Tur jau tā lieta. Mans paraksts ir tikai uz tā lakoniskā līguma, bet ne uz tā pielikumiem. Savukārt līgumā ir norādīts, ka es piekrītu visiem saistītajiem dokumentiem, kas atrodami mapītē kopā ar šo līgumu, un visām saistītājām brošūrām. Nu, apmēram tāda doma. Taču nav norādīti nekādi konkrēti šo saistīto dokumentu nosaukumi vai pat to daudzums.

Tad jau sanāk, ka izīrētājs var sadrukāt desmitiem brošūru, kurās atrunā savas un klienta tiesības un pienākumus un citas jebkādas ar līgumu saistītas lietas un apgalvot, ka ir visas tās man iedevis, bet reāli nemaz to nav izdarījis. Un uz tās vāciskās lapeles mana paraksta nav (es vismaz domāju, ka nav arī viņu eksemplārā; tur pat nav parakstam vieta paredzēta). 

viena nianse, kas, šķiet, varētu nostrādāt šādās situācijās, būtu sākotnēji noslēgtais līgums.

resp., ja tu vispirms noslēdz līgumu angliski ar, piem., autoeurope, bet uz vietas, piem., goldcar līgums ir spāniski (kurā būtu pretrunas ar anglisko), tad gan, šķiet, vajadzētu varēt tiesā atsaukties uz to, ka spāņu līgums nav saprasts un attiecīgi nevar tikt uzskatīt par saistošu. bet vēlams, lai juristi nokomentē.

jā, drīkst, taču tiesā viņam būs jāspēj pārliecināt, ka tā tiešām noticis.

līdzīga doma bija arī slavenajā fktk lēmumā par komplicēto finanšu līgumu saturu, kā rezultātā, kopš tā pieņemšanas, papildu jebkuram kredītlīgumam bankas darbinieki liek klientiem parakstīt lapeli, kurā norādīts, ka visi noteikumi ir izskaidroti un izprasti (ja tas nav jau iestrādāts kredītlīgumā).

Nu, tas, ko noslēdz ar autoeurope vai jebkuru citi starpnieku manā izpratnē jau nav nekāds līgums. Respektīvi, laikam jau ir līgums, bet tā galvenā būtība ir tajā, kas es viņiem samaksāju naudu, un viņi nodrošina, ka tāds un tāds izīrētājs tādos un tādos datumos man iedos mašīnu tādā un tādā vietā. Parasti vēl ir atrunāts, kur drīkst braukt, vai jānodod ar pilnu vai tukšu bāku, vai ir iekļauts CDW un kas tur vēl, vai iespējams atcelt un tamlīdzīgas lietas. 

Godīgi sakot, nekad vēl neesmu redzēji autoīres līgumu, kurā būtu nepārprotami rakstīts, ka nedrīkstu veikt nesankcionētu remontu, kā man jārīkojas, ja uz ceļa pārduru riepu un tamlīdzīgas lietas. Var jau būt, ka slikti lasu, vai arī šī informācija vienmēr ir man nesaprotamā valodā.

Manuprāt, tas ir juridisks nonsenss.

Ja līgumam ir kaut kādi pielikumi, kuru saturs ir obligāti jāievēro, tad uz katra no tiem ir jābūt manam parakstam. Pretējā gadījumā jau var apgalvot, ka iedevuši man jebko, un es visam esmu piekritis. 

nezinu, man tā šķita standarta frāze. tikko pacēlu savus drivenow un car2go līgumus (jo tie ir šobrīd spēkā), tur ir pat veselas sadaļas par šo tēmu. un abos viennozīmīgi rakstīts, ka visos gadījumos, neatkarīgi no to rašanās apstākļiem ir jāinformē policiju, nomas kantori un jāgaida evakuatoru.

tā, šķiet, ir izteikta latvijas specifika, ka liek parakstīt līguma lapas un/vai pielikumus. šeit austrijā parasti pietiek ar vienu parakstu, kas attiecas uz visu, t.sk. arī pielikumiem. domāju, ka citās ģermāņzemēs nebūs citādāk.

p.s. pat vēl vairāk - līgumi ar nenumurētām lapām te nav retums. un nevienu līgumu ar latvijas standartfrāzi 'šis līgums uz x lapām parakstīts y eksemplāros' šeit arī neesmu pieredzējis.

