Vankuvera ir perfektākā pilsēta, kur dzīvot. Un ziema tur ir drīzāk tāda, kā Londonā. Sniegs jau esot dabas katastrofa. Bet, ja vajag sniegu, tas ir 10 min brauciena attālumā no pilsētas centra vai 1 1/2 stundas laikā Vistlerā.
Bet tur arī vasara ir apmēram tāda, kā Londonā - tas ir, nekāda.
Turklāt sniegam ziemā nav ne vainas - man Latvijas rudens / ziemas perioda nepatīkamākā daļa šķiet mēnešiem ilgais periods bez sniega, ar lietu un slapjdraņķi un praktiski bez saules.
Londonas vasarai nav ne vainas - ne ar ko neatšķiras no Latvijas vasarām.
Londonas vasarai nav ne vainas - ne ar ko neatšķiras no Latvijas vasarām.
Tieši tā jau ir viņas galvenā vaina .
Bet Vankūverā mani droši vien izbesītu pats fakts, ka pilsētā, kas atrodas pie okeāna, peldēties var tikai ''roņi'', jo ūdens ir pārāk auksts. Pat Latvijā tas parasti vismaz uz pāris nedēļām tomēr iesilst.
Vankūverā šobrīd ir samilzis baiss nekustamā īpašuma burbulis. Mūsu izpratnē šķūņi iet par miljoniem. Daudzi (ķīnieši) iepērk mājas tīri kā ieguldījumu.
jā, pirkt īpašumu burbuļa laikā ir, zināms, ļoti labs ieguldījums
Skaidrs, bet droši zināt bija burbulis jeb nebija var tikai kad ir jau pārsprādzis plus ķīnieši jau pērk lai varētu vajadzības gadījumā ātri notīties no savas valsts...
Kas attiecas uz pārvākšanos uz dažādām valstīm tad gandrīz jebkur jau varētu piemēroties ja vien ienākumi pienācīgi (nu vismaz valsts vidējais, nabadzīgās valstīs krietni vairāk par to).
Investet dargi ir vertigak kaa visu zaudet
dazadie tur šķuņi iet pa milioniem, šaja maja bija iegadata pag. rudeni
iekša visadi, bet ari tadi
tagad jaunajam iedzivotajam bus mazliet ertak
segam jabut pareizam
Vai šis teksts Tev nekādi nesaistās ar to faktu, ka es iepriekš atļāvos nosaukt francūžus par stulbiem?
Nē, es tur nesaskatu līdzību. Nopietni.
Francūžiem gan ir raksturīga dīvainība - viņi uzskatīs par savējo ikvienu, kas runā franciski, un par svešo - ikvienu, kas nerunā. Līdz ar to iebraucēji no Tuvajiem Austrumiem nemaz nekāro palikt Francijā, ja vien viņi nav no bijušajām kolonijām.
Bet man nerodas iespaids, ka pašreizējai imigrantu plūsmai būtu izteikta vēlme kļūt par savējiem francūžu vidū.
Bet mēs jau runājam par to, kas ir, nevis par to, kas būs. Un daudz kas varbūt būs krietni tālākā nākotnē nekā mēs iedomājamies. Kad amerikāņi 1968 (? ja nemaldos) gadā izkāpa (ja izkāpa) uz mēness, visi domāja, nu tik ies vaļā, pēc 10-15 gadiem tur būs papilnam koloniju un kosmiskais tūrisms varēs iet vaļā. Nekas tāds gan nenotika.
Tās bijas fantāzijas bez kāda ekonomiska pamata. Domāju, ka pajautājot jebkuram nopietnam cilvēkam tajā laikā, viņš par kosmisko tūrismu tikai pasmaidītu. Enerģijas patēriņš, lai izlauztos no Zemes "gravitācijas akas", ir monumentāls. Tehnoloģiju attīstībai to būs neiespējami pārvarēt bez radikāli lētāka enerģijas avota atrašanas. Savukārt automatizācija man liekas tikai loģisks, pakāpenisks turpinājums esošajām tehnoloģijām.
