Varbūt labāk likt slepenajā sadaļā, lai neizaicnātu likteni

Man pēdējā laikā sanāk ļoti daudz darba ar arābiem, un ir bijuši pie manis arī tādi, kuriem noteiktā laikā vajadzēja ierādīt klusu stūrīti, kur viņi var palūgties. Nekāpa iekšā mašīnā, ja tajā atradās sieviete, milzīga problēma, kur pabarot, u.tml. Diezgan jocīgi mūsu "samaitātajiem" prātiem.

Viņi tās karikatūras tiešām ļoti sāpīgi uztver. Es pie sevis nolēmu, ka šajā sakārā ieturēšu neitralitāti, jo sāpināt galu galā nav labi. Facebook saaicinātie biznesa partneri no Lībijas, Jemenas u.tml. valstīm šobrīd intensīvi nošēro visu, kas izrāda negatīvu attieksmi pret karikatūru masveida publicēšanu - saukļi, demostrāciju video. Pieļauju, ka mani paziņas slaktiņu un slepkavas nekādā veidā neatbalsta, bet tā pretreakcija ar karikatūrām viņiem ļoti nepatīk.

Kad jau solidaritāte, tad līdz galam. Taisnības un līdztiesības dēļ prasās arī pēc pazobošanās par kādu rabīnu:

www.telegraph.co.uk; anonhq.com

Citādi nevainīga pasmiešanās par vieniem ir vārda brīvība, bet par citiem - rasisms, seksisms, homofobija un krimināls.

P.S. Teroristus gan, manuprāt, solidāri jāsamaļ suņu barībā. Lai necer tikt paradīzē par slepkavošanu.

Šādi derēs?

Tā nu ir, ja cilvēks kļūst atkarīgs no Tuvo Austrumu naudas — ar klusēšanu un neiebilšanu nosacīti jāatbalsta viņu nostāja. Nez vai viņi būtu tikpat saprotoši, ja Tu Feisbukā dalītos ar «Je suis Charlie» zīmi. 

Vai viņi neatbalsta slaktiņu — ej nu sazini, ja paskatās uz šiem skaitļiem:

Pirmā karikatūra ir ļoti trāpīga. Un labi, ka man nemaz nav tādas izvēles kā RX un par šo jautājumu diplomātiski jādomā. Jo, kamēr ar to paši nesaskaramies, filozofējam pavisam citādi. 

Ja tu palasīsi pašu reportu, tad redzēsi, ka absolūti lielākā daļa musulmaņu visus minētos ierobežojumus grib attiecināt tikai uz musulmaņiem. Bet jāsaka, ka Ēģipte man tajos datos diezgan pārsteidz.

Kā to saprast piemēram attiecībā uz nāvessodu par atteikšanos no islāma?

Mh, jo visi pārējie jau vispār nav cilvēki. Mana tūristiskā saskare ar musulmaņiem ir bijusi ļoti ok, laipni cilvēki utt., bet nu tā ticība viņiem ir šausmīga, tas jāatzīst.

Es gan īsti nesaprotu visu šo pasākumu... Vai tiešām mums jāatgriežas 3. klasē, kad pats labākais joks ir apsmiet kādas cilvēku grupas ticību? Kāpēc tas ir kļuvis tik populārs mūsu sabiedrībā? Kārtējo reizi mēs gribam izcelt sevi uz citu rēķina! Kaut vai tas pats Charlie, nu priekš kam ņirgāties? Slepkavības, tas, protams, ir pilnīgi nosodāms pasākums, un domāju ka lielākā daļa musulmaņu to nosodīs, lai gan man dikti nepatika, ka Latvijas musulmaņu pārstāvis piedāvāja "tikai salauzt pirkstus", kas pats par sevi ir aicinājums uz vardarbību. Tajā pat laikā, es varu iedomāties, kas notiktu mūsu sabiedrībā, ja kāds uztaisītu karikatūru par mūsu svētajām vērtībām, piemēram, lai efektīvāk, par Latviešu deportācijām un publicētu žurnālos. Kā tad mēs justos? Protestiem par karikatūrām ir vieta attieksmes paušanā, vārda brīvībai tomēr ir jābūt robežām, bet nekad nedrīks būt vardarbība par runu!