Paldies, nomierināji. Tagad vismaz skaidrs, ka Latvijas tiesās viņiem nav nekādu izredžu. Tiesa gan, derētu zināt, vai n-tā pielikuma x-tajā lappusē nav paredzēta strīdu izskatīšana Šveices tiesā, tomēr man nav skaidrs, ar kādas juridiskās ekvilibristikas palīdzību Šveices tiesas spriedums tiks nodots Latvijas tiesu izpildītājiem? Jebšu tie arī brauks no Šveices?

Šveices tiesu spriedumi civillietās ir atzīstami Latvijā bez nekādām papildus procedūrām:

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:22009A0610(01)&from=LV

Shustrik - es Tevis norādītajā dokumentā saistībā ar Šveici atrodu tikai to, ka konvencijas tekstu deponē Šveices federālajā arhīvā. Respektīvi, Šveice ir tāds kā starpnieks starp dalībvalstīm, dokumenta turētājs.

Vai ir zināms, ka Šveice šo dokumentu ir parakstījusi? Un vai viņa vispār var parakstīt, ņemot vērā tās īpašo statusu kā dokumenta turētājam?

Var jau būt, ka tā pati SWED tagad būs mainījusi spēles nosacījumus. Cik atceros, tad krīzes sākumā daudzas bankas "piegrieza skābekli" kredītiem. SWED jau arī bija kreditējusi diezgan daudz, tāpēc laikam bija tik piesardzīga Lincas gadījumā, jo vēl pāris gadus atpakaļ gaisā virmoja jaunas ekonomiskās krīzes gaidas. Izskatās, ka tagad bankas atkal cenšas atjaunot kreditēšanu. Pamēģini joka pēc aizpildīt kaut vai šito CITADELES anketu:

https://www.citadele.lv/lv/privatpersonam/krediti-un-lizings/kreditreiti...

Laikam atkal jauns mārketinga triks, lai motivētu tautu dzīties parādu jūgā. Man, godīgi aizpildot visu CITADELES anketu, izlec paziņojums par patēriņa kredīta 10.000 EUR iespējamību (ar % likmi 13% gadā), kas ir daudz mazāk par manām 2 algām un arī piedāvātā summa ir pārāk liela, salīdzinot ar maniem ikmēneša ienākumiem. Izskatās, ka briest jauns kreditēšanas bums, ja reiz pat bankas sāk rīkoties tik neapdomīgi savos piedāvājumos. Sāk likties, ka banku bezatbildība drīz līdzināsies ātro kredītu aizdevēju bezatbildībai. Laikam līdzšinējā banku politika visus potenciālos banku kredītu ņēmējus jau pārdzinusi pie ātro kredītu aizdevējiem.

Šveices paraksts ir uz 22. lapas: http://ec.europa.eu/world/agreements/downloadFile.do?fullText=yes&treaty...

 Orsona k-gu un šo tēmu blociņā esmu atzīmējis kā potenciālos "Aurum Discus" Gada balvas 2016 ieguvējus!

 Šajā skaistajā svētdienas rītā atļaušos citēt Lielo Vecmeistaru-Viljamu Šekspīru. Hamlets.

 Tad turies tā, lai pretinieks baidās tevis.

  Ikvienu uzklausi, tik retam atsaucies.

  No visiem mācies, tomēr spried tu pats.

Latviski to arī sauc par mediānu. Resp. stundas likmes mediāna ir 40 CHF. (Vidējā vērtība = mean, pavisam kas cits.)

Lai pārējie saprastu, par ko mēs runājam un kur ir atšķirība — ja ir trīs cilvēki, kas pelna attiecīgi 30, 40 un 230 CHF stundā, tad vidējā stundas likme 100 CHF stundā, savukārt mediāna ir 40 CHF stundā.

Mediāna tomēr ir lietvārds, bet prasās pēc īpašības vārda (vai lietvārda, kas būtu lietojams kā īpašības vārds). "Median income" tulkot kā "ienākumu mediānas vērtība" šķiet ļoti neveikli.

Domāju, ja esi uzņēmies pašrisku, tad godīgs cilvēks to arī samaksā, kad notiek negadījums. Nav gluži Tavā ziņā, pēc kāda plāna rīkojas autoīre, kad tas gadījies. Varbūt izveicīgs amatnieks aizvieto plīsušas siksnas ar sieviešu zeķbiksēm, salūzušas detaļas analogu izdauza no ceļmalā atrastām ledusskapja durvīm utt. Visu cieņu tādiem izveicīgiem cilvēkiem, bet lieliem katoriem parasti ir sava, standartizēta pieeja — autoevakuators, bojātā mašīna prom, jauna vietā. Nav lētākais variants, toties strādā 100% gadījumu.

