Linca, atvaino, bet man liekas, ka ar NORDEA gan nekas nav OK. Daudzi mani darba kolēģi atsakās no NORDEA dažādu iemeslu dēļ. Esmu ievērojis, ka šiem drausmīgi sūdīga internetbanka, maz definēto maksājumu. Ja, gribi caur viņu internetbanku samaksāt AMIGO bez komisijas maksas, tad sākumā pašam jāatrod ZETCOM konts NORDEA bankā, ko šie pat nezina. Ja gribi caur NORDEA pieslēgt BALTKOM maksājumu, tad sākumā no BALTKOM pa telefonu jāsadabū kaut kāds maksājuma kods, tad atkal jāzvana NORDEA un ar kādu trešo reizi viss saslēdzas. Ja papildini SKYPE kredītu caur NORDEA banku, tad nauda neaiziet līdz SKYPE un tā "pazūd" kaut kādā starpnieka kontā, kurš negrib atgriezt maksājumu un NORDEA ir bezspēcīga. Ja kādam būtu jāsaņem Krievijas pensija caur Meridian Trade bank (ex SMP-banka) vai otrādi, tad nauda līdz NORDEA kontam nemaz neatnāk, jo NORDEA politisko nostādņu dēļ (ASV banka, neapkalpo Putinam tuvu stāvošu banku). Galu galā ASV bankas filiāle, kura strādā Latvijā, tomēr nevar būt ASV politikas rupors, it īpaši ņemot vērā to, ka mums ir milzīgs daudzums Krievijas pensiju saņēmēju.  Un ja NORDEA šitā cūkājas, tad jābrīdina klienti jau iepriekš.

Es jau iepriekš citā tēmā rakstīju, ka man autonoma vairākus mēnešus pēc nomas beigām noņēma naudu no nobloķētas Citadeles kartes. Toreiz juriss rakstīja, ka tā, acīmredzot, ir bankas politika, un, ka vispār jau autonomām nevajadzētu būt nekādai prioritātei salīdzinot ar citiem pārdevējiem. Tagad redzam, ka tāda politika ir arī Nordea, varbūt vēl kādam.

Bet, runājot par manu sākotnējo tēmu, es tomēr gribētu izprast vairuma ceļakājiešu nostāju divos jautājumos:

1. Vai man būtu pienākums samaksāt morāli ētisku un citādi vispārcilvēcisku apsvērumu dēļ? Respektīvi, vai (ņemot vērā visus izklāstītos apstākļus un kopējo kolektīvo pieredzi ar autonomām ka tādām) nesamaksāšana būtu pielīdzinām zādzībai vai  kā citādi morāli nosodāma?

2. Vai man vajadzētu maksāt juridisku iemeslu dēļ, proti, vai ir vērā ņemama iespēja tikt iesūdzētam tiesā, kas varētu rezultēties ar vēl lielākiem izdevumiem.

Iekļūšana melnajā sarakstā nav liekama vienos svaru kausos ar 1000 € iztērēšanu / ietaupīšanu, tāpēc tas nebūtu vērā ņemams arguments, izdarot izvēli. 

kā jau vairākkārt norādīts, šādos gadījumos nevajag draudēt ne ar kādiem patērētājiem, bet kontaktēties ar karšu procesoru (protams, tas attiecas tikai uz v/mc kartēm). tie tad noliks pie vietas gan banku, gan merchantu.

kā mans konkrētais piemērs ar nordea rādīja, diemžēl arī mc strādā pietiekami daudz pajoliņu, un jāņem vērā, ka nāksies būt uzstājīgam un gatavam par savu taisnību pacīnīties. man piemēram, eiropas mc birojs epastos sarakstīja, ka neatbildēšot uz maniem turpmākiem epastiem. līdzēja atkārtota twitter'ošana. rezultātā sazvanīja gan mani, gan nordea pajoliņus, kuri tika nolikti pie vietas. ja individuāli šāda ņemtne varbūt arī nav faktisko zaudējumu vērta, vispārējā situācija nemainīsies, kamēr šādi nesāks rīkoties katrs (vai vismaz daudzi). tad bezkaunīgām bankām (kā nordea.lv) vienkāršāk un (pats galvenais) lētāk būs mainīt savu politiku.

