Londonas gadījums: https://www.celakaja.lv/search/node/Nokavēts%20tranzīts%20LHR

Paldies. Mnjā, tad sanāk, ka samaksāja Swedbank, nevis kāda no iesaistītajām aviokompānijām. Žēl, ka nav zināms, vai Swedbank pēc tam no kāda piedzina šo naudu, un, ja jā, tad no kā.

Ir loģiski, ka apdršinātāja izmaksātā nauda neatbrīvo aviosabiedrības no atbildības par neizdarību (ja vien ketty8 neparakstīja papīru, ka nodod Swedbank tiesības vērsties pret BT/BA), tā ka viņa varēja pēc tam vēl atprasīt no BT/BA iztērēto naudu, plus kompensāciju. Bet var arī saprast, ka ketty8 vairs negribēja ar šo gadījumu ņemties un labāk to atstātu pagātnē.

Tad Tu saki, ka ir tas ir viennozīmīgs, neapstrīdams fakts, ka radušos izdevumus var pieprasīt divreiz - vienreiz no apdrošinātāja un otrreiz no aviokompānijas?

Māri, apstrīdēt var jebko, bet es apgalvoju, ka neredzu tam nekādu loģisku pamatu.

Apdomā šādus scenārijus —

• «bagāts radinieks izdzirdēja par ketty8 neveiksmi un uzdāvināja viņai zaudēto summu, tādēļ no BT/BA nekas nepienākas»
• «pa šo laiku ketty8 zaudēto summu jau nopelnīja savā darbā, tāpēc viss kārtībā, BT/BA nekas nav jāmaksā»

Vai tajos saskati kādu loģiku? Ar ko tie atšķiras no apdrošinātāja gadījuma?

Juri, Juri, Juri!...

Nez kāpēc man ir aizdomas, ka iespējami arī citādi viedokļi no sērijas: "Pazaudēju planšetdatoru. Paprasīju mammai naudu par jaunu planšetdatoru. Pēc tam paprasīju arī tētim naudu par jaunu planšetdatoru. Pēc tam paprasīju naudu vectētiņam par jaunu planšetdatoru. Pēc tam arī vecmāmiņai paprasīju naudu par jaunu planšetdatoru.  Viņi visi iedeva, bet tagad nezin kāpēc uz mani dusmojas. Tas taču bija tikai pareizi, ka es paprasīju, vai tad nē?" Bet tagad slinkums diskutēt.

Nav analoga situācija.

Likums neuzliek par pienākumu Taviem radiniekiem apmaksāt zaudējumu. Bet likums (regula) uzliek pienākumu atmaksāt biļetes cenu atteiktas iekāpšanas gadījumā.

Precīzāka analoģija būtu — Tev nozaga planšeti. Mamma iedeva naudu jaunai, nopirki. Pec tam zaglis tika notverts, bet dusmojas un negrib nozagto atdot, jo Tev taču ir jauna vietā.

Līdzīgi citiem apdrošinātājiem, Swed nekompensē izdevumus, kurus tu piedzen no citām iesaistitām pusēm - piemēram, aviokompānijas (un apmaksas secība īsti nav svarīga - vai pirmie samaksāja apdrošinātāji vai aviokompānija). Līdz ar to, tikko aviokompānija kompensē izdevumus, zūd tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību. Piemēram, no ceļojumu ķibeles riska:

Šustrik, jā, noteikumos ir tāds teksts, tikai es neredzu no tā loģisku ķēdīti līdz Taviem secinājumiem, ka zūd tiesības uz apdrošinātāja atlīdzību, ja tāda jau ir izmaksāta iepriekš, un pēc tam cilvēks atkaro naudu no aviosabiedrības.

Varbūt redzu loģisko ķēdīti no šāda noteikuma uz atteikumu izmaksāt kompensāciju vispār (ja tā būtu jāmaksā aviosabiedrībai).

Vēl loģiskāk man liekas, ka pēc pusgada attiesāta nauda no BA/BT nebūt nav atlīdzinājums 'citā veidā saprātīgā apmērā, lai turpinātu Ceļojumu saskaņā ar sākotnējo maršrutu'. Ja BA/BT ketty8 apmaksātu citu biļeti esot uz vietas LHR, tad būtu, un kompensācija nepienāktos. 'lai turpinātu Ceļojumu saskaņā ar sākotnējo maršrutu' manā uztverē nozīmē, ka atlīdzinājums saņemšanai 'citā veidā' būtu jānotiek incidenta laikā un vietā, nevis daudz vēlāk.