Atteikties no islāma var tikai musulmanis, acīmredzot

Bet tas reports vispār ļoti detalizēts, iesaku palasīt. Piemēram, mani pārsteidza, ka atbalsts nāvessodam par atteikšanos no islāma Malaizijā, Jordānijā un Ēģiptē ir lielāks, nekā Irākā.

Un kad atteicies, tad viņš tāds vairāk nav, attiecīgi ne uz nevienu tas neattiecas.

Aptuveni tāpat varētu teikt, ka lai atteiktos no aplikšanas ar nodokļiem pietiek tikai par to pasludināt. Diemžēl, dzīvojot valstī, mēs esam parakstījušies uz citiem noteikumiem

Es gan drīzāk teiktu - nevis atkarība no viņu naudas lika man nonākt pie šādas atziņas, bet tas, ka bija izdevība šos cilvēkus iepazīt nedaudz tuvāk. Agrāk man, protams, nebija saprotama un pieņemama viņu domāšana un kultūra, kur sievietes tiek pielīdzinātas lopiem, pēc izvarošanas nomētātas ar akmeņiem, vai bērnībā apgraizītas ar stikla pudeles lauskām vai nesterilām žiletēm u.tml., bet tad es sapratu, ka viņi savā evolūcijas ceļā vēl nav nonākuši tik tālu, lai pieņemtu mūsu standartus, kas viņuprāt ir pilni izvirtībām un perversijām. Mūsu standartu uzspiešana ar varu viņu pasaulē izraisa haosu un vēl lielāku ļaunumu. Viņiem ir labi savā pasaulē tāpat kā krieviem ir labi putina pasaulē, jo krievu mužikam tāds batjka ar stingru dūri vienmēr ir bijis.

Kad uzzināju, ka meitenes apgraiza viņu pašu omītes, tad arī nospriedu, ka paši šādu dzīvi vien ir izvēlējušies. Ja to omīti kādreiz apgraizīja viņas omīte, un ar gadiem viņa saprata, ka tā bija pareizi, jo ar to pašu tagad aplaimo savu mazmeitiņu, tad arī šī mazmeitiņa visticamāk standartus ar laiku pieņems, un turpinās savas dzimtas tradīcijas. Grūti saprast (pieņemt), bet viņiem tā ir norma. Ja pēc apgraizīšanas sākas infekcija, un meitenīte nomirst, tad vainīga nekādā gadījumā nav omīte, bet gan tā vecā, visu pamestā vientuļniece ragana, kura uz līdzenas vietas bez tiesas ir jānosit. Tur tās smadzenes ir nedaudz savādāk iegrozītas.

Ar ko būtu jācīnās, tad tas ir radikālisms, kas ar gļēvām metodēm sēj naidu un postu. Musulmaņi ar reliģijas palīdzību tiek kūdīti viens pret otru un ārējo pasauli. Tas nav pareizi, bet man nav ne jausmas, kā pret to pareizāk cīnīties. Tāpat kā putina piekritējiem, kas lien Ukrainas lietās, varam dot pa nagiem islāma radikāļiem, ja viņi pārkāpj mūsu sarkanās līnijas. Bet mēs izdarīsim milzīgu kļūdu, ja starp normāliem ļautiņiem un radikāļiem novilksim vienlīdzības zīmi, un sitīsim pa visiem.

Ja ir vēlme palīdzēt "tumsoņām", kas nav radikāļi, bet dara mums nepieņemamas lietas, tad mēs varētu iet palīgā nevis ar ieročiem, bet ar izglītošanu. Bagātu musulmaņu bērni studē Eiropā, redz, ka ir arī citādāka dzīve, un atgriežas pie savējiem ar jaunām atziņām. Viens tāds izbijušais Londonas students no Lībijas pēc nedēļas plāno mani kārtējo reizi apciemot savas Eiropas tūres ietvaros, tad arī pacelšu šo sāpīgo karikatūru tēmu, lai saprastu, vai mana atziņa bija pareiza.

