Man latv.val. un literatūras učene (skolotāja) bija klases audzinātāja! Arī angļu val. u.c bij foršas!

 Paldies viņām! Skarbas, bet patiesas.

 P.S. Uijā! Ne pa štekseriem iepostēju! mawa, saņemies!

Paldies par tavu atbalstu! Tiešam laikam labas skolotājas, ja pieaugušajā dzīvē lepojies tieši par šo

Ja es kritu uz nerviem ar to, ka nepareizi lieku gārumzīmes, tad lūdzu mani piedot Tē gandrīz vienīga vieta kur es izmantoju lv.val. un kā var, laikam, saprast, dzīmta valoda man cita līdz ar to pat nepretendēju parspilēt tevi šajā jautājumā

lai jauka diena

 Acceptos! (Akceptēts! Apstiprināts!)

Tev ir ļoti laba latviešu valoda, es, godīgi sakot, nemaz neiedomājos, ka nav dzimtā, garumzīmes taču var [ne]uzlikties arī netīšām. Daudzi te raksta nesalīdzināmi nepareizāk. Oftopika pēc - mani vienmēr ir mulsinājis, ka cittietauši bieži nezina garumzīmes, jo man kā latvietim liekas, ka to ļoti labi var dzirdēt, bet, kā esmu sapratis, maldos, jo kļūdās pat cilvēki ar izcilu dzirdi. Tātad acīmredzot kaut kādā mērā atšķirība starp skaņu ar garumzīmi un skaņu bez tās nemaz nav tik liela un reizēm ir visai nosacīta.

P.S. Bet vispār man liekas, ka visu šo nevajadzīgo oftopiku var pārcelt uz Lei Fenga tēmu, te bez tā var arī iztikt.

Varētu papētīt, kāda daļa latviešu pareizi raksta vārdu ģerbonis.

Kļūdās jau tādos "vienkāršos" vārdos kā mēness (mēnēss?, meness?) u.tml., kurus latvietis jūt ar aknām, ja tā var izteikties, nevis tādos, kurus tik tiešăm daudzi izrunā nepareizi, jo pat nezina, kā ir pareizi. Tieši tas mani mulsina.

izglābi manu piektdienu 13 )) 

Es tiešām uzrakstīju cittietauši?

es tak labā nozīmē, bez sarkasma )

Nē, es nemaz arī nepadomāju, ka Tu man kaut ko par to, vnk pats tikko pamanīju un pabrīnījos par sevi

Darīts.

Par "citādi", "savādi", "savādāk" un "citādāk".

Te ļoti labi paskaidrots: https://lvak.wordpress.com/2013/09/10/ka-atskiras-citadi-un-savadaki-no-savadak-citadak/

Saskaņā ar literārās valodas normu noteikto lietojumu un kā saprotam ar pavisam vienkāršu loģiku – vārds «citādi» izsaka, ka kaut kas notiek vai pastāv citā veidā («cits» + adverba izskaņa «-ādi»), piemēram: «A izskatās citādi nekā B». Tāda sēmantika ir arī adjektīvam (kādenim) «citāds» – piemēram: «X ir šāds, bet Y ir citāds».

Bet sarunvalodā vai dažkārt arī tikai steigas dēļ literārās valodas normas tiek pārkāptas, un gadās dzirdēt un lasīt izteikumus, kuros pieredzējuši valodas lietotāji, redaktori un rakstītāji itin viegli saskatīs loģikas trūkumu: «M ir citādāks nekā N» – loģiski ir sacīt «citādi», nevis «citādāk», kura galotne «-āk» it kā nozīmētu, ka kaut kas ir «vēl vairāk citāds» (??!). Vēl viena variācija – ar vārdu «savādāk» (piemēram: «C notiek savādāk nekā D»), kaut gan «savāds» pat īsti nemaz nav sinonimisks vārdam «citāds». «Savāds» nozīmē ‘neparasts; dīvains’ (t. i., atšķirīgs no normālā, pierastā, nevis atšķirīgs no kādas turpat nosauktas lietas).

