Nekādu problēmu, informēšu abus apdrošinātājus, un saņemšu no katra 500 EUR, jo pēc likuma

37.pants. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksu sadalījums, ja ir vairāki apdrošināšanas līgumi 

..

(3) Neviens no apdrošinātājiem nevar izmantot citu apdrošināšanas līgumu esamību kā pamatojumu apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pilnīgai vai daļējai noraidīšanai, izņemot krāpšanas gadījumus.

nē, Juri, šis punkts nekādi nemaina atlīdzības limitus. šis punkts tikai garantē, ka cita līguma esamība nevar būt par pamatu, lai atteiktu atlīdzību (kā es norādīju pirmajā piezīmē Viesturam).

Brīnos par šo, jo, izlasot visu diskusiju un pieminēto likuma noteikumu, ka apdrošināšanas atlīdzība nevar būt lielāka par zaudējumiem, es tomēr pieņemu, ka ja zaudējumi ir lielāki kā viena apdrošinātāja maksimālais segums, kādēļ lai es nevarētu apdrošināt šo pašu risku pie cita apdrošinātāja, un apdrošināšanas gadījumā saņemt ja ne kopējo zaudējumu apmēru bet vismaz tuvu tam (ja, teiksim, sasummējot divu apdrošinātāju max atlīdzības apmēru par konkrēto risku, tāpat netiek nosegts zaudējumu apmērs).

Situācija: viens apdrošinātājs atsakās apdrošināt konkrētu risku par lielāku segumu, kas nosegtu potenciālo zaudējumu apmēru. Pārējie arī atsakās apdrošināt tā, lai pie viena apdrošinātāja potenciālie zaudējumi būtu pilnībā nosegti (vēl neesmu noskaidrojusi, bet tīri hipotētiski). Tad kādēļ lai es nevarētu apdrošināties pie diviem vai vairākiem apdrošinātājiem, lai mazinātu savus riskus? Un tad attiecīgi, ja tiešām iestājas apdrošināšanas gadījums, katrs samaksā savu "puzles daļiņu". 

Man šobrīd šis ir ļoti aktuāli, jo nepieciešama ceļojuma apdrošināšana ar risku "Ceļošanas vai transporta ķibele" (pie Swedbank šādi saucas, pie if - "Ceļojuma atcelšana, pārtraukšana vai aizkavēšanās"). Esmu samaksājusi par viesnīcas rezervāciju lielu summu, kas ir non refundable, un viesnīcas līgums paredz, ka neierašanās laikā tiek traktēts kā no show, rezervācija tiek atcelta un nauda netiek atgriezta, līdz ar to, protams, esmu ieinteresēta apdrošināties uz risku, kas var gadīties kaut vai ar avio reisa kavēšanos vai tehnisku ķibeli. Manai Swedbankas Mastercard Gold kartei (ar kuru maksāju par viesnīcu) segums ir līdz 2000€, diemžēl ar to nepietiek. Amex Blue apdrošināšana (ar kuru pirktas aviobiļetes) sedz tikai ar veselību saistītos izdevumus. Zvaniju uz Swedbank, un viņi man paskaidroja, ka uz šo risku lielāks segums nav - es varu ņemt ceļojuma apdrošināšanu (atsevišķi), bet tur max segums ir 2500€, līdz ar to loģiski, neredzu jēgu. Vēl neesmu zvanījusi citiem apdrošinatājiem, bet internetā salīdzinot cenas un segumus, redzu, ka neviens arī nepiedāvā lielāku segumu par šiem pašiem 2000€ (ifam vai seesamam ka tik nebija tikai 1000, bet nu, protams, 100% zināšu, tikai piezvanot). Līdz ar to rodas jautājums - kā man apdrošināties pret saviem potenciāliem zaudējumiem, kā tikai, ja apdrošinu šo risku pie vairākiem apdrošinātājiem? Neticu, ka  tas var tikt uztverts kā krāpniecība, jo mērķis ir tikai apdrošināties pret zaudējumiem, nepārsniedzot zaudējumu apmēru, te nav runa par iedzīvošanos. Un tas nav pretrunā ar likumā noteikto, ka kopējā izmaksājama summa nedrīkst pārsniegt zaudējumu apmēru, jo tā loģiski nepārsniegs, tā pat varētu nesasniegt šo apmēru.

diemžēl nav tik vienkārši. un pareizais risinājums šajā gadījumā būtu vai nu atrast apdrošinātāju, kurš ir gatavs akeptēt lielāku segumu un uzņemties papildu risku, vai pārveidot ceļojumu.