Ja izglītošanai pievērstu lielāku uzmanību (varbūt piedāvātu subsidētas studijas, nevis tērētu to naudu ieročos un to izraisīto seku likvidēšanai), pēc dažām paaudzēm situācija manuprāt krietni uzlabotos.

P.S. Nevajag pārprast, ka es atbalstu musulmaņus. Man sirds plīst pušu, kad uzzinu, kā izrīkojas ar kristiešiem un viņu bērniem Irākā un Sīrijā, bet arī tās ir sekas tam, ka gadsimtos iegūtais trauslais līdzsvars galvenokārt ar mūsu pašu svētību šajā reģionā tika izjaukts. Līdz brīdim, kad iejaucāmies, tur notika naturāls evolūcijas process, kas brīžiem bija ļoti asiņains un nežēlīgs, bet visticamāk vajadzīgs. Arī mūsu tautas tam ir gājušas cauri. Juris varbūt domā, ka nepatīkamākos evolūcijas posmus, ņemot vērā mūsu pieredzi, mūsdienās varētu izlaist?

P.P.S. Ir viņu kultūrā ļoti daudz labu lietu, ko mums pašiem derētu pamācīties. Lai arī cik dīvainas nešķistu prasības par ēdienu, jāatzīst, ka viņi lieto ļoti veselīgu pārtiku. Lai aizdotu naudu cilvēkam, neprasa nekādu papīru, jo izteiktam vārdam ir lielāks spēks, kā uzrakstītam burtam. Aizdevējs labi zina - ja šis aizdevums ir saskaņots ar aizņēmēja senčiem, tad naudu viņš bez ierunām sliktākajā gadījumā atgūs no šiem galvotājiem, kuri pēc tam ar savas dzimtas melno avi paši tiks galā.

Es nemēģinu kādu pārliecināt par savu taisnību, jo tā būtu kļūda. Vienkārši izklāstu savu spriedelējumu par tēmu. Mēģinājumi mainīt kāda domāšanu manuprāt ir utopiska ideja. Ja kāds šaubās un gatavs uztvert jaunu informāciju, tad arī bez manas palīdzības nonāks pie savas taisnības. Bet, ja cilvēks stingri pieturās pie savas pārliecības, nav manos spēkos tur ko mainīt. Tas attiecas arī uz ebrejiem un musulmaņiem. Es attiecīgi pieņemu katru tādu, kāds viņš ir.

Tie biedējošākie jau ir nevis atpalikuši tumsoņas, bet tieši tie izglītotie un kulturālie, kas tomēr izvēlas atbalstīt terorismu.

Spriedelējot par musulmaņiem, der nejaukt kultūru (vērtības/ieražas) un reliģiju (korānā atrunāto).

Tas nav pārāk viegli veicams, jo islāms daudz aktīvāk par citām izplatītākajām reliģijām mēģina regulēt/kontrolēt pilnīgi visas tā piekritēja dzīves jomas.

Bet taisnība ir; cerēt, ka piemēram Indonēzijas musulmanis neapkrāps (kāds iespaids RX nojaušu ir radies par Lībijas? Kuveitas? musulmaņiem), ir augstākā mērā naivi.

Šodien uzdūros rakstam par Charlie Hebdo un vārda brīvību. Vietne, kurā tas tika publicēts, man bija nezināma, tā kā pameklēju vēl avotus, un izskatās, ka šīs Wikipedia raksts nav būtiski rediģēts pēdējo notikumu iespaidā:

http://fr.wikipedia.org/wiki/Affaire_Sin%C3%A9

Īsumā - 2008. gadā Charlie Hebdo atlaida karikatūristu par it kā antisemitismu vai anti-Sarkozismu.

Jā – tas atlaistais karikatūrists lika par sevi manīt arī citos medijos, norādot uz mūsu sabiedrības dubultajiem standartiem. Patiesos atlaišanas iemeslus neuzzināsim, bet, ja cilvēks tā cepās, tad nav dūmu bez uguns.

