es pieņemu, ka Juris tūlīt atkal mūs strostēs, ka pārāk specifiski un/vai neinteresanti/neizprotami, bet tev atkal ir putrošanās.

annuity ir produkts, kuram nav absolūti nekāda sakara ar iedomāto/faktisko (perceived/actual) investīciju riskantumu. tu vienkārši nodod savu kapitālu trešajai personai, kas apņemas to investēt tavā vietā, apmaiņā nodrošinot tev konkrētiem nosacījumiem atbilstošu ienākumu. pats produkts ir finanšu starpniecības (financial intermediary) paveids, un tam var būt piešķirta jebkāda riskantuma pakāpe, kas būs atkarīga gan no produkta, gan sadarbības partnera iezīmēm (features).

Manas rīcības paredzēšana neatbrīvo no atbildības! Bet brīvdienā varat padiskutēt par finanšu produktiem. Kas nu nekādi neattieksies uz Orsona lēmumu maksāt vai nemaksāt 40 EUR gadā, pēc tam pārnesīšu atsevišķi.

Man kā reiz šķiet, ka putrošanās ir tev. Vai arī vienkārši zem viena un tā paša vārda dažādās vietās saprot dažādas lietas

Annuity ir apdrošināšanas līgums, pēc būtības tā ir apgriezta dzīvības apdrošināšana. Tu samaksā lielu apdrošināšanas prēmiju (teiksim, 100K), un apdrošinātājs apsola tev maksāt (parasti līdz dzīves beigām) noteiktu ienākumu. Prēmija, ko tu esi samaksājis, tev vairs nepieder, tā ir apdrošinātāja nauda, ar finanšu starpniecību tam tikpat daudz sakara, cik citiem apdrošināšanas pakalpojumiem.

https://en.wikipedia.org/wiki/Life_annuity

nē, mēs runājam nosacīti par vienu un to pašu. ar mazu piebildi: tas nav nekāds apdrošināšanas līgums, tas ir investīciju produkts. tikpat labi tu vari noslēgt līgumu ar mani, sadarbības partnerim nebūt nav jābūt apdrošināšanas kompānijai.

tava sistemātiskā kļūda šajā konkrētajā gadījumā ir pieņēmums, ka prēmija tiek zaudēta. tas ir pēc būtības nepareizs. prēmija netiek zaudēta, tā tiek mainīta pret nākotnes naudas plūsmu (cash flow). un naudas plūsmu diskontēšana ir investēšanas pamatu pamats. un nav nekādas nozīmes tam, vai naudas plūsma ir terminēta vai nē (perpetual).

Nu tad pēc tās pašas loģikas var arī novērtēt jebkuru citu income-based investīciju, balstoties uz nākotnes naudas plūsmu. Nav jāskatās uz tirgus vērtību.

starp citu, ienāca prātā piebilde, ka nav jau obligāti jāmaksā 40eur/g. var piepirkt papildu apdrošināšanu katrai individuālai īres reizei.

yeah, un atdevei nav absolūti nekādas saistības ar faktisko vai iedomāto riska līmeni. tieši to es tevi visu laiku cenšos pateikt.

40 EUR gadā pieminu, jo nospiedošā vairumā gadījumu tas būs lētāk kā piepirkt apdrošināšanu katrai reizei. Īpaši, ja orsonam bieži vajag automašīnu, kas kā saprotu ir taisnība.

Es nesasaktu lielu atšķirību tajā, ko mēs sakām. Resp., ka nepamatoti būtu sagaidīt, lai autoīres uznēmums rīkojas tā, ka Tu personiski rīkotos ar savu automašīnu ķibeles gadījumā. Viņiem ir cits, pamatots aprēķins, kas ir izdevīgāk.

Nesaprotu, ko tu centies pateikt

Man likās, ka tu mēģināji teikt, ka īpašuma tirgus vērtības svārstības, turot to neierobežotu termiņu tikai regulārā ienākuma dēļ, ir būtiskas. Kāpēc - man nav ne jausmas.

Ja es nopērku annuity šodien, kāda man daļa, cik tas maksās rīt?

heh, mēģināšu pavisam vienkārši: 

atdeve var būt jebkāda, riska pakāpe arī. standartteorija saka, ka vajadzētu būt tā, ka lielāks riska līmenis - investori pieprasa lielāku atdevi, lai to kompensētu. dzīvē tā nebūt nav.

līdz ar to dzīvē var būt sastopamas gan standartteorijas kombinācijas: low risk - low return, high risk - high return. gan tādas, kurām nevajadzētu eksistēt: high risk - low return (visapkārt), low risk - high return (gandrīz nekad).

tu nez kādēļ šīs divas īpašības - atdevi un riskantumu - jauc vienā putrā.

atšķirīga bija neliela nianse motivācijā, gala rezultātā atšķirības nav.

tu brauc vēl lielākā putrā. pērkot anuitāti (man jau likās, ka latviski ir tāpat), tu pērc solījumu. protams, ka tev ir pilnīgi vienalga, par cik solījumu pārdos rīt, ja tu nevēlies to pārdot. taču tev nav vienalga, vai solītājs ir dzīvs vai miris.

tas ir riska līmenis. kas mēra varbūtību, ka saņemsi atpakaļ savu ieguldīto un gūsi solīto peļņu.

un kuram nav tiešas saistības ar atdevi, kas mēra solītās peļņas attiecību pret sākotnēji ieguldīto. tie ir divi dažādi lielumi.

vai tagad kļuva skaidrāk, ko es cenšos pateikt?

