Tad es šīs muļķibas dēļ,jo tiešām nelasu visus punktus un neanalizēju, dabūju dubultā naudu. Bet es atkārtošos vēl reizi, pirms ņēmu otru apdrošinātāju izprasīju par čeku apmaksu un Balta atbildēja,ka var sniegt arī citiem,jo viņi prasa tikai kopijas un tas ko citi apmaksās viņus neinteresē. Protams iespējams manā gadījumā bija kā kļūdu cena ar kādu fail, bet tad nofailoja ne tikai tas kas man teica,ka apmaksās neskatoties un citiem apdrošinātājiem, tad vēl tas kas izskatīja + kas skaitīja naudu.

Konkrēti manu apdrošināšanu noteikumi: https://www.balta.lv/uploads/ng_noteikumi_4301.04_v.0.2_final_0.pdf vienīgais,kas kaut ko runā par citiem apdrošinātājiem ir punktā 17.5 ,bet tas arī pasaka,ka viņi paši savā starpā vienojās kā izmaksāt, man nav obligāti kaut kas jāinformē.

Nu jau mēs iebraucam pilnīgā absurdā, es pat īsti nezinu, vai ir jēga turpināt. Es varu darīt visu, ko līgumā neesmu apņēmies nedarīt. 

juriss, Tu apgalvoji, ka šāds ierobežojums ir līgumā. Es Tev vienkārši prasu precizēt, kur.

runcels23

Nu, tauta saka, ka kompensācijas princips var tikt un var netikt piemērots, kas ir atkarīgs no apdrošināšanas līguma. Vai nu arī apdrošinātāji paši nebija pietiekoši profesionāli, kā pieņēma juriss, bet tā jau nav Tava vaina. Enīvei, jau citētajā likumā "Par apdrošināšanas līgumu" ir arī 5.punkta (4) apakšpunkts, ka: Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir paziņot apdrošinātājam par citiem tam zināmiem spēkā esošiem apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu.

Es vairāk par sportistu apdrošināšanām,jo ar tām saskāries vairāk...tad kāpēc ņem vairākus apdrošinātājus? Tāpēc ka katram ir savi griesti,bet ja es uzskatu ka to ko apdrošinu iet pāri griestiem,tad apdrošina ne tikai dubultā,bet trīskārši un četrkārši, jo viņa kluba algu līgums ir ar lieliem cipariem, un tad traumu gadījumā viena kompānija to nevar izmaksāt,jo ir limiti,tāpēc tiek ņemti vairāki,lai summētu kopā visu,ali traumu gadījumā ne tikai dabūtu atpakaļ par operācijām un atlabšanu,bet vēl papildus par samazināto algu,jo tajā laikā nespēlē. Protams tur apdrošināšanas summas arī ir daudz lielākas.

Kurā punktā tas ir minēts līgumā ko parakstīju? https://www.balta.lv/uploads/ng_noteikumi_4301.04_v.0.2_final_0.pdf

Vai man būtu jāzina visi likuma punkti?

Juri, Swedbankas noteikumos sākumā teikts: Jautājumos, kas nav regulēti šajā apdrošināšanas līgumā, puses vadās pēc Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Lūdzu - ņemam likumu un studējam. Ja kādam ētiskas vai cita rakstura nesaprašanas rezultātā nav skaidra apdrošināšanas būtība (atlīdzināt zaudējumus), tad nekas cits arī neatliek, kā rūpīgi lasīt likumu, lai nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus.

heh, lūdzu, man nepiedēvēt to, ko teicis neesmu! darbinieku nekompetence bija tikai viens no iespējamiem variantiem, ko pieminēju.

tā, starp citu, ir būtiska lieta. ja apdrošinātāja pārstāvis pirms līguma parakstīšanas jums ko sola (vēlams rakstveidā, lai var pierādīt), tas būs pietiekams pamats, lai veiksmīgi apstrīdētu atlīdzības atteikumu pēc tam, lai kas arī līgumā nebūtu rakstīts. tas tā, liriskai atkāpei.

