kas ar čigānu noticis?

Roms

1. Veici aptauju par 90%?
2. Es jau teicu, ka noraidu premisu, ka esmu nepieklājīgais, ja lietoju korektu latviešu valodu. Tad jau drīzāk nepieklājīgi ir tie, kas vārdu 'žīdi' uztver kā aizvainojumu. Es uzskatu, ka latviešiem par savu valodu ir lielāka teikšana kā citiem; Tavuprāt nē? Vai tiešām Tev liekas, ka ebreji, angļi, vācieši var paziņot, kādus latviešu valodas vārdus drīkstam lietot, kādus nē? (Vēlreiz — es personīgi lietoju 'ebrejs', jo man 'žīds' liekas arhaisms.) Es neatzīstu Tavas vai kāda cita tiesības man piekārt ļaunprātīga nodoma birku, ja man tāda nodoma nav.
3. Jā, latviešiem arī patīk pārspīlēt cietēju lomu, manuprāt taisnīgums ir jāatjauno un tad jāiet tālāk. Nez kādēļ pret latviešiem Tev ir nicīga attieksme par šādiem centieniem, bet pret citiem pēkšņi atdzīvojas bezgalīga empātija… Vai taisnīgi nebūtu vienāda attieksme?

Diskusijas ir jau no 2001. gada.

"Neliela, bet svarīga atkāpe - Latvijā šo tautu dēvē par čigāniem, taču Eiropā un arī viņu pašu skatījumā vārdam “čigāns” piemīt negatīva nokrāsa. Labprātāk viņi gribētu saukties par romiem, kā dēvē sevi pašu valodā un kā tas tiek darīts citās Eiropas valstīs."

http://providus.lv/article/romi-vai-cigani

Vēl ar vien gaidu MĀRA viedokli par šo.

Latviešiem par savu valodu nekad nav atņemta teikšana, bet savstarpējās attiecībās pieklājīgi ir uzvesties tā, lai tas otram nav aizvainojoši. Vēl jo lielāka teikšana mums ir pār savu ķermeni, tāpēc es gara acīm jau redzu brīnišķīgu aizbildinājumu no Tavas puses brīva cilvēka vēlmei publiski atraugāties vai kasīt dibenu.

Par Taviem 90% paziņām - katram mums savi paziņas, es varbūt savu draugu lokā arī uzvedos daudz vaļīgāk nekā citkārt (kaut gan vārdu "žīds" nelietoju principā arī starp draugiem), bet mēs te runājam par pieklājības normām publiskā vidē, nevis uzvešanos tusiņā pirtī ar draugiem.

Ieskatījos letonika.lv, tur divās 2018. gada vārdnīcās (latviešu-lietuviešu un latviešu-angļu) vārds žīds ir ielikts ar atzīmi "vulgārs". Vai kādam ir kontrpiemēri no citām vārdnīcām, kas nesen izdotas? Vārdnīcas, kas izdotas sen, īsti neder, jo ar laiku valoda plūst un mainās, un tas, kas bija literārs 50 gadus atpakaļ, var mierīgi būt vulgārs šodien, un otrādi. Runa taču nav par to, vai vārds kādreiz bija korekts vai nē, tā ir par aktuālo situāciju.

To Latvijas Valodas Institūta atzinumu neatradu, vai kādam ir links?

Gklav, vārdam čigāni vēl pagaidām nav tik stilistiski negatīvas noskaņas, kādā rasistiski vai antisemītiski noskaņoti cilvēki diemžēl spējuši iekrāsot vārdu "nēģeris" un citus. Bet uz to pamazām iet, tad jau redzēsim, kā viss izvērtīsies.

Šo es nesaprotu. 
Kādēļ man Latvijā būtu jāuztraucas par dažiem krieviski runājošiem ebrhejiem? Pārējie runā latviski (vismaz es tā ceru, tā kā vienīgā oficiālā valoda ir latviešu), līdz ar to tādu krieviski runājošo praktiski nav - tātad ir izslēdzami!

Kas tur teikts par nēģeris, par čigāns?

Nu un ko tad Jūs, augsti godātais kungs- šo vārdu "nēģeris" aizstājat savā leksikā ?

p.s palasi latviešu preses izdevumus par čigāniem- ir ļoti daudz pretenziju no tiem romiem, kas ir tikuši pie runāšanas.

"Valdības apstiprinātajā tautību klasifikatorā  tautība “roms” nav minēta, tikai “čigāns”. Ierēdņi skaidro, ka joprojām drīkst lietot abus tautības nosaukumus, tomēr politkorekti būtu čigānus uzrunāt par romiem. "

http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tautibu-klasifikatora-joprojam-ir-tikai-cigani-vardu-romi-sola-ieklaut.a155263/

no 2016.gada ir starp tautībām gan manis jau iekopētais čigāns, gan arī atsevišķi čigāns (roms).

p.s. interesanti, ko par šo saka Latvijas Čigānu Nacionālās Kultūras Biedrības pārstāvji?

