Swedbank jau šorīt atsūtīja, ka atmaksās pēc čeku oriģinālu iesniegšanas. BTA uzrakstīju, ka daļa būs atmaksāta, bet ir vēl daļa čeku ,ko neiesniedzu Swedbank- tos arī nosūtīju.

Nevajag vispārināt. Pats esmu tajā sfērā un ļoti labi zinu, ka tikai īstermiņa darboņiem ir šāds princips. 

Par tēmu - jau augstāk bija minēts: apdrošināsanas princips ir kompensēt radušos zaudējumus. Attiecīgi nav pamata kādam (lasi cietušajam) dot iespēju iedzīvoties uz zaudējuma rēķina. Apdrošinātājs, savukārt, maksimāli cenšas samazināt savus zaudējumus - vai nu iesaistot savus servisus evakuātorus utml. auto atlīdzību gadījumos (kas saremontēs lētāk auto), vai ejot regresā pret vainīgajiem, vai konkrētajā gadījumā konstatējot ka apdrošināšana ir arī citur un tad pārdalot zaudējumus savā starpā.  

tātad visu esi izdarījusi korekti un nevienu krāpusi neesi!

No SEB karšu SEESAM noteikumiem:

10.3. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pēc kompensācijas principa, ja puses nav vienojušās savādāk.

11.1. Piemērojot kompensācijas principu, gan izmaksājamā, gan izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus.

10.7. Ja apdrošinātajam vienlaicīgi ir spēkā divas vai vairākas apdrošinātāja izsniegtas ceļojumu apdrošināšanas polises, kurās viens vai vairāki no šajās apdrošināšanas polisēs norādītiem apdrošinātiem riskiem dublējas, tad apdrošināšanas atlīdzība vienmēr tiek izmaksāta tikai par vienu apdrošināšanas polisi – par to, kurā minētas lielākās apdrošinājuma summas par attiecīgo risku

2.3. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir paziņot apdro- šinātājam par citiem, spēkā esošiem apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu.

Man šodien liderīgs noskaņojums, tāpēc paraustīšu vēlreiz lauvu aiz ūsām... zinu jau, ka dabūšu pretī smagi .

Tātad, aiziet Juriss uz vietējo nelielo pārtikas bodi dod naudu un saka - man lūdzu desmit kastes alu - visu, kas veikalā ir! Īpašnieks domīgs, kasa ausi un saka - klau, ja pārdošu tev visu alu, man radīsies biznesa problēmas, varbūt pat bankrots. Jo nākamais alus pievedums būs pēc nedēļas, visi vietēji zinās, ka alus man nav, tāpēc uz veikalu nenāks, un strauji kritīsies apgrozījums visām citām precēm. Tāpēc, piedod, bet pārdošu Tev tikai piecas kastes. Naudu gan dod par visām desmit, tu taču tāpat jau bijis sataisījies no tās šķirties, kāpēc tad ne!?

Tas tā, tīri ilustrācijai, ka ne vienmēr biznesa idejas iet rokrokā ar veselo saprātu.

heh, kāpēc smagi?

bet alegoriju nesapratu. ko tieši tu ar to gribēji pateikt? daudz precīzāka bija mana alegorija ar šampanieti, tikai ar vienu precizējumu: to dom perignon pieprasa krogā, kurš tādus nekad pat nav gribējis tirgot.

Alegorijas būtība slēpjas tajā apstāklī, ka apdrošināšanas kompānijas nekautrējas ņemt naudu par polisi arī tādos gadījumos, kad skaidri zināms, ka nekāda atlīdzība nepienākas.

atļaušos nepiekrist. neesmu redzējis nevienu apdrošināšanas līgumu, kurā būtu norādīts, ka nekādas atlīdzības tā ietvaros netiks maksātas. tieši pretēji - jebkurā apdrošināšanas līgumā ir skaidri un gaiši aprakstīts, kādos apstākļos apdrošinātais var pretendēt uz atlīdzību, kā arī kādi faktori ļauj apdrošinātājam to atteikt. līguma noteikumi vienmēr ir pieejami abām pusēm pirms tā noslēgšanas. ja šie noteikumi apdrošināšanas ņēmēju neapmierina, vienmēr pastāv iespēja līgumu neslēgt.

