Ja nav bijuši ārkārtas apstākļi STN jau no paša rīta, kad Tava vakardienas lidmašīna jau pirmajā rīta reisā no STN uz Bergerac iekavēja gandrīz 3 stundas, tad, manuprāt, pienākas, 400 EUR kompensācija, jo attālums līdz STN - apmēram 1630 km:

Kompensācija par aizkavētu ielidošanu

Summa (EUR)	Attālums
250	līdz 1500 km
400	vairāk nekā 1500 km ES iekšienē un visi citi lidojumi attālumā starp 1500 km un 3500 km
600	vairāk nekā 3500 km

• Ja nonākat galamērķī ar vismaz 3 stundu kavēšanos, jums ir tiesības uz kompensāciju tad, ja kavēšanās nav notikusi ārkārtēju apstākļu dēļ.

 

Pilots esot teicis,ka vainīgi laika apstākļi...bet vai tad attiecas, tas ka lidmašīna no STN nevarētu atlidot, ja lidojums ir RIX-STN un RIX viss oki lido.

Rīgā vakar laika apstākļi bija OK gan ielidošanai, gan izlidošanai. Tad jāpēta, kas tad vakar no rīta ap 7.50 pēc GMT laika notika STN un Bergerac Dordogne Périgord lidostās, jo iekš FLIGHTRADAR redz, ka tā pati lidmašīna, kurai vakar ap 23.00 bija jālido no RIX uz STN vakar no rīta vairāk nekā 2 st. kavēja izlidošanu no STN uz Bergerac Francijā. Loģiski, ka, ja nelaikā atlido STN, tad atkal ir kavēšanās, kura dienas laikā tikai aug garumā. Vakar visi šīs lidmašīnas reisi notika ar pamatīgu kavēšanos.

Kāda paxim Rīgā vai Londonā daļa, ka pirms ~12 stundām kaut kādā Bergeracā varbūt bija migla!?

Diemžēl Regula precīzi nepasaka, cik ilgi darbojas attaisnojošie iemesli. Tikai "ilgu kavēšanos, kavēšanos līdz nākamajai dienai vai viena vai vairāku šā gaisa kuģa lidojumu atcelšanu". Un nezinu, vai atsauce uz kādu spriedumu derēs, jo visi gadījumi taču atšķirīgi.

Šis ir tas jautājums,kam neesmu redzējis tādu konkrētu atbildi vai citur laika apstākļi ir iemesls par kompensācijas nemaksāšanu...manuprāt ja RIX var pacelties un STN nolaisties, tad neredzu iemeslu atteikumam, ka redz lidmašīna kaut kur citur iesprūdusi. Gan jau sākumā tāpat būs atteikumi.

P.S es pats nelidoju, paziņa atsūtīja ar jautājumu, ko un kā labāk darīt.

Pa lielam, ja lidsabiedrība var pierādīt, ka nevarēja izvairīties no šīm sekām nosūtot citu lidmašīnu, tad tās pašas lidmašīnas iepriekšējie reisi ir attiecināmi uz nākamajiem reisiem. Ja nevar, tad nav. Latiņa ir “measures which, at the time those extraordinary circumstances arise, meet, inter alia, conditions which are technically and economically viable for the air carrier concerned. That party must establish that it would clearly not have been able — unless it had made intolerable sacrifices in the light of the capacities of its undertaking at the relevant time — to prevent the extraordinary circumstances with which it was confronted from leading to the cancellation of the flight“ - no Wallentin-Hermann vs Alitalia.

Bieži aviokompānijas situācijās, kad no rīta kāds reiss nav izpildāms ar saprātīgu kavēšanos, atceļ to reisu pavisam; tad pārējie dienas reisi var tikt izpildīti laikā, atceltā reisa pasažieriem kompensācija nav jāmaksā (force majeure, taču), tomēr ir jānodrošina aprūpe un nogādāšana galamērķī, kas uz tādu Bergeracu varētu būt sarežģīts uzdevums, izpildāms tikai vairāku dienu laikā. Ryanair šad tad mēdz izvēlēties pirmo variantu, bet tad ir vesels lērums neapmierinātu pakšu, kuriem bieži vien nogādāšanu galamērķī piedāvā tikai pēc vairākām dienām. 