Kas ir "risks"? Risks ir varbūtība kaut ko zaudēt. Ir tikai divas lietas, ko var zaudēt, turot neieķīlātu aktīvu beztermiņā ar mērķi gūt regulāru ienākumu:

1) pašu aktīvu. Ņemot vērā attīstīto apdrošināšanas tirgu, šīs ir gandrīz neiespējami.

2) ienākumu plūsmu no šī aktīva. Te arī parādās Tevis minētā saistība - ka viss risks ir saistīts tikai ar ienākumu zudumu.

Neko zaudēt no tā, ka mainās aktīva tirgus vērtība, ja tu neplāno to realizēt vai ieķīlāt, tiešā veidā nevar, līdz ar to tirgus vērtības svārstības (jeb loss of principal) neveido nekādu risku.

tas ir tieši tas, ko es tev teicu otrajā ziņā. ja tu vēlies lietot standartterminu ar šādu izkropļotu nozīmi, tev nākamreiz ir jāsāk ar šo definīciju. lai būtu pavisam godīgi un morāli pareizi, šo definīciju jāizceļ milzīgiem iebiezinātiem burtiem.

līdzīgi būtu fizikā teikt, ka runā par svārstību amplitūdu*. *ar kuru tu nez kādēļ apzīmē frekvenci. nu, nav tas viens un tas pats, tādēļ jau ir ieviesti šie standarttermini ar standartnozīmi.

p.s. un lai man neatgādinātu objektīva/lēcas (akumulators/baterija) diskusiju, piezīmēšu, ka tā ir pavisam citādāka situācija.

Bet vārdu "risks" taču definē vārdnīca, nevis es vai Tu :)

Ja nebija plānotā ieguvuma saistībā ar vērtības izmaiņām, tad nav arī riska.

pirmkārt, tev vajadzēja meklēt investīciju risku, otrkārt, arī tevis citētajā nav būtiskas pretrunas manis teiktajam.

šī, savukārt, ir logical fallacy. nākotnē plānotais ieguvums nebūt nenozīmē tikai un vienīgi papildu gūto peļņu, bet kā jau es iepriekš rakstīju:

Bet tas, cik tu saņemsi, nav tiešā sakarā ar aktīva vērtību, ja tu to nepārdod. Līdz ar to, tam nav ietekmes uz risku.

Tev ir kaut kāda sava formāla riska definīcija, pie kuras Tu pieturies, un kuru es nezinu, līdz ar to diskusija zaudē jēgu.

heh, tas ir tieši tas, ko es tev visu laiku esmu teicis. ar vienu labojumu: sava un dīvaina šī termina definīcija ir tev, es izmantoju vispārpieņemtu standartu:

https://www.google.com/search?q=investment+risk&oq=investment+risk

varbūt pēdējā analoģija, lai mēģinātu izskaidrot atšķirību.

kad tu saki, ka tev ir vienalga, cik rīt maksās annuitāte, ja tu nevēlies to pārdot, tas ir tas pats, kas teikt, ka tev ir vienalga, kāda būs valsts/māklera nodeva par nek. īp. darījuma veikšanu, ja tu nevēlies to pārdot. ne viena, ne otra [tieši] neietekmē ieguldījuma riska līmeni.

savukārt, riska līmenis ir pavisam kas cits. ja nodegs māja, par kuras īri tu ceri iekasēt naudu, tas būs pielīdzināms tam, ka bankrotē tavs sadarbības partneris, kura annuitāti tu iepirki, cerot uz renti.

un riskantums mēra tikai un vienīgi šo varbūtību, ka nodegs māja/partneris bankrotēs. protams, tam nav [tieša] sakara ar annuitātes cenu/īp. nodevām.

Vai tu vari norādīt konkrētu definīciju, pie kuras tu pieturies? Googles pirmajos 10 rezultātos man nav nevienas lapas, kas definētu šo terminu. Ir tikai lapas, kas uzskaita dažādus risku veidus.