1) gandrīz visiem eiropas lielajiem apdrošinātājiem limiti ir krietni lielāki par rīgas birojos pieejamo, paskati to piedāvājumus.

2) mēģini sašķelt viesnīcas rezervāciju vairākās. tādā gadījumā vismaz varēsi tiesiski mēģināt izmantot vairākus rīgas apdrošinātājus (atkarībā no tā, cik smalki un konkrēti viņi definē apdrošināšanas gadījumu un ceļojumu).

3) paskati, vai kāds no rīgas apdrošinātājiem tagad nav pasācis kādos savos līgumos atļaut limitu summēšanu - tas tev arī derēs (tā, šķiet, gadījās runcelim).

p.s. un otro punktu teorētiski arī var uzskatīt par morāli apšaubāmu (limiti parasti tiek noteikti visai riska kategorijai, kas visdrīzāk dažādos līgumos ir viena un tā pati). bet pamatoti pierādīt apzinātu krātniecību gan būs grūti (ja ne neiespējami).

par to, kādēļ nestrādās vienkārši cita seguma iepirkšana ar pieejamo zemo limitu.

ja tu savos pieteikumos apdrošinātajus informēsi, ka tev ir vairāki līgumi un attiecīgi atlīdzības pieteikumi, viņi šo citu izmaksāto atlīdzību esamību varēs izmantot par pamatojumu, lai atteiktu izmaksas, kas pārsniedz līgumā norādīto limitu.

ja neinformēsi - apzināti krāpsi apdrošinātājus, kā jau te iepriekš izrunāts, ar visām no tā izrietošajām sekām.

Atlīdzības limits ir 500 EUR no pirmā apdrošinātāja, 500 EUR no otrā. Likuma punkts norāda, ka atlīdzību nevar atteikt vai samazināt cita līguma dēļ.

Es īsti nesaprotu, kādēl Tu nepārtraukti lieto jēdzienu "limitu summēšana". Es nekādus limitus nesummēju. Man ir divi neatkarīgi apdrošināšanas līgumi. Tā ir mūsu visuma iedzimta īpašība, ja viens man samaksā 500 EUR, un otrs arī 500 EUR, tad, ja vēlies aprēķināt, cik man ir naudas, šie skaitļi jāsasummē, nevis jāsareizina vai jāatņem.

Atkārtošu vēlreiz — manas attiecības ar vienu apdrošinātāju ir neatkarīgas no attiecībām ar otru, ja vien līgumā neesam vienojušies savādāk (pārbaudīju Swedbank – nav tādas norunas) vai likums nenosaka savādāk (likums tikai nosaka, ka kopēja izmaksas summa nevar pārsniegt zaudējumu summu). Līdz ar to neredzu nekāda juridisku vai loģisku pamata man nesaņemt pa 500 EUR no katra apdrošinātāja, ja kopējie zaudējumi ir 1000 EUR. Ja Tu tādu redzi, lūdzu sniedz.

Joprojām neizprotu, kāpēc es nedrīkstu apdrošināties Rīgā pie vēl kāda apdrošinātāja? Vienīgais, kas ierobežo atlīdzības izmaksu, ir max zaudējumu apmērs, bet šajā gadījumā tas taču netiek pārsniegts.