Viestur, kāpēc tu spītīgi atkārto vienas un tās pašas muļķības? mēs jau iepriekš tieši šo punktu izrunājām. neviens nevar 'piekļūt taviem kontiem pa tiešo' (lai ko arī šī bezjēdzīgā frāze nenozīmētu)! un ja tev netīk bankas politika, maini banku, bet, lūdzu, beidz atkārtot šo nonsensu!

vēlreiz tevi jālūdz nekomentēt lietas, par kurām nav nekādas izpratnes. nordea nav asv uzņēmums, tās filiālei latvijā nav absolūti nekāda sakara ar tās bankām!

pasaulē šobrīd nav ne vienas attīstīto valstu bankas (vismaz ar domājošu vadību), kas varētu atļauties ignorēt us sankcijās noteikto. un ir pilnīgi naivi un lieki par to liekulīgi šausmināties. tāda ir pašreizējā kārtība, kas nemainīsies, kamēr vien attīstītās pasaules finanšu sistēma būs atkarīga no us.

p.s. formāli šajā gadījumā tās nav tikai us sankcijas, ec sankcijas nordea kā ecb regulētai finanšu institūcijai formāli ir krietni vien saistošākas.

Atkārtošos, Un lūk arī mans gadījums un bailes, ka tāda rīcība principiāli var notikt (no konta pa taisno noņemt naudu bez bridinaajuma - http://www.celakaja.lv/forumi/parsteigums-swedbanka-nonem-naudu-no-neder...

vai tad tu jau vakar pats nerakstīji, ka atzīsti savu vainu, kādēļ šodien atkal jautājums par morālo atbildību? protams, ka tu esi morāli (un arī tiesiski) atbildīgs par savas rīcības rezultātā radītajiem zaudējumiem.

šaubos, vai kāds no malas spēj korekti izvērtēt, cik vērā ņemama ir iespēja, ka tiesas rezultātā izdevumi kļūs lielāki. jā, protams, šāda iespēja pastāv. prognozēt konkrētas varbūtības šajā brīdī ir mazākajā mērā naivi un liekulīgi.

starp citu, radās vēl papildu piezīme par tiesu. tu vakar rakstīji, ka tevi tiesā jāsūdz būs latvijā. domāju, ka tā nebūt nav (lasi nomas līgumā). visbiežāk šādos līgumos skaidri norāda, ka tiesāšanās notiek pakalpojumu sniedzēja mītnes valstī (šajā gadījumā - šveicē). un ja pareizi saprotu vienotā tirgus darbību (juristi var pakomentēt sīkāk/labot, ja kļūdos), papildu tiesa latvijā nav nepieciešama - tikai jāpanāk šveices tiesas lēmuma atzīšanu.

Man ir šaubas, ka izspruksi nemaksājot, pie tam jau iesaistīti parādu piedzinēji. Var jau noriskēt un lai šie iet līdz tiesai (ar domu, ka to nedarīs). Ja iesaistīs LV parādu piedzinējus (vai šo parādu pārdodot LV firmai) summa dubultosies, ja reāli aiziet līdz tiesai + tiesas izdevumi. Nevar jau īsti zināt cik tālu viņi ies, patāv jau iespēja (manuprāt minimāla), ka pēc kāda laika liksies mierā.

nu, pēc pirmās ziņas spriežot (kaut kā biju palaidis garām šādu tēmu, visu lasīt šobrīd slinkums ), tas nekādi nav līdzīgs gadījums. ja tu pats biji pieteicies regulārajam maksājumam (recurring payment), kas preses abonēšanas gadījumā ir ārkārtīgi ticami, pats biji vainīgs - banka visu izdarīja atbilstoši noteikumiem.

zinu jā. Neko neapstrīdu. Fakts ir ka noņēma no konta, bez brīdinājuma ka tā darīs. Pie tam noņēma no cita konta. (lai gan piereģistrēta maksājumiem bija tikai karte un arī tai termiņš beidzies). Pēc nesekmīgiem chargiem no kartes, žurnāls iesniedza direct pieprasījumu bankai un banka bez brīdinājuma no konta noņēma naudu). Nepatīkami ka tā var izdarīt.