Runcels23

Protams, nedomāju, ka Tev būtu obligāti jāzina visi likuma punkti. Imho, ko apdrošinātājiem vajadzēs noskaidrot, to viņi Tev paši paprasīs. Es tikai gribu pateikt to, ka nezināšana nenozīmē, ka likums uz Tevi neattiecas (lai arī, pieņemu, Jurim, iespējams, tas šķiet absurdi un netaisnīgi ).

es nenoliedzu, ka ir iespējams noslēgt līgumu, kas tieši (explicitly) atļauj summēt limitus. man pašam, piem., ir korp. nelaimes gadījumu apdrošināšana, kur tā ir noteikts. taču tas nebūt nenozīmē, ka tev nav jālasa konkrēto līgumu, ko paraksti. ja tajā tāda punkta nebūs, būsi velti izmetis naudu (te gan vēl neliela atkāpe varētu būt iepriekš apspriestā apdr. gad. definīcija - ja tā nav īpaši stingra, var paveikties izsprukt).

Tas ir progress, ka Tu piekrīti, ka piemēram Swedbank apdrošināšanas līgumā nekas par citu apdrošinātāju līgumiem nav atrunāts. (Latvijas likumi un normatīvie akti ir spēkā neatkarīgi no tā, vai tos piemin.) Brīnos, ka juriss tik grūti atzīt, ka sākumā viņš kļūdījās, to apgalvojot. Tas manās acīs mazina uzticības kredītu citiem apgalvojumiem.

neesmu pamanījis, kurā brīdī es ko tādu būtu atzinis.

nekādus citātus gan nenorādīšu principiāli. tu šajā gadījumā esi tas, kuram ir visnotaļ dīvaina izpratne par lietām, tādēļ lielāka jēga ir tam, ko atradīsi pats - vismaz būsi spiests noteikumus izlasīt. 

Eu, a mošk par Franciju atkal pastrīdamies, a? Kaut kā klusums tajā tēmā iestājies, Jura iemeslus problēmām tā arī neuzzināju... .

Baltas gadījumā, Balta šo informāciju iegūst pati:

18.2. Apdrošinātais ar apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi pilnvaro Apdrošinātāju apdrošināšanas atlīdzības noteikšanai pieprasīt nepieciešamos dokumentus un rakstisku informāciju no: 18.2.1. ārstniecības iestādēm un ārstiem, kuri ir ārstējuši vai izmeklējuši apdrošināto nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ; 18.2.2. valsts un citām iestādēm un citām apdrošināšanas sabiedrībām.

Tātad vēlreiz no apdrošināšanas likuma:

35.pants. Kompensācijas princips

Apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā zaudējumus atlīdzina pēc kompensācijas principa. Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošinātajam apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus.

Likumam ir lielāks spēks par jebkuriem apdrošināšanas noteikumiem. Attiecīgi ar to es gribu teikt, ka pat ja apdrošinātājs nebūs minējis savos noteikumos atrunu, ka neatlīdzinās tikai pusi (gadījumā ja uzzinās, ka otrs arī ir samaksājis), viņiem ir tādas tiesības to darīt saskaņā ar likumu. Vai arī piedzīt atpakaļ naudu arī vēlāk tad, ja uzzina par šādu gadījumu.

Praksē apdrošinātāji ne īpaši savā starpā komunicē un dalās ar informāciju, tāpēc arī ir iespēja saņemt atlīdzību pie diviem. Taču, viss atkarīgs no atlīdzības lieluma un pie lielākām summām, protams, apdrošinātāji iedziļināsies vairāk.

PS Vai tad neviens nav saskāries ar standarta gadījumu - automašīnas kasko apdrošināšanu, kur var pieprasīt atlīdzību vai nu pēc savas kasko apdrošināšanas, vai pēc vainīgā OCTAs atlīdzības, bet nevar saņemt atlīdzību no abām apdrošināšanām, lai gan pēc "analoģijas tas būtu iespējams"

nu te jau cilvēki, acīmredzot, pērk arī vairākas KASKO polises un caur katru polisi cenšas izšmugulēt vienu un to pašu zaudējumu atlīdzību

Ja man ir divas apdrošināšanas, zaudējumi piemēram 1000 EUR, bet katra apdrošināšana sedz 500 EUR- tad prasot abiem kompensēt 500 EUr likums nav pārkāpts.