"romiete" protams vispār ir šedevrs

Kautkā nevaru iebraukt - ja leitis saka "žydas", tas nevienam nav aizvainojoši, bet, ja latvietis pasaka "žīds", tad jau ir?

Nevajag meklēt loģiku tur, kur darbojas citas "matērijas" ...

Nu vai tāda biedrība vēl ir? to laikam vada arī šis biedrības vadītājs 

http://www.romucentrs.lv/

nu ir tāda biedrība: https://company.lursoft.lv/latvijas-ciganu-nacionala-kulturas-biedriba/4...

par spīti romu iebildumiem

Tu turpini apelēt pie aizvainošanas. Pamatojoties uz ko? Ja cilvēka motīvs nav aizvainot un vairums (ne viņš vienīgais) šo vārdu lieto bez kāda negatīvisma, kur tur nepieklājība un aizvainošana? Vai tiešām pietiek uzrunātajam paziņot, ka slikts vārds, un visiem uzreiz jāpiekrīt? Es domāju, ka nepieklājīgi ir pārmest cilvēkam aizvainošanu, ja viņš neko tādu nav domājis. Un 'aizvainotajam' vajadzētu padomāt, vai viņš tomēr nekļūdās.

Nekas īpašs, tie nav atzīmēti kā vulgāri.

Skaidrs, ka latviešu valodā vārdiem žīds, čigāns, nēģeris nav negatīvas nokrāsas. Tam vienkārši nav vāsturiska pamatojuma, latvieši nevienu tautu nekad nav paverdzinājuši vai mēģinājuši iznīcināt. Savas vēstures noliegšana ir kaut kāda slimīga latviešu kalpa dvēseles izpausme. Kādēļ neuzstāt uz savu tautību un nacionālo identitāti, kādēļ pīpējot "matēriju" izšķīst globālā politkorektuma masā?

Visvairāk šķēpu tiek lauzts par jēdzienu žīds. Patriotiski noskaņoti latvieši cenšas atbrīvot dzimto valodu no PSRS laikā ieviestiem jēdzieniem un aicina atgriezties pie Izraēla bērnu nosaukuma latviskā varianta. Vārda ebrejs lietošanu mums savulaik uzspieda padomju vara, tāpēc cilvēki ne tik daudz protestē pret pašu jēdzienu, bet to, ka okupācijas laikā iebraukušie cittautieši pieprasa mainīt gadsimtiem iesakņojušos latviešu vārdus un jēdzienus. Tie nav Latvijas žīdi, kas protestē pret šī vārda lietošanu - to dara iebraucēji no Krievijas un citām bijušās PSRS republikām. Laimīgi tikuši vaļā no padomju ideoloģiskās kundzības, atkal esam nonākuši situācijā, kad mums cenšas norādīt, kā pareizi runāt pašiem savā valodā. Un vienmēr atradīsies iztapīgi bāleliņi, kas gatavi pārrakstīt ne vien valodas normas, bet pat Blaumani ar visiem viņa žīdiņiem.

Jēdziens ebrejs pasaulē tiek lietots vien nedaudzās valstīs un lielākoties neoficiālā apritē. Lielākajā daļā valstu joprojām tiek izmantots vārds žīds jeb jūds. Šis nosaukums atvasināts no Izraēla tautas patriarha Jūdas vārda. Senie grieķi Izraēļa pēctečus sauca par iehudi, romieši - judaeus, slāvi - par židj. Vārds žīdsradies burtu “j” pa franču modei izrunājot kā “ž”. Jūdas cilme ņemta par pamatu Izraēla pēcnācēju nosaukumam arī citu Rietumeiropas tautu valodās - angliski Jew, vāciski Jude, franciski juif, spāniski judio, itāliski giudeo, poliski żyd, čehiski - žid. Turklāt šajās valstīs žīdi par šādu apzīmējumu itin nemaz neapvainojas un uzskata par pilnīgi normālu.

Latvijā jēdziens žīds ienāca no Krievijas. Vienkāršās tautas vidū tam bija diezgan nicinoša pieskaņa, tāpēc ķeizariene Katrīna II 1764.gadā ar dekrētu aizliedza lietot vārdu žīds valsts dokumentos. Savukārt Kurzemē no vācu valodas ieviesās vārds Hebreer - ebrejs. Tomēr, tā kā pašā Vācijā pamatā lietoja vārdu Jude, arī Kurzemē 19.gadsimtā pārgāja uz apzīmējumu jūds jeb žīds. Polijā vārds żyd nozīmēja tikai tautību - tam nebija nekādas nicinošas pieskaņas, tādēļ ar poļu kultūru un tradīcijām saistītajā Latgalē un būtībā visā Austrumlatvijā, ieskaitot Vidzemi, nostiprinājās vārds žīds, ko tik labi pazīstam no mūsu izcilo prozas klasiķu darbiem.

