Manam Whistler radardetektoram (jau daudzus gadus vecs modelis) it kā ir pretskenēšanas funkcija. Speciāli uz Igaunijas policiju gan testējis neesmu, nezin kādi būtu rezultāti. 

ir, bet sālīti http://www.radarbusters.com/Can-the-Spectre-RDD-Detect-Your-Radar-Detect...

pāris modeļi ir pie tiem pašiem RONIN pieejami

Tagad skaidrs - manam veterānam ir VG-2 pretskenēšana, kas vairs nepalīdzēs pret modernajām Spectre skenēšanām.

Varu padalīties ar nelielu info.

Šī gada jūlijā ar kemperi šķērsoju Norvēģiju no pašiem dienvidiem līdz ziemeļiem: Stokholma -> Kristiansand dienvidos -> kāds gabaliņš uz ziemeļiem no Tromso un tad caur Somiju uz mājām. Nevienā vietā Norvēģijā nestājāmies maksāt par maksas ceļiem, kā to darījām pirms daudziem gadiem, bet ik pa brīdim bija brīdinājuma zīmes, ka ceļš ir maksas un tikām fotografēti no visām pusēm. Šodien, trīs mēneši pēc ceļojuma saņēmu pastkastē ierakstītu vēstuli.

Rezumējums:   mēs tikām fotografēti kopā 19 reizes. Kopējā maksa par maksas ceļiem ir 58,83 EUR    :)  Rēķins latviešu valodā, norādīts mūsu SEB bankas konts. Summa ir adekvāta un maksāšanas procedūra ērta. Domāju, ka maksa par maksas ceļiem, piemēram, Slovēnijā par tik pat lielu ceļa gabalu būtu bijusi daudz lielāka. Interesanti arī tas, ka kempera pilnā masa ir 3499kg un par viņu jāmaksā, kā par vieglo automašīnu. Tiem, kam pilnā masa >3,5t, visās ceļa zīmēs bija norādīts, ka maksa ir cita, lielāka. Šo robežu norvēģu automatizētā sistēma "saprot" un sarēķina pareizi. 

Kā Jūs domājat, kāda būtu maksa par maksas ceļiem Norvēģijā, ja pie kempera ar pilno masu 3499 kg es būtu pieāķējis kaut kādu piekabi? Vilcēja pilnā masa nebūtu virs 3,5t, bet kopējā sastāva masa būtu virs 3,5t. (Es nerunāju par vadītāja kategoriju. Ar to viss ir ok).

Cik ilgs bija ceļojums?

Cik aptuveni kilometrus dienā ar kemperi var plānot nobraukt Norvēģijā?