Aināram taču tā konkrētā aeroplāna dienas "tramvaja" maršruts bija L-B-M-a-b-c-R-L bez iegriešanās pa vidam bāzes lidostā, kurā varbūt varētu stāvēt rezerves mašīna ar darbam gatavu apkalpi. Tas nav kā klasiskajām aviokompānijām, kur tas aparāts pa dienu izpilda max 2 RT reisus. Par kompensācijām nevaru komentēt.

Lai dzīve neliktos vienmuļa, pie pašreizējām lidostu problēmām pievienojusies bagāžas problēma. Jāņem vērā tiem, kas grib savu koferi saņemt blīvāk noslogotajās lidostās.

te par Vāciju

Kāds ir jūsu viedoklis/pieredze par sekojošu situāciju. Turki atceļ lidojumu no RIX. Līdz reisam bija palikušas mazāk kā 30 dienas, bet vairāk kā 14 dienas. Tiek piedāvāti citas izlidošanas dienas, taču piedāvājumi mani neapmierina, jo atšķiras no plānotās dienas par +/- 2 dienām. Kā vēl viena alternatīva tiek piedāvāts lidojums sākotnēji paredzētajā dienā, bet no TLL vai VNO. Vai šādā gadījumā aviokompānijai būtu man jāapmaksā  nokļūšana uz TLL vai VNO, ja šie izdevumi būs saistīti ar maksu par autobusa biļetēm vai degvielas izdevumiem autotransportam?     

Diezgan loģiski, ka būtu jāmaksā. Praksē var nebūt tik viegli, bet ar zināmu neatlaidību varētu panākt. 

Turki ir spītīgi un nedod citu aviokompaniju savienojumus kaut vai to pasu RIX-VNO/TLL lai tālāk uz viņu reisiem sakombinētos. viņiem būtu jāapmaksā papildus izmaksas.

Varbūt kāds pieredzējis ceļotājs var palīdzēt sekojošā situācijā:

27.09.2022. plkst. 05:05 bija paredzēts airBaltic reiss Batumi-Rīga, apmēram 10 min. pirms plānotā izlidošanas laika uz tablo parādījās uzraksts, ka reiss kavēsies un izlidos 15:00, nekādi paskaidrojumi par kavēšanās iemesliem netika sniegti. Vēlāk tika nodrošināta viesnīca uz dažām stundām un brokastis. Aizrakstīju airbaltic pieprasījumu izmaksāt kompensāciju, saņēmu šādu atbildi:

"Vēlos Jums paskaidrot, ka Jūsu lidojums kavējās stipra vēja dēļ, kas traucēja izlidošanu no lidostas. Laikā, kad bija jāsākas lidojumam, laika apstākļi Batumi lidostā nebija piemēroti droša lidojuma veikšanai. Nelabvēlīgie laika apstākļi lidostā saglabājās ilgāku laiku, būtiski ietekmējot lidostas spējas savlaicīgi apkalpot gaisa kuģus un tādējādi gaisa telpu regulējošās institūcijas mainīja vairāku, tostarp arī Jūsu, lidojumu izpildei paredzēto laika nišu (izlidošanas laiks/ierašanās laiks/gaisa telpas sektora šķērsošanas laiks), pārceļot to uz vēlāku laiku. Ilgstošas kavēšanās dēļ tika ietekmēts arī apkalpes darbalaiks un tā pagarinājums pilna Jūsu lidojuma veikšanai nebija iespējams, jo apkalpei ir jāievēro noteikts atpūtas laiks pirms tālāko lidojumu veikšanas.

