Lietas numurs tas pats -  2019‑33‑01. Nezināju, ka pati Osipova domā, ka prasība būtu noraidāma, bet lēmumu taisa pretēju, lai Satversmes tiesneša varu izmantotu sava personīgā viedokļa paušanai. To viņa droši var darīt kādā sabiedriskā organizācijā, tēlojot ziņnesi un spodrinot savas spalvas, bet ne jau tiesā, kuras lēmumi ir nepārsūdzami un kuriem jābūt atbilstošiem spēkā esošajai Satversmei, nevis tādai, kādai viņasprāt tai vajadzētu būt.

Kaut kāds jocīgs pārmetums. Osipova balsoja pret spriedumu, līdz ar to viņa ir publicējusi savas atsevišķās domas (acīmredzot, tiesas sastāva vairākums bez viņas nobalsoja par). Ja viņa būtu tā, kas taisīja spriedumu vienpersoniski, tad jau viņa nebalsotu pret to, un pēc viņas atsevišķo domu publikācijas nebūtu nekādas vajadzības - tās sakristu ar spriedumu.

.

Meanwhile, ēmm, laikam dokumentāli kadri no ASV policijas ikdienas. Mūsu atpalikušajā zemē šo varam izmantot kā piemēru politkorektai savstarpējai komunikācijai utt.

Woman Driving Alone In Carpool Lane Claims Preferred Pronoun Is 'They' - YouTube

Dokumentāli kadri? Tu ko, debīls?

Ā, tu saki, ja? A man likās, ka varbūt dokumentāli...

Nu bāc, laikam jābāž visur diskleimeris: "Šī ir ironija", citādi ko tik tev nepaprasīs.

Krišjānis Feldmanis no JKP bija sašutis par šādu pavērsienu ar S. Osipovas izbrāķēšanu, vainojot opozīciju par mēģinājumu "...atriebties Sanitai Osipovai par pārāk liberālu izrunāšanos". Tātad JKP nenoliedza faktu, ka šāda izrunāšanās no konkrētās personas ir bijusi, par ko varējām pārliecināties vairākās intervijās pēc skandalozā ST sprieduma. Bet, ja jau tiesnese ne tikai aizstāv kādu konkrētu politisku ideoloģiju intervijās, bet to arī lobē, tad nav saprotams Feldmaņa kunga sašutums par lēmumu norobežoties no politiķiem tiesu varā. Arī J. Bordāns par bēdīgi slaveno ST spreidumu ir atzinis, ka "...šajā tiesvedībā tiesa rīkojusies proaktīvi, nosakot uzdevumu likumdevējam pieņemt konkrētu tiesībpolitisko risinājumu". Īsāk sakot - tiesa dažu cilvēku sastāvā ne tikai iemet kaku ventilatorā, apgāžot ar kājām gaisā līdzšinējo tiesu sistēmu, bet dod arī politiskos uzdevumus.

Mani visvairāk pārsteidza nevis tas, ka tika atsēdināta konkrētas politiskās ideoloģijas lobētāja, bet tas, ka šī skandāla dēļ nejauši no skapja iznāca JKP, kura līdz šim maldināja savus vēlētājus, solot cīnīties par konservatīvajām vērtībām. Patiesībā JKP ir vienā kompānijā ar liberālajām partijām. Ja kāds par to vēl šaubās, lūdzu piedāvāt savus pretargumentus.

Ja atmiņa neviļ, JKP vēl sēdēja skapī, kad brieda doma Satversmē veikt izmaiņas par labu tradicionālajām ģimenēm ar Saeimas vairākuma atbalstu, nevis ar tautas referenduma palīdzību. Droši vien tika aprēķināts, ka dēļ Saskaņas izgājiena pat ar JKP balsīm nepietiktu, lai šīs izmaiņas veiktu, tāpēc arī varēja turpināt sēdēt skapī un maldināt savus vēlētājus, ka JKP ir konservatīvo partija. Bet tagad JKP psiho, jo iznāca no skapja S. Osipovas atbalstam, bet piečakarēja tā pati Saskaņa u.c., kuru balsis bija vajadzīgas plāna realizācijai

Tagad no JKP funkcionāriem jau pavīdēja ziņa, ka JKP pārtāv konservatīvo jauniešu intereses, lai vēl kaut kā saglabātu savu konservatīvās partijas statusu. Ja konservatīvs jaunietis pēc JKP domām ir tas, kurš iestājas par liberālām vērtībām, tad varbūt tomēr vajadzētu saukt lietas savos vārdos?

Labā ziņa, ka Päivi Räsänen tiesā tika attaisnota. Mācītāji var nomierināties, ka tomēr drīkstēs citēt Bībeli :) 

Sliktā ziņa, ka JKP šodien vēl atklātāk pierādīja, ka ir liberāļu partija. Nedemokrātiskā ceļā  iebīdīts ļoti apšaubāms likumprojekts. Ja kāds man pārmetīs, ka kara draudu apstākļos atļāvos rakstīt šo īso atskaiti par mazāk būtisku tēmu, lai pārmetumus labāk adresē tiem, kuri šajos apstākļos ar savu īstermiņa lobiju un viltu izbīda likumprojektu, kurš nevajadzīgi šķels sabiedrību. Mums kā nekad tagad jābūt vienotiem, bet jekura šķelšanās veicināšana apdraud nacionālo drošību. 

Šajā forumā ir daudz tēmu, kurās visās drīkst rakstīt - iedomājies?!

Likumprojekra virzībā gan nav novērojams ne nedemokrātisms, ne apšaubāmība, ne īstermiņa lobijs, ne viltus.

Atļaušos oponēt

Nedemokrātisks, jo netika izdiskutēts ar sabiedrību pārstāvošajām NVO, kā tam būtu bijis jābūt demokrātiskā valstī. Debates darba grupās ir bijušas līdzīgos gadījumos un darba grupa ir bijusi arī šoreiz, tikai neviens ar to šoreiz likumprojektu nesaskaņoja. Izmanto īstermiņā panākto mazākuma lobiju, jo Saeimas Juridiskajā komisijā bija 12 deputāti, bet šo likumprojektu nebija nekādu cerību virzīt tālāk, jo konservatīvie bija vairākumā. Tomēr tika izmantots brīdis, kad Stepaņenko un Gobzems (lai cik sliktās domās es par viņu nebūtu) tika izslēgti no spēles un, izmantojot momentu, ar 1 balss pārsvaru 5 pret 4 un 3 nepiedalās šo jau daudzkārt neveiksmigi virzīto surogātu praktiski bez izmaiņām un saskaņošanas ar darba grupu tomēr izdodas virzīt izskatīsānai uz Saeimu. Par šo glumo gājienu varētu pasmieties, jo likumprojekta tālākā virzīšana pirmajā lasījumā šodien nebūtu bijusi iespējama, ja JKP deputāti, kuri solīja saviem vēlētājiem aizstāvēt laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti, nepiekrāptu savus vēlētājus, palīdzot virzīt likumprojektu, kurš ilgtermiņā torpedēs šīs sabiedrībai svarīgās pamatšūnu privilēģijas, kā tas notiek agrāk vai vēlāk visās valstīs, kurās bija pieņemts šāds surogātlikums. 

Ja attiecīgais NVO uzskata, ka ģimeni drīkst radīt tikai ar vienu mērķi - radīt bērnus, tad kāda no šāda NVO iesaistīšanas diskusijā ir jēga? Viņu viedoklis ir zināms - nav ko tērēt laiku Ja NVO uzskata, ka ģimeni var radīt arī ar citiem mērķiem, tad kāda nah starpība, ģimene starp diviem pretējā dzimuma pārstāvjiem vai diviem viena dzimuma pārstāvjiem?

Nu tieši tā arī šobrīd izskatās, ka kāda nah starpība, ko domā kaut kādas NVO darba grupā un (visticamāk) vairākums tautas. Kamēr apstākļu sakritības dēļ var dabūt 1 balss pārsvaru komisijā un konservatīvie pēkšņi kļuvuši par liberāļiem, piečakarējot savus vēlētājus, jāizbīda tāds likums, kā kādam dikti savajadzējies. Bet tas nav ne demokrātisks, ne godīgs process. 