Kā automatizācija ir ietekmējusi tādas profesijas, kā celtnieks, ceļu būvētājs, bruģētājs, elektriķis, santehniķis, sētnieks, apkopēja, frizieris, manikīrs u.t.t... Ir parādījušies elektriskie instrumenti, izejmateriālus pieved ar auto, nevis zirgu pajūgu. Kas vēl? Darba ražīgums tā dēļ varbūt ir cēlies par procentiem 30-50, dažās no nosauktajām profesijām varbūt mazliet vairāk, bet ne jau desmitkāršojies vai divdesmitkāršojies. Un tā pati lauksaimniecība to lielo pieaugumu daudzējādā ziņā ir ieguvusi uz vispārējā sabiedrības veselības rēķina, bet tas jau atkal ir cits stāsts.
Es biju paviršs vārdu lietojumos. Domāju gan mehanizāciju, gan automatizāciju.
Tevis uzskaitītajās jomās slikti orientējos, tādēļ manas pārdomas būs ļoti amatieriskas, bet pamēģināšu. Celtniecībā līdz šim lielāko ietekmi mehanizācija/automatizācija atstājusi uz būvmateriālu ražošanu (pirmkārt raktuves, tad ķieģeļu, cementa, flīžu utt rūpnīcas), bet liels ieguldījums arī pašā būvniecības procesā (ceļamkrāni un citas ierīces), īpaši standartizētākam vai lielākām celtnēm. Domāju, ka salīdzinot ar ar teiksim 200 gadu senu vēsturi, darbaspēka patēriņš uz gatavās mājas kvadrātmetru un samazinājies vairākas reizes, ja ne par kārtu.
Līdzīgi ar ceļubūvi.
Santehniķi un elektriķi, kas Tev nāk pielabot to, kas nestrādā, diez vai tik ātri tiks aizvietoti ar automātiem. Var pieminēt, ka elektriķis kā profesija radies samērā nesen.
Sētniekus un apkopējas jau daļēji aizvieto Roomba.
Frizieri būs grūti automatizēt (izņemot skūtgalvju), manikīrs — mehānisko daļu ne pārāk, tikai man šķiet, ka tur ir arī psihoterapijas elements.
Kopējais secinājums man ir kā jau iepriekš — triviālākas un vienkāršākas darbības, kur mazāk jāpiedomā, jau tiek mehanizētas un automatizētas. Tehnoloģijas pamazām iekaro arī nākamās jomas sarežģītības ķēdītē.
Par to, ka lauksaimniecības ieguvumi būtu uz sabiedrības veselības rēķina —
Interesanta bilde Kazahstānas un Ķīnas robeža (Ķīna labajā pusē).
Sētnieka darba darbietilpīgākās daļas jau ir mehanizētas.
Bet man nerodas iespaids, ka pašreizējai imigrantu plūsmai būtu izteikta vēlme kļūt par savējiem francūžu vidū.
Nopietna daļa imigrantu Francijā, visticamāk vairākums, jau nu tomēr integrējas tīri ok (pazīstu dažus tādus personīgi). Vienīgi par tiem jau nav vērts rakstīt paniku ceļošus rakstus...
manikīrs — mehānisko daļu ne pārāk, tikai man šķiet, ka tur ir arī psihoterapijas elements.
Laikam nebūs īsti par topiku, bet man diskriminējošs jautājums (jo šoreiz neattiecas uz dāmām ) - kāds no jums apmeklē manikīru?
Vai vajag? Psihoterapija pagaidām neprasās, bet manikīru varu pats sev 40 sekundēs uztaisīt
Vai šis teksts Tev nekādi nesaistās ar to faktu, ka es iepriekš atļāvos nosaukt francūžus par stulbiem?
Nē, es tur nesaskatu līdzību. Nopietni.
Man šķiet, ka zināmā mērā mūsu diskusija ir iegājusi strupceļā, jo, no vienas puses, Tu vari minēt bezgalīgi daudz piemēru automatizācijai, mehanizācijai, robotizācijai u.t.t., un, no otras puses, es var minēt tikpat daudz piemēru, kur to ietekme ir minimāla. Turklāt, kā jau te tika atzīmēts piemērā par elektriķi, cilvēces evolūcija ir radījusi veselu virkni profesiju, kuru agrāk nemaz nebija - un tajās ir nodarbināti (un arī pārskatāmā nākotnē būs) miljoniem cilvēku.