p.s. īsti neizprotu arī cilvēku tieksmi apdrošināšanu mistificēt. apdrošinātāji maksā/nemaksā, grib/negrib maksāt, kasās/nekasās utt. apdrošināšana ir parasts bizness, kurā tāpat kā visos citos tiek ievēroti likumu/līgumu nosacījumi. nekāda liela sakara ar vēlmēm vai citiem ezotēriskiem faktoriem tam nav.

p.p.s. ok, sapratu, ka iepriekšējais teikums ir potenciāla pulvera muca, neliels skaidrojums. nenoliedzu, ka ir apdrošinātāji, kuru biznesa modelis sevī ietver maksimālu atlīdzību procesa sarežģīšanu, lai potenciāli izvairītos no to maksāšanas (resp., cerot, ka klients padosies un necīnīsies par savām tiesībām). taču pat tādos gadījumos pastāv daudz likumā noteiktu veidu ar šādu bezkaunību cīnīties. latvijā vien tie ir ptac, fktk, tiesa (teorētiski arī dažādās tirgus apvienības).

Tādā gadījumā, pēc veselā saprāta loģikas (bet ne pēc akcionāru loģikas) vajadzētu būt tā: cilvēks nopērk polisi kompānijā A, pēc kāda laika saprot, ka tā īsti neatbilst visām viņa vajadzībām, un dodas pirkt vēl vienu polisi kompānijā B. Kompānijas B aģentam līguma parakstīšanas brīdī vajadzētu jautāt par citu polišu esamību, kas potenciāli pārklājas ar šobrīd iegādājamo. Salīdzināt punktus, kas pārklājas, un kas nepārklājas, un, aprēķināt iemaksu tikai par atšķirīgajiem. 

Un nevajag teikt, ka tas ir mega sarežģīti, tipveida polisēm datoru laikmetā tas ir minūšu jautājums. Bet vieglāk jau ir to nedarīt, protams. 

Interesanti iekarsusi diskusija. Piemetīšu savu viedokli- manuprāt, noteikums, ka nevar pretendēt uz divreizēju atlīdzību no apdrošinātāju viedokļa varētu būt tāds, ka persona apdrošinās pret risku, ka cietīs zaudējumus un ja tas tā būs, tad varēs saņemt atlīdzību. Bet ja zaudējumi neradīsies, tad , neskatoties uz to, ka polise ir nopirkta un nauda samaksāta, nekādu atlīdzību nesaņems. Ja ir divas polises, un saskaņā ar vienu jau ir saņemta atlīdzība, tātad nekādi zaudējumi vairs nav, līdz ar to nav pamata kaut ko segt, jo tā jau būs iedzīvošanās.

Es gan pati labprāt gribētu saņemt atlīdzību no vairākiem apdrošinātājiem

kā jau iepriekš minēju, izskatās, ka tev nav izpratnes par apdrošināšanas biznesa būtību. kas nav uzbrauciens, tā ir fakta konstatācija (tāpat kā man nav ne mazākās nojausmas par autoservisu darbības pamatprincipiem).

bet tehniski norealizēt šādu a la carte risku pārdošanu pašlaik nespēj neviens apdrošinātājs pasaulē. varbūt nākotnē, kad ai būs attīstījies līdz tādai robežai, google kaut ko tādu varētu sniegt, bet garantēt to noteikti nevar.

Iesākumam pietiktu ar to, ka jautājums par citu polišu esamību tiktu uzdots pie polises iegādes, nevis tikai pieprasot atlīdzību. Un pozitīvas atbildes gadījumā klients tiktu skaidri informēts par dubultās atlīdzības neizmaksāšanu. Nevis tikai kaut kur sīkiem burtiņiem noteikumu 34. lappusē. 