Jebkurā gadījumā, ja apdrošinātājs kompensāciju izmaksā (turklāt neliekot parakstīties ne par kādiem nosacījumiem), tad viņš ir izlēmis, ka tā pienākas un atņemt nevar (izņemot protams, ja klients krāpies un sniedzis maldinošu informāciju, tad apdrošinātājs var mēģināt tiesāties).

Tad Tavuprāt, Juri, ja piemēram tika nozagts apdrošināts auto, apdrošinātājs izmaksā par to atlīdzību, un nākamajā dienā mašīna tiek atrasta pilnā komplektācijā, tad būtu tikai loģiski, ja klients gan auto, gan apdrošināšanas atlīdzību pilnībā paturētu sev? Vai tas nešķiet tā kā absurdi?

Apdrošināšana var tikt izmaksāta vai nu kā “morālā kaitējuma atlīdzība” (gan jau, ka ir kaut kāds pareizāks formāls nosaukums šim principam) - piemēram, 5K par lauztu kāju vienkārši tāpēc ka tā ir lauzta, vai nu pēc kompensācijas principa - kad tiek kompensēti faktiskie zaudējumi, kurus nekompensē citas iesaistītās puses. Ja konkrētais risks tiek kompensēts balstoties uz faktiskiem izdevumiem, tad tas notiek pēc kompensācijas principa, un tikko zaudējumi tiek samazināti (vai nu atrodot mašīnu manā piemērā, vai nu saņemot zaudējumu kompensāciju no aviokompānijas), zūd tiesības uz attiecīgo daļu apdrošināšanas atlīdzības.

te šo jautājumu pat nav vērts cilāt - jo iepriekšējās diskusijas novedušas pie viedokļa, ka mašīnu pat varētu apdrošināt piecās apdrošināšanas sabiedrībās un no visām piecām saņemt kompensāciju )

Ko Jūs varat cepties par šo - ja apdrošināšanas noteikumi to neaizliedz, tad var, kāpēc gan ne. Ja aizliedz, tad nevar. Un punkts. Ir aizdomas, ka vairumā gadījumu aizliedz gan, bet sīki un smalki jālasa katras konkrētās polises noteikumi.

Apdrošinātājs mašīnu nenozaga, bet viņam par to jāmaksā! Vai tas nešķiet tā kā absurdi?

Kā jau orsons saka, visu nosaka līgums, nevis tas, kas man vai Tev liekas pareizi vai absurdi. Ja tur nav atrunāts, kas notiek pēc tam, kad kompensācija izmaksāta (tātad apdrošinātājs uzskatījis, ka pienākas), un cilvēks izpilda savas likumīgās tiesības saņemt nozagto mantu vai kompensāciju par atteiktu iekāpšanu, tad viss korekti, viss paliek cietējam.

Es gan teiktu, ka tur nav nekas, kas piesien šo nosacījumu piemērošanu tikai līdz brīdīm, kad kompensācija ir izmaksāta. Ja jūs gribat lai viss tiktu pamatots tikai un vienīgi uz noteikumu tekstu - tad, lūdzu, rādiet punktu, no kura tiek darīts tāds secinājums.

Par šo jau laiku atpakaļ tika diskutēts, ka saņemt vairākās vietās neesot ētiski. Pats par nelaimes gadījumu saņēmu čeku apmaksu divās vietās + VID čekus iesniedzu (tātad uzvārījos)... tikai šeit kad sākās diskusija iepriekš par apdrošinātājiem, aizķeru domu varbūt nedrīkstēju tā darīt, bet bija jau noticis gadu atpakaļ. Gada beigās man zvanīja Balta un piedāvāja apdrošināšanu, saku ka man jau ir, viņi atbildēja, ka var būt apdrošināts kaut vai 5 vietās un pēc nelaimes gadījuma, griezties pie visiem un dabūt kompensāciju no katra.

Tiesiskā valstī pamatojumu vajag, lai cilvēkam naudu atņemtu, nevis neatņemtu.

Juri, nav jau runa par naudas atņemšanu, runa ir par apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas pamatotību.

runcels23, kā jau rakstīju augstāk - ja apdrošināšana nav pēc kompensācijas principa, bet vienkārši saņem summu X pēc notikuma Y iestāšanās - tad jā, var apdrošināt cik gribi un saņemt vairākas atlīdzības. Ja apdrošināšana ir pēc kompensācijas principa, tad visiem apdrošinātājiem noteikumi paredz, ka izdevumi, kuras kompensē citas puses, netiks atlīdzināti, t.i. vairākas atlīdzības nevar saņemt.

Par nodokļu atmaksu - nav tas labākais avots, bet VID saka, ka to uzskatītu par nepamatotu: http://www.tvnet.lv/financenet/viedokli/599188-noderiga_nianse_kas_jazin...