Viestursp1 - es uz Nordea pārgāju vairākus gadus atpakaļ tāpēc, ka Swedbankai bija vienkārši drausmīga attieksme un ļoti neelastīgi nosacījumi. Toreiz man pateica, ka ja es gribu patēriņa kredītu, kas ir lielāks nekā 2 manas algas, lai ieķīlāju 100k vērtu dzīvokli. Paldies, bet nē, paldies. Nordea to varēja nodrošināt. Swedbankai uzdodot jebkuru jautājumu pie lodziņa, telefoniski vai tml, vienmēr bija nesaprotamas atbildes (un aizvien ir, jo viņi sadarbības partneris darbā), rekords bija "kā jūs varat nezināt ar ko atšķiras viena karte no otras?!", nu, tāpēc es jautāju, mana ikdiena nepaiet bankas koridoros mācoties no galvas komisijas maksu atšķirības. Nordea man ir atbloķējuši visādus maksājumus pat pēc viena zvana, izsnieguši karti pēc darba laika beigām, mainījuši kredītu nosacījumus, lai man ērtāk un veicot darījumus filiālē nekad nav bijis jāgaida stundām ilgi. Viena laža tikai bija, kad mainīju uzvārdu un viņi nejauši man nobloķēja karti tb teica, ka ar veco uzvārdu strādās, kamēr atnāks jauna, bet nestrādāja vis. Tā ka mana pieredze ir laba, bet es neapšaubu, ka kādam citam var būt citādāk.

P.S. par draudēšanu un patērētājiem, varbūt arī kādam Delfi vai TVNET var aizrakstīt, tas citreiz darbojas. Ka jā, piekrīti, varbūt bija epizode ar rēķinu, bet varbūt arī nebija, ja reiz nevar uzrādīt kvīti? Varbūt viņa kādam citam auto nomātājam īstenībā pienākas, bet to tagad pat nevar pārbaudīt, bet banka uztver to vieglprātīgi.

nu, nē, tava situācija tomēr nav salīdzināma ar Viestura apgalvojumu, ka jebkuram iespējams 'noņemt' jebkādu summu.

tev bija ārkārtīgi specifiska apstākļu sakritība:

1) bija recurring līgums,

2) kartes termiņš bija beidzies tikko.

papildu tam nepareizs ir arī tavs apgalvojums, ka noņēma bez brīdinājuma. neesmu redzējis nevienus 'karšu noteikumus', kur nebūtu minēts, ka kartes derīguma termiņa beigas/slēgšana nebūt nenozīmē, ka darījumi pēc tā vairs netiks apstrādāti. tieši tādēļ, piem., slēdzot kartes pirms der. term. beigām, bankas darbinieki tevi vienmēr brīdinās, ka faktiskais 'kartes konta' slēgšanas datums ir nākotnē (atkarībā no bankas politikas - no vairākām nedēļām līdz mēnešiem). to var dažādi formulēt, bet būtība nemainās: jaunus darījumus pēc nominālās 'slēgšanas' dienas vairs noautorizēt nav iespējams, bet preautorizētie, protams, tiks apstrādāti atbilstoši standarta noteikumiem.

bet ne jau 2 mēnešus pēc tam. Bet kā jau minēju nestrīdos. Vienkārši pievēršu uzmanību faktam. 

nesapratu, par diviem mēnešiem. tev taču bija tikai divas nedēļas.

bet vispārīgi runājot, jā, teorētiski var būt arī divi mēneši. kā jau minēju, atkarīgs no bankas politikas.

Es vispār nesaprotu, par ko jūs te brīnaties. Jā, protams, ka dalīšanās ar maksājumu kartes datiem vai atļauja veikt preautorizāciju ir piekļuves došana savam kontam. Tas, ka kartei beidzās termiņš vai tā ir nobloķēta, neatbrīvo taču jūs no nekādām pirms tam uzņemtām saistībām.

tik ļoti vienkāršot arī nevajadzētu. tas, ka tu, noslēdzot konkrētu līgumu ar konkrētu darbības termiņu, esi uzņēmies konkrētas saistības, nebūt nenozīmē, ka pakalpojumu sniedzējam tas dod automātiskas tiesības jebkurā laikā pēc līguma darbības beigām no tevis bezierunu kārtībā piedzīt jebkādas naudas summas.