Pēc šī visa būs jāatrod līgumi un jāizlasa visi punkti. Kā jau minēju kad notika trauma man bija viens apdrošinātājs, bet nākošajā gadā paņēmu divus, jo abiem paprasīju vai varu ņemt pie citiem tādu pašu apdrošināšanu un atbilde bija, ka var ņemt cik vietās gribu un katrs izmaksās to kas minēts konkrētajā līgumā, neskatoties ko jau kāds cits atlīdzinājis...protams bija nepieciešama vēl viena operācija un abas kompānijas samaksāja gan % par traumu gan čekus katrs,kā bija minēts līgumā. + apmaksāja gan fizoterapijas un trenažieru zāli, ko nemaz necerēju,ka samaksās.

Vai uz šī visa uzvārījos, kad bija šīs divas apdrošināšanas,tad protams dabūju dubultā..bet tikpat biju ielicis savu naudu pirmajā operācijā,jo kompānijai čeku limits bija 500€

nu, nezinu, vai tad pērkot lidmašīnas/kino biļetes, tevi brīdina, ka iesēsties divos krēslos vienlaicīgi nespēsi? nekad neko tādu neesmu piedzīvojis...

Pirms ņēmu otru apdrošināšanu, protams prasīju vai to var darīt un vai nebūs kādi ierobežojumi, teica,ka var ņemt cik grib un katrs skatoties atsevišķi savu līgumu ar citām kompānijām kopīgi nekomunicējot...protams sniedzot čekus neviens neprasīja vai ir kāds cits jau kompensējis un pats arī neteicu,jo pat nezināju,ka tas būtu mans pienākums. Es pērku divus atsevišķus pakalpojumus un par to arī saņemu atlīdzību, vismaz man ir tāda nostāja,bet nu pēc šī būs jāpārlasa mazie līguma punkti.

Šeit visā man liekas ir daudz mainīgo faktoru, kā jau juriss minēja, iespējams man bija cilvēciskais faktors, kur viens cilvēks man pārdeva polisi un sasola visu,lai tikai pie viņiem paņemu, pēc tam atlīdzību izskata pavisam cits cilvēks

Savā polisē atradu šādu:17.5. Ja ir spēkā citi apdrošināšanas līgumi attiecībā uz medicīniskajiem izdevumiem, kas atlīdzināmi atbilstoši šim apdrošināšanas līgumam, apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtība tiek noteikta, apdrošinātājiem savstarpēji vienojoties.

Tikai nezinu,kā viņi uzzina par otra apdrošināšanas eksistenci,ja nekur nav minēts,ka man obligāti par to jāziņo un savstarpējas datu apmaiņas nenotiekot

Pēc visa, ko te sarakstīja juriss un AndrisG, man tagad sāk likties, ka recidīvists runcels23 veicis nežēlīgu un rūpīgi plānotu noziegumu ...

tā gan nav. ja apdrošinātājs pats algo neadekvātus darbiniekus, tā jau nav runceļa darīšana vai atbildība. viņš, ja pareizi saprotu, neko slēpis nav, tāpēc pārmest viņam neko nevar.

Ja iztulko juriss rakstīto, tad apdrošināšanas atlīdzības būtība ir saņemt zaudējumu kompensāciju (bez papildus peļņas), kas divu polišu gadījumā varētu atlīdzināt zaudējumus dubultā (vai mazāk, ja ir pašrisks)... Tomēr, ja klients var iegādāties legāli divas polises vienam riskam (maksāt apdr. prēmiju), tad būtu taisnīgi saņemt arī atlīdzību par katru polisi.

piedod, es laikam nesapratu tevis rakstīto, bet es visu laiku esmu centies pateikt tieši pretējo - nekāda dubulta, trīskārša vai citādi vairākkārtīga zaudējumu atlīdzināšana nenotiek.

Es jau visu laiku iepriekš to teicu, bet man saka, ka es nekā nesaprotot no apdrošināšanas biznesa. Dikti sarežģīts tas bizness ...

es nesaprotu, jūs maiznīcās arī ejat ar tekstu:

es te izdomāju, ka tu visu pārdod nepareizi. kukulis pa 2 eur man neder, es ņemšu 1.6 kukuļus un maksāšu vienu eur, jo tā man šķiet godīgi. un neinteresē mani tava rentabilitāte, tev taču ir supervienkāršs bizness.