Domāju, ka gadījumā, ja atlīdzināmie zaudējumi tiešām sastāda 1000 EUR, tad becina-s piemērā nekā nelikumīga nav. Apdrošinātāji, manuprāt, var dažkārt var arī burts burtā neievērot apdrošināšanas likuma prasības, it īpaši, ja zaudējumi nesastāda lielas summas. Punktuāla un birokrātiska likumu un citu normatīvo aktu ievērošana un pretrunu meklēšana atvasinātajos normatīvajos aktos vairāk raksturīga valsts un pašvaldību iestādēm. Tās parasti klientu iesniegumus sāk izskatīt ar domu, kā juridiski pareizi varētu klientam kaut ko atteikt, aizliegt vai neizmaksāt kādu pabalstu, vai kaut ko neatļaut, ja piemēram, no 15 vai 20 minētajiem kritērijiem klients vienam kriterijam tomēr neatbilst un turklāt vēl nav arī iemaksājis klerkam kādu mazu "pateicību CASH-ā. Apdrošinātāji šādas attieksmes gadījumā var palikt arī bez darba.

Protams.

Tāpat praksē ir speciālas apdrošināšanas, kuras viens apdrošinātājs sedz zaudējumus līdz 800, bet cits apdrošinātājs sedz summas no 800 līdz 1000 (tādas gan parasti izmanto pie lielām apdrošināšanām, kur vienam apdrošinātājam nav pa spēkam visu apdrošināt). Bet tas nenozīmē, ka var saņemt vairāk par 1000, ja tāds ir zaudējums.

Ha, ha, nu Tu gan pajokoji! Ja runa iet par parastiem cilvēkiem (nevis daudzmiljonu projektiem), tad valsts un pašvaldību darbinieki tiešām skatās pēc likuma burta, jo citādi nevar. Rīgā varbūt arī gadās pa vienam otram mērkaķim, bet mazajās pašvaldībās darbinieki parasti ir draudzīgi, un labprāt pasaka priekšā klientam, kas vēl pietrūkst, un kā to pēc iespējas ātrāk sagādāt.

Apdrošināšana, turpretim ir privāts bizness, un tā rentabilitāte ir atkarīga no starpības starp ieņēmumiem un izdevumiem. Tāpēc galvenais ir pēc iespējas samazināt izdevumus, atsakot tiem, kas formāli neatbilst prasībām. Ja kāds apdrošinātāju klerks piever uz to acis, viņš riskē labākajā gadījumā tikt izmests no darba, sliktākajā - apsūdzēts krāpniecībā. Protams, arī te iespējami draudzīgi cilvēki, kas normāli pakonsultē klientu, bet, izmaksāt atlīdzību klientam, kas neatbilst kādai no prasībām viennozīmīgi ir krāpniecība pēc darba devēja ieskatiem.

Interesanti, kā tas viss kombinējas ar pašrisku? Piemēram cilvēks ir apdrošinājis negadījumu pie diviem apdrošinātājiem, pie katra par 1000 EUR. Pirmajam līgumam pašrisks 20 EUR, otrajam 100 EUR. Iestājas apdrošināsanas gadījums, zaudējumi 1000 EUR. Līgumos nekas nav teikts par citiem apdrošinātājiem. Kā būtu piemērojams likums, cik kuram apdrošinātājam jāmaksā? 480 EUR un 400 EUR, 490 EUR un 450 EUR, jeb 500 EUR un 500 EUR?

Kāds tam sakars ar pašrisku?

Pašrisks būs pie abiem katram tāds, kā polisē noteikts. Pašrisks ir fiksēts cipars vai procents neatkarīgs no katra konkrēta apdr.gadījuma.

Nu kaut kā Rīgā neesmu manījis tos draudzīgos valsts un pašvaldību darbiniekus. Rīgā godīgi sakot pret klientu ir tāda attieksme, ka sliktāku variantu grūti iedomāties. Pret daudzmiljonu projektiem noteikti cita attieksme, jo tur jau arī no uzņēmējiem var saņemt aploksnītes un tad, protams, pat neapmierinā ierēdņa seja atplaukst smaidā. 