Tas, ka es atzīstu savu kļūdu policijas neizsaukšanā vēl nenozīmē, ka es neredzu citus veidus, kā sevi morālā ziņā attaisnot vai vismaz mīkstināt vainu. Kaut vai līguma nosacījumi un autonomas rīcība konkrētā gadījumā. Kā jau tas ir ierasts līgumos starp fiziskām un juridiskā personām, pirmajiem līguma teksts tiek uzspiests (nepatīk - neparaksti - nebrauc), turklāt veicot rezervāciju internetā nemaz nav iespējams iepazīties ar līguma projektu - bet pie lodziņa atteikties jau ir par vēlu, jo nauda samaksāta. Ir taču vispārzināms, ka, piemēram apdrošināšanas kompānijas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, dara visu, lai samazinātu savus izdevumus - nosaka specifiskus servisus, kur remontēt auto, bieži izmaksā pēc tabulām nevis faktiskajiem zaudējumiem u.t.t. Kāpēc - tāpēc, ka tādas tiesības ir iestrādātas līgumā. Šeit atkal otrādi - iznomātājs ir iestrādājis līgumā visu, kas nāk tam par labu, un neko, kas palīdzētu klientam. 

Jebkurā gadījumā >1000 CHF par vienu sabojātu bleķa disku ir absurda summa; arī, ja lieta patiešām nonāk līdz tiesai, tad izīrētājam vēl būs jāpierāda, ka nebija nekādas iespējas problēmu atrisināt lētāk.

summu jau neveido diska cena, bet pakalpojumu kopums. Uzvarēt tiesā šeit laikam izredžu maz. Būtībā jau izvēle ir maksāt 0eur (tas ir nemaksāt, noriskēt un skatīties, kas būs) maksāt prasīto ap 1000eur (varbūt pakaulējoties, bet tas maz ticams jo ir iesasistīts parādu piedzinējs) vai ap 2000eur (ar piedzinēju izdevumiem, tas bez tiesas)

kā jau Andris minēja, tiesā nebūs jāpierāda, ka bija vai nebija iespējams lētāks risinājums. tiesā būs jāpierāda, ka faktiski ciesti šādi zaudējumi, kas atbilstoši līgumam, ko tu pats esi brīvprātīgi parakstījis.

un par līguma negodīgumu. orson, piekritīsi taču, ka auto noma nav dzīves nepieciešamība. tādēļ vismaz man arī nešķiet, ka šī (īpaši eiropā) luksusa pakalpojuma noteikumus jāuzskata par amorāliem un patērētājiem nedraudzīgiem - mums tiešām ir ļoti daudz alternatīvu. un kā jau norādīja Juris, arī no šiem izdevumiem bija iespējams izvairīties (resp., tos samazināt līdz prēmijas apmēram), iegādājoties papildu apdrošināšanas polisi. tava brīvprātīga izvēle bija to nedarīt, apzinoties sekas.

un nepatiess ir arī tavs apgalvojums, ka nav iespējams atteikties no pakalpojuma, kura noteikumi tev netīk. viens no chargeback pamatiemesliem ir tieši iepriekš (piem., transakcijas brīdī) neminētu noteikumu uzspiešana vēlāk. papildu (ja norēķinā nav izmantota karte) to tirgotājiem/pak.sniedzējiem liedz arī ec pat. ties. aizs. direktīvas un attiecīgā nacionālā likumdošana. tādēļ pilnīgi noteikti ir iespējams atteikties no pakalpojuma saņemšanas, attiecīgi atgūstot iepriekš iemaksāto drošības naudu, ja nepiekrīti nosacījumiem, kas iepriekš nebija zināmi.

Bet jebko, kas atrunāts līgumā, viņi var darīt tiktāl cik tas nav pretrunā ar viņu līgumiem ar karšu apstrādātājiem. Te tak nevienā brīdī nav runas par to, ka kāds novelk kaut ko, kas līgumā nebija atrunāts.

Šitā gan ir atkārtota demagoģija. Līgumā, protams, var būt iestrādāti soda procenti par parāda laicīgu nenomaksāšanu, bet nav tā, ka vienai pusei uzdodot parādu piedzīt starpniekam, parāda lielums tikai šī iemesla dēļ automātiski dubultojas (vai vispār pieaug jebkādā apmērā). Man nav nekādas līgumattiecības ar firmu, kas viņu vārdā piedzen parādus, tāpēc tiem man nekas nav jāmaksā. Jāmaksā visos gadījumos ir tikai pamatsumma, soda procenti (ja tādi ir atrunāti) un, atkarībā no tiesas lēmuma, tiesāšanās izdevumi, ja tā piespriež tiesa.

Analoģiski, piemēram, ja aviokompānija nevēlas maksāt saskaņā ar Eiropas regulu, tad iesaistot lietā parādu piedzinēju viņi tik un tā samaksā tikai Regulā paredzēto summu, bet komisiju pievāc starpnieks. Aviokompānijas parāds man no tā nepieaug, ka esmu nolēmis lietā iesaistīt starpnieku.