Un 2.variants šeit nekā nesnāk, jo jau samaksāju. Vienojos ar viesnīcu pa tiešo par īpaši izdevīgiem nosacījmiem, un viņi atsūtīja online invoice vienā maksājumā, nenāca prātā lūgt sadalīt maksājumu. Un vai tiešām tas, ka maksājums būtu sadalīts 2 daļās vai pa posmiem, ko maina, jo joprojām iestātos situācija, ka viens gadījums ir apdrošināts pie diviem apdrošinātājiem, tikai katram attiecīgi mazāka summa? Manā izpratnē tas pats, kas ja vienkārši ir 2x apdrošināšana uz visu lielo summu, un apdrošināšanas gadījumā katrs samaksā tik, cik polises segums atļauj.

nē, Juri, kā tu pats pirms tam iekopēji, šis punkts nosaka:

(3) Neviens no apdrošinātājiem nevar izmantot citu apdrošināšanas līgumu esamību kā pamatojumu apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pilnīgai vai daļējai noraidīšanai, izņemot krāpšanas gadījumus.

tajā nav neviena paša vārda par to, ka citas izmaksātas atlīdzības/kompensācijas neietekmētu atlīdzības aprēķinu. tā ir tava nepareiza un neloģiska interpretācija.

ne gluži, jo sadalīta maksājuma gadījumā tu teorētiski varētu variēt ar apdrošināšanas gadījumu (praksē tas, protams, atkarīgs no konkrētā apdrošinātāja pielaidības). piem., 1. gadījums: viesnīcas īre 1. - 5. jūn., 2. g.: 6. - 12. jūn.

juriss, tā ir demagoģija. Vai Tu mēģini apgalvot, ka Swedbank paziņojums "sakarā ar to, ka jums ir cits līgums, mēs aprēķinam Jūsu atlīdzību kā 0 EUR un piekrītam to izmaksāt" (atšķirībā no "sakarā ar to, ka jums ir cits līgums, mēs Jūsu atlīdzību 500 EUR atsakamies izmaksāt") būs likumīgs?

Ja runājam par atlīdzības aprēķinu, tad Swedbank līgumā ir norādīts, kā to rēķina, un tur ne vārda nav teikts, ka aprēķinu ietekmēs mani līgumi ar citām apdrošināšanas firmām. Tātad neietekmēs.

Ja pareizi saprotu, tad juriss arguments ir tāds, ka pamatojums atteikumam būs nevis ar citu apdrošinātāju noslēgts līgums, bet gan tā līguma ietvaros kompensētie zaudējumi. Respektīvi - ja tev ir polise ar 500EUR limitu pie apdrošinātāja A, bet pēc citas polises pie apdrošinātāja B tev ir izmaksāta 300EUR atlīdzība par to pašu apdrošināšanas gadījumu, tad apdrošinātajs A uzskatīs, ka šie zaudējumi ir daļēji segti un izmaksās maks. 200EUR.

Es gan neredzu pamatojumu tādai interpretācijai. Vēl jo vairāk, es redzu likumā pantus, kas paredz, ka apdrošināšanas summa ir vairāku līgumu limitu summa:

Ja apdrošināšanas summa būtu maksimālais segums pēc jebkuras polises, nevis to summa, tad norādei par hronoloģisku secību nebūtu itin nekādas jēgas.

jā, protams, atlīdzība ar apmēru 0 eur nav tas pats, kas atlīdzības atteikums. tikpat labi tev var tikt izmaksāta atlīdzība 10 eur, no kuras tiek ieturēts 10 eur pašrisks. tikai visnotaļ dīvains cilvēks šādā gadījumā varētu apgalvot, ka atlīdzība viņam atteikta (kas, protams, nav patiesība). un nekāda sakara ar demagoģiju.

attiecībā uz hbl konkrēti. viņu līgumā tieši tāpat nav nevienas norādes uz limitu summēšanu. kā pats atceries, ļoti ilgi viņi nepiemēroja pašrisku u.c. klasisko apdrošināšanas kompāniju izpratnē standarta līgumu iezīmes, tad līgumi tika papildināti. 

piemēru, savukārt, droši vari izmantot, ja atlīdzību atteiks. ja tur nav norādes, ka tas ir tikai demonstratīvs un nav saistošs, teorētiski vajadzētu varētu savu panākt.

bet es taču to pašu visu laiku saku: ja līgums atļauj limitus summēt, to loģiski drīkst darīt un tas arī tiek darīts. 