Neatkarīgajā Latvijā vārdu žīds lietoja oficiāli. Divdesmitajos gados apritē vēl bija abi vārdi - žīds un ebrejs, bet 30.gados apzīmējums žīds kļuva par noteicošo, savukārt vārds ebrejs izzuda pavisam. Oficiālajos dokumentos un presē lietoja tikai vārdu žīds. Ebreji pret to nebūt neprotestēja, kas izpaudās arī viņu organizāciju nosaukumos - Latvijas žīdu skola, Latvijas žīdu futbola klubs, Latvijas žīdu slimnīca. Lieki teikt, ka šim apzīmējumam nebija nekāda negatīva konteksta. Pēc padomju okupācijas sevi cienoši Latvijas žīdi pat jutās aizskarti, ka jaunajai varai iztapīgākie latvieši sāk viņus dēvēt par ebrejiem. Visu pārmainīja Otrais Pasaules karš un holokausts. Nacistu antisemītiskās propagandas iespaidā vārds žīdsarī latviešu apziņā ieguva negatīvu skanējumu.

Līdz 20.gadsimta sākumam latviešu un citu Eiropas tautu valodās vārds ebrejs tika lietots tikai diskutējot par šīs tautas vēsturi vai kultūru. Aizstāt ikdienas leksikā vārdu žīds ar jēdzienu ebrejs būtu tas pats, kas krievus saukt par slāviem, vāciešus par ģermāņiem, itāļus par romāņiem, bet latviešus - par baltiem. Vienīgi Krievijā inteliģence lietoja vārdu ebrejs, jo vienkāršajā tautā žīds bija kļuvis par sīkstuļa un rausēja sinonīmu. Padomju Savienībā lietot vārdu žīds oficiāli bija aizliegts, taču tautas valodā tas joprojām saglabājās. Ņ.Hruščovs savos memuāros raksta, ka “atbrīvotās” Rietumukrainas žīdi 1939.gadā skaļi protestējuši pret viņu apsaukāšanu par ebrejiem. Padomju gados jēdziens ebrejs ar varu tika uzspiests arī Latvijas iedzīvotājiem.

Liela daļa Latvijas žīdu arī šodien neiebilst, ja viņus sauc šajā vārdā. Protestē tie, kas Latvijā ieradušies padomju gados, jo viņiem šis vārds nozīmē kaut ko nicināmu un sabiedrības atstumtu. Taču nu jau arī daļa Latvijas žīdu sākuši pieprasīt, lai viņus sauc par ebrejiem. Negatīvu lomu nospēlējis holokausts un dažu latviešu līdzdalība tajā. Latvieši šādu savu līdzpilsoņu vēlmi var respektēt un saskarsmē ar viņiem lietot tiem pieņemamāku apzīmējum, taču tā nekādā ziņā nevar būt ultimatīva, obligāta prasība. Saprotot ebreju tautas sāpi, mēs publiski atturamies izmantot vārdu žīds, taču nevienam nav tiesību nosaukt latvieti par antisemītu, ja viņš šo vārdu tomēr kādreiz lieto. Žīds ir normāls latviešu vārds un neviens nevar mums dzimtajā zemē liegt runāt pašu valodā. Kā kompromiss gan varētu būt neitrālais apzīmējuma jūds, kas nav aizskarošs nevienam.

No http://www.laikmetazimes.lv/2015/07/27/ak-valoda-valodina-2dala-–-neno...

Mani vienmēr pārsteidz tādi autoritatīvi apgalvojumi. Vai ir veikta visu Latvijas čigānu aptauja? Eiropas? Cik procentiem tā jāuzskata, lai varētu par visiem paziņot, ka dod priekšroku vārdam 'romi'? Ja piemēram 34% apgalvotu, ka labāk 'romi', 33%, ka vienalga, un 33% dod priekšroku 'čigāni', cik precīzi (formāli korekts) paziņojums 'labprātāk viņi gribētu saukties par romiem' atspoguļotu reālo situāciju?