Viena lieta gan man liekas dīvaina un uzspēlēti politkorekta no Tavas puses. Protams, nosaukt kādu tautu par stulbu, ir nepolitkorekti, bet nav taču nekādi noliedzams, ka dažādu tautu attīstības, kultūras un tātad arī prāta spēju līmenis atšķiras. Tas var atšķirties ļoti daudzu - ģeogrāfisku, ģeopolitisku, ekonomisku, kultūras un vēstures, un, galu galā - arī ģenētisku iemeslu dēļ. Man piemēram ir pārliecība, ka vidējais Austrumeiropas postsociālistisko valstu iedzīvotājs ir gudrāks par vidējo rietumeiropieti - it īpaši jau vidējā un vecākajā paaudzē. Tas tāpēc, ka viņi ir piedzīvojuši sociālisma sabrukumu, deficīta laikus, mežonīgā kapitālisma izaugsmi, un daži pat badu. Vidējam rietumeiropietim vai amerikānim dzīve jau no dzimšanas ir bijusi stingri noteiktos rāmjos, daudzi no kuriem nestimulē personas izaugsmi un attīstību. Lai gan ''gudrs'' vai ''stulbs'' ir grūti definējami un staipāmi jēdzieni (kas vienā jomā gudrs citā var būt pilnīgs dunduks), tomēr nevar noliegt, ka attīstības līmenis dažādos zemeslodes reģionos atšķiras dramatiski - un tikpat dramatiski atšķiras arī to iedzīvotāju vispārējās prāta spējas. Protams, sakarība starp valsts attīstības līmeni un tās iedzīvotāju intelekta līmeni nav lineāra to pašu visdažādāko iemeslu dēļ, bet nenoliedzami atšķirības starp dažādām tautām un reģioniem ir milzīgas.
Lai gan ir neapšaubāmi, ka francūži bez atzīstamām prāta spējām nebūtu uzcēluši to nosacīto labklājības valsti, kas viņiem ir šodien, man šķiet, ka pārāk ilgi dzīvojot pārticībā, bez vajadzības nopietni cīnīties par eksistenci, tauta degradējas. Es tiešām neesmu padziļināti pētījis šo jautājumu, un tāpēc nevarēšu nosaukt, vai šai teorija vēl ir piekritēji (bet esmu gandrīz pārliecināts, ka ir). Galu galā attīstība vienmēr ir gājusi pa spirāli, un, pēc mana ieskata, mēs esam šīs spirāles augšupejošā posmā, bet francūži - lejupejošā. Principā jau lejupejošā ir visa Rietumeiropa, bet, ceļojot pa dažādām valstīm, man ir radies iespaids, ka tieši francūži skrien visiem citiem pa priekšu.
Praktiski izmirstošā Latvija (un liela daļa pārējās Austrum Eiropas) ir spirāles augšupejošā posmā? Optimists...
Es laikam esmu pārāk jauns, pārāk daudz kur dzīvojis un pārāk daudz dažādus cilvēkus saticis lai spētu vairs tik šauri domāt. Neņemiet ļaunā
Es vēl neesmu dzirdējis, ka bada piedzīvošana kādai nācijai/tautai/ekonomikai līdzētu. Varbūt ir kādi vēsturiski piemēri?
Praktiski izmirstošā Latvija (un liela daļa pārējās Austrum Eiropas) ir spirāles augšupejošā posmā? Optimists...
Vispār jau iekļaušanās vienā savienībā ar stagnējošajām Rietumeiropas valstīm var šo procesu reversēt ātrāk, nekā gribētos. Bet kopumā jā, esmu 100% pārliecināts, ka pagaidām vēl augšupejošā.
Es vēl neesmu dzirdējis, ka bada piedzīvošana kādai nācijai/tautai/ekonomikai līdzētu. Varbūt ir kādi vēsturiski piemēri?
Neiet runa par ekonomiku, bet par jēdzieniem gudrs / stulbs. Tiešām neliekas loģiski, ka cilvēks, kas piedzīvojis badu pēc tam būs daudzējādā ziņā dzīvesgudrāks, un arī mācēs izdzīvot un pielāgoties, ja apstākļi atkal pavērsīsies par sliktu?
