Jā protams ka vari veidot jaunu foruma tēmu. 

Ieeja sadaļā "Galvenais forums".  Un spied uz "Jauna foruma tēma".  Un veido kādu forumu vien vēlies. Un tad jau redzēsi, tas ir vai nav aktuāli cilvēkiem.

Man šķiet, ka problēma ir kur citur. Manuprāt, jautājumi par kemperu tehniskajām detaļām ir ārpus šī foruma apmeklētāju interešu loka. Tikpat labi varētu uzdot jautājumus par rezerves daļām priekš lidmašīnām - netiešs sakars ar ceļošanu, protams, šādiem jautājumiem būtu, bet nedomāju, ka varētu sagaidīt jebkādu atbildi. Bet par ceļojumu maršrutiem un pieredzi ceļojumos ar kemperi gan varētu droši stāstīt, un gan jau, ka atradīsies vēl kāds, kas ar kemperi pa tām vietam ir ceļojis, un varēs arī padalīties pieredzē.

Piekrītu shustrikam. JJJ, tavi jautājumi ir tik specifiski, ka šeit diezin vai radīsi uz tiem atbildi. Iesaku parakāties kādos starptautiskajos forumos vai vienkārši pagūglēt!

Lai jau JJJ droši ieraksta savu jautājumu vai izveido savu tēmu. Kas zina, varbūt tomēr starp 4000 portālā reģistrētajiem tomēr atrodas vēl kāds, kam tas interesē un ir pieredze, ar kuru padalīties. Galvenais, lai tikai JJJ nedusmojas uz visiem pārējiem, ja tomēr tāds pieredzējis domubiedrs neatrodas

Kartāgieti , kā Tu domā, kāds varētu būt privāto kemperu skaits Latvijā? (Es pat baidos pajautāt - jaunu privāto). Es to nezinu. Zinu tikai, ka Lietuviešu kemperu asociācija uz saviem ikgadējiem kemperu tusiem savāc apmēram 30 kemperus . Nedomāju, ka tie varētu būt īrētie kemperi, tātad privātie. Nu labi - šiem nedaudz arī piebiedrojās Baltkrievi ar saviem kemperiem, kādi pāris. Labi - Lietuva ir nedaudz lielāka teritorijas ziņā par Latviju, tātad, vairāk arī iedzīvotāju. Vai viņi ir bagātāki - nezinu spriest. Starp citu, nākošajā gadā arī mani aicināja šādā pasākumā piedalīties. Varbūt aizbraukšu. Ļoti jau nu patīkama personība ir viņu kemperu asociācijas prezidents.

Es mēģinu spries arī šādi - Rīgā, Ganību dambī ir veikals "Viss kemperiem". Pārdevējs ļoti zinošs, īsts kemperu fans. Tātad, es neesmu vienīgais, vēl viens ir  Un ja jau šāds veikals pastāv, tātad ir arī viņa precēm noiets. Un kaut kā negribas ticēt, ka tur iepērkas tikai tādi, kuri kemperus izīrē.

Kad CSDD reģistrēju kemperīti, izrādījās, ka viņu datu bāzē šāds bija pirmais Tātad, Kartāgieti, es jau labu laiku sevi neskaņoju tam, ka domu biedru man varētu arī nebūt.  Vai man tagad sākt asariņas birdināt?   

Es arī nezinu kemperu skaitu LV, bet atļaušos apgalvot, ka visi esošie ir privāti. Nevar būt, ka  mūsu valsts būtu tik ļoti izvirtusi un iegādājusies kādu kemperi

Interesanti uz ko tad ir reģistrēti visi tie kemperi, kas tiek demonstrēti Ķīpsalā tūrisma izstādē?

atļaušos minēt, ka tie ir reģistrēti Lietuvā/Igaunijā, kur reģistrēt auto ir daudz lētāk, vai arī ir jauns auto pirms pārdošanas ar tranzītnumuriem, tātad pēc būtības nav uzskaitē.

Nu, tās ir tikai vārdu spēles. Ne tā es to domāju. Protams, ka ne jau valsts pērk kemperus. Tātad - privāti. Bet privāti var sadalīt pamatā divās daļās - privāts kemperis, kurš nopirkts ar nolūku taisīt ar to biznesu, to izīrējot, iznomājot, u.t.t. Un otra daļa - privāts, kas ir nopirkts priekš sevis, ar nolūku to izmantot pašam, nekam neizīrējot, neaizdodot, neiznomājot. Tāds, kurš nav domāts naudas pelnīšanai, bet paša lietošanai.  Nu , dažādi sīki izņēmumi - tas katra ziņā.

Bet tie kemperi, kas tiek demonstrēti tūrisma izstādē Ķīpsalā - tas ir viennozīmīgi - SIA "Note" un citas sijas, kurām ir kemperi, kas ir nopirkti ar nolūku pelnīt. Te viss ir skaidrs. 

Par kempera nereģistrēsanu Latvijā - man liekas, ka tās ir muļķības. Reģistrēšanas cena Latvijā nemaz nebija tik liela. Arī ceļa nodoklis un OCTA - pēc ļoti samērīgas cenas, tikai nedaudz dārgāk par vieglo mašīnu. KASKO - nu tas jau ir pavisam cits stāsts.

Tātad, vēlreiz atgriežos pie sava jautājuma - kāds varētu būt to Latvijas iedzīvotājiem piederošo (man vienalga kur reģistrēto) kemperu skaits, kurš ir gan nopirkts gan reāli lietots, izmantots savu personisko vajadzību izmantošanai, nevis peļnas gūšanai, pelnīšanai? Vai tagad būs skaidrāk noformulēts?

Reģistrēt Lietuvā/Igaunijā daudz lētāk? Manuprāt muļķības! Ja parēķina tikai sava laika cenu un degvielas cenu, kura ir nepieciešama lai aizbrauktu uz Lietuvu vai Igauniju piereģistrēt, tad šo izdevumu cena pāris reizes pārsniegs šo šķietamo izdevīgumu.

Esmu kemperu fans, lai gan man nepieder šāds braucamais, un esmu braucis tikai vienu reizi uz Norvēģiju pirms n-tajiem gadiem. Tiklīdz apstākļi atļaus, noteikti braukšu vēl un vēl.

Varu padalīties ar saviem piedzīvojumiem, izbraukājot Norvēģijas dienvidus.

Pirmais piedzīvojums bija, nobraucot Stokholmā no kuģa - