kuru paglāba no nomētāšanas ar akmeņiem par laulības pārkāpšanu "Arī Es tevi nepazudinu...". Un to LGTB patīk izraut no konteksta, pamācot citus, kā mums būtu jāpieņem pretdabiskais. Bet tad viņš turpināja: "...ej un negrēko vairs!" 

Atvainojiet par sensitīvas tēmas pacelšanu, bet tas bija vajadzīgs, lai parādītu S. Osipovas nekompetenci attiecībā uz viņas pašas izteikumiem. Varbūt kādam arī nāks par labu savu stereotipu pārskatīšanai. Mums jāmīl homoseksuālisti, bet mums nav jāattaisno to, ko viņi dara. Tāda ir pamatdoma.

Vēlme sargāt moralitāti man saprotama, bet kurā aspektā saredzi apdraudējumu sabiedrībai (par visu cilvēku vienlīdzīgām iespējām)? Atcerēsimies, ka “tradicionālas vērtības”, “tradicionāla ģimene”, “tas ir pretdabiski”, “tas ir grēks” ir nākuši no konkrēta fona (šajā kontekstā viens no foniem reliģija) un ir sociāli konstrukti (iztēlošanās), kas nav loģiski argumenti.

No kurienes nāk termins "tradicionālā ģimene", vēl ir kārtīgi jāizpēta, jo ģimene ir ģimene. Tie, kas ieviesa terminu netradicionālā, automātiski sagatavo sabiedrību, ka var būt arī netradicionālā. To, kas sabiedrībai ir dabiski, pieņemami (jānovelk sarkanās līnijas) - par to ir jāvienojas vairākumam, nevis reliģioziem cilvēkiem vai kādai citai minoritātei. Vai ne tā? Krisitiešus pieminēju tikai tāpēc, lai parādītu S. Osipovas nekompetenci viņas paceltajos kristietības jautājumos.

Štrunts par gejiem, bet neviena amatpersona līdz šim vēl nebija tik pilnīgi atklāti pateikusi, ka to, kas Latvijai būtu pareizi un kas nē, izlemj Briselē, Vašingtonā un kādās tur starptautiskajās institūcijās. Lai gan daudziem nojaušama, līdz šim šī tēze bija apvīta ar zināmu sazvērestības teorijas auru, bet nu tas ir pateikts visaugstākajā līmenī.

Tas, ka mēs esam Eiropas savienībā, mums uzliek arī zināmus pienākumus (piemēram., pakļauties vairākumam Eiropas, ne tikai vairākumam Latvijas, iedzīvotāju), ne tikai dod tiesības. Plus Brisele jau nav nekas tāds - tur ir arī Tevis vēlētie pārstāvji un neviens nav vainīgs, ka mēs uz Briseli sūtām visādus Ušakovus, Mamikinus un Ždanokas, kurām tāda Latvija un tās viedoklis nerūp nemaz..
Tāpat man ir pieņemamāka doma klausīties, ko stāsta attīstītas valstis un kādu pieredzi viņi var iedot, nekā, piemēram, tāda Ziemeļkoreja, Krievija vai Baltkrievija. Skaidrs, ka ne viss strādās (galu galā, 50 gadi PSRS ir atstājuši nopietnas sekas, piemēram, visiem jābūt vienādiem un pareiziem), bet kaut ko lēnām mēs varam uzlabot. 
Es kaut kad jau stāstīju, ka Kaboverde un Latvija, abas ieguva neatkarību 1990. gadā (Kaboverde no Portugāles). Bet attīstībā un dzīves kvalitātē mēs esam ļoti tālu viņiem priekšā. Un nedomāju, ka tas tādēļ, ka mēs paši varējām izdomāt, kā mums labāk iet uz priekšu. Tiesa, mēs ievērojami atpaliekam no igauņiem - viņu "padomdevējs" - Somija, izrādījās vērtīgāks par mūsējo.

Njā, bēdīgi, ka eirodemagogi smadzenes jau tiktāl izskalojuši, ka cilvēks noliedz tautas brīvas izvēles tiesības kā demokrātijas pamatelementu, tā vietā apriori paļaujoties uz gudrākiem un bagātākiem ''padomniekiem''.

PSRS laikos tak arī mums bija ''padomnieki'' - komunistiskā partija, valdība, ģeogrāfiskā nozīmē varenā Padomju Krievija. 

Tas, ka ''vecās'' Eiropas valstis ir sasniegušas zināmu labklājības līmeni (lielā mērā pateicoties pagātnes grēkiem, tādiem kā uzvaras asiņainos karos, kaimiņu mērdēšana badā (Anglija - Īrija, piemēram) un tālu zemju kolonizācija un izlaupīšana) vēl nedod mums pamatotu iemeslu tās uzskatīt par absolūtām un neapstrīdamām autoritātēm visos jautājumos. Minētajiem pagātnes noziegumiem nāk līdzi vainas apziņa, sabiedriskā doma ir pavērsta pretējā virzienā, tāpēc arī šobrīd ir vērojama tāda līdz groteskumam pārspīlēta tolerance gan pret citzemju iebraucējiem, gan dažāda vieda dīvaiņiem pašu vidū. Bet vai mums tas viss ir vajadzīgs, es domāju, mēs varētu lemt paši. Dažās tēzes no tā, ko Latvijā uzskata par normālu lietu kārtību bija noformulētas Satversmē, ko tagad Satversmes (!?) tiesa ir pilnīgi apgriezusi kājām gaisā, balstoties uz kaut kādām abstraktām Eiropas dogmām. 

Galvenā cepšanās ir par apdraudējumu sabiedrības vairākumam, ja tā pilnvarotie pārstāvji atņem tautai lemtspēju. Varam iebraukt pamatīgās auzās, ja ar dažādiem cēliem lozungiem vairākumam liks darīt to, ko tas nevēlas darīt. Ar cēliem lozungiem savulaik uz priekšu mūs dzina gan fašisti, gan komunisti, bet ne pie kā laba tas nenoveda.

Kas attiecas tieši uz šo konkrēto gadījumu, tad mans viedoklis ir tāds, ka jā - jaunajai māmiņai pirmās nedēļas ir vajadzīga īpaša palīdzība, un es esmu par to, lai sabiedrība atbalstītu ne tikai bērna tēvu, bet, ja tāda nav, tad jebkuru citu jaunās māmiņas tuvo cilvēku. Kaut vai māsu, mammu vai pat kaimiņieni, ja šis cilvēks var iesaistīties un palīdzēt bērna kopšanā. Priekš šāda regulējuma nav jāaiztiek laulības vai ģimenes jēdziens, ko savā pārcentībā izdarīja ST. Tiesai bija tikai jāizvērtē konkrētais gadījums un jāatzīst, vai tas atbilst vai neatbilst LR pamatlikumam. Bet nē - bija jāpiekabina vēl sadaļa, kura radīja ļoti daudz risku tautas vairākuma interesēm. 

Man personīgi nav nekādu pretenziju pret gejiem. Man ir tādi draugi un paziņas, un tie vienmēr laipni gaidīti pie manis mājās pasēdēt pie tējas vai kafijas. Mums būtu par ko parunāt. Venecuēlas ceļojumā sanāca iepazīt dažus jautrus čaļus un kādu laiku pavadīt kopā, bet man nav pieņemams tas, ar ko viņi nodarbojas. Es negribētu, lai mans dēls vai kāds cits ar to nodarbotos, jo man tas šķiet pretdabiski. Es negribētu piedzīvot, ka kāds vecs izvirtulis sāktu rakstīt mīlestības vēstules manam nepilngadīgajam dēlam un aicināt viņu uz randiņiem, lai nenobriedušā prātā nesodīti attīstītu arī šo otro opciju (lai būtu izvēles brīvība), un dabūtu "svaigu gaļu", tiklīdz viņam paliks 18. Šobrīd es savu bērnu varu pasargāt no šādas ietekmes, jo sabiedrības vairākums man šādu iespēju dod. Bet tad, ja tā kļūs par uzspiestu sabiedrības normu, tad manas iespējas mazināsies. Mani kauninās par homofobiju u.t.t. Labi, par to, ka savu bērnu es pasargāšu jebkurā gadījumā, esmu puslīdz drošs, bet rūpe ir vairāk par bērniem, kuri aug bez šablona, kādam ir jābūt labam tēvam. Tie ir gatavi pieņemt jebkuru citu piedāvāto šablonu, kuru kopēt - tā bērni ir radīti.