[..]

skaidras izteiksmes labad būtu jāiesaka lietot literāro formu «citādi»;
senāka perioda izteiksmes atveidošanai varētu lietot «savādāki» (ja gribat izklausīties savādāki, bet, tā kā to var uztvert gan citādības (atšķirīguma no kaut kā), gan neparastuma nozīmē, rodas iespēja tikt pārprastam!);
«savādāk», «citādāk», «savādāks», «citādāks» ir salīdzināmās pakāpes formas, kas būtu jālieto tikai attiecīgos gadījumos, piemēram, «Jancis ir savāds, bet Brencis ir vēl savādāks!»; «Brencis uzvedas citādi nekā Jancis, bet Pēcis vēl daudz citādāk [resp., vēl vairāk atšķiŗas no Janča]».
P. S.: 1. un 2. formu var uzskatīt par sinonimiskām, tomēr pirmo, iespējams, jau gandrīz simts gadus atzīst par ērtāku un vēlamu (jo viennozīmīga!), savukārt otrā varētu būt 19. gs. mantojums, kam pašlaik parasti tiek arī atņemta galotne «-i».

Personīgi man ļoti uzkrītoši šķiet divas lietas.

Pirmkārt, ceļakājā kļuvis par slikto toni "tā ka" vietā lietot "tā kā".

Otrkārt, Juris nezin kāpēc starp neidentiskām lietām liek saikli "jeb". Jau ievadtēmā: "tas ievazājas no angļu valodas" un "automātiskais labotājs nepareizi izlabo" nav viens un tas pats, tur nedrīkst likt "jeb".

Es atvainojos, ka tā uzrakstīju, goda vārds, negribu nevienu aizvainot, vienkārši tā ir.

Vēl jautājums no manis: sakiet, varbūt kaut kas mainījies, kopš es gāju skolā, vai tiešām tagad tautība jāraksta ar lielo burtu? 

Paldies par man adresētajiem labojumiem, arī tam bija domāta šī tēma!

Ja nu beidzot ir tēma, kur man atļauts izpausties kā gramatikas nacistam, tad es tikai vēlos atzīmēt, ka Lincas citētās vietnes veidotāji ir savā ziņā valodas ekstrēmisti, nevajadzētu uztvert visu, ko viņi tur raksta, pārmērīgi nopietni. Valoda, kuru lvak uzskata par ideālu, nepavisam nav tāda, kāda būtu pieņemama latviešu vairākumam un kuru bez iebildumiem var uzskatīt par pareizu (turklāt rodas jautājums, kas vispār ir "pareiza valoda"; ja mēs pieņemam, ka pareiza valoda, piemēram, ir kaut kas tāds, kas nāk no Valsts valodas centra (pieņēmums, kam ir daudz reālajā dzīvē balstītu plusu), tad ne jau lvak ir tie, kuri nosaka, kas ir pareizi, kas nav). Pie tam citētajā rakstā par apstrīdamiem izvēlēti Alda Lauža tvītojumi. Es gribētu teikt, ka īstenībā ir gluži pretēji - jautājumos par mūsdienu latviešu valodu daudz vērtīgāks, pamatotāks, objektīvāks, kā arī tiem no mums, kas paši nav valodnieki, uzticamāks ir tieši Alda Lauža, kurš ir cienījams zinātnieks, viedoklis, nevis lvak paustie ekscentrismi. Arī jautājumā par "savādāk", "citādāk" lietojumu jēdzīgāk būtu izlasīt, ko par to tvīto Lauzis, un paturēt zināšanai, nevis iedomāties, ka tāpēc vien, ka kāds (lvak) kaut ko uzrakstījis par šo tēmu, viņiem automātiski ir galavārds un taisnība. 