Cik saprotu, tad Tavā ieskatā, jo sabiedrībai izdevies kļūt augstāk attīstītai, jo tā ir stulbāka?
Praktiski izmirstošā Latvija (un liela daļa pārējās Austrum Eiropas) ir spirāles augšupejošā posmā? Optimists...
Vispār jau iekļaušanās vienā savienībā ar stagnējošajām Rietumeiropas valstīm var šo procesu reversēt ātrāk, nekā gribētos. Bet kopumā jā, esmu 100% pārliecināts, ka pagaidām vēl augšupejošā.
Nu ja piedzīvosim laikus kad vairāk francūži pārcelsies uz Latviju nekā otrādi tad vari droši man to atgādināt. Nezinu kā tev bet man statistiski vēl 30-40 gadi rezervē.
Es vēl neesmu dzirdējis, ka bada piedzīvošana kādai nācijai/tautai/ekonomikai līdzētu. Varbūt ir kādi vēsturiski piemēri?
Neiet runa par ekonomiku, bet par jēdzieniem gudrs / stulbs. Tiešām neliekas loģiski, ka cilvēks, kas piedzīvojis badu pēc tam būs daudzējādā ziņā dzīvesgudrāks, un arī mācēs izdzīvot un pielāgoties, ja apstākļi atkal pavērsīsies par sliktu?
Godīgi saku - neliekas viss. Pēc tavas loģikas visgudrākie ļaudis uz planētas un ar visgaišāko nākotni ir Ziemeļkorejieši, etiopieši, venecuēlieši, ciltis Malāvi utt.
Neiet runa par ekonomiku, bet par jēdzieniem gudrs / stulbs. Tiešām neliekas loģiski, ka cilvēks, kas piedzīvojis badu pēc tam būs daudzējādā ziņā dzīvesgudrāks, un arī mācēs izdzīvot un pielāgoties, ja apstākļi atkal pavērsīsies par sliktu?
Viņa pieredze būs, protams, savādāka, nekā cilvēka, kas badu nav pieredzējis. Bet man grūti saskatīt kādā veidā tā būs viņam labāka. Ja abi nonāks badā, nedomāju, ka cilvēkam, kuram ir iepriekšējā pieredze ar badošanu, būs daudz labākas izredzes izdzīvot.
Protams, vienmēr pieredzes un perspektīvu dažādība ir labāka nekā vienveidība. Bet par dažām pieredzēm var samaksāt diezgan augstu cenu, pat ja tā ne vienmēr ir apzināta.
Nekā, visgudrākie ir neandertālieši Ja apstākļi ne tā pavērstos, pārdzīvotu visus vārgos mūsdienu bālģīmjus.
Protams, nosaukt kādu tautu par stulbu, ir nepolitkorekti, bet nav taču nekādi noliedzams, ka dažādu tautu .. prāta spēju līmenis atšķiras. Tas var atšķirties ļoti daudzu .. galu galā - arī ģenētisku iemeslu dēļ.
Nekas personisks, bet, atvaino, man šie liekas kaut kādi vājprāta murgi. Kaut kas līdzīgs, kā ieteikt pūšļošanu ārstēšanas vietā.
Cik saprotu, tad Tavā ieskatā, jo sabiedrībai izdevies kļūt augstāk attīstītai, jo tā ir stulbāka?
Arī tas ne vienmēr ir lineāri, bet uz to pusi principā ir.
Bet Tev tas nemaz neliekas drusku pretrunīgi?
Protams, nosaukt kādu tautu par stulbu, ir nepolitkorekti, bet nav taču nekādi noliedzams, ka dažādu tautu .. prāta spēju līmenis atšķiras. Tas var atšķirties ļoti daudzu .. galu galā - arī ģenētisku iemeslu dēļ.
Nekas personisks, bet, atvaino, man šie liekas kaut kādi vājprāta murgi. Kaut kas līdzīgs, kā ieteikt pūšļošanu ārstēšanas vietā.
Tad jau Tev vājprāta murgi liksies arī tas, ka visi labākie pasaules sprinteri (un arī vairums garo distanču skrējēju) ir melnie.
Ja jau Dievs visus ir radījis vienādus un garīgās spējas neatšķiras, tas arī fiziskajām nevajadzētu atšķirties starp tautām un rasēm?