Mūsu ceļojums bija no 2016.g.17. jūlija līdz 1. augustam. Kopā šajās 16 dienās nobraucām ar kemperi 5280 km, ar motorolleri apm. 250 km un cik ar motorlaivu ziemeļos - nav zināms. No Stokholmas prāmja pa Zviedriju un Norv. līdz Kristiansand Norvēģijas dienvidos, īpaši nekur nekavējoties, nobraucām 681 km dienā. Pāris vietās Norvēģijā bija maksimālais atļautais ātrums 90 vai 100 km/st, kas tur ir liels retums. Tad palikām nakšņot bezmaksas autostāvvietā ceļa malā un nākošā dienā pagriezāmies uz ziemeļiem. Tur satiksme vairs tik raita nebija. Pa dienām tika nobrauktais attiecīgi: 215 km, 133 km, 281 km, 360 km, 104 km. Bet skriešana šajās dienās nebija mūsu mērķis - 2 dienas vizinājāmies ar līdzi paņemto motorolleri (Suleskard- Lysebotn, Geiranger-Trollstigen). Bija mums pārgājiens uz Preikestolen klinti (2+2 stundas ar kājām), uzbraucām ar kemperi Dalsniba kalnā, Tvindefossen, Voringfossen udenskritumi, vecākā koka baznīca, ...... Satiksme šajā tūrisma objektu pārpildītajā Norvēģijas lejas un vidus daļā ir ļoti lēna, atļautais ātrums pārsvarā 50 vai 70 km/st, kuru praktiski neviens nepārkāpj (gan tāpēc, ka ir milzīgi sodi, gan tāpēc, ka apdzīt nav iespējams, vai arī nokļūšana kolonnā vienu mašīnu priekšā neattaisno apdzīšanas risku). Visā Norvēģijas ceļojuma laikā redzējām, ka asfaltētās braucamās daļas platums ir vismaz par 1 metru šaurāks, nekā LV. Pēc priekšā braucošajiem kemperiem spriedām, ka attālums no riteņa ārmalas līdz baltajai svītrai uz asfalta ir tikai apmēram 15-30 cm. Tas prasīja daudz lielāku uzmanības koncentrēšanu pie stūres, nekā LV. Savā starpā jokojām, ka Latvijā tik platas brauktuves ir tāpēc, lai būtu iespējams apbraukt bedres  :)  Ja Latvijā asfalta malā ir pāris metri grantētās ceļa daļas, tad Norvēģijā parasti tādas nav vispār un asfalta mala robežojas ar klinti vai bezdibeni  Dīvaini, bet Norvēģijā lielu daļu šādu bīstamo ceļu nenorobežo neviena drošības barjera un nav pat stabiņu. Mēs nodomājām, ka, iespējams, tas ir tādēļ, lai vieglāk ziemā būtu tīrīt sniegu, citu izskaidrojumu nevarējām izdomāt. Tomēr lēnajai braukšanai pa Norvēģiju ir arī pozitīvā puse- neskatoties uz to, ka visa ceļojuma laika vidējā dīzeļdegvielas cena bija 1,278 eur/ par litru, divu dienu vidējais degvielas patēriņš kemperim, kad "čammājāmies" pa Norvēģijas vidusdaļu, bija tikai 9,0 l/100 km, bet visa ceļojuma vidējais degvielas patēriņš kemperim tikai 10,0 l/100km. Es jau kādreiz te rakstīju, ka neskatoties uz lielo degvielas cenu Skandināvijā, pateicoties lēnajam braukšanas ātrumam, viena nobrauktā kilometra cena ar kemperi sanāk mazāka, nekā braucot ceļojumā no LV dienvidu virzienā (ja neskaita prāmju izmaksas).

Pēc uzkavēšanās un izklaidēm Norvēģijas vidus daļā parēķinājām, cik vēl jānobrauc kilometri un cik ir atlikušas dienas līdz norunātajai zivju zvejai ziemeļos. Nolēmām, ka ir jāsteidzās, jo bija jāšķērso Norvēģijas lielākā daļa. Trīs dienas praktiski tikai braucām, dienā nobraucot attiecīgi 561 km, 562 km un 472 km. Tad, kad izbraucām no tūristu iecienītajām vietām Norvēģijas vidusdaļā, satiksme kļuva nedaudz vieglāka, jo nebija vairs visu laiku jāuzmanās un jādomā par to, kā samainīties ar pretim braucošo automašīnu. Tomēr arī šādi dienas nobraukumi nav salīdzināmi ar braucienu ar kemperi pa Poliju, Vāciju, Franciju, kur pat 1000-1200 km vienā dienā ir uzveicami.

Pēc zivju zvejas Norvēģijas ziemeļos bija jāsteidzas uz prāmi Helsinkos. Pa Somiju uz māju pusi lielākais vienas dienas nobraukums bija 757 km. Izbraucām 29. jūl. vakarā un nobraucām 212 km, tad pieminētie 757 km pa Somiju. un 31. jūl. vēl 549 km. Rezultātā, ļoti laicīgi bijām uz vakara prāmi Helsinkos.

Vēlos piebilst, ka šajā ceļojumā stūrēju tikai es viens, mēs nemainījāmies. Ar ilgu braukšanu vakarā neaizrāvāmies, lai varētu pietiekami izgulēties.

Ļoti izsmeļoša atbilde, paldies!