Man ir jāpiedomā, lai 'jeb' nelietotu kā sinonīmu 'vai', jo pēc izjūtas tie ir pilnīgi analogi.

Par 'citādāk', 'savādāk' un 'citādi' palasīju, tur ļaudis komentāros nav vienisprātis, vai var lietot kā sinonīmus jeb () nē, bet izlaboju, lai nepārprotamāk, jo nerakstu jau te dzeju.

zoom — tautības ar lielo burtu droši vien tāpat ievazājas no angļu valodas, plus reizēm tiek lietotas kā uzņēmumu nosaukumu tulkojums, droši vien kāds ir rakstījis Turki Turkish Airlines vietā.

Runājot par 'jeb', cilvēkiem skolā ir iekalts, ka 'jeb' saista sinonīmus, tāpēc cilvēki mēdz aizmirst (vai nezināt), ka 'jeb' ir arī pilnīgi leģitīms, visām valodas normām atbilstošs šķīruma saiklis (parasti savienojumā "jeb vai"), kuram viena no funkcijām ir saistīt vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai". ((c)tezaurs.lv/llvv.) Tāpēc teikumā "Nezinu, vai tas ievazājas no angļu valodas jeb vai automātiskais labotājs datoros..." 'jeb' tiek lietots visām valodas normām atbilstoši, nekas tur nav jālabo vai jāmaina.

Vai tas bija par manu ievadtekstu? Kādēļ 'tā kā' būtu nepareizi?

P.S. Bet man Jurim ir cits aizrādījums. Ir tāds -īt(ies), -ināt(ies) likums, kas nosaka, kāpēc ir pareizi rakstīt "cilvēki vēlas", bet nav pareizi rakstīt "cilvēki vēlās", un kaut kā tieši šī likuma neievērošana man ir daudzreiz kritusi acīs, ja nu reiz pievēršamies Tavai pareizrakstībai.

Nē, nē, Juri, ievadtekstā 'tā kā' ir lietots pareizi! 

Daži piemēri no diskusijām, kad ir nepareizi. Pareizi būtu lietot 'tā ka'.

"Viesnīcu tur ir ļoti daudz, tā kā jāskatās pēc vēlmēm un iespējām."

"Tā kā viņi manos gadījumos neko netielējās un ātri visu atmaksāja."

"Par aktivitātēm runājot, Londonā nemitīgi kāds organizē kaut kādus pasākumus, tā kā pāris dienas pirms braukt apskaties Timeout London, gan jau kaut kas interesants notiksies."

Mani personīgi nedaudz sāk kaitināt, ka gandrīz katrā atsaucē uz cita lietotāja rakstīto tiek lietots vārds ''posts'', kas latviešu valodā man asociējas ar lielu nelaimi, nevis ziņojumu ceļakājā.

Māri, es no šiem likumiem tiešām neko neatceros, bet kā -īties likums attiecas vēlēties?

Ierosinājums turpmāk netriviāliem ieteikumiem ielikt saiti uz kādu autoritatīvu avotu, kur var plašāk palasīt, kā piemēram Linca izdarīja.

(Kaut gan gudrinieki droši vien -īt(ies), -ināt(ies) uzskatīs par triviālu. )

Man parasti visvairāk acīs krīt "laicīgi" un "laikus". 

Reģionā, kur es dzīvoju jaunībā, vārda "interesanti" nozīme vairāk tika interpretēta kā - savādi, jocīgi, drīzāk negatīvā nozīmē. Piemēram, tas Jānis gan tāds interesants... (galīgi čau!) Mainot dzīves vietu, gadījās arī kādi pārpratumi.

Man ļoti traucē pavēlēšana Piemēram, "jūs lidojat nākamnedēļ" vietā "jūs lidojiet nākamnedēļ".