Atšķirība tomēr ir. Pērkot kino vai aviobiļetes, jebkuram cilvēkam veselais saprāts pateiks priekšā, ka iesēsties vienlaicīgi divos krēslos nebūs iespējams. Apdrošināšanas gadījumā, kā jau mēs noskaidrojām, to nosaka nevis veselais saprāts, bet likums (ko cilvēks var detaļās nepārzināt, un, kā rāda šī diskusija, nepārzina ar').

nu, tas nav nekāds veselais saprāts, kas tev ir licis izdomāt, ka apdrošināšana ir iespēja uzvārīties. maksāt 10 eur, lai tiktu pie jauna tv (vai whatever). tā ir alkatība/muļķība, varbūt naivums. bet nekāda sakara ar 'veselo saprātu'.

Veselais saprāts nosaka, ka, samaksājot par pakalpojumu, to ir iespējams saņemt. Vienalga, no cik tirgotājiem un cik reizes, par ko ir samaksāts, tas arī jāsaņem.

Ja likumdevējs / apdrošinātāji šim vienam konkrētam specifiskam gadījumam ir noteicis citādi, tad klients par to jāinformē iepriekš. Turklāt, kā rāda iepriekšējo rakstītāju pieredze, tas nemaz nav tik viennozīmīgi, un ir gadījumi, kad atlīdzību tomēr ir iespējams saņemt divreiz. Kā gan lai parastais patērētājs bez dziļām juridiskām zināšanām atšķir pirmos gadījumus no otrajiem - jau jau paši apdrošinātāji reizēm putrojas un kaut ko sajauc?

Tieši kāpēc tas būtu taisnīgi, ja līgumā ir uzrakstīts, ka tā tas nenotiek. Un klients pats šādu līgumu parakstījis? Ja vien neatbalstām orsons21 nostāju, ka klienti ir pamuļķi, kuri sevis pašu parakstītos līgumus nelasa un nesaprot.

kādu tieši samaksāto pakalpojumu tu nesaņem? un kopš kura laika latvijā (vai kur citur attīstītajā pasaulē) ir ieviests kaut kāds dīvains 'veselā saprāta princips' (citiem vārdiem - muļķības princips), kas atbrīvo no atbildības? viens no mūsdienu tiesību sistēmas pamatprincipiem gan latvijā, gan citur attīstītajā pasaulē ir - nezināšana neatbrīvo no atbildības. 

ja tu nespēj izlasīt līgumu vai nespēj izprast tajā rakstīto, tā taču nav apdrošinātāja vaina! bez tam - nezinu nevienu apdrošinātāju, kurš neļautu uzdot konkretizējošus jautājumus vai lūgt līgumu/tā punktus skaidrot sīki un smalki. un kādēļ tad tā jāizceļ tieši apdrošināšana - sarežģītu līgumu pietiek arī citās mūsdienu dzīves nozarēs.

Imho, ja pavisam primitīvi, tas ir līdzīgi kā ar parādu izsitēju firmām. Tu jau vari samaksāt vairākām, lai atgūtu savus 1000 eiro (kurus, pieņemsim, esi aizdevis dažādām personām, un, pieņemsim, katra firma, kurai esi samaksājis, ir ar savu specializāciju, no kā viņi piedzen parādus), bet nav taisnīgi iedomāties, ka tāpēc esi pelnījis atgūt vairākas reizes pa 1000 eiro.

Māri, ne Tu, ne juriss līdz šim nav norādījuši, kur piemēram Swedbank ceļojumu apdrošināšanas līgumā par to kaut kas teikts. Un juriss apgalvoja, ka tāda norma ir, pateicoties līgumam.

Juri, to pašu varu lūgt darīt arī tev: parādi punktu hbl līgumā, kur teikts, ka drīkst limitu summēt ar citiem līdzīgiem limitiem.