Pārcelšanās uz ārvalstīm?
Aktuāla? Man ar katru dienu. Pietiks kalpot rudiem matiem.... u.c. taisnības paudējiem izjātā valstī.
Ir ir aktuāla.
Ja sāksi pretoties rižiem un stulbeņiem, akurātu EUR ielocītājiem kabatā, mūs toč izsūtīs uz Smilteni (101km). Bet visticamāk bandītmājās pēdējā laikā arī valda stress, jo iepriekš varēja uzbūvēt 3 stāvu savrupmāju, tagad tikai 1.5. Lejupslīde, ibio!
no drošības apsardzes sistēmas cilvēkiem dzirdēju frāzi ... ka tagad zagt ir palicis tik grūti ka gandrīz vai sajūta, ka strādāju lai nozagtu!
Njā... Nez baltās apkakles mācēs akurāti šķipelēt par 1.48EUR+Pvn/h Domāju, ka skarbs oblomoviks 
Vispār jau algu ar PVN neapliek - šajā sfērā citi nodokļi (lielāki par PVN)
Bet ja pa tēmu - nevienai baltajai apkaklei šādas izklaides sen jau vairs nav nepieciešamas - ne par 1,48EUR/h+, ne par 5X1,48EUR/h+...
Lai arī Ingemār k-gu pazīstu personīgi, viņš automātiski ir izmests no Če Gevaras klubiņa. Baigi aizstāv mafiozņikus
Par to, ka norāda uz Tavām kļūdām?
Jā l iztrūkumu pamanīju sen! Domā zvezģīs (zags) mazāk?
Vot, pasak, Juri, kas būtu foršāk? Ja Tavā valstī cilvēki dzīvotu sociāli pasargātāki, visa mūža ieguldījumos, iepriekšējā darba nodrošināti jeb bandīti un dažu santīmu appisēji biļešu pirkšanā? Man tas neliek mieru jau sen.
Cerams, saprati, ka ceļotāji (santīmi) nav tie lielākie bandīti.
Kura ir tā valsts, uz ko domā pārcelties? Kā sapratu, Berlīnes apmeklējums Tev īpašu optimismu par Vācijas nākotni neradīja.
Atbildēšu savādāk. Ar katru gadu šeit kļūšu atkarīgāks no mafiozām struktūrām, šofera dēliem u.c. pietuvinātiem. Nebaidies! Izžmiegs arī Tevi! Ja ne šodien tad rīt!
Kanāda, Īrija, Austrālija. Ungāri un poļi priecē, jo viņi nav mīkstie! Ierunāt vietējā mēlē no problems, bet riži purni domā, ka komfortablums ir mūžīgs ever. Žēl rižus purnus un viņiem pietuvinātus.
Zin, kas, Juri, latviešu tautai ir tūdīgi? Viņi vislaik domā, ka rītu jau labāki būs. Kopj senču mājas, stāda puķes pavasarī, dzemdē bērnus, bet vecie svimpji komunisti un viņiem līdzvērtīgie šo procesu pamatīgi apcērt saknē. Ko teiksi, profesor? Ja domā, ka čeka uzsēdīsies astē, dzēs ārā. Man personīgi, poh, jo esmu 3 gadus attarabaņījis krieviešu flotē!
Latviešu čeka, mostamies!
Lai arī ceļotāju portāls, nepaliec bez sociāli aktīvas atbildes! Ļaudis sapratīs!
Ir atlaide! Rīts gudrāks par ...... Pirms hokeja LAT-CZE turpinam!
Skatoties cik siltumu gribi...
Nekur nebraukšu. Pietiks ar ceļošanu. Varbūt vecumdienās uz kādu siltāku valsti pārcelšos uz ilgākiem periodiem, ja bērni nesagādās daudz mazbērnu. Ir pietiekami daudz ceļots, lai saprastu, ka nekur nav tik labi kā mājās. Un ir pieteikami daudz dzīvots, lai saprastu, ka biezāks maks negarantē laimīgāku dzīvi.
Dažreiz sāk likties, ka tad, ja visi striķi trūktu, es drīzāk izvēlētos pārcelties uz kādu Latvijas nomali, kur ar minimāliem ienākumiem var nodrošināt sev mitekli un uzturu. Pārējais ir atkarīgs no tā, kā sakārto savas domas. Ārzemēs ar lielākiem ienākumiem svešā vidē prom no savējiem vismaz man būtu grūtāk iedzīvoties.
Galīgi nav aktuāla. Ir arī trakākas politiskās situācijas kā tagad Latvijā piedzīvotas. Ir piedzīvots laiks, kad par ceļošanu vispār ir bijis jāpiemirst, kur nu vēl par iespēju rietumu virzienā lūkoties. Ir arī daudz sūrāki bijis jāstrādā, lai savu ģimeni pabarotu. Un tomēr - lai kur es aizbrauktu, lai kur būtu bijis skaisti un viegli - man vienmēr ir gribējies atpakaļ uz Latviju, uz mājām. Visos laikos
Dažreiz sāk likties, ka tad, ja visi striķi trūktu, es drīzāk izvēlētos pārcelties uz kādu Latvijas nomali, kur ar minimāliem ienākumiem var nodrošināt sev mitekli un uzturu. Pārējais ir atkarīgs no tā, kā sakārto savas domas. Ārzemēs ar lielākiem ienākumiem svešā vidē prom no savējiem vismaz man būtu grūtāk iedzīvoties.
