Tēma par pareizrakstību
Katrā ziņā visas šeit pieminētās problēmas nav nekas tik nopietns, lai es labotu citu tekstus.
Protams. Man personīgi liekas, ka pārmērīgi ir jau tas, ka Tu labo virsrakstus. (Lai gan jāatzīst, ka forumu tas padara organizētāku un citos forumos ir daudz tādu neko neizsakošu virsrakstu, kurus nebūtu slikti pamainīt.)
Šis jau sāk izskatīties pēc pamācību stūrīša! Nedomāju, ka manai skolotājai būtu jāsarkst, jo Vispasaules diktātā man bija tikai pāris komatu kļūdas. Pati nesapratu, kā tas iestarpinājums izspruka 
Bet pie biežākajām kļūdām vēl jāpieskaita saikļa "kad" lietošana " ka" vietā. Piemēram, es zinu, kad Tu zini.. āāā, tā griež ausīs! Īpaši tv. Grēko pat it kā inteliģenti cilvēki.
Rakstībā vairāk nepatīk, ja cilvēks ir nekārtīgs, steidzīgs.. ir te bijuši posti, kuros nav lielo sākumburtu, vārdos iestarpināti lieki burti utt. Tāda sajūta, ka kāds steigā ar desiņpirkstiem telefona pogas spaidījis un tā steidzies nosūtīt savu "vēsti pasaulei", ka pat nav pārlasījis. Tādu tekstu grūti uztvert.
p.s. domāju, ka Dubaja, bet Juris saka, ka Dubaija 
Protams. Man personīgi liekas, ka pārmērīgi ir jau tas, ka Tu labo virsrakstus.
Kādēļ lai es nepadarītu izsmeļošākus tēmu nosaukumus? Kāds labums ir atstāt tādus kā «Šodien», «Spānija», «Kā ir», «Jautājums»?
Pagājušajā gadā klātienē noklausījos šo Gunas Kalniņas lekciju kursu: http://www.openminded.lv/kurss/valoda/ un kopš vēl Sestdienai manus rakstus labo korektors, es esmu sapratusi, ka ir tik, tik, tik! daudz dažādu aspektu par kuriem es pat nekad nebiju dzirdējusi (kaut latviešu valodā 7-8 gan man bija vienmēr), ka vismaz man 100% pareizi nebūs nekad.
Domāju, ka šī tēma - kā tik daudz kas cits šai pasaulē - ir saistāma ar līdzsvara meklējumiem. No vienas puses, ir kaut kāds valodas ideāls, uz kuru sabiedrība tiecas un kuru reprezentē gramatiski pareizā un literārā valoda, no otras puses, katram cilvēkam ir tiesības uz individuālu valodas lietojumu, savu stilu un pat nezināšanu. Šai ziņā izcilnieks ir Lei Fengs - dragā savus tekstus "skarbi, bet patiesi", šādas tādas valodas normas ievērojot un citām uzšķaudot no augsta plaukta. (Man personiski ir prieks lasīt tādus tekstus.) Piekrītu Mārim, ka robežas starp 'pareizi' un 'nepareizi' bieži vien ir stingras tikai to dažu cilvēku galvās, kuri nosaka latviešu valodas politiku un kuru pūliņi šajā virzienā bieži vien ir priekš kaķiem. Jo valoda nav matemātika, vārdiem ir dažādas nozīmes, tās jaucas un pinas, un ir pārprotamas. Un valoda attīstās katru mīļu brīdi, ar katru izrunāto vai uzrakstīto teikumu.
Tāpēc ir labi, ka tiem, kuriem ir kas sakāms, lai spodrinātu valodas (plūstošās) normas, ir iespēja padalīties ar saviem argumentiem.
Bet ar labošanu laikam tomēr būs kā man zināmā gadījumā iz dzīves, kad čigāns, aizgājis pie pagasta veča, saka: "Mums pagastā nav kārtības. Nav bijis un nebūs. Un nevajag."
Es diezgan daudz lasu juridiskos dokumentus un bieži tajos pamanu, ka tiek nepareizi lietoti vārdi "papildu" un "papildus". Valsts iestādēs, kas sagatavo likumus un noteikumus, ir korektori, kas koriģē tekstus. Acīmredzot kaut kas pasprūk garām.
Galvenais atcerēties teikumu: "Papildus darīt papildu darbu".