OK... es piekrītu šādai definīcijai. Un kādā veidā tirgus cenas svārstība tad ir risks aktīvam, ko tu nepārdod?

ok, es padodos. tu pats tikko uzrakstīji, ka piekrīti.

protams, ka loss šajā kontekstā apraksta kopējos zaudējumus (principal + interest/income). vai tagad mēs definēsim katru subterminu līdz bezjēgai (retorisks j.)? paņem jebkuru grāmatu, kas saucas economics 101 vai investment 101, tur būs skaisti un vienkārši aprakstīts.

p.s. darījums, kura rezultātā tu neceri atgūt sākotnējo kapitālu, netiek saukts par investīciju. tas ir ziedojums.

vai nevajadzētu šo pārnest uz off topic? Kāds tam ar orsona jautājumu sakars?

Protams, ka loss šajā kontekstā ir reālizēts zaudējums, ko tu esi cietis, nevis grāmatvediskās vērtības izmaiņas.

Man nevajag lasīt grāmatu par spekulatīvām investīcijām, lai saprastu, ka reāli zaudējumi nerodas no tā, ka mainās aktīvu, kurus neplāno nekad likvidēt, grāmatvediskās vai tirgus vērtības.

Unrealized gains/losses eksistē tikai uz papīra kāmēr tos nerealizē. Ja nekad nerealizē, tie nepastāv.

Ar orsona jautājumu sakara pilnīgi nekāda, tā kā es arī padošos

Paldies Jurim, ka ļauj mums izpausties

Ļoti interesanta diskusija, tomēr mans nolūks nebija iniciēt kārtējo diskusiju par apdrošināšanu, vai vēl jo mazāk, riska menedžmentu vai kā nu to lai nosauc.

Bet ja jau tomēr esam nonākuši līdz apdrošināšanai, tad manās acis patiešām Jura pieminētā vietne ar 40 EUR gadā šķiet ļoti labs variants, jo parasti zero excess apdrošināšana pie autoīres lodziņa maksā kādus 15-25 EUR dienā, cik esmu pamanījis. Tomēr man negribētos ticēt, ka viņi nodarbojas ar labdarību, tātad, gan jau ka viņi tomēr paliek plusā. Jautājums, uz kā rēķina - vai lielākā daļu klientu autoīri izmanto 1-2 reizes gadā un brauc prātīgi? Vai tomēr viņi mēdz ekonomēt uz izmaksām? Vai Tu, Juri, esi kādreiz kaut ko no viņiem saņēmis? Es pieņemu, ka mans gadījums arī varētu būt riska grupā, jo, droši vien, man var piešūt policijas neizsaukšanu un aizbraukšanu no negadījuma vietas ar visām izrietošajām sekām. Savukārt, ja būtu izsaucis policiju, tad, iespējams, arī bez apdrošināšanas neko nenāktos maksāt.

Otrs neskaidrs jautājums šajā lietā man ir kā praktiski šo apdrošināšanu saņemt. Viņi taču apmaksā tikai bojājumus, bet ne autoīres kompāniju ''komisijas'' par policijas protokoliem vai uzrēķinus par trūkstošo benzīnu, vai ne? Ja man no konta kādu brīdi pēc autoīres līguma beigām vienkārši pazūd nauda, tad man mēdz būt visai ierobežotas iespējas noskaidrot, par ko tas ir. Ne vienmēr, nododot mašīnu, ir iespējams pretī saņemt pārstāvja parakstu, ka viss ir kārtībā, tāpēc sekojoša nauda pazušana no konta var būt saistīta ar visdažādākajiem iemesliem - pamanīta švīka vai bukte, policija protokols, benzīna iztrūkums, viņu ieskatā pārāk netīrs salons vai vēl kāds ducis iemeslu. Es īsti nestādos priekšā, kā bez baigās čakarēšanās pašam saprast, par ko īsti nauda ir noņemta, un kā pierādīt apdrošinātajam, ka šito gan viņam vajadzētu apmaksāt. Tieši birokrātiskais slogs apdrošināšanas lietās arī ir viens no iemesliem pret šo sfēru izturēties skeptiski - ja skāde ir, teiksim, kādi pārdesmit eiro, tad bieži ir lētāk un ērtāk atmest ar roku un samaksāt pašam, nekā vākt visus nepieciešamos dokumentus.

Esmu divus gadus pircis i4ch, negadījumu nav bijis, uz mani sanāk iet plusos. Īrēju 5-6 reizes gadā, braucu prātīgi kā bez i4ch tā arī ar. Nav pieredzes ar izmaksām, bet no lasītājā atsauksmēm it kā atmaksāt pat neiedonājamākās un absurdākās lietas, reizēm pat bez čekiem, ja noma spītējas un neatbild. Bet pašā pieredzes nav, tikai tik, cik lasīts...

Par mazliet saskrāpētu riteņa dekoratīvo disku 35 EUR atmaksāja. Vajadzēja iesniegt dokumentu kopijas, ka tāda lieta bijusi un cik tas maksāja. Process nebija ātrs. Kāds pusotrs mēnesis lēnā garā sarakstoties ar 10 dienu intervāliem, starp jautājums, iesniegums, precizējums pagāja. Bet kopumā pozitīvi.