Lidojums rīt no RIX. Vai pēdējā laikā rindas ir novērotas?

Par rītiem nezinu, bet pirms dažām dienām pusdienlaikā bija pāris cilvēki priekšā.

jtt, ar divām stundām pirms lidojuma, tad vajadzētu pietikt, ne?

No rītiem ir krietni švakāk, bet 2h jāpietiek noteikti. Pagājušajā un aizpagājušajā pirmdienā no rīta (ap 6) Fasttrack rinda bija gandrīz līdz Narvesenam, parastā rinda šķita līdzīga bet gāja līkločos. Bet Fastracks virzījās lēnāk, jo apkalpo tikai viena, max divas kontroles, parasto vismaz 6.

Nu re kā - RIX lidosta maksāšot kompensāciju tikai 21 PAX-im, pārējiem 46 PAX-iem kompensācija esot atteikta, jo viņi neesot laicīgi ieradušies RIX. Es gan no raksta konteksta nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikta "laicīga ierašanās uz reisu = 2 h pirms reisa", it īpaši tajos gadījumos, kad rinda līdz skennerim pirms drošības kontroles gandrīz vai visas lidostas garumā:

https://jauns.lv/raksts/zinas/360664-reisu-kavejumi-lidosta-riga-kompens...

Vismaz iepriekš figurēja ziņas, ka 2h ierašanos noteiks pēc videonovērošanas kamerām (domāju lidostā tādu ir pietiekami), kad ir ienākts lidostā.

Nu tad jau nu gan šiem ir baigie resursi, lai katram pasažierim - kompensācijas prasītājam - lūgtu viņa fotogrāfiju un stundām caurskatītu n-tās kameras. Mums darbā gan tās kameras tādas prastākas un mazākā skaitā, bet līdz šim nevienu zagli, kurš nozog kaut ko no inventāra, tā arī nav izdevies notvert.  Diez vai šie tik nesankcionēti drīkst vazāties pa PMLP un citām ārzemju datu bāzēm, ja pasažieris nešķērso robežkontroli un viņu rīcībā nav pilnu pasažiera pases datu.

Nezinu kā patiesībā, bet man šķiet, ka pieteikums par kompensāciju ir jāiesniedz tur pat uz vietas, kad esi nokavējis, tur arī Tavu seju gan jau apskatās / nobildē (jeb redz jau kamerā). Diezvai tādu gadījumu ir ļoti daudz (kā jau minēja, ap 40..50 bijuši) tātad pieteicēju fiksi pasearcho pa piem. ieejas durvju novērošanas kamerām, kuras, pie normālas novērošanas sistēmas, jau sen ir piefiksējušas sejas un salikušas rindiņā apskatei, vai pie labākas sistēmas iespējams spēj arī meklēt konkrēto seju. Un, atsķirībā no veikaliem utt, kur kādam, kuram ir vēlme ko sliktu pastrādāt (nozagt utt), visticamāk būs vēlme arī no kamerām izvairīties vai vismaz seju aizklāt, tad lidostā pasažieris parastais diezvai valkās sejas masku un vairīsies no kamerām

Diez vai kāds pieprasīja kompensāciju uz karstām pēdām, jo, pirmkārt, tad bija svarīgākas lietas ko darīt (jāmeklē jauna biļete vai jāmēģina vienoties ar aviokompāniju par citu reisu, kur iespējams), un, otrkārt, lidosta par iespēju pieprasīt kompensāciju paziņoja kādu nedēļu pēc lielā sasprūduma. 

Kameras pašas jau tikai pārraida informāciju.

Vai lidostas rīcībā ir programmatūra, kas spēj apstrādāt nofilmēto un salikt pa plauktiņiem katru apmeklētāju, kāpēc gan ne?

Lidosta ir viens no potenciāli bīstamākajiem teroristu mērķiem, tāpēc es pilnīgi pieļauju, kā lidostā to var izdarīt.

Pirms pāris gadiem neviens par FaceID arī nerunāja, bet tagad to jau diezgan plaši pielieto pat vienkāršās sistēmās.