Līgumā parasti būs atrunāts, ka visi izdevumi, kas saistīti ar piedziņu, ir jāapmaksā Tev. Tiesājoties Latvijā, var prasīt, lai tie ir samērīgi. Vai to pašu var prasīt Šveicē, nezinu. Skaidrs taču, ka Tava spītība viņiem jau maksā krietni vairāk par padsmit EUR. Median ("vidējā"? Nezinu, kāds ir precīzs tulkojums latviski) alga Šveicē ir ap 40CHF stundā.

Tas, ka Tev, orson21, negribās maksāt 1000eur ir saprotams, bet tāpēc nevajag citus vainot demagoģijā. Autonomas bizness ir iznomāt auto un gūt peļņu, piedzīt parādus ir citu firmu bizness. 

heh, tēmā tiek vienlaicīgi runāts par vairākiem gadījumiem, un orsona pieminētajā iepriekšējā kāzusā situācija bija ļoti neviennozīmīga.

varbūt nedaudz kļūdīšos detaļās (orsons var palabot), bet toreiz viņam autonoma kaut kādas naudas sagribēja pēc vairāk kā pusgada, bet banka (šķiet, reksis) to noņēma no nesaistīta norēķinu konta par spīti tam, ka karte bija noslēgta īsi pēc nomas beigām. šādā gadījumā, protams, banka ir nodarbojusies ar absurdu pašdarbību, un no tās un tās neadekvātajiem darbiniekiem/lēmumiem labāk turēties pa gabalu.

njā, varbūt labāk nekoncentrēties uz to, cik slikti, ka 1000chf par disku, bet gan uz to, cik labi, ka servisā neuzņēmās veikt nesankcionētos remontdarbus. ja pareizi saprotu, tā jau potenciāli būtu bijusi kriminālatbildība...

Nu nez, tad pēc Tavas loģikas sanāk, ka, ja es uz šosejas pārduru riepu, tad man jāzvana izīrētājam un jāprasa autoevakuators, jo riteņa nomaiņa (ja tāds ir) vai putu iepūšana caurajā riepā jau būs bezmaz krimināli sodāma pašdarbība?

Ne gluži, nauda pazuda no kartei piesaistītā konta, bet pati karte bija bloķēta jau vairākus mēnešus iepriekš.

Autonoma, protams, mani ne par ko neinformēja, bet es toreiz nekasījos tālāk, jo suns zināja, ko ēdis. Biju nopelnījis kaut kādu parkošanās sodu, ko nekādi nevarēju pats apmaksāt, jo pie loga pielīmētajai kvītij bija norauta augšējā daļa ar kvīts numuru. 

tā es gluži neteicu. bet jā, ja tev līgumā norādīts, ka mainīt riepu (vai veikt nesankcionētus remontdarbus) nedrīkst, tu nedrīksti to patvaļīgi izveikt. tas tiešām ir tik pārsteidzoši?

Centos rūpīgi iepazīties ar līgumu, bet nekas no tā nesanāca. Pats līgums ir angliski, ļoti lakonisks, nekas lieks tur nav rakstīts. Savukārt aploksnē ievietotā papildinformācija, kas laikam būtu jāuztver kā līguma pielikums, ir vāciski, un to es nevaru izlasīt.

Vai tiešām man tagad vajadzēs katrā valstī zināt vietējo valodu ar visiem juridiskajiem terminiem, lai zinātu, ko parakstu? Turklāt līgums ir ar Alamo, pielikumā figurē tikai Enterprise, bet parādu piedzinēju vēstulē kā klients norādīts kāds Ail Autovernmietung AG (kurš gan līgumā maziem burtiņiem pieminēts kā Alamo franšīzes turētājs).

heh, šis ir ļoti labs jautājums. nē, tev ir tiesības gan neparakstīt līgumu, kura saturu tu nesaproti, gan pieprasīt tā tulkošanu valodā, ko saproti. tirgotājam/pak. sniedzējam, šķiet, ir tiesības atteikties tulkot, ja viņš to nevēlas/nespēj.

bet ja tu tomēr esi parakstījis, tiesā teikt, ka nesaproti, ko brīvprātīgi parakstīji, būs naivi un bezjēdzīgi.