Kāpēc Tev liekas, ka nav svarīgi? Vnk ir dažas nevalstiskās organizācijas, kuru viedoklis ir zināms un neko jaunu viņi nepateiks. No šādiem diskusiju partneriem nav vispār nekādas jēgas. :)

Uzskatāms piemērs: Mēs zinām, ka RX ir tikai par pretējo dzimumu laulību. Uz jautājumu, ja ģimenes mērķis nav bērni, tad nav nekādas atšķirības starp viena dzimuma un dažādu dzimumu laulībām, RX turpina apgalvot, ka viņu neviens neņem vērā :) 
 

Nē, RX domā 5 soļus uz priekšu un domā, ka šis surogātlikums radīs tādu haosu Latvijas normatīvajos aktos, ka vienīgais variants, kā ievārīto putru izstrēbt, būs viendzimuma pāru laulību legalizēšana (ar visām no tā izrietošajām sekām par bērnu adopciju). Es neesmu pareģis, bet tieši šāda notikumu secība notika citās valstīs pēc šāda likuma pieņemšanas. Vakar liberāļi pieteica šahu, un pēc 5 gājieniem būs mats, ja politiķi turpinās mānīt vēlētājus un sevi.

Ja kāds pāris ir izvēlējies brīvās attiecības, tad kāpēc tās regulēt ar likumu? Brīvo attiecību pāriem varbūt tāds likums nemaz nav vajadzīgs, jo brīvība taču zūd, kad valsts ar likumu pie kaut kādām pazīmēm uzliek saistības arī nelaulātiem pāriem? Savukārt tiem, kam ir liela vēlme tomēr vienam pret otru uzņemties saistības, var aiziet pie notāra un noformēt attiecīgos dokumentus. 

Es nespēju saprast, kāpēc heteroseksuāliem cilvēkiem vispār būtu jāsatraucas par homo attiecībām? Ja grib, lai kniebjas bez saistībām, ja grib, lai laulājas: pie notāra, baznīcā, tiesā, zemeņu laukā. Viens pīpis, lai tikai miers un brīvprātība. Ja viņiem tam vajag likumu - uz priekšu!

Ja grib bērnus adoptēt - kāpēc ne? Tāpat Latvijā lielu daļu bērnu reāli audzina anomāli viendzimuma pāri - mamma un vecmamma. Un bērnu namā elementāri var nokļūt vecmeitu,  neapmierinātu homoseksuālistu vai pat pedofilu nagos. Laimīgs un pārticis homo pāris ir drošāka opcija (adoptējot taču apstākļus vērtē). 

Bet viss jau sākās ar to, ka "liberāļi" iedeva sievietēm un zemniekiem balsstiesības. Vai nevajadzētu labot šo?!

Nākošie būs pedofīli kuri gribēs legalizēt savas attiecības.

Jo likums ģimenēm paredz vairāk tiesību nekā "kopā dzīvojošiem". Kaut vai ēšanas pabalsts nestrādājošai "draudzenei", kas, pārsniedzot noteiktu summu ir jādeklarē VIDā (visiem), savukārt, ja nav ģimenes loceklis, no tā vēl ir jāmaksā nodokļi. Un tas nav vienīgais. Vēl ir mantojumi, dāvinājumi u.c. lietas, kas ģimenes ietvaros ir savādāk nekā "istabas biedru".

P.S. Brīvas attiecības, manuprāt, ir pavisam kas cits. Atkal jau tiek novirzīta tēma, lai nebūtu jāatbild uz jautājumiem, uz kuriem nevar/negrib atbildēt.

Nu ja grib saņemt tos labumus, ko ģimenes, tad neredzu šķēršļus noslēgt laulību. Cita lieta viendzimuma pāriem, kuriem tādas opcijas nav.

Nu tajā "anomālajā" pārī vismaz ir bērna mamma vai tētis, vai kāds cits tuvs radinieks...

Par to, ka bērna tiesības uzaugt tā attīstībai iespējami labākajā vidē tiek diskriminētas, ja bērns tiek nodots adopcijā viendzimuma pārim, diskutējām jau agrāk šajā tēmā, tāpēc atkārtoties nav vajadzības. 