Juri, par tirgošanos ar arābiem varētu kādu blogu sarakstīt. Apkrāpt tādus kā mēs, arābam ir tīrais sīkums, un ceļotāji labi zina, ka to viņi pie jebkuras iespējas centīsies izdarīt. Bet savā starpā viņi tās lietas risina kaut kā savādāk. Vēl līdz galam neesmu viņus atkodis, jo līdz šim vairāk pētīju skandināvus. Uzsākot aizvien nopietnākus projektus ar arābiem, bez šī atšifrēšanas darba neiztikt. Visādi ir gājis, bet pagaidām visa nauda par preci ir saņemta arī pēc force majeure gadījumiem.

Ir pieredze arī ar ebrejiem, ar kuriem tirgošanās ir diezgan līdzīga. Tur gan daudz naudas ir zaudēts, jo sākumā devām preci uz pēcapmaksu. Ierodos uz izbrāķētās preces inspekciju, redzu, ka tā atbilst atrunātajiem standartiem, taču klients vienalga neliekas mierā, piesienas pie nebūtiskām lietām, kamēr nav izspiedis savu atlaidi, kuru bija ielicis kalkulācijā vēl pie darījuma apstiprināšanas. Taču ebreji sāka mani cienīt, kad es tos apspēlēju ar viņu pašu metodēm. Izgāju uz gala pircējiem, kas maksā 100% avansā un ir sajūsmā par kvalitāti (nebija grūti vienoties ar palestīniešiem par ebreju apiešanu). Starpnieks, protams, ārdījās, bet beigās kā baigais čoms zvanīja, un piedāvāja sadarbību uz labākiem nosacījumiem. Varbūt ar arābiem ir līdzīgi?

Manu identitāti Buicis ceļakājā nedaudz jau ir atklājis, tāpēc atļaušos te ielikt karikatūru par mani (kolēģi uzdāvināja jubilejā, jo Gatis vienai kolēģei ir labs paziņa). Starp citu arābiem tā ļoti patīk. Kad parādu, smejas kā mazi bērni.

Korāns nav reliģija.....Korāns ne tikai aptver/regulē ticības aspektus, bet arī musulmaņa sociālo un politisko dzīvi!

Bet Juri… Un Polijā apkrāps īstenticīgs katolis, un Taizemē — budists. Es pat pieņemu, ka ar to vācieti, kas man par piegādātajām precēm samaksāja ar viltotu čeku, mums bija viena ticība, proti, ka viss būs labi. Šajā gadījumā mana ticība labajam uzvarēja, jo jau pirmajā kaut kādas bankas filiālē aiz stūra, kur es uzreiz šo čeku mēģināju pārvērst skaidrā naudā, darbinieki izsauca policiju, kurai es ļoti labprāt pastāstīju, kā es pie tā čeka tiku. Es tā noprotu, ka mana «biznesa partnera» ticība labajam balstījās uz to, ka es šo dārgumu vedīšu uz Latviju, kas viņaprāt acīmredzot atrodas kaut kur ārpus civilizācijas robežām. Tos, kas mani ir mēģinājuši apkrāpt vai apkrāpuši Latvijā, es pat necentīšos uzskaitīt.

Runājot par Indonēziju, gadījās būt Lombokā, kad rīsa novākšana iet uz beigām, tas ir, kāzu laikā. Araks plūda straumēm, un radās iespaids, ka arī parastā laikā pirmsmusulmanisma tradīcijas dzīvo un uzvar. Starp sasakiem jutos pilnīgi kā starp latviešiem, kam izdevies Satversmes preambulā iebāzt gan kristīgās vērtības, gan latvisko dzīvesziņu.

Bet izvairīšanās no apkrāpšanas tik un tā ir cits jautājums: tūrists, protams, ir īpašā riska zonā, un kā vairākgadēja svešiniece bez iespējām integrēties varu teikt, ka ikdienas saskarsmē robeža starp savējiem un svešajiem, kas šī iemesla dēļ, ka nav savējie, nav par pilnu ņemami, ar katru personu katrreiz tiek novilkta no jauna. Ja nepatīk, kur tā  atrodas, neej uz tām vietām. Būs desmit citas vietas, kur būs citi kritēriji. Man patiktu, ja šo principu varētu vispārināt attiecībā uz valstīm, tautām un visādiem īstenticīgajiem.