Mēs arī jūlijā plānojam uz Norvēģijas ziemeļiem. 

No krasta jūs makšķerējāt?

Mēs makšķerējām šādi:

https://youtu.be/ggNUDUn1XkQ

Mēs arī plānojam 2017.g. jūlijā uz Norvēģijas ziemeļiem, uz to pašu vietu 

Lūdzu, mazliet par makšķerēšnas izmaksām un, ja ir, saiti uz nomas kantori! Vai nav lētāk uzmest savu laivu uz kempera, vai paņemt līdz kādu pūsli kaut vai no "Campo" nomas? Cik esmu redzējis šādu pasākumu cenas Norvēģijā, tās ir, maigi sakot, nedraudzīgas.

Pēc man pazīstama un azartiska makšķerēšanas entuziasta teiktā, saprotu, ka tā vieta Norvēģijas ziemeļos, kur mēs bijām, šādam pasākumam ir viena no lētākajām. Pēc lielākiem lomiem esot jābrauc vēl tālāk uz ziemeļiem, atklātā jūrā, kur arī attiecīgi laivas esot daudz lielākas un cenas arī.  Bet tur kur bijām, zivis, kā redzējāt filmiņā (maks.2,5 kg) , nebija tās lielākās, kādas varētu būt tuvāk atklātai jūrai. Iespējams, ka varējām braukt ar mums iedoto motorlaivu kaut kur tālāk, bet to nedarījām, jo mums likās pats pasākuma prieks svarīgāks par noķertajiem kilogramiem. Kaut gan mēs redzējām kaimiņos vāciešu profesionāļu kompāniju, kuri veda krastā tādas-  ne mazākas par 10 kg. 

Mūsu mājiņu un laivu vajadzēja rezervēt gadu iepriekš. Bijām tur un ķērām zivis nepilnas 3 dienas, bet maksājām kā par 2 diennaktīm. Mājiņa (4 vietīga) apm. 130 eur/dn, laiva 70 eur/dn un piemaksājām par notērēto benzīnu. Tātad, par divām diennaktīm kopā samaksāju apm. 405 eur 

Tur pat blakus redzēju, ka norvēģu saimnieks bija jau ierīkojis horizontālu placi ar elektrības pieslēgumu vietām kemperiem un tām piekabēm/ dzīvojamajiem treileriem. Ja dzīvoju kemerī, tad, protams, nebūtu jāmaksā 130 eur/dn par mājiņu. Bet sava laiva - tā ir viela pārdomām.

Piekabe ar laivu pie kempera IMHO būtu diezgan nelāgs risinājums. Kemperis nav tas transporta līdzeklis, ar ko lielu treileri pa slipu sālsūdenī stumt. Bet divatā braucot, tik lielu arī nevajag. Atkarībā, pa cik lieliem viļņiem domāts laivot, gana daudz piepūšamo izstrādājumu, ko var iezipot kaut kur kempera iekšienē. Aizņems pat mazāk vietas, kā rolleris. Turklāt vēl ir vieta uz jumta, kur var izpausties ar visādiem katamarānu rāmjiem, pontoniem, u.t.t. Motori, kas divus cilvēkus uz glisi izcels, arī nesver neko daudz. Bet, droši vien, izgudrot kaut ko nav nepieciešamības. Lielajās izstādēs Vācijā var atrast risinājumus dajebkam. Un turpat par labu cenu nopirkt. Atpelnītos dažās nedēļās Norvēģijā. Turklāt būtu pilnīga neatkarība.

Kas attiecas uz makšķerēšanas inventāru, visādas krutās pīckas pēc cenas/efektivitātes koeficienta nestāv ne tuvu vienkāršam dēlītim, uz kura ir aukla ar atsvaru un ~5 āķiem ar maziem spīgulīšiem. Lēti un nikni. Vajag tikai telefonā jūras karti ar dziļumiem ielādēt, lai var atrast kantes, uz kurām zivis tusējas. Arī prognozes un paisumu tabulas paskatīt, lai, uz savu galvu jūrā ejot, nepatīkamos pārsteigumos neiedzīvotos. 