Bzh - par to, vai šis likums sakārtos lietas, vai radīs haosu, gan jau varēsim pārliecināties jau tuvāko gadu laikā. Bērnu tiesību aizstāvjiem šobrīd parlamentā ir vājāks lobijs, tāpēc virsroku gan jau gūs tie, kuri lobē to pieaugušu cilvēku intereses, kuri dabīgā veidā paši bērnus radīt nespēj. Vairāki juristi domā, ka būs haoss, šahs un mats bērnu adopcijas jautājumā, un man nav pamata viņiem neticēt. Bet cepiens šoreiz bija par to, kādā veidā šis likumprojekts tika bīdīts, nevajadzīgi šķeļot sabiedrību valstij tik bīstamā laikā. Ļoti glumi gājieni. Bet tas nav nekas jauns šajā valstī

Agri vai vēlu tāpat atļaus tās homo juridiskās savienības. Un vēl pēc gadiem tas nevienam nešķitīs nekas briesmīgs cilvēkiem tomēr ir jābūt iespējai juridiski nokārtot savas attiecības, neatkarīgi no ta vai mums tas patīk vai nē.

Šīs "bērnu tiesības" man vairāk asociējas ar anekdoti - "Bērnu džemperis ir apģērba gabals, kas tiek uzvilkts bērnam, kad mammai ir auksti". Bērna izaugsmi vecāki spēj ietekmēt līdz kādiem 5-7 gadiem. Pēc tam ir skola, draugi un iela/internets, kur vecākiem, faktiski ir tikai ieteikumu funkcijas, jo bērns pats izlemj, kas ir labi un kas slikti. Tas nozīmē - atļaujam viendzimuma pāriem adoptēt bērnus tajā brīdī, kad viņi var izlemt - vai es gribu 2 vienādus vecākus vai 2 dažādus un nebūs nekādu problēmu (manuprāt).

Tāpat es šaubos, ka ir pētījumi par to, kādas tieši tiesības bērniem būtu nepieciešamas un obligāti nodrošināmas :) (piemēram, bērna tiesības uz tēvu un māti ir absurdas. Neviens likums nevar nodrošināt to, lai, piemēram, tēvs negadījumā neietu bojā, kas automātiski nozīmē šo tiesību pārkāpumu)

Zoofīls jau arī varētu amierināt visas bērnu vajadzības. Kas bērnam par daļu ko vecāki pa nakti dara.

Man nav pretenziju, ja viendzimumu pāriem atvieglo dzīvi ar likumdošanas palīdzību, bet uzskatu, ka visu to varēja izdarīt daudz vienkāršāk dialoga ceļā ar to sabiedības daļu, kura šajā likumprojektā saskata dažādus ilgtermiņa riskus. 

Kāpēc vajadzīgi tēvi (pirmais, kas izlēca, iegūglējot šo tēmu). Par to, ka bērna attīstībai svarīga ir arī mamma sieviete, ir vēl vairāk pētījumu un pierādījumu. Mums nav akli jāskrien līdzi visām progresīvajām ideoloģijām, kuras vienu diskrimināciju aizvieto ar citu (tikai viens piemērs par jauno normālo).

Ilmārs Dūrītis ne tikai apstiprina manas bažas, ka šis likums radīs turbulenci mūsu normatīvajos aktos un tiesu praksē, bet izrādās, ka tas arī nemaz neatrisinās tās problēmas, kuras daudzi ar šo likumu cerēja atrisināt:

Liberālo spēku ("Jauna vienotība", "Konservatīvie" un "Attīstībai/Par!") šahs, lai nākamajā gājienā konservatīvajiem neizbēgami pieteiktu matu, šodien neizdevās. 

'Norauta' kvoruma dēļ uz laiku apturēta Civilās savienības likuma virzība 

Nesanāk panākt savu ne ar viltu (partijas "Konservatīvie" pēkšņa pārtapšana par liberālu politisko spēku, kurš pretēji savam solījumam partijas programmā dedzīgi sācis virzīt likumprojektu, kuru piekrāptie konservatīvie partijas vēlētāji neatbalsta).

Nesanāk panākt savu ar varu (Nevar savākt kvorumu, kopš Saskaņa tomēr izlēma šajās spēlītēs neiesaistīties)

Un nesanāk panākt savu arī ar koruptīvām metodēm (ietekmējot Saeimas komisijas deputātu Geidānu kaut kādas pēkšņas tehniskās pauzes laikā). Varam tikai iedomāties, kāds starptautisks skandāls un histērija būtu, ja ko līdzīgu sastrādātu konservatīvi noskaņotie politiskie spēki.

ST savā vēsturiskajā spriedumā lēma par labu lezbietes partnerei, lai tā varētu saņemt tēva atvaļinājumu. Jau iepriekš šajā sadaļā minēju, ka gadījumos, ja bērna tēvs noziedējis, tas būtu tikai normāli, ja jaunajai māmiņai pirmās nedēļas talkā varētu nākt jebkura viņas uzticības persona. Kaut vai kaimiņiene. Un Saeima šo faktu ņemā vērā, pieņemot papildinājumu darba likumā ar normu “Ja bērna paternitāte nav atzīta (noteikta), tad citai personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē". Nu forši - vēl viena netaisnība atrisināta, vilks paēdis un kaza dzīva, bet nē - ne jau tāds bija ST sprieduma mērķis, lai novērstu šo konkrēto netaisnību. Un mērķis nav arī citu netaisnību novēršana, ar kādām nākas saskarties viendzimuma pāriem. Neesiet naivi. Arī šīs netaisnības būtu iespējams soli pa solim atrisināt ar dažādiem grozījumiem jau esošajos normatīvajos regulējumos. Mērķis bija daudz lielāks - piespiest politiķus pieņemt likumprojektu (kuru pat liberāļi atzīst par nepilnīgu - sk. iepriekšējo ierakstu), pēc kura neizbēgami (izmantojot jau atstrādātu tiesu prakses ķēdīti citās valstis) beigu beigās piespiestu legalizēt viendzimumu pāru laulību ar visām no tā izrietošajām sekām attiecībā uz bērnu adopciju. Nu nekrīt mūsu politiķi šajās lamatās, kaut tu nošaujies!

Kamēr vairākuma atbalstītie politiķi ir ietiepušies kā āži, tiesu vara paziņo par politisko apvērsumu, liekot saprast, ka politisko procesu virzību šajā konkrētajā jautājumā pārņem savās rokās. Tas ir normāli demokrātiskā valstī? Pēkšņi kā sarunājuši (nu droši vien jau, ka sarunājuši, un vēl finansiāli nomotivēti) pāris desmiti viendzimumu pāru vērsušies tiesā, lai panāktu savu taisnību, kuru var panākt nevis ar šī brīža likumdošanu, bet ar tiesnešu interpretācijām par tēmu. Pirmais pieteikums jau apmierināts. 

Tikmēr šie antidemokrātiskie gājieni, ar visām iespējamamām metodēm uzspiežot mazākuma vēlmes vairākumam, šķiet ir iztramdījuši lapseņu pūzni. Dažu nedēļu laikā referendumam savākts vairāk balsu, nekā 9 mēnešu laikā līdz šiem notikumiem. Šobrīd 46854 paraksti, kas manuprāt ir visu laiku rekords parakstu vākšanas kampaņās Latvijā https://latvija.lv/pv - nobalso, ja uzskati, ka mazākuma interešu uzspiešana vairākumam ar šādām metodēm ir nepieņemamas demokrātiskā valstī. Prolēmas ir jārisina, bet ar demokrātiskām metodēm. Nevar vienu diskrimināciju aizvietot ar citu diskrimināciju. No saskaitāmo mainīšanas vietām rezultāts nemainās. Tas manuprāt arī ir bīstams precedents, kad tiesu vara veic šādus politiskos apvērsumus. Iedot pirkstiņu, pieverot acis uz šķietamu sīkumu, bet beigās paraus visu roku. Nafig tad mums Saeima un vēlēšanas, ja tiesneši paši zin' kā labāk vaj'g? 

Es visā šajā jezgā vairs galīgi nesaprotu, par ko tad lai balso salīdzinoši konservatīvi noskaņots cilvēks, ja "Konservatīvie" nemaz nav konservatīvi, Nacionālajai apvienībai arī trūkumi ir kā sunim blusu, bet visi pārējie ir vai nu ultraliberāļi, vai kremlisti.

Tici man, šobrīd daudzi ir tādā apjukumā

Galīgā? Pavisam? Neticu!

Skaidroja savas pozīcijas:

• konstitucionālo tiesību eksperts, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris,
• Saeimas Juridisko komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība),
• Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Jānis Butāns (Konservatīvie)
• tiesībzinātnieks, zvērināts advokāts Jānis Lapsa,
• Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/krustpunkta-viendzimuma-paru-juridiski-aizsardziba-st-lemums-un-.a161690/