Pēc būtības ir tā, kad VID neuzskata to par tavu izdevumu, bet par apdrošināšanas kompānijas izdevumu, un tas tiek norakstīts no viņu peļņas, nevis no Taviem ienākumiem. Pamatojumu ar normatīviem aktiem varat meklēt paši

Par kompensāciju arī skaidrs,ka tur problēmai nevajadzētu būs saņemt vairākās vietās, bet manā gadījumā arī čekus atmaksāja divās vietās + VID. Protams nezināšana neatbrīvo no atbildības, bet kurš gan lasa mazo noteikumu druku. Es tikai pēc diskusijām šeit uzzināju,ka VID nedrīkstēju prasīt. Par to ka varu saņemt čekus dubultā atpakaļ no vairākiem apdrošinātājiem man arī aģents teica, ka pēc loģikas nevajadzētu, bet darīt varot, jo viņi savstarpēji nesazinās ko ka ir izmaksājis. Var jau būt arī tā,ka viens tur pēc ieskatiem atmaksā 50%, otrs 50% un trešais arī 50%, bet esi iesniedzis visiem trīs reizē, jo pēc nelaimes gadījumā, jāpiesakās uzreiz un čekus tad sniedz gada garumā, un cik ko kurš atmaksās jau nezini. Pēc loģikas tos liekos 50% vajadzētu skaitīt atpakaļ, bet kuram?

Šustrik, pasaki konkrētāk, ko Tu īsti ar to domā.

• Apdrošinātājam nevajag šādā gadījumā izmaksāt kompensāciju? (Kāda tad jēga no apdrošināšanas.)
• Cietušajam nevajag prasīt naudu no aviosabiedrības? (Tās ir viņa likumīgās tiesības.)
• Aviosabiedrībai nevajag maksāt kompensāciju? (Tas ir viņu ar likumu noteiktais pienākums.)
• Cietušajam jāatmaksā no apdrošinātājiem saņemtā nauda, ja viņš pēc ilgas cīņas to izspiež no aviosabiedrības? (Līgumā tas nav paredzēts.)
• Vēl kāds cits variants, ko neiedomājos?

Kad es reiz skaidroju attiecības ar BA, formā, kas jāaizpilda mājaslapā, bija jāapliecina, ka man nav apdrošināšanas, vai ka tā neapdrošina konkrēto risku. Ja atzīmē, ka ir apdrošināšana, formu tālāk pildīt neļauj.

Tas gan bija par izdevumiem, nevis kompensāciju, jo problēma radās laika apstākļu dēļ.

Protams, daudzos gadījumos var paņemt apdrošināšanas atlīdzību no vairākiem uzreiz, un piedevām vēl pienākošos kompensāciju. Bet, tas, ka tā var izdarīt, nenozīmē, ka par to nav paredzēta krimināllieta. Arī iešana pāri ielai pie sarkanās gaismas nenozīmē tūlītēju nobraukšanu vai naudas sodu.

Bet, atgriežoties pie būtības, apdrošināšana ir darījums, kurā cits tavā vietā uzņemas risku par iespējamiem finanšu zaudējumiem ("coverage by contract whereby one party undertakes to indemnify or guarantee another against loss by a specified contingency or peril" - Mariam Webster). Un šādā kontekstā nu nekādi nevar būt loģiska apdrošināšanas saņemšana no vairākiem, vai apdrošināšanas un kompensācijas saņemšana par vienu un to pašu gadījumu.

Tas, ka kādam kaut ko izdevies izgriezt no apdrošinātājiem divreiz vai trīsreiz ir mums svarīga un ļoti gaidīta informācija, jo ļauj viņus čakarēt, kā tas ir pieņemts šajā negodīgajā biznesā. Kurā, piedevām, valda savstarpēja konkurence un bardaks. Bet par šādām kompensācijām noteikti nevar teikt "man pienākas".

Nesaprotu, kāpēc jāizliekās, ka nesaproti, ko es rakstu. Bet ok, paskaidrošu sīkāk. Apdrošinātājam jāizmaksā kompensāciju, ja lēmuma pieņemšanas brīdī neviens cits šos izdevumus nav kompensējis. Cietušais var izvēlēties, prasīt kompensāciju no aviokompānijas vai nē. Ja cietušais saņem kompensāciju no aviokompānijas, tad saskaņā ar polises noteikumiem apdrošināšanas atlīdzības saņemšana vairs nav pamatota (pat ja tā bija pamatota sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī) un nauda ir jāatmaksā, jo apstākļi ir mainījušies.