Shustrik, liels paldies par šo punktu. Rodas pārliecība par sava pieņēmuma pareizumu, ka tātad varu apdrošināties pie vēl kāda aprdošinātāja un gadījumā, ja tiešām iestājas apdrošināšanas gadījums, varētu saņemt atmaksu no abiem. Jāizlasa laikam pašai viss likums, un jāsakontaktē ar apdrošinātājiem, bet izskatās labi.

kontaktēties ar apdrošinātājiem vajag jebkurā gadījumā. nepamatota atteikuma gadījumā viņu pārstāvju teiktais būs pietiekams pamatojums, lai atteikumu apstrīdētu. interneta forumos lasītais, protams, nebūs.

Atkal Tu par to "limitu summēšanu". Kas tā tāda par absurdu pieeju? Swedbank līgumā nav arī nekas teikts, ka atļauta "atlīdzības un darba algas summēšanu". Pēc Tavas loģikas viņi tad var paziņot — jūs šomēnes nopelnījāt 1000 EUR, ar to mierīgi nosegsiet radušos zaudējumus, ejiet pupās, neko nemaksāsim.

Es atkārtošu kārtējo reizi — slēdzot apdrošināšanas līgumu ar Swedbank, es to daru konkrēti ar viņiem. "Ja man kaut kas notiks, jūs man samaksāsiet 500 EUR". Par ko esmu vienojies ar citiem apdrošinātājiem — tas uz jums neattiecas (ārpus mūsu līgumā un likumos atrunātā). Nevis slēdzu līgumu ar ārpasauli — ja man kaut kas notiks, no visas pasaules kopumā saņemšu ne vairāk kā 500 EUR.

Ja slēdz līgumu ar diviem apdrošinātājiem, no kuriem vienam līgums atļauj limitus summēt, bet otram nē, kas notiek tad? Teiksim, tas pats standarta gadījums: zaudējumi 1000 eiro, ar katru apdrošinātāju slēgts līgums par 500 eiro.

Es vēl piebildīšu par to "limitu summēšanu" — atļauts ir viss, kas nav aizliegts.

izmalu vēlreiz likumu, un 'sūri un grūti' (kā tu iepriekš teici) atzīšu, ka konkrēti hbl gadījumā ar pašreizējiem līguma noteikumiem tev ir taisnība!

(tas gan neko nelīdzēs gadījumā, ja otrais apdrošinātājs punktu par limitu nesummēšanu savā līgumā būs iekļāvis. skat. nākamo komentāru. kā arī spēkā, protams, paliek ierobežojums ar faktisko kaitējuma apmēru - dubultas un trīskāršas kompensācijas tāpat nedabūt.)

pamatojoties uz šo likuma pantu:

52.pants. Apdrošināšanas atlīdzība un maksājumu dažādība

Ja līgumslēdzējas puses apdrošināšanas līgumā nav vienojušās citādi, maksājumi, ko apdrošinātais vai labuma guvējs saņēmis no citiem avotiem, nesamazina apdrošinātāja saistības.

otrs apdrošinātājs var atteikt atlīdzības izmaksu vai pieprasīt atmaksāt tā jau iepriekš izmaksāto atlīdzību vai tās daļu, kas pārsniedz tā limitu.

Pag, bet kā tas iet kopā ar šo?

Tad ja līgumā nav minēts citādi, sanāk, ka jebkādas izmaksas no trešām pusēm kas nav apdrošinātāji (aviokompānijas, utt.), nesamazina apdrošināšanas atlīdzību?

nē, tā es neinterpretētu. mana interpretācija ir, ka kompensācijas princips ir spēkā, ja tā ir noteikts. bet papildu tam ir šis ierobežojums.