Atbalstu par 100 procentiem Visam ir robeza

nesen uzdūros intersentam britu rakstnieka komentāram par runas brīvību (varbūt kādam noder): http://journal.neilgaiman.com/2008/12/why-defend-freedom-of-icky-speech....

Es arī atbalstu - nekad nedrīkst būt vardarbība par runu. Pieņemot, ka ar šo domāta tāda vardarbība kā šai gadījumā, kad galina otru nost.

Nediskutēšu par reliģijām, nerunāšu par slepkavošanu, tik gribu teikt, ka vārda brīvība automātiski nenozīmē visatļautību. Tad, kad filmās un seriālos kāds non- stopa izņirdzējs beidzot dabū pa muti, visi nez kāpēc uzgavilē.

Nez kā tagad, bet padomju laikos Čečenijā varēja mierīgi dabūt nazi ribās, vienkārši pasakot "es pisu tavu māti", kas krievu valodā ir normāls, ar sarunu biedru un viņa radiem nesaistīts emociju izteiksmes veids, apmēram kā Rojā izsauciens "ej tu dirst". Visi to zināja un filtrēja, ko runāja. Pat armijā komandieris čečenu zaldāta priekšā pievaldīja muti, jo zināja, ka tas sacīto uztver burtiski. 

Manuprāt, par vārdiem ir jāatbild. Un ja vārdi aizskar māti, ..., arī Pravieti, kā viņus aizstāvēt? Nedomāju, ka jāapšauj redakcija. Bet uzreiz pa muti - tas manuprāt ir taisnīgi. Jo, ja strīdēsies ar idiotu, nokļūsi viņa līmenī. Un tur zaudējums garantēts.

Man kā reiz šķiet, ka civilizētu sabiedrību raksturo iespēja atrisināt nesaskaņas diskusijas ceļā, nevis "uzreiz pa muti". Problēma ir tajā, ka katram tā līnija, kurā kaut kas kaut ko aizskar, ir savādāka. Piemēram, ja mani aizskartu vārds "pisu" tavā postā, un es Tev dotu pa muti, vai tas būtu normāls problēmas risināšnas veids? Tā mēs vienkārši noslīdēsim līdz "kurš labāk māk kauties, tam ir taisnība".

Es protams neatbalstu vardarbību, bet kā savādāk ja ne ar automātu lai atrisinu konfliktu, ka man nepatīk, kā daži cilvēki ģērbjas?

Es protams neatbalstu vardarbību, bet kā savādāk ja ne ar automātu lai atrisinu konfliktu, ka man nepatīk, ko daži cilvēki ēd?

Es protams neatbalstu vardarbību, bet kā savādāk ja ne ar automātu lai atrisinu konfliktu, ka man nepatīk, ko daži cilvēki zīmē?

Vispār jau, piemēram, ģimenes tiesībās ir divu veidu vardarbības - emocionālā un fiziskā. Neko neattaisnojot, tomēr varam pieņemt, ka musulmaņi sava pravieša karikatūru zīmēšanu uztver tieši tā - kā emocionālo vardarbību. Un atbild ar fizisko.

Vispār, nez kāpēc daudzas augstas Eiropas amatpersonas ir izteikušās, it kā karikatūras esot tikai iegansts, uzbrukumam, ka uzbrucēju mērķi esot daudz dziļāki un tālākejoši, nekā panākt Muhameda karikatūru nepublicēšanu. Var jau būt, ka kādam tā arī ir. Bet tomēr, pat neesot īpaši labi pazīstams ar Islāmu un musulmaņiem, bet zinot dažas šis ticības nianses, es pilnīgi varu pieņemt, ka atriebība un cenšanās pārtraukt karikatūru publicēšanu būtībā bija vienīgie mērķi. Nu, vismaz tiešajiem izpildītājiem. Var jau būt, ka aiz tā visa stāv kas vairāk, bet musulmani aizskart nebūt nav grūti, tas nu ir jāsaprot.

Un vispār, vieglāk būtu bijis Eiropā viņus tādos daudzumos nemaz neielaist. Lai gan, pēc maniem novērojumiem, īstenie rietumeiropieši ir kļuvuši pataloģiski slinki, un kādam galu galā jau arī jāstrādā.