Таити, Таити, нас и тут неплохо кормят(с) citāts iz vienas krievu multenītes
Ja cilvēks ir pietiekoši situēts (nav cīņas par to, būs brokastis vai nē) tepat Latvijā, viņa slieksnis uz pārcelšanos ir stipri augstāks kā ierindas proletārietim (kam pieder tikai važas). Ir līmenis, līdz kuram prātošana, ka ne jau naudā ir laime, ir tukša filozofēšana (paēdušais neēdušo nesaprot).
Otrs moments varētu būt profesionālā izaugsme, arī pie mums ir profesijas, kam šeit nav darba vietu vispār. Atliek vien kravāt čemodānu vai mainīt nodarbi. Līdzīgi ir tiem, kam vietējie griesti par zemu.
Trešais moments - ir absolūti skaidrs, ka mūsdienu 45+ paaudzei tāds jēdziens kā pensija nematerializēsies, attiecīgi vai nu kāmja vaigi tepat vai arī doties turp, kur var paspēt izveidot apmierinošus uzkrājumus.
Sociala sistema, vides sakartotiba, agresivu cilveku daudzums, dabas daudzveidiba?
vai arī doties turp, kur var paspēt izveidot apmierinošus uzkrājumus.
Par šito, lūdzu detalizētāk! Uz kurieni tad man jādodas?
Vispirms vēl vajadzētu definēt ko vispār nozīmē "apmierinoši uzkrājumi"... Pat LV tas nav tik maz ja cer dzīvot bez pensijas 25-30 gadus.
Kas attiecas uz pierašanu dzīvei ārzemēs tur daudz kas atkarīgs no vecuma pirmoreiz pārceļoties un cik labi spēj runāt vietējā valodā jeb vismaz angļu ja tā nav vietējā.
Mans viedoklis bija +/- līdzīgs RX viedoklim, bet tad kādā brīdī parādījās sajūta, ka Latvijā nav iespēju profesionālai izaugsmei, bet ārzemēs gan ir. Tad pēc pāris gadiem dažādu darba piedāvājumu izskatīšanas tomēr aizbraucu. Darba ziņā atšķirība bija pat lielāka, nekā biju gaidījis, un pašlaik skatoties Latvijas darba tirgū manā jomā ir grūti saskatīt kaut ko ja ne pievilcīgu, tad vismaz ciešamu (runa nav par naudu). Bet pārejā ziņā - hvz. Latvijā bija sajūta, ka esi mājās un saproti visu, kas notiek. Pat ja daudzas lietas te ir labākas - sabiedrības uzbūve un attieksme, izglītība, soc. garantijas, utt. - te juties kā svešinieks kopā ar daudziem citiem tādiem pašiem svešiniekiem. Varbūt kādreiz, kad darbs manā prioritāšu sarakstā noslīdēs zemāk, atgriezīšos.
Shustrik pareizi raksta gan par profesionālo izaugsmi gan sociālo situāciju. Man līdzīga situācija vienīgi ar atšķirību ka es nekad neesmu Latvijā strādājis. 2009-tajā pēc studijām gan nopietni apsvēru atgriezties Rīgā, bija arī pāris tīri ok darba piedāvājumi. Visticamāk būtu tagad ok, bet nu tas bija tieši krīzes laikā un konkrētie uzņēmumi tiešām arī izputēja pāris nākamo gadu laikā. Varētu atrast darbu manā jomā arī tagad, bet pierast pie daudz mazākiem atvēzieniem nebūtu viegli un protams ienākumi arī krietni mazāki būtu.
Par šito, lūdzu detalizētāk! Uz kurieni tad man jādodas?
Iespējams, ka nekur, baro labi tepat(c)
Man gan jau sen būtu jābūt kādā no reālā sociālisma zemēm un vaiga sviedros jāpelna saulainas vecumdienas. Diemžēl, gan uzņēmības par maz, gan vēlme strādāt profesijā (liels trūkums, ka nav ne kripatiņas vietējās pieredzes attiecīgajā valstī, pat nav ko CV ierakstīt), ne par "sēņu lasītāju". Vienīgi, ja pasaule nemainīsies būtiski (uz to gan ļoti velk), atliks pamatīgāk apgūt franču valodu un doties "klošārot".
Kas ir ''klošārot''?
Pēc manas pieredzes, visas franciski runājošās zemes ar pašu Franciju priekšgalā ir iestigušas kaut kur pa vidam starp viduslaikiem un vāji attīstītu sociālismu un turpina degradēties galvu reibinošā ātrumā.
Paši francūži gan tā nedomā... Bet kas ir "klošārot" man ar nav ne jausmas.
Paši francūži gan tā nedomā...
Francūži vispār nedomā... Lai domātu, ir nepieciešams kaut neliels daudzums smadzeņu. Man reizēm liekas, ka līdz apmēram 20. gadsimta 70-iem vai 80-to sākumam praktizētā lobotomija Francijā un vēl vairākās valstīs ir skārusi lielāko populācijas daļu, un, turklāt kaut kādā veidā atstāj sekas arī nākamajās paaudzēs .
Nu, nu nebūsim tomēr "stereotipizēt"... Visticamāk es pazīstu daudz vairāk francūžus personīgi un lai kādi arī nebūtu viņu trūkumi muļķi gan viņi nav.
Kas ir ''klošārot''?
Fonētiski atdarinot franču valodā, man sanāk klaiņošana: https://fr.wikipedia.org/wiki/Clochard