Tā kā mēs nevaram iepriekš precīzi paredzēt laika apstākļus Batumi lidostā, kā arī, nevaram tos ietekmēt, tad jāatzīst, ka Jūsu lidojums tika kavēts no mums neatkarīgu apstākļu dēļ. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 261/2004 „ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos” 5. panta trešā daļa paredz, ka „(..) gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija (..), ja (..) lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi”. Kā to savā praksē ir atzinusi arī Eiropas Savienības Tiesa (skatīt, piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 23. oktobra spriedumu apvienotajās lietās Nr. C-581/10 un C-629/10), tad arī, lemjot par kompensācijas izmaksāšanu pasažieriem lidojuma kavēšanās gadījumā, pārvadātājam ir jāizvērtē vai lidojuma kavēšanos nav izraisījuši ārkārtēji apstākļi un apstiprinājuma gadījumā, pārvadātājs ir tiesīgs atsaukties uz Regulas Nr. 261/2004 5. panta trešo daļu ne tikai lidojuma atcelšanas, bet arī lidojuma kavēšanās gadījumā. Līdz ar to mēs nevaram izmaksāt kompensāciju lidojuma kavēšanās dēļ."

Šī pati lidmašīna ielidoja Batumi lidostā no Rīgas 27.09.2022. 04:05 (tātad stundu pirms plānotā atpakaļceļa) laicīgi neskatoties uz stipro vēju. Neviena cita reisa tik agri no rīta nebija, nākamie tuvākie reisi uz citiem galamērķiem bija sākot no 10:30 un par tiem nebija informācijas, ka tie kavēsies slikto laika apstākļu dēļ.

Saprotu, ka slikti laika apstākļi ir viens no iemesliem kompensācijas nemaksāšanai, tāpēc gribēju saprast, vai ir iespējams kaut kur noskaidot vēsturiskos datus par laika apstākļiem Batumi lidostā šajā dienā un vai apkalpei nepieciešamais atpūtas laiks ir iemesls tik ilgai izlidošanas aizkavēšanai un kompensācijas atteikšanai?

Paldies!

Nekādus īpašus vējus neredz (18kt = 9m/s)

 

Izskatās pēc diezgan klajiem meliem, nosēsties varēja, un tad pacelties pēkšņi nevar. Ticamāk, jau ka tehnisks defekts vai kādi trobeļi ar apkalpi.

Iesaku uzprasīt lidostai, piem. FB, kas šim reisam bija lēcies.

Ja 10 min. PIRMS plānotā izlidošanas laika izziņo kavēšanos uzreiz par 10 stundām, tas galīgi neizskatās pēc laikapstākļiem, vējš taču mainās daudz ātrāk. Izskatās tā, ka bija skaidra ķibele, kuras dēļ esošā apkalpe vairs nedrīkstēs lidot, un nācās steigšus gādāt citu apkalpi. Nez kā viņi 10 stundās to dabūja uz Batumi?

Vai tad pa 10 stundām nevar paspēt atpūsties?

Ak jā, nu varbūt ka var. Tad jau skaidrs, ka apkalpi uzreiz pēc atlidošanas aizsūtīja gulēt.

Saaidri redzams ka melo un uzraksta nezinātājam ticamu atbildi, lai pēc pirmā iesnieguma pasažieris atmestu ar roku tālāk cīnīties šajā lietā.
Iesaku atrast lidostas vēsturiskos datus un tur visticamāk tajā laikā vairāki reisi būs gan nosēdušies, gan izlidojuši līdz ar to varēs precīzi paŗliecināties par Airbaltic sniegtās atbildes patiesumu.
 

Paldies visiem par atbildēm! Ar lidostu jau sazinājos un diemžēl 5 no rīta tas bija vienīgais reiss no šīs lidostas. Nākamie reisi jau pēc 10-iiem no rīta izlidoja laikā. Mēģināšu vēl pacīnīties par savām tiesībām.

Var jau rakstīt PTAC, un tad jau BT būs reāli viņiem jāpierāda, ka bija kavēšanās laika apstākļu un nevis kā cita dēļ. 