Ja tajā rēķinā tiešām ir kādas pārspīlētas pozīcijas, kas neatbilst reālajiem izdevumiem, par to vari pastrīdeties, bet "es jau neprasīju evakuatoru" mani gan nepārliecina.

Palabojiet, ja kļūdos, bet nav tā, ka pašrisku maksā tikai tad, kad Tu esi vainīgs bojājumos. Arī ja mašīnā iespertu zibens un tā nodegtu, pašrisks uz Tevi. Tas par argumentu, ka esi bez vainas.

"Ienākumu mediāna".

Uzskatu pastāvīgums no vienas puses ir uzteicama lieta. Bet no otras puses matemātika saka, ka, lai būtu plusos, Tev >25 gadus jābrauc bez negadījumiem, lai būtu izdevīgāk šoreiz samaksāt 1000 EUR tā vietā, lai katru gadu ņemtu 40 EUR insurance4carhire apdrošināšanu.

Nauda var pelnīt naudu. Pieņemot 5% vidējo ienesīgumu bez riska zaudēt ieguldījumu, ieguldīt 1000EUR un maksāt 40EUR gadā ir izdevīgāk neierobežotu laiku. Bet reālistiski jāpierēķina inflācija, jo cena 40EUR nav garantēta ilgtermiņā. Ja pieņem to par vidēji 2% gadā, tad ienesīgumam vajadzētu būt virs 6%.

Pieņēmumi arī ir laba lieta, bet kur Tu Latvijā (vai pat pasaulē) vari ieguldīt 1000 EUR ar 5% ienesīgumu gadā bez zaudējuma riska?

šī ir ļoti nepareiza interpretācija. tā, šķiet, bija pamatā arī iepriekšējās meitenes sašutam par abu riteņu maiņu. nomām šajā gadījumā mazāk svarīga ir pieeju standartizēšana, daudz nozīmīgāks arguments ir ražotāja ieteikumi/prasības. ja ražotājs ir pieprasījis labot autorizētā servisā/mainīt abus riteņus utt., to nedarot autonomas acumirklī uzņemtos neadekvātu (salīdzinot ar potenciālo ietaupījumu) tiesvedības risku (legal risk). tādēļ šim apstāklim nav nekāda sakara ar meistarību vai izmaksām, tā ir elementāra risku vadība.

Nekustamajā īpašumā. Ja kopsumma ir lielāka, tad var nopirkt kādu dzīvokli (piemēram, Rīgā) un izīrēt, ienesīgums būs lielāks. Ja ir tikai 1000EUR, tad atliek tikai ieguldīt kopā ar citiem, piemēram caur property crowdfunding platformām.

Ja kas, tad "bez riska zaudēt ieguldījumu" nebija domāts kā "ieguldījumu jebkurā brīdī var likvidēt vismaz par samaksāto cenu", drīzāk kā "ieguldījums nepazudīs un turpinās nest ienākumus".

vai tad nu tiešām subprime krīze un tās latvijas ekvivalents neko nav iemācījis? nek. īp. vērtība ne tikai var, bet arī neizbēgami samazinās. un ņemot vērā šībrīža situāciju, to nekādi nevar uzskatīt par bezriska ieguldījumu, tieši otrādāk - tā ir augsta riska investīcija (atdeves ziņā, nemaz nerunājot par likviditāti u.c. aspektiem). 

Ja Tu neplāno īpašumu pārdot, bet gan pelnīt ar tā iznomāšanu, tā cenas kustībām nav īpašas nozīmes. Nozīme ir tikai īres likmes kustībām. Protams, šie divi tirgi nav pilnīgi neatkarīgi, bet cenu dinamika tajos ir diezgan atšķirīga. Īres maksas nevar bezgalīgi ilgi būt zem pašizmaksas, tā kā jebkurā gadījumā ilgtermiņā īre segs izmaksas.

Principā vienīgais risks ir īres pieprasījuma būtiska samazināšanās ilgtermiņā. Pret to lielākoties var nodrošināties pērkot īpašumus, kuriem šīs pieprasījumus ir ļoti augsts. Bet protams, pret tādiem riskiem, kā karš vai mēra epidēmija tas tevi nepasargās. Gan jau, ka pret tiem var nohedžoties atsevišķi

heh, nedomāju, ka Juris būtu ļoti priecīgs par to, ka no viņa sākotnējiem 1000eur kādā brīdī palikuši būtu vien 200, toties būtu ikmēneša ienākumi 6eur apmērā. klasiskais return of vs. on investment arguments.