 Dzīve visu saliek pa plauktiņiem! Savulaik JJJ k-gam ieteicu iekārtot nelielu aisrinku kemperī, bet tagad esmu sapratis, ka totāli nozīmējos un izgāzos!

 Interesanti palasīt par piedzīvojumiem.

 Paplašināšu Virsaišu Un Pavēlnieku loku. Par autobusu Pavēlnieci šaubu nav! Tagad kronēsim Kemperu Pārvaldnieku!

 Klau! Kemperisti savstarpēji sasveicinās braucot viens otram pretīm? Šis nopietni!

Varbūt tā tikai sagadījās, bet kad biju braucienā pa Norvēģiju izdevīgāk likās braukt otrā virzienā. Pa Somiju uz ziemeļiem un Norvēģiju uz dienvidiem. Visu ceļu uz prāmjiem tikām ar pirmo piegājienu, kaut gan pretējā virzienā redzējām lielas rindas, un ceļi mūsu virzienā arī bija krietni tukšāki kā pretīm braucošajiem...

Kemperisti savstarpēji sasveicinās braucot viens otram pretīm? 

Pēc pieredzes - 50 % mums atbildēja ar sveicienu, bet 1% pirmie mūs pasveicināja

Pēdējo četru gadu laikā ar kemperi esam bijuši 20 Eiropas valstīs. Kemperisti savā starpā sasveicinās visur. Ir, protams, izņēmumi - nesveicinās pretī braucošie uz ātrgaitas šosejas. Nesveicinās sarežģītās satiksmes situācijās, nesveicinās sliktos laika apstākļos un tas ir objektīvi. Savukārt, bieži ir redzēts, kamēr šoferis ar abām rokām ir iekrampējies stūrē, roku ceļ blakussēdētājs. Dažkārt roku ceļ abi -gan šoferis, gan blakussēdētājs. Dažreiz mums ir bijuši gadījumi, kad roka ir jāceļ gandrīz katram pretīm braucošanam transportlīdzekim, jo visi 100% ir kemperi. Šādās reizēs neviļus nāk prātā dažādas, specifiskas idejas, piemēram, par kaut kādas mākslīgas, stacionāri iestiprinātas, paceltas rokas nepieciešamību 

Es nezinu, kā rīkojas citi, bet braucot ar kemperi, es neceļu roku tām vieglajām mašīnām, kuras velk piekabes/dzīvojamos treilerus, jo tie, tomēr, nav īsti "mūsējie".

Bieži ir grūti atpazīt, vai tas ir vai nav kemperis tos, kuri ir ierīkoti uz standarta mikroautobusa bāzes. Ar tiem - kā sanāk.

Kad šoruden bijām viesos pie lietuviešiem uz viņu sarīkoto kemperceļojumu sezonas noslēguma pasākumu, daži apcēla kāda Morello kempera īpašnieku, jo neviens viņu nesveicina. Pretī braucošie kemperisti domā, ka tas ir lielais autobuss, bet arī autobusu šoferi viņu neuzskata par savējo. Bet tas ir saprotams, jo šāda kempera pilnā masa ir 12-16 tonnas, augstums 3,72 metri,  garums 9 metri 

Man roku celšana ceļojuma laikā pretīm braucošajam vienmēr saistīta ar zināmu piedomāšanu. Tad, kad braucam ar motorolleri, sveicinam motociklistus un tos, kas uz motorolleriem, bet tajā brīdī nesveicinam pretī braucošos kemperus. Bet tad, kad motorolleri iestumjam kempera bagāžniekā un braucam ar kemperi, tad, savukārt sveicinam kemperus, bet nesveicinam motociklistus.   Un es cenšos to nesajaukt  

Šovasar uz vienu no Latvijas mūzikas festivāliem vīrs bija izdomājis iznomāt kemperi, lai lielajam bērnam jautri un ar zīdaini vieglāk. Faktiski braucot pirmos metrus pa Rīgu jau saņēmām pirmo sveicienu no pretimbraucoša kempera. Vīrs pēc tam tā iegāja azartā ar sveicināšanu, bet tikai tad sapratām, cik reāli daudz to kemperu vasarā arī Latvijā bija, ikdienā jau tādiem īpašu uzmanību nepievēršu, bet kad pats tādā brauc, tad rēcīgi, kad vislaik roka jāvicina Un vīrs arī nesveicināja tos piekabju vilcējus ar tādu pašu tekstu kā JJJ "nav īsti mūsējie".