Nu, varbūt arī tieši tāpēc es jau kādu laiku kā Rīgā nedzīvoju. Kas var atļauties darba dēļ - silti iesaku. Ne jau kaut kādu Mārupi vai Ādažus, un tad katru dienu stāvēt korķos, braucot uz darbu, bet sākot no 50+ km ārpus Rīgas vari sajusties mazliet kā citā valstī - svaigs gaiss, korķu nav, cilvēki nav nīgri, nelaipni un mūžam steidzīgi, ierēdņi, lai arī mīl paslinkot, tomēr ''savējos'' (tas ir, visus pagasta iedzīvotājus) gluži bez vajadzības netiranizē. Protams, varbūt man ir paveicies, un viss jau atkarīgs no konkrētās vietas un konkrētiem cilvēkiem. 

kā jau iepriekš vairākkārt norādīts, šis ir tipisks krimināli sodāms krāpniecības paraugs, ja kāds no šiem diviem apdrošinātājiem nav informēts par to, ka atlīdzības pieteikums tiek sniegts abiem. un standartā limiti netiek summēti. tādēļ kopējais atlīdzības apmērs šajā gadījumā nepārsniegs 500 eur, ja vien kādā no līgumiem nebūs konkrēti norādīts pretējais!

ar pašrisku ir ļoti vienkārši - to ietur konkrētais apdrošinātājs savā līgumā paredzētajā apmērā no sevis aprēķinātās atlīdzības summa. resp., ja 1. apdr. aprēķinās, ka jāmaksā 1000 eur, reāli klientam tiks izmaksāti 980. otrā gadījumā - 900.

es īsti nesapratu, kādēļ tu izmaksas dali divās [nosacīti] līdzīgās daļās. tas, ka tev ir divi līgumi, nebūt nenozīmē, ka izmaksas vienmēr sadalīs vienādi vai proporcionāli (tā teorētiski likums nosaka, ja apdrošinātāji nespēj vienoties citādāk). tikpat iespējama arī situācija, ka viens no šiem apdrošinātājiem izmaksā tev pilno atlīdzību, bet otrs - atsaka, pamatojoties ar to, ka zaudējumi jau iepriekš segti.

tā kā īsti neizprotu, kādēļ ir tik grūti uztvert šo vienkāršo faktu, tad mēģināšu citādāk.

varbūt kļūs vienkāršāk izprast, ja atcerēsies, ka atlīdzības limitam nav absolūti nekāda sakara ar reāli ciestajiem zaudējumiem. tā ir maksimālā summa, kuras vērtību apdrošinātājs teorētiski ir gatavs kompensēt.

un nav svarīgi, vai faktiskie zaudējumi ir 10, 100, 500, 1000, 2500 vai 10000 eur. atlīdzības limits vienmēr būs viens un tas pats - 500 eur (šajā piemērā).

un ja kļūst skaidrs, ka konkrētā manta/kaite limitā neiekļaujas, ir nevis jāmēģina izlocīties, slēdzot citus līdzīgus līgumus (kas visdrīzāk tiešām ir lieka naudas izmešana), bet gan jādodas pie apdrošinātāja un jāmēģina noslēgt līgumu, kas reāli atbilst vajadzībām (ko apdrošinātājs, protams, var arī atteikties darīt).

Jautājums juriss: zaudējumi 1000eur, abām kompānijām 1000 eur  limits atmaksai.  Vienai iesniedzu daļu čeku, otrai otru daļu. Katra zmaksā 500. Krāpšana?

nē, šajā gadījumā ir korekti.

p.s. korekti, starp citu, būs arī iepriekšējā gadījumā, ja ar savu 500 eur limitu, tu abās iesniegsi atlīdzības pieprasījumu, kurā norādīsi, ka to izdarīji (iesniedzi divus pieteikumus), bet savas kļūdas vai neizdarības dēļ apdrošinātāji tev izmaksās vairāk par 500 eur (piem., visus 1000 eur). tavs pienākums ir apdrošinātājus informēt (un attiecīgi krāpšana ir tad, ja tu to nedari). tas, vai apdrošinātāji pēc tam korekti veic savu darbu, izmantojot tevis sniegto informāciju, vairs nav tava problēma. 

īpaši šādos 'saturiski smago' līgumu gadījumos (apdrošināšana, finanšu pakalpojumi utt.).

Varēšu mierīgi gulēt.