Nesapratu tavu domu. Ja apdrošinātājs plāno izmaksāt atlīdzību 500EUR, bet tad man aviokompānija izmaksā 300EUR kompensāciju, sanāk, ka apdrošinātājs pēc 52. panta nevar samazināt savu atlīdzību. Kā var interpretēt 52. pantu tā, lai viņš to tomēr varētu darīt?

un ja man būtu jāprognozē, es teiktu, ka agri vai vēlu (drīzāk agrāk) arī hbl savos līgumos ieviesīs limitu nesummēšanas punktus. kas, protams, ir minējums (conjecture).

Bet tas neattiektos uz šustrika piemēru. Joprojām jautājums, kā aviosabiedrības izmaksāta kompensācija var būt saskaņā gan ar vienu (kompensācijas princips), gan otru (citas saņemtās summas apdrošinātāja saistības nemazina) likuma punktu.

divas lietas.

1) kompensācijas princips, ja tas tiek piemērots, savā būtībā ir pārāks par šo ierobežojumu. resp., maksimālo atlīdzības apmēru nosaka kompensācijas princips, bet šis tālāk precizē, ko drīkst un nedrīkst iekļaut. 

(tā, protams, ir likuma interpretācija. gadījumos, kad tādu ir daudz vai tās ir pretrunīgas utt., raksta skaidrojošos pavaddokumentus, piem., min. kab. not. šajā gadījumā gan nešķiet, ka, piem., fktk varētu būt cerības pārliecināt, ka vajadzētu interpretēt, kā shustriks saka.)

2) un samazināt atlīdzību apdrošinātājs drīkstēs, ja iekļaus punktu par limitu (izmaksu) nesummēšanu. kas manā pieredzē ir lielākajā daļā līgumu: 'atlīdzības apmēru samazina citas ar apdr. gad. saņemtās maksas, atlīdzības un kompensācijas' (vai kā līdzīgi. reizēm pat mēdz būt vēl plašāk un tiek noteikts, ka atlīdzību samazina arī maksas, ko saņēmis, piem., nek. īp. īpašnieks, kas nav ne apdrošinātais, ne apdrošinājuma ņēmējs).

Kāpēc man būtu jāstudē likums,ja parakstītajā līgumā nekas nav rakstīts,ka man jāziņo par citiem apdrošinātājiem. 

Par to ja zaudējumi ir 1000 un katram limits ir 500 un no katra dabūju 500 vispār neredzu iemeslu uztraukties, manā gadījuma šo visu izlasot liekas esmu kaut ko pārkāpis,jo vienus un tos pašus čekus atmaksāja dubultā...bet nu es galīgi pats nejūtos vainīgs,jo līgumā nekā nebija minēts ka nedrīkstu tos sniegt vēl citam, + Baltai der arī čeka kopijas un viņi paši teica,ka maksās visu čekus neatkarīgi no citiem apdrošinātājiem.

Kā jau bija minēts. Nezināšana neatbrīvo no atbildības. Valsts likumam vienmēr lielāks spēks nekā līgumam (līgumam jāatbils likumiem; ja neatbilst, tad likumam lielāks spēks).

Tu tiešām par šo nopietni? Tad man katru reizi kaut ko pērkot no sākuma ir jāizstudē likums un jāsalīdzina ar līguma nosacījumiem,jāatrod kas nav līgumā,tas jāpiefiksē un jāatcerās, un tad kā zināms likumu punktus parasti katrs interpretē sev par labu. Tas jau aiziet tādās galējībās, ka ieteiktu nevienu līgumu neslēgt,jo pēc līguma atradīsies kāds punkts,ko esi pārkāpis, un ja ne tur tad pēc likuma točna.

Likuma nezināšana tiešām neatbrīvo no atbildības, bet nekādas atbildības jau šeit nav. Runcels23, reāli likumpārkāpēji ir apdrošinātāji, kas kas pretlikumīgi Tev izmaksāja kompensāciju, kas pārsniedz zaudējumus.