Raksta ievadā apgalvojums, ka 'latvieši nespēj pieņemt atšķirīgo romu dzīves uztveri un spēju būt brīviem' liek uztvert rakstu ar lielu skepsi… Vai tiešām kāds domā, ka čigāni savā stingri kontrolētajā sabiedrībā ir brīvi, un vai tieši brīvība ir bijusi stereotipa izveides pamatā…

Es esmu pieklājīgs. Vienkārši šoreiz man ir citāds priekšstats kā Tev, kas ir un nav pieklājīgi. Tā ir attieksme pret vēsturi un pašreizējo politiku. Jo starp šim diviem vārdiem ir atšķirība. Kā jau teicu, žīdi Latvijā tika iznīcināti, par ko man patiesi žēl. Viņu vietā ir iebraukuši ebreji, kuri mēģina latviešus padarīt par vainīgajiem. Ignorējot, ka tieši viņu pārstāvji bija vadītāji nospiedošā vairākumā Naftālija Aronoviča radītā Gulaga nometnēs, kurās iznīcināja latviešus. Nelecos un neko nepārmetu tautai par atsevišķu pārstāvju nelietībām, vienkārši, židus es cienu kā darbīgu un daudz sasniegušu tautu, bet tos ebrejus, kuri man uzspiež savas pieklājības normas, nē. Nākt svešā baznīcā ar savu dziesmu grāmatu kā reiz ir lielākā nepieklājība.

Čukči paši sevi sauc par оравэтӆьэт  vai ӆыгъоравэтӆьэт, un, ir visai ticams, ka gribētu, lai citi arī viņus tā sauc. Ko nu?

Krievi taču sevi arī nesauc par krieviem, igauņi par igauņiem vai vācieši par vāciešiem. Vai tiešām latviešiem būtu jāapjautā visas pasaules tautības, lai noskaidrotu, kā viņiem labpatiktos sevi saukt latviešu valodā?

Nepaslinkoju un izlasīju bakalauru darbu - iepriekš neiedziļinājos.

Izrādās bakalaura darbā tika nointervēti veseli 5 (PIECI) čigāni...

Un pēc tam apstrādātas, cik saprotu NE čigāniem, izsniegtas  un aizpildītas 165 anketas...

NU ko lai saka, tāda ir augstskolu kvalitāte.

Jā, rakstā bija minēts, ka aptaujāti pieci čigāni, bet vai šiem pieciem tika jautāts par to, kuram nosaukumam dod priekšroku?

 Pēc vairākkārtēju skatītāju lūguma ir jāveic kardinālas izmaiņas latviešu rakstniecības Metra paveiktajā. Piedod, Rūdi!

 Par grāmatu atsaukšanu tiks paziņots atsevišķi!

Nebūtu brīnums. Agatas Kristi 10 mazos nēģerēnus taču pārrakstīja par indiāņiem (totāla nolaidība, ka arī šis, Kolumba kļūdu atspoguļojošais vārds vēl nav aizvietots ar 'Amerikas pamatiedzīvotājiem'). Vācijā no Preislera "Mazās raganiņas" nēģerēnus vienkārši izsvītroja. Bet amerikāņi Haklberija Fina tekstā 219 vietās 'nēģeri' aizvietoja ar 'vergu'. Daudz korektāk esot. Un grāmatu neesot vairs pretīgi lasīt skolā.

Pēdējais laiks arī latviešu valodai kļūt progresīvai

Latviešu valodā vārdiem ''čigāns'' un ''žīds'' ir negatīva pieskaņa vēsturiski stereotipisku uzskatu dēļ (par nēģeri, protams, ir cits stāsts, nēģeri Latvijā nekad nav dzīvojuši, tāpēc par tiem nevarēja izveidoties negatīvi stereotipi).

Čigāni tradicionāli uzskatīti par zaglīgiem, neuzticamiem, slinkiem, strādāt negribošiem un ar tieksmi krāpties. Žīdi - skopi un sīkstulīgi, bet ar ķērienu finanšu lietās un tirdzniecībā (kas arī daudzos laikos ir uzskatīts par netikumu). Nevar teikt, ka šie stereotipi būtu veidojušies gluži bez pamata, un tāpat dīvaini būtu domāt, ka tautības nosaukuma maiņa izmainīs laužu apziņā iesakņojošos uzskatus.

Baidos, ka pēc dažiem gadu desmitiem būs mēģinājumi aizliegt vai ierobežot, piemēram, vārda ''krievs'' lietošanu. Paši jau zināt, ar kādiem notikumiem latviešu pēdējo paaudžu vēsturiskajā atmiņā šis vārds saistās. Šodienas Krievijas ''demokrātija'' un faktiskās darbības attiecībā uz kaimiņvalstīm šo kontekstu tikai vēl vairāk pastiprina. Jau tagad parādās mēģinājumi, runājot par krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, lietot derdzīgo vārdu ''latvijietis'', vai piemēram, ''mazākumtautību skolas'' (it kā mums būtu valsts finansētas arī citu mazākumtautību skolas). Dažādos vairāk vai mazāk oficiālos tekstos jau notiek rūpīga izvairīšanās no vārda ''krievs'' lietošanas, īpaši jau attiecībā uz Latvijā dzīvojošajiem šīs tautības pārstāvjiem. Manuprāt, tas var kļūt par politkorektu absurdu - tiklīdz kāds vārds saistīsies ar kaut ko negatīvu, tas no leksikas būs jāizņem.