Kā Jūs domājat, vai būtu jābaidās ar kemperi nākošvasar aizbraukt uz Grieķiju? Vai bēgļi varētu būt pietiekams iemesls, lai uz turieni nebrauktu?

Liekas, ka arī Itālija ir tāda pati "bēgļu valsts", bet šovasar divās nedēļās tur redzējām tikai kādus 5 nēģerus un 2 arābus. Man liekas, ka kempingu publikai nevajadzētu būt atkarīgai no bēgļu/ nebēgļu situācijas. Arī dažādi kulturas objekti viņus nezinu vai interesētu ....  

Mans nākamās vasaras atvaļinājuma galamērķis arī ir Grieķija un Krētas sala. Ar kemperi, protams.

Paldies par ideju! Droši vien būtu interesanti - pārcelties uz Krētu ar kemperi un izbraukāt salu ar kemperi vai motorolleri  :) Būs jāapsver  :)

Jautājums tiem, kas ceļo ar kemperi - jūs nomājat vai esat nopirkuši?

Ar kemperiem ir kā ar sievietēm - jābūt vienam lietotājam. Reiz izīrēju, ceļojumā saskāros ar daudzām problēmām, vīlos un sapratu, ka vēlos savu.

Man arī īpašumā.....un jau ne pirmais.

Ārā jau saule spīd un putniņi čivina. Jāsāk gatavoties ceļojumiem. Vai kāds zin, kur kemperiem ar Fiat Ducato priekšu noslēpts degvielas filtrs?    (Pārējos atradu un apmainīju.)

Šajās brīvdienās, no 29. aprīļa līdz 1. maijam baltkrievi Minskā bija sarīkojuši starptautisku kemperceļotāju salidojumu. Esot ieradušies kopā 500-600 ar kemperiem un piekabēm/dzīvojamajiem treileriem no 15 valstīm. Organizātori min skaitli par kopā atbraukušo ārzemnieku no 1500-2000 personas. Visiem, kas no ES, Lukošenko bija noorganizējis bezmaksas vīzas. Spriežot pēc skaita, kas bija piereģistrējušies, visvairāk bija PL, apm. 150 kemperi, igauņi vairāk par 100, LT ap 60, mēs no LV 2 kemperi un 3 ar piekabēm . Daudz bija FIN, CZ, maz D, liekas, neviena I, DK, ..... Kopā 15 valstis. Ja tā var teikt, tad noveicās ar laiku - 29. un 30. aprīlī nelija, bet bija auksts un mežonīgs vējš (ap +5 grādi). Bet pirms tam lietus, pēc - arī lietus un sniegs

Visas šīs 3 dienas tusiņš notika Minskas lidostā. Labi, ka uz asfaltētās daļas bija pietiekami daudz vietas. Tie, kas sastājās zālājā - tika vilkti ārā ar "Belorusiem" Ekskursijas uz kaut kurieni bija slikti organizētas. Uz sameistarotās skatuvītes bija tāds kā koncerts un tos, kas vējā varēja nostāvēt - centās dejot. Ceļotāji pirmajā dienā izlika savus galdus un visus cienāja. Pasākuma organizātori vēl joprojām turpina slavēt, ka ar sevišķi labu organizētību esot izcēlušies igauņi. Ar labiem vārdiem piemin arī LV.