Pat televīzijā žurnālisti saka - tas ir priekš tevis!(un tā nav tiešraide,kur pateikto vārdu vairs nevar izlabot)
Vēl drausmīgāk, saka arī: "Priekš tevīm!". Manu cieņu tādējādi pazaudē uzreiz
Vēl papildus visam minētajam nepatīk "lētas/dārgas cenas", ko te diezgan bieži var manīt. Cenas nemaksā, tāpēc labāk tomēr "augstas/zemas/lielas/mazas".
Man patīk "tiko" un "nummurs"
Pat televīzijā žurnālisti saka - tas ir priekš tevis!(un tā nav tiešraide,kur pateikto vārdu vairs nevar izlabot)
Jāsaka, nav tā, ka viņi ko teiktu nepareizi. Priekš manis, priekš tevis - tā rakstīja gan Skalbe, gan Blaumanis, arī Latviešu literārās valodas vārdnīca vārdam 'priekš' atvēlējusi šīs nozīmes (kā sarunvalodu, bet bez norādes, ka nevēlami).
Pabeidzu vidusskolu tālajā 1988.g. Toreiz tas tika uzskatīts par rusicismu! Jāiet skaidroties pie savas latv. valodas skolotājas
Super tēma! Liels prieks, ka tam tiek pievērsta uzmanība.
No manas puses kaitinošākais komentārs šīs lapas sakarā būtu par Mančesteru vs Mančestru, kā tagad latviešu valodā esot pareizi rakstīt. Dīvaini, jo cik mācījos par vārdu latviskošanu, te neviens no likumiem nestrādā (ne rakstība, ne izruna). Interesanti, no kurienes viņi (valodnieki) to izrāvuši? Ilgi bija jāpierod arī pie Uzbekija/Uzbekistāna, Tadžikija/Tadžikistāna u.c.
Vēl mums universitātē mācīja par lietotāja un zinātāja līmeni. Protams, TV nav labi atļauties lietot sev mīļus, bet pilnīgi aplamus locījumus. Toties sarunvalodā es apzināti lietoju nepareizas galotnes (brīžiem), jo "tur kaut kas ir". Tur kaut kādas sēmas papildu piepinās un maina vārda izjūtu.
piepinās
Piepinas. Jāprecizē, ka -īt(ies),-ināt(ies) likums attiecas uz izskaņām, bet vārdā pīt nav izskaņas īt, jo, ī ietilpst saknē.
Vēl mani skumdina, ka cilvēki nevis pārtulko, bet vienkārši pārraksta angļu vārdus latviešu burtiem. Un tad 'likumīgs' vietā saņemam 'legāls', 'sabiedriskais transports' vietā 'publiskais transports', 'minējums' vietā 'spekulācija', 'gravitācijas' vietā 'gravitāte' utt.
Vulgārā žubīte & mažorā zīlīte
Paskaidrosi lūdzu? Vai tiešām kāds tā ir tulkojis?…
Varbūt arī nē, bet tā varētu tulkot, ja "vienkārši pārraksta" latviešu burtiem. Nujā, šis tiešām ir kaitinoši - par "infantiem" Ceļakājā vienreiz jau bija karsta diskusija.
Paskaidrosi lūdzu? Vai tiešām kāds tā ir tulkojis?…
Domāju, ka nav aiz kalniem. Sākumā arī tabletes (planšetdatori), kontakti (kontaktinformācija), pasta (makaronu izstrādājumi) un naudas atgriešana (atmaksāšana) šķita visai dīvaini. Bet pie visa pierod.
Naudas atgriešana - tiešs pārcēlums no krievu valodas, un kā tāds lietots jau padomju laikos, tātad nekā jauna. Ausīs gan griež joprojām.
Pasta - starptautisks apzīmējums bezmaz visās valodās attiecīgajai pārtikas produktu grupai, neredzu nekā nosodāma. Padomju laikos nez kāpēc visas pastas sauca par makaroniem (un visus brendijus par konjakiem), savukārt, termins ''makaronu izstrādājumi'' gan ir tiešs pārcēlums no krievu valodas, un tāpēc latviešu valodā neiederīgs.
Kontakti / kontaktinformācija - nudien neredzu, kāpēc otrs variants būtu labāks / latviskāks par pirmo. Cilvēki biežāk lieto pirmo acīmredzot tāpēc, ka tā īsāk.
Tabletes - kā samērā jauns un tiešs pārnesums no angļu valodas principā būtu skaužams, taču latviešu valodā veido interesantu vārdu spēli, tāpēc nereti lietots apzināti ar nelielu ironijas piedevu.
