Nokavēts tranzīts Londonā (LGW—LHR) — BA nepalīdz, Swedbank apsola, bet pārdomā
Aviokompānijas tirgo arī biļetes ar tādiem savienojumiem starp EWR un JFK, kur pīķa stundas laikā pat ar taksi nepaspēsi. Tiesa, ASV aviokomoānijas vēl joprojām brīvi pārliek uz nākošo reisu, pat, ja tā nokavēšana zināmā mērā bijusi pasažiera vaina.
Es vēl ievēroju, ka lidojumus ar Hītrovas-Getvikas savienojumiem var atrast kayak.co.uk , bet OTAs, kuras ir kayak.de un citās valstīs, šādus savienojumus nepiedāvā. Dotajā gadījumā runa iet par RIX-MIA.
Nesaprotu, kāpēc jāizliekās, ka nesaproti, ko es rakstu. Bet ok, paskaidrošu sīkāk. Apdrošinātājam jāizmaksā kompensāciju, ja lēmuma pieņemšanas brīdī neviens cits šos izdevumus nav kompensējis. Cietušais var izvēlēties, prasīt kompensāciju no aviokompānijas vai nē. Ja cietušais saņem kompensāciju no aviokompānijas, tad saskaņā ar polises noteikumiem apdrošināšanas atlīdzības saņemšana vairs nav pamatota (pat ja tā bija pamatota sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī) un nauda ir jāatmaksā, jo apstākļi ir mainījušies.
Šustrik, nesašūti lūdzu, nevajag uzreiz pieņemt, ka otrs izliekās tikai tāpēc, ka Tev nepiekrīt. Es mēģinu saprast Tavu domu gājienu, un man rodas iespaids, ka Tu apgalvo daudz ko, kas nav pamatots ar faktiem. Teiksim Tu saki 'Apdrošinātājam jāizmaksā kompensāciju, ja lēmuma pieņemšanas brīdī neviens cits šos izdevumus nav kompensējis' — nē, tas nav precīzais formulējums. Kā pats iepriekš citēji Swedbank noteikumus — atmaksā izdevumus, 'ko nav iespējams atlīdzināt nekādā citā veidā saprātīgā apmērā'. Ir runa tikai par to, vai tāda iespēja pastāv, nevis vai cilvēks to izmanto vai nē. Tātad klienta izvēle kaut kādā brīdī pieprasīt naudu no aviosabiedrības neko nemaina šajā nosacījumā, vai ne tā?
Ja gadījumā joprojām nav skaidrs, padomā par apgrieztu situāciju - ja apdrošināšanas atlīdzība ir saņemta, bet tad izrādās, ka zaudējumi ir bijuši lielāki. Pēc Tavas loģikas apdrošināšanas sabiedrība varētu atteikt papildus atlīdzību, jo lēmums par konkrēto apdrošināšanas gadījumu jau ir pieņemts, un noteikumos taču nav nekas teikts par to, ka jau iesniegto atlīdzības pieteikumu varētu kaut kā papildināt.
Jā, man liekas saprātīgi, ka cilvēks nevar daudz reizes atcerēties, ka bija vēl kadi izdevumi / zaudējumi un pieprasīt papildus kompensācijas. Man arī liktos loģiski, ka ir ierobežots termiņš pēc līguma beigām (piemēram 1 vai 2 mēneši), kad var iesniegt prasību. Pārsteidzošā kārtā Swedbank līgumā tādu neatrodu.
Padomā Tu par apgrieztu situāciju citā punktā — vai bez klienta iesnieguma apdrošinātājs var ne no šā ne no tā ņemt un izmaksāt kompensāciju?
Klienta izvēle nemaina, bet acīmredzot fakts, ka kompensācija tiek izmaksāta, nozīmē ka šādus izdevumus bija iespējams atlīdzināt citā veidā (prasot no aviokompānijas) pilnā apmērā. Neredzu, kā varētu apgalvot pretējo.
Protams, ka var, ja viņam kļūst zināmi fakti, pamatojoties uz kuriem tas būtu jādara. Domāju, tas arī notiek (vismaz, labiem apdrošinātājiem) gadījumos, kad piemēram, klients ir miris vai ir tādā stāvoklī, ka nevar uzrakstīt nekādu iesniegumu. Cits jautājums, cik daudz Latvijā bez Swedbankas ir labi apdrošinātāji 
Nu, kaut kāda pelēkā zona jau tur drusku ir, kas dod iespēju aviokompānijai izlemt, vai pasažieris ir darījis visu iespējamo, lai no vienas lidostas pārbrauktu uz nākamo.
Manuprāt, nekādas pelēkās zonas nav. Loģiski būtu, ja reiz aviokompānijas pārdod tādu biļeti, tām nākas automātiski pieņemt, ka pasažieris darījis visu iespējamo, lai paspētu no vienas lidostas uz otru. Lai atteiktu pārcelt uz citu reisu, aviokompānijas rīcībā jābūt dzelžainiem pierādījumiem, ka pasažieris rīkojies ļaunprātīgi.