Un ja "vis" vietā izmanto "viss" - "visslabākais" vai, vēl ļaunāk, "viss labākais"

Pavisam noteikti mobilie tālruņi pie vainas, ka daudzi ģ vietā ieraksta turku ğ. Gadās arī ă redzēt. Tas apgrūtina meklēšanu.

http://vardotaja.blogspot.com/2011/09/veca-patiesiba-par-un-darbibas-vardos.html

Piemēra pēc.

Pareizi - jūs zināt, lasāt, rakstāt, mēs zinām, rakstām, lasām. Nepareizi - jūs zinat, lasat, rakstat, mēs zinam, lasam, rakstam.

Pareizi - viņi kasās, tirinās, kustas, spirinās, lecas, nesas, metas. Nepareizi - viņi kasas, tirinas, kustās, spirinas, lecās, nesās, metās.

Paldies Jurim par ideju! Ne jau tikai ceļakājā ir sabeigta latv. val. gramatika,vistrakāk ir apollo,delfos utt. Un tad es vairs nesaprotu, kā tad īsti ir pareizi un vai es vispār kaut ko atceros no skolas! It kā jau žurnālistiem vajadzētu turēt kanti,bet nekā! Pat televīzijā žurnālisti saka - tas ir priekš tevis!(un tā nav tiešraide,kur pateikto vārdu vairs nevar izlabot)

Jāsaka, nav tā, ka viņi ko teiktu nepareizi. Priekš manis, priekš tevis - tā rakstīja gan Skalbe, gan Blaumanis, arī Latviešu literārās valodas vārdnīca vārdam 'priekš' atvēlējusi šīs nozīmes (kā sarunvalodu, bet bez norādes, ka nevēlami). Te ir cita problēma - cilvēki bieži vien paši noplicina, apgraiza savu valodu, baidoties lietot vārdus nozīmēs, kādās tie ir pavisam droši lietojami, jo kaut kur izlasījuši, kaut kur kāds kaut ko pateicis, ka tā, redz, neesot "pareizi"; tad nu turas pie šādiem uzskatiem kā pie Bībeles. Tas noved pie tā, ka valoda kļūst nevis tīrāka, bet nabadzīgāka, jo netiek izmantota visa valodas bagātība, visas tās sniegtās iespējas. Šis mani, godīgi sakot, arī šausmīgi besī valodas tēmās, ka vienmēr tiek aizrādīts par kaut kādām it kā šausmīgām kļūdām, kas īstenībā nemaz nav ne kļūdas, ne kas. (Un parasti paši aizrādītāji raksta diezgan nepareizi, un parasti paši aizrādītāji diezgan daudz ko nezina.) 

P.S. Bet jāpiekrīt, ka žurnālistu līmenis Delfos, Tvnet un citur ir draaauusmīgs. Viņi neprot ne pareizi rakstīt (nezina elementāras lietas, un es nemaz te nerunāju par tik augstām matērijām kā stilu... Kad redz to šausmīgo palīgskolas līmeņa stilu, sākt likties, ka pie rakstīšanas ticis kāds traktorists, nevis, ķipa, žurnālists, kam taču it kā kaut kas no valodas un literatūras pat mācīts skolā), ne kaut ko loģiski izdomāt, ne (visbiežāk) vispār apjēgt, par ko viņi raksta, ko viņi raksta un kāpēc viņi raksta.

https://twitter.com/AldisLauzis/status/382225029691211777

Lūk, arī valodas eksperta piezīme par tēmu. Tā ka, lūdzu, lietojam uz nebēdu priekš sevis, tevis, manis, viņa! Es tā gan saku, gan rakstu, un to daru tieši tāpēc, ka tā ir pareizi, nevis nepareizi.

Man 'priekš' lietošana rada nepatiku, bet reizēm pietrūkst tādas formas, lai nepārprotami izteiktos, īpaši, kad teikumā ir nelokāmi vārdi.

Katrā ziņā visas šeit pieminētās problēmas nav nekas tik nopietns, lai es labotu citu tekstus. Tas uz rakstītāju pašu sirdsapziņas un labsajūtas.