.

Take-off from RWY13 and landing on RWY31 is only permitted in day time exclusively in accordance with the Visual Flight Rules (VFR) for aeroplanes with MTOW not exceeding 5700 kilograms and for all types of helicopters.

Savdabīgi, bet lielās lidmašīnas nosēžas ar skrejceļu 13 (no jūras puses), paceļas ar 31 “uz jūru”. Attiecīgi 18kt vējš no gandrīz precīzi aizmugures nebūtu īsti nosaucams par “nekāds īpašs”. Gaidot iespējamos kaut īsa brīža uzlabojumus iztērē darbam atvēlētās stundas + vēl pa ceļam institūcijas iedod “lidojumu izpildei paredzēto laika nišu” pēc neskaitāmām stundām.

Kā redzams pēc TAF zemāk saitē, uzlabojums vējā tika solīts uz 08:00 GMT, kas būtu 12 pēc vietējā laika. “Citu reisu” sēšanās vēl nav viennozīmīgi atšķirīgu lidmašīnu tipu un kompāniju drošības politiku dēļ.

Jā, patiesi, tad te ir manāma vēja problēma!

Tad sanāk, ka ir lidostas, kur pacelšanās un nolaišanās ir atļauta tikai vienā virzienā? Un attiecīgi nepareizs vēja virziens un stiprums uzreiz var visu izčakarēt?

P. S. SXM arī nekad neesmu redzējis nolaišanos un pacelšanos citādi, kā no jūras un pret kalniem, t.i., no rietumiem. Tiesa, vējš arī gandrīz vienmēr pūš no austrumiem.

Internetā manīts daudz lidostu, kur skrejceļam vienā galā kalns. Klasika būs Lukla, nesen redzēju video par Jaunzēlandi. Laikam arī Soči tādi.

Klasika tā noteikti nav, bet piemēri šur tur ir. Kalni, lielas celtnes, pilsētas, trokšņu zonas u.tml. Pie mazas satiksmes problēmas tas īsti nerada. Tik vien kā tad, kad vējš iegriežas absolūti nepareizi un stipri. Pavējš nosēžoties ir nosacīti mazāk kaitīgs nekā paceļoties, īpaši pie īsākiem skrejceļiem un pilnas, smagas lidmašīnas.

No jūras/pret kalniem vai otrādi būtu norma, t.i. ka izmanto vienu virzienu abām procedūrām atkarībā no [pret]vēja. SXM lielākoties no jūras puses sēžas, jo tas ir drošāk un ērtāk visiem. Uz jūras pusi nosēsties var tikai vizuāli un visdrīzāk ar asāku leņķi augstuma samazināšanā: “All IFR aircraft will be vectored for a Visual Approach RWY 28.”

Varbūt kāds zinošāks var nokomentēt?

Bija lidojums ar vairāk pārdotām vietām nekā lidmašīnā var aizlidot. Cilvēki palika ārpus borta, dabūja kompensāciju + lidojumu nākamajā dienā (ar divām pieturām, nevis vienu kā iesākumā).
Bet dēļ vienas dienas kavēšanās galamērķī, jau apmaksātā ekskursijā, tika zaudēta viena diena. Ir citadeles X karte, kur viens no apdrošināšanas riskiem ir lidojuma aizkavēšanās.
Vai šajā gadījumā var pieprasīt kompensāciju vai arī aviosabiedrības piešķirtā kompensācija jau tiek uzskatīta kā segums daļēji zaudētajam ceļojumam? Ir doma (varbūt kļūdaina no ES direktīvas viedokļa?), ka tā vairāk ir morāla kompensācija par to, ka viena diena nokavēta un nākamajā dienā nācās lidot ar divām pārsēšanām.

Apdrošinātājs uzskata, ka ar visām sūdzībām jāvēršas pie lidsabiedrības.

Lidojums bija no RĪgas uz ārpus ES