Gejiem ir tiesības uz savu viedokli, bet man uz savējo - tā ir demokrātija, bet sarkanās līnijas ir jānovelk vairākumam, nevis 6 tiesnešiem, kuriem ir subjektīvas simpātijas pret Somijas piemēru, bet antipātija pret Polijas tautas izvēli. To, kura izvēle bija pareizā, varēs vērtēt tikai ilgtermiņā. Kaut kā tā...

Es te tā domāju. Daudz(div)sievība Latvijā ir aizliegta. Bet, ja atļaus homoseksuālas laulības, vai vienam vīrietim varēs būt gan sieva, gan vīrs? No katra pa vienam. Dažādībai un multikulturālismam.

Un ja šī vīra sievai arī būs sieva, vai šis kopums būs viena ģimene?

Es par tradicionālām vīriešu un sieviešu attiecībām.

https://www.apollo.lv/7124562/rugts-kazahstana-kulturists-apprecejis-seksa-lelli

Te viens raksts/intervija par šo tēmu:

https://neatkariga.nra.lv/intervijas/332453-andis-kudors-satversmes-ties...

Tātad ne man vienīgajam liekas, ka Satversmes tiesas priekšsēdētāja ir izdarījusi pavisam tiešu uzbrukumu Satversmei.

Paldies, Iksa - tieši biju te ienācis, lai šo svarīgo un drosmīgo ziņu iekopētu. Tāda sajūta, ka pats to būtu rakstījis, kaut arī neesmu jurists

Labāka aizsardzība ir uzbrukums, tāpēc pēkšņi esam tapuši par homofobiem, tumsoņām un pat trakiem suņiem. Iesaku visiem izlasīt. Starp citu Manabalss nav demokrātisks portāls, jo pieņem dajebkādas iniciatīvas, izņemot tās, kuras grib aizstāvēt dabīgās ģimenes ideju.

UPD: jācer, ka A. Kudors pēc šī izgājiena vēl lasīs lekcijas LU. Vismaz ārzemēs tie agresori nav īpaši iecietīgi pret "tumsoņām".

Nez, vai mūsu Satversmes tiesas priekšsēdētājas ieskatā šādai "ģimenei" arī pienāktos satversmē garantētā aizsardzība?

https://www.apollo.lv/7134219/vacu-aktrise-kas-ir-apprecejusies-ar-uzpus...

Šādās lietās negribās līst, bet labi, ka Ungārijā precīzi definēts, kas ir kurš, visādiem, atvainojos, dalbajobiem, nav placdarms rīcībai

https://dailynewshungary.com/hungarian-lawmakers-adopt-9th-constitutiona...

Baigi neprecīzi gan sanāk definēts. Nav jau tā, ka divi veči, veidojot ģimeni, teiktu, ka viens ir mamma, bet otrs tētis. Parasti gan saka, ka divi tēti - un tad jau te nekas nav pārkāpts, sakot ka "father is male".

Ne tajā tēmā iebridu. Turpināšu par viskautko citu. 

Baznīckungiem arī ir viedoklis:

https://www.tvnet.lv/7142246/baznicu-un-religisko-savienibu-vaditaji-lud...

Acīmredzot, Satversmes labotāji 1998. gadā neiedomājās, ka 2020. gadā ar labojumu par laulības izpratni būs par maz - vajadzēja uzreiz definēt arī ģimenes izpratni.

OMG...

https://www.delfi.lv/news/national/politics/par-2020-gada-eiropas-cilvek...

Bet nu tituls jau visumā atbilstošs - galu galā, tauta ir tikai likumdevējs, un likumdevējam jāpakļaujas Eiropas vadlīnijām.

Konkurenti uz titulu arī bija cienījami "pēc sabiedriskā balsojuma rezultātiem pretendēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), jauniešu līdere Natālija Knipše un Osipova."

Orson, lai saprastu šo vārdu nozīmi, padomā, vai Latvijas tauta var nobalsot par likumu, ka ziedosim Tevi latvju dieviem acteku stilā? Lai aizbaidītu kovidu. Stoiski pieņemsi tautas gribu vai pēkšņi piekritīsi, ka tauta kā likumdevējs ir ierobežota?

Nūū... paga. Teorētiski, protams, tautai jāvar nobalsot par jebko. Ja tautas vairākumam liksies, ka ir jādara acīmredzama glupība, tas es neredzu īpašu iemeslu, kāpēc jebkādai augstākai institūcijai (ko arī ir ievēlējusi tā pati tauta) varētu likties savādāk. 