Viņš nebūtu par to priecīgs tikai un vienīgi ja viņa plānos bija investīcijas likvidācija (vai likvidācijas iespēja). Ja vajadzība pēc likvidācijas netiek paredzēta, tad tam nav nozīmes.

Ja mēs izskatam variantus starp "pazaudēt 1000EUR" vai "ieguldīt 1000EUR un no ienākumiem bezgalīgi ilgi maksāt apdrošināšanu pret risku tos pazaudēt", tad 1000EUR var nebūt atgūstami ne vienā, ne otrā variantā, un tas ir OK.

cmon, vecīt, tu kaut ko putrojies. tavs sākotnējais paziņojums bija, ka re ir non-risk investīcija. tagad tu postulē, ka tavā non-risk definīcijā ir pieļaujama būtiska principal samazināšanās. standartpraksē tā nav ne tikai non-risk, bet arī low risk investīcijām. tad varbūt nākamreiz jāsāk ar garu un plašu skaidrojumu, ko tava nestandarta termina interpretācija īsti nozīmē?

juriss, man šķiet, ka Tu domā pārāk šauri, standarta finanšu spekulācijas rāmjos, kur ir svarīga visu aktīvu precīza vērtība, jo tos var nākties tūlīt pat likvidēt

Piemēram, plaši atzīts, ka viens no ieguldījumiem ar vislabāko atdevi ir paša izglītība. Kāds tur principal? Vai nauda, kas ieguldīta izglītībā ir pazaudēts ieguldījums tikai tāpēc, ka tā nav likvidējama vienība?

Ja tu ieguldi dēļ ienākuma, nevis dēļ cerībām uz to, ka varēsi pārdot dārgāk, tad kāmēr ieguldījums nes ienākumu, tas nav pazaudēts. Tas var būt pilnīgs nelikvīds ar tirgus vērtību 0. Piemēram, šāda tipa būtu ieguldījums kādu ekskluzīvu netransferējamu tiesību, kas nodrošina ienākumu, iegādē. Teiksim, annuity (es gan nesaku, ka annuity uz vispārēji piedāvātiem nosacījumiem ir labs ieguldījums).

nē, tā nav nekāda šaura vai plaša domāšana, tā ir vispārpieņemta termina lietošana vs. pašizdomāts termina kropļojums.

tas ir klasisks triks, ko piekopj dažādi krāpnieki (un ne tikai, arī 'respektējamas' kompānijas).

mūsu ieguldījums ir bezriska*.

*bezriska šajā kontekstā nozīmē iespēju nezaudēt vairāk par 50% ieguldījuma divu gadu laikā.

un arī izglītības piemērā nekādas mistikas nav. ja tavi ienākumi pēc tās iegūšanas tik būtiski pārsniedz salīdzināmus bez tās, ka tu spēj ne tikai 'atmaksāt' tajā ieguldīto, bet arī gūt 'papildu peļņu', tā ir bijusi laba investīcija. pretējā gadījumā - nē. ārkārtīgi vienkāršs aprēķins, nekāda misticisma.

alga bez papildu izglītības: 50k/g                            alga bez papildu izglītības: 50k/g

alga ar papildu izglītību: 75k/g                               alga ar papildu izglītību: 55k/g

izglītības izmaksas: 50k                                        izglītības izmaksas: 50k

laba investīcija                                                     slikta investīcija

p.s. lai izvairītos no liekām diskusijām, uzreiz piebildīšu, ka tas, protams, ir shematisks atdeves aprēķina piemērs.

Ja papidus 50K nebūtu jāiegulda laiks un darbs, kā arī ja ienākums būtu garantēts, es uzskatītu nelikvidējamu 50k investīciju, kas dod 5k (10%) gada ienākumu mūžīgi par ārkārtīgi labu. Un, protams, bezriska, neskatoties uz to, ka 50k būtu ieguldīti neatgriezeniski (respektīvi, mans net worth samazinātos par 50K ieguldījuma brīdī). Ja es varētu nopirkt tādu annuity savā 31 gada vecumā un man būtu pārliecība par garantijām, es to labprāt izdarītu