Pasta - starptautisks apzīmējums bezmaz visās valodās attiecīgajai pārtikas produktu grupai, neredzu nekā nosodāma. Padomju laikos nez kāpēc visas pastas sauca par makaroniem (un visus brendijus par konjakiem), savukārt, termins ''makaronu izstrādājumi'' gan ir tiešs pārcēlums no krievu valodas, un tāpēc latviešu valodā neiederīgs.
Itālijā ar vārdu macaroni saprot tikai miltu izstrādājumus šauru caurulīšu veidā. Un tikai Krievijā par makaroniem sauc visus garenos cietas mīklas izstrādājumus. Tas ir iemesls, kāpēc, būdams pārliecināts pastafariānis, atbalstu Lidojošā Makaronu Monstra baznīcas aizliegumu Latvijā. Nav mums te jāievazā visādas sektas. Pietiek jau ar "pareiz"ticīgajiem kristiešiem. Īsteni latviešu pastafariāņi veido Lidojošā Nūdeļu Monstra baznīcu. Rāmen!
Kādā viesnīcu rezervēšanas lapā pamanīju šādu tulkojumu — "Luksusa numurs jauniešiem ar karaļa gultu (Junior Suite King Bed)".
Tā jau no tīri nebija. Toreiz bija caurumotie - makaroni, radziņi un gliemežvāki gan bezcauruļu - nūdeles un bija plakanas nūdeles - skaidiņas. Kopējais nosaukums visiem bija makaronu izstrādājumi,krieviski "makaronnije izdelija".
I.Ziedonim un E.Liepiņam par šo arī bija viedoklis:
https://www.youtube.com/watch?v=P75lBzLJZQQ
Tā jau no tīri nebija. Toreiz bija caurumotie - makaroni, radziņi un gliemežvāki gan bezcauruļu - nūdeles un bija plakanas nūdeles - skaidiņas. Kopējais nosaukums visiem bija makaronu izstrādājumi,krieviski "makaronnije izdelija".
Nu, lai sarunvalodā nebūtu jālieto garais termins ''makaronnije izdelija'', tos visus vienkārši sauca par makaroniem, savukārt nūdeles, gliemežvāki, radziņi vai ''lapša'' jau bija makaronu paveidi. Vismaz es no bērnības atceros tieši vārdu ''makaroni'' kā vienojošo visiem šiem izstrādājumiem.
P.S. E. Liepiņš alegoriskajā dziesmā dzied par PSRS tautu draudzību, īsti ar makaroniem vai pastām tam sakara nav. Ir kāds, kurš zin kāda ir atšķirība starp ķiļķēnu un klimpu?
Ķiļķens no klimpas atšķiras tieši tāpat, kā krizdole no ērkšķogas, naģe no vardes vai knausis no oda.
Itālijā ar vārdu macaroni saprot tikai miltu izstrādājumus šauru caurulīšu veidā. Un tikai Krievijā par makaroniem sauc visus garenos cietas mīklas izstrādājumus. Tas ir iemesls, kāpēc, būdams pārliecināts pastafariānis, atbalstu Lidojošā Makaronu Monstra baznīcas aizliegumu Latvijā. Nav mums te jāievazā visādas sektas. Pietiek jau ar "pareiz"ticīgajiem kristiešiem. Īsteni latviešu pastafariāņi veido Lidojošā Nūdeļu Monstra baznīcu. Rāmen!
Tiešām, tā tam arī būt!
http://www.delfi.lv/news/national/politics/makaronu-gaismas-sludinataju-...
Strāvas biežums tīklā ir 50Hz !
Zmej, kādēļ Tu mani spied darīt triviālas lietas un teikt, ka runa nebija par elektrību un viļņiem? Ja Tev kāds prasītu, kāda ir "Jaungada frekvence", vai Tu teiktu, ka reizi gadā?
Opā!
Man patīk vārds "frekvence" šajā sakarā daudz labāk nekā "biežums".
Bet priecājos par godu tikt šajā tēmā.
Lietot vārdu frekvence šai gadījumā ir slikts stils.
Vēl viena bieži manāma kļūda: http://celakaja.lv/forumi/celakajiesu-ikmenesa-sanaksana-22-februaris#comment-412760 Šai gadījumā būtu bijis jāraksta "lūst". (http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/fonetika/fon19.htm 4.punkts) Es šo tagad jūtu automātiski, nepārbaudot ar vārdu "nirt", bet senāk arī bija jāpiedomā.