Praksē mēs, protams, paļaujamies uz tautas veselo saprātu. Lai arī man kopumā neliekas, ka tauta būtu īpaši gudra, tomēr praktiskām vajadzībām kritiskās situācijās, šķiet, prātīgāk būtu paļauties uz miljonu viedokli, nekā uz dažu desmitu vai simtu deputātu, ierēdņu vai juristu viedokli (ko turklāt ietekmē varbūtēja korupcija, interešu konflikti un lobiji). Nu tas tā, tīri matemātiski. Un tieši tāpēc arī demokrātiskās valstīs visai bieži tiek rīkoti referendumi - citādi jau pēc tiem nebūtu nekādas vajadzības.

Kas, Tavuprāt, tad ir tā institūcija, kurai būtu tiesības ierobežot tautas likumdevēja varu?

Atgriežoties pie sākotnējā jautājuma, nedaudz ticamāks scenārijs — Raimondam Paulam vajag sirds transplantāciju, un Tava izrādās vispiemērotākā. Referendumā 50% + 1 nobalso, ka sorry, Raimis mums vajadzīgāks. Varam griezt ārā, viss likumīgi?

Pag, nu es taču neprasu zinātniskās fantastikas scenārijus, kas pat teorētiski mūsdienu pasaulē nav iespējami (bet, iespējams, pie actekiem kaut kas līdzīgs bija, un arī tika realizēts).

Es gribētu zināt, kura, Tavuprāt, ir tā institūcija, kas drīkst ierobežot tautas kā likumdevēja varu? Un galvenais - kas šai institūcijai ir deleģējis šīs tiesības?

Orson, esi godīgs, neizlocies ar to, ka scenārijs mazticams… Pēc tam atbildēšu uz Tavu jautājumu.

Domāšana par ekstrēmiem gadījumiem palīdz mums izvērtēt mērenākus, vai ne?

Nē, šoreiz Tu esi tas, kurš apzināti raksta muļķības. T.s. demokrātiskā valsts pārvaldē tauta ievēl deputātus (tostarp iekš ES arī Eiropas Padomes deputātus), deputāti apstiprina valdību, ieceļ tiesnešus, raksta likumus u.t.t. Cik nu kuro reizi tas darbiņš labi sanāk, tas ir cits jautājums, bet ir fundamentālas, Satversmē ierakstītas lietas, ko tauta tā vienkārši referendumā nevar atcelt, tostarp indivīda tiesības uz dzīvību.

Bet, ja teorētiski, kāpēc nē, cilvēka tiesības uz dzīvību aizsargā arī ANO vispārējā cilvēktiesību deklarācija, šķiet, ka Latvija tai ir pievienojusies, bet nu principā taču var arī izstāties, ja tauta tā pieprasa, var grozīt Satversmi un visu pārējo. 

Praktiski tas pārskatāmā nākotnē nenotiks, jo mūsdienās jebkura cilvēka dzīvība tiek vērtēta krietni augstāk, nekā, teiksim, viduslaikos, un tas atkal ir labi, jo tauta nekad nenobalsos par ko tādu, kas pakļautu vērā ņemamam riskam paša balsotāja dzīvību. Tāpēc Tevis minētais scenārijs ir nevis mazticams, bet absolūti neiespējams (jo nevar balsot par orsonu kā izņēmumu, iepriekš negrozot fundamentālas lietas, kas aizsargā jebkura indivīda dzīvību). Bet, teiksim, pēc atomkara, kad būtu palikuši dzīvi vien kādi pāris simti cilvēku, šāda veida balsojumi varētu arī nebūt nekas neparasts.

Tad pateiksi, kāda tieši institūcija drīkst ierobežot tautas kā likumdevēja tiesības, un kas tai ir deleģējis šādas pilnvaras? 

Orson, es taču neteicu, ka Tu raksti muļķības, kāpēc uzreiz uz mani.

Cik grūti no Tevis dabūt 'jā' vai 'nē'. Ja pareizi sapratu domu, tad šobrīd tāds ar referendumu pieņemts likums glābt RP būtu pretrunā ar Satversmi un starptautiskiem aktiem, kam Latvija pievienojusies? Tas būtu korekts Tava viedokļa kopsavilkums?