Ja gadījumā joprojām nav skaidrs, padomā par apgrieztu situāciju - ja apdrošināšanas atlīdzība ir saņemta, bet tad izrādās, ka zaudējumi ir bijuši lielāki. Pēc Tavas loģikas apdrošināšanas sabiedrība varētu atteikt papildus atlīdzību, jo lēmums par konkrēto apdrošināšanas gadījumu jau ir pieņemts, un noteikumos taču nav nekas teikts par to, ka jau iesniegto atlīdzības pieteikumu varētu kaut kā papildināt.

Pārlasīju visu eposu, bet kopsavilkumu tā arī neizfunktierēju - vai tādus riska numurus var taisīt, bez perspektīvas pēc tam dabūt sirmus matus un bezmiegu gadu ilgos strīdos ar pārvadātājiem un apdrošinātājiem? Tagad domāju iepirkt lidojumu, kurā ir drusku virs 5h ilga pārsēšanās starp lidostām Londonā, un atpakaļceļā 50min pārsēšanās HEL, ar ielidošanu no UK, tātad ar robežkontroli. Līdz šim biju pārliecināts, ka nokavēta savienota lidojuma gadījumā neviens pārvadātājs nepasūtīs mani ratā, ja kārtējo reizi būs jāpavadā neplānotas stundas dēļ bremzējošiem robežsargiem vai drošības pārbaudes. Nu bet šādi atgadījumi liek aizdomāties.

Nu "ratā pasūtīšanas" gadījumi ir visnotaļ reti. Veiksmes faktors lidojumu mainīšanā bieži ir tieši atkarīgs no "pasūtāmā" uzstājības/nekaunības/pacietības.

Bonusus par kautkāda paxa biļetes pārtaisīšanu darbinieks diezvai saņems, bet dabūt pa ausīm, ja kautko izmainījis ne tur kur vajag vai par daudz, ir ļoti reāli. Tādēļ arī lidostu darbinieki nedeg nepacietībā mesties manīt Tavu biļeti pēc pirmā svilpiena.

HEL lidostā pa 50 min. un pat mazāk min. esmu paspējis no BKK un DEL reisa pārsēsties ar visu ES robežkontroli un drošības kontroli. Ir pietiekami daudz automātisko iekšā laišanas geitu ar pasu skennēšanu un diezgan daudz drošības kontroles eju. Gods kam gods HEL-RIX reiss ar FINNAIR (operated by FlyBe) katrreiz gaida kavētājus.

Sirmu matu dabūšana ir paša izvēle, kā uztvert notikumus ārpasaulē.

Līdz šim visi problemātiskie gadījumi ir bijuši ar AirBaltic iesaisti. To zinot, citas aviosabiedrības es rezervētu bez šaubām, AirBaltic — ar gatavību nedaudz pacīnīties un saņemt kompensāciju.

Jau pats fakts, ka tiek pārdots savienotais lidojums, bet pārvadātājs nenodrošina pārvietošanos kādā posmā, šķiet absurds. Ceļojums starp divām Londonas lidostām var izvērsties par kārtīgu piedzīvojumu, bet pasažierim ar nelielu pieredzi un topogrāfisko idiopātiju nemaz nav izpildāms saprātīgā laikā.

Saprotu, tas bija pieņemami laikos, kad klasiskās kompānijas bija klasiskas, un smaidīgas meitenes bez vārda runas pārlika uz nākamo reisu. Bet laiki ir mainījušies...

Par laimi mēs ar savu exPSRS mantojumu neesam pieredzējuši īpašus pasažieru aviācijas ziedu laikus, kad lidojumā laikā ekonomiskajā klasē meitenes dāļāja ikru maizītes ar šampānieti un džentlmeņi, kājas izstiepuši, lidmašīnas salonos kūpināja cigaretes, bet biļetes varēja mainīt uz visām pusēm pēc paša izvēles. Cik gan var saprast no rietumu forumiem, tad daudzi vecākās paaudzes cilvēki nav līdz galam adoptējušies līdzi jaunajām realitātēm, kas izpaužas ekstrēmā low cost visā aviācijas pārvadājumu biznesā

Vai tad būtu labāk, ja aviokompānija tādu lidojumu nepārdotu, un pasažierim nāktos vai nu pirkt divas atsevišķas biļetes un uzņemties visu ar lidojumu kavēšanos saistītu risku, vai arī pavadīt lieku nakti (atkarībā no lidojumu saraksta) Londonā? Man šķiet, ka ir pilnīgi ok, ka aviokompānija pārdod tādu savienojumu, kuru var izpildīt bez īpaša stresa ar taksi. Cita lieta, ka ideāli būtu ja pasažieri vēl pabrīdinātu pie iegādes, ka tas tā ir domāts.

Nu, kaut kāda pelēkā zona jau tur drusku ir, kas dod iespēju aviokompānijai izlemt, vai pasažieris ir darījis visu iespējamo, lai no vienas lidostas pārbrauktu uz nākamo.