Paliek neskaidrs, kā tad strādā lidostas viedās sistēmas, ja kompensāciju pieprasa, teiksim, Andris Bērziņš, Andris Auziņš (viens no tiem ir mans kaimiņš) vai kāda cita persona ar ļoti izplatītu vārdu un uzvārdu. Vai tiešām šādā gadījumā lidosta drīkst pētīt visu līdzinieku pases datus un fotogrāfijas dažādās datu bāzēs? Manā darba vietā, piemēram, vienu dāmu ar skandālu atlaida par to, ka viņa šad tad bija pētījusi datu bāzēs to personu, kuri nav saistīti ar klientu, datus. Neticu, ka Valsts datu inspekcija ir absolūti vienaldzīga par to, ko dara lidostas drošībnieki. Šoreiz (maksāt vai nemaksāt kompensāciju) šai darbībai nebūtu nekādas saistības ar terorisma draudiem, bet pie vainas ir tikai un vienīgi lidostas vadības neizdarība un, iespējams, arī nepareiza kadru politika, pieņemot darbā tikai gados jaunus darbiniekus, kuri parasti ir gan ar lielākām ambīcijām un parasti necenšas par katru cenu "turēties"  pie darba vienā vietā un tikko "neglauda pa spalvai", tā slimo vai iet prom no darba. Vienu mūsu "ceļakājieti" (vecums pēc vai ap 45)  un arī manu paziņu (anglenes skolotāju), kura arī nav vairs gados jauna, bet līdz pensijai patālu, protams, pat neuzaicnāja uz darba interviju, jo abos gadījumos abi jau par veciem. Man pazīstamā dāma turklāt sūta šiem savus CV atkārtoti un vēl nespēj pieņemt realitāti, ka vecums 45+ jau ir šķērslis darbam lidostā (vismaz vakancēm, kuras sola ievērojami lielāku algu nekā skolotājai), neskatoties uz to, ka EN,DE,RU zina perfekti.

Vispār jau diskriminācija vecuma dēļ mūsu valstī ir aizliegta.

Ja tā, tad diezgan dīvaina tā kadru politika, katrā ziņā 45+ taču vairs neies dekrētā un droši vien arī nesēdēs uz slimības lapas slimojošu bērnu dēļ. Un, kā jau pats aztīmēji, vairāk turēsies pie iegūtā darba un būs grūtāk samusināma uz streikiem un līdzīgām akcijām. 

Ja ir leģitīmas intereses, un tas ir paredzēts, kāpēc, lai nemeklētu. Bet ja meklē tāpat vien darbinieks, tad par to ir jāatlaiž no darba.

Precīzi! Statistika rāda (plašākā mērogā, nevis tikai Latvijas), ka vislojālākie darbinieki ir vecumā pēc 50 gadiem un tieši sievietes. 

Tieši tā arī ir! Personas datu aizsardzība ir aizsardzība pret nepamatotu apstrādi, nevis aizliegums apstrādāt datus vispār.

Terorisma draudu novēršana, tāpat kā mūsdienu Latvijas apstākļu aktualitāte - naudas atmazgāšanas novēršana - ir pietiekami nopietni pamati personas datu apstrādei, kas ļauj datu apstrādi veikt maksimāli iespējamajā apmērā, ja var pamatot, ka tikai tādā veidā var sasniegt attiecīgo mērķi. 

Nesaprotu, kāds sakars terorisma draudiem ar pasažieru personas datu apstrādi lidostas nolaidības gadījumā (garas rindas, nepaspēj uz iekāpšanu, jo nevar savlaicīgi iziet drošības kontroli, prasa kompensāciju par nokavētu reisu).

Nesapratu ko nesaprati

Personas datu apstrāde lidostā ir maksimālā līmenī. Tiek fiksēt viss un visur. Tas, ka apmeklētājs to neievēro- tas pat ir pareizi.

Un ja dati ir savākti un ja lidosta ir paredzējusi, ka tos var izmantot gadījumos, lai pārbaudītu cikos pasažieris ir ieradies lidostā, tad no likumiskā viedokļa nav nekādu problēmu.