Iebraucot Baltkrievijā mēs uz robežas nostāvējām 3 stundas 30 min., atpakaļceļā 1 stundu 50 min. Pēc tam nācās iepazīties ar maksas ceļu BelToll kastītēm, kurām ir jābūt visām automašīnām zem 3,5t, izņemot BY, RUS un no Kazakijas. Bez kurioziem ar slaveno BY ceļu policiju neiztika - čehi esot sodīti par to, ka , atbilstoši Baltkrievijas noteikumiem, viņu aptieciņās nebija joda un ožamā spirta. Ukraiņi uz robežas esot sodīti par "lieko alu", par ko citi iebilst, ka alus nekad lieks nemēdzot būt.

Dīzeļdegvielas cena BY 1,2 rubļi =0,60 eur/litrs. Drīkst izvest pilnu bāku +10l.

Šobrīd baltkrievi savā forumā apspriež pasākuma norises plusus/mīnusus. Jā, bija sadzīti ļoti daudz miliči, omonieši un pat ceļu policisti, kuru uzdevums bija, laikam, sargāt mūs, ārzemniekus. Bet, nebija nevienas ātrās palīdzības (kontingents pārsvarā gados un laiks slikts, elektrības vadi izstaipīti pa peļķēm, u.t.t.), nevienas ugunsdzēšamās mašīnas, neskatoties uz to, ka katrā kemperī gāzes plīts un ārā iereibuši vīriņi rīkojās ap griliem, u.t.t., ....... Kemperi, kuri vēlējās papildināt ūdens krājumus varēja to izdarīt pie atvestajām dzeramā ūdens autocisternām (malači, par to bija padomāts).

Pasākuma nobeiguma runā organizātora teiktajā bija vārdi, ka viņi (BY) apskauž mūs no ES par brīvas ceļošanas iespēju bez robežproblēmām un tas esot arī viņu sapnis

Pirms pāris dienām, 13., 14. maijā atkal mūsu lietuviešu draugi bija mūs uzaicinājuši uz savu kemperceļotāju pasākumu.  Tas notika skaistā kempingā Lietuvas dienvidrietumos pie pašas Kaļiņingradas apgabala robežas. Atklājām 2017. gada ceļojumu sezonu. Uz pasākuma pirmo dienu nokavējām, līdz ar to nepiedalījāmies konkursā "Mans sautējums pats garšīgākais". Bet labi vien bija, jo vismaz šoreiz pirmo vietu varēja iegūt kāds no lietuviešiem.

 2017. gada kemperceļojumu sezonas atklāšanas pasākums Lietuvā

Varbūt te ir kāds, kas izīrē kemperi? Gribu aizbraukt ceļojumā septembra sākumā (30.aug - 8sept. +/- kāda diena var būt) - nekur tālu - Polija/Slokāvija max. Vai padalīties pieredzē kur izīrē normālus kemperus par sakarīgu naudiņu?

http://autokemperi.lv/index.php/lv/    - Ozolniekos. Atbildīgi īpašnieki.

Note: http://note.lv/lv/Rentals/RentalRates

Šogad, no 11. līdz 13. maijam igauņu kemperceļotāju klubs kopā ar lietuviešiem organizē 19. starptautisko kemperceļotāju pasākumu Lietuvā, Harmony Park teritorijā, apmēram 50 km no Kauņas. Ja ir interese, sīkāka informācija:

http://eestikaravan.eu/ru_RU/uudised/karavanide-19-kokkutulek-harmony-pa...

https://www.facebook.com/groups/avtoturist/permalink/1546056932173890/

Vietu skaits viņiem ir ierobežots, tikai ap 200 kemperiem, tādēļ organizātori lūdz visus reģistrēties laicīgi.

Tiksimies Lietuvā! 

 Nekāds kemperists neesmu, bet interese ir! Re, kur braļukas salīdzina viešbuti un kemperi. Tūlīt pievērsīšos analītikai. Valoda šeit: https://www.youtube.com/watch?v=YESy6azxZg4

 Kemperi šeit: https://www.delfi.lt/keliones/patarimai/kemperio-nuoma-ar-nakvyne-viesbu...