Maskava jau pagājušo gadu lielījās, 2019 gadā visus izsekos

http://ejuz.lv/695h

Nebūs pareizi…

Datus drīkst izmantot tikai tam mērķim, kam tie ir vākti. Resp., ja tiek vākti terorisma apkarošanai, tad tos nedrīkst izmantot, lai pārliecinātos, ka pasažieris lidostā ir ieradies laikus

Savukārt, ja datus vāc, lai pārbaudītu, cikos pasažieris ir ieradies, tad šādiem mērķiem ir jābūt pasažiera apstiprinājumam, ka to drīkst darīt.

Pirmajai daļai piekrītu - pēc papīriem datus var vākt konkrētiem mērķiem, un citu mērķu īstenošanai tie nav paredzēti. Bet tam, ka jāsaņem pasažiera piekrišana par datu savākšanu nepiekrītu.

Uzņēmuma leģitīmās intereses nav jāsaskaņo ar katru individuālo lidostas apmeklētāju. Ja pie datu vākšanas ir izvirzīts mērķis un tas ir aprakstīts, tad datus vāk var.

Ja kādam ir interesanti, var lidostai pieprasīt, "vai Jums ir savākti kaut kādi dati par mani, un lūdzu tos izsniegt". (laikam 2 x gadā bez maksas) Plus vēl var paprasīt, vai kāds nav interesējies par datiem, kas saistīti ar mani :) 

Cik nu mācījos - tad sakārtojot papīrus var vākt visu - bet ir jābūt pamatojumam, kāpēc to dara. Cits stāsts, kā tie tiek glabāti, kā tos var izmantot utt.

Nu tagad kopš stājusies spēkā Eiropas regula par personas datu apstrādi (01.06.2018.), pasažiera piekrišanu gan būtu jāsaņem kā to prasa regula. Kāpēc tad mums (iestādei) jau uzlika sodu par to, ka nav saņemta personas piekrišana datu apstrādei, respektīvi, izmantojot klienta personas kodu, pieslēgties dažādām klientu datu bāzēm, klientam iestājoties, bet lidosta, lūk, varēs palikt nesodīta, kaut datu apstrāde nav saistīta ar terorisma draudiem bet ar pašas lidostas "feileri" darba organizācijā.

Loģiski, ka jūsu iestādi bija jāsoda, jo Jūs nevis tikai savācāt klientu datus, bet pretlikumīgi veicāt papildus info ievākšanu no citām sistēmām. Protams, ka šādām darbībām ir jābūt piekrišanai.

To , vai lidosta ir paredzējusi vākt datus, lai zinātu cikos kas ienāk lidostā- prasiet Lidostai, bet kamēr nav redzēti viņu nolikumi, spriest, ka viņu darbības ir nelikumīgas- neredzu pamatu tam.

UPD Pusgadu kursos gāju, šo to pierakstīju un šo to atceros... Protams, atsakos no jebkādas atbildības par saviem izteikumiem

Viestur, tā pavisam vienkāršā valodā izsakoties - personas piekrišana datu apstrādei ir vajadzīga, lai apstrādātu personas datus tajos gadījumos, kad tam nav likumiska pamata (mārketinga nolūki utml., kad persona pati akceptē to, ka tās dati tiks kaut kur apstrādāti).

Stājoties spēkā datu regulai parādījās svarīgs aspekts tikai tajā, ka, saņemot piekrišanu personas datu apstrādei, persona ir jāinformē par to, kā šo piekrišanu var atsaukt, un atsaukšanas iespējai jābūt vienkāršai. Tādēļ panesās masu histērija par jaunas piekrišanas saņemšanu, kur ietverta arī informācija par piekrišanas atsaukšanas iespēju. Pretējā gadījumā iepriekš saņemtā personas piekrišana nekvalificētos kā regulai atbilstoša. 

Ja datu apstrādei ir likumisks pamats (no normatīvajiem aktiem izrietošs pienākums), tad tam nav vajadzīga personas piekrišana un personai arī nav iespēju liegt vai lūgt pārtraukt šāda veida datu apstrādi (kā tas būtu piekrišanas gadījumā). 

Nu, pag, ieejot veikalā taču nav jādod atļauja ierakstīt ierašanos un uzglabāt ierakstus (un, ja veikals pārdod alkoholu, tad tas jādara obligāti). Tāpat lidostai nav jāsaņem katra pasažiera atļauja fiksēt viņa ierašanos. Tikai jābrīdina par to un jānodrošina ar informāciju.

Pēc pašizdotajiem noteikumiem lidosta drīkst identificēt pasažierus un vākt informāciju "3.1.3. Lidostas likumisko interešu aizsardzībai un līgumsaistību izpildei;". http://www.riga-airport.com/lv/top/piekluves-noteikumi

Nepietiek, ka lidosta ir paredzējusi vākt datus, lai zinātu, cikos un kurš ienāk lidostā - ir jābūt skaidri definētam mērķim, kādēļ viņi šos datus vāc un šos datus drīkst izmantot tikai šim mērķim Resp., izdevniecība drīkst uzglabāt un apstrādāt klientu adreses, lai viņiem piegādātu pasūtītās avīzes un žurnālus, taču tā nedrīkst šos datus izmantot, lai piegādātu nepasūtītas reklāmas, vai, piemēram, eglīšu mantiņas, kuras ražo un piegādā trešā persona. Tas pats ar lidostu - viņiem nav jāprasa man atļauja, lai mani filmētu un atpazītu ienākot, ar mērķi, lai novērstu visādus drošības riskus, bet, ja viņi grasās šos datus izmantot, lai konstatētu, ka pasažieris ir vai nav bijis laikus lidostā, tas būtu atsevišķi jāsaskaņo.
Un, manuprāt, lidosta nevar arī pierādīt, ka šādu datu vākšana, lai pārliecinātos, ka pasažieris ir ieradies laikus, ir leģitīma un bez šādu datu vākšanas lidosta nevar funkcionēt

Nu un kāds pēc Tavām domām būtu "likumiskais pamats"(no normatīvajiem aktiem izrietošs pienākums) personas datu apskatei, saņemot pasažiera žēlabu par nokavētu reisu lidostas neizdarības dēļ.  Nezin kāpēc manā iestādījumā gan nav nekāda sakara ar mārketingu, bet Valsts datu inspekcija tik un tā uzliek sodu. Bez personas koda savukārt klientu nevaram sameklēt vai ievadīt datu bāzē. Var jau būt, ka lidostai ir kāds iekšējs normatīvs, ka viņi var rakņāties it visur, bet īsti loģiski tas gan nav, jo šie nav ne VID, ne KNAB.

Vai informācijas vākšana uzņēmuma aizstāvībai nav likumisks pamats? 

"Kad datu apstrāde ir atļauta? Jūs rīkojaties sava uzņēmuma likumīgajās interesēs ar nosacījumu, ka būtiski netiek ietekmētas tās personas pamattiesības un brīvības, kuras dati tiek apstrādāti." https://europa.eu/youreurope/business/dealing-with-customers/data-protection/data-protection-gdpr/index_lv.htm

Nu re kur ir arī par piekrišanu datu apstrādei ar lidostas starpniecību:

7 Personas datu subjekta tiesības un pienākumi

7.1 Datu subjekts piekrišanu personas datu apstrādei, kuras tiesiskais pamats ir piekrišana, ja tāda ir nepieciešama, var dot Lidostas tīmekļa vietnē internetā vai klātienē Lidostas juridiskajā adresē. Visos pārējos gadījumos, kad Lidosta realizē savas likumiskās tiesības nodrošinot Civilās aviācijas drošību, ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos piekrišana personas datu apstrādei Datu subjektam netiek prasīta.

Slikta darba plānošana un darbinieku masveida slimošana, izraisot garas rindas, diez vai būtu tieši saistāma ar Civilās aviācijas drošību, bet gan jau ka radošs 5***** advokāts strīda gadījumā ar VDI lidostas interesēs varētu šīs lietas sasaistīt. Protams, par labu samaksu...

Cienītie, maza nianse - pasažieris pats, pieprasot kompensāciju, ļauj apstrādāt viņa datus arī “ne terorisma apkarošanas” veidā. Tas, ka kameru ierakstos, meklējot Bērziņu, redzami arī citi Kļaviņi, tam nav nekāda sakara ar GDPR.

Kāds pamats tādam apgalvojumam?

Loģiskā domāšana?

Jeb vai lidostai vajadzētu uzticēties pakšu godaprātam, zinot, cik šmaucelīga ir mūsu sabiedrība? Būtu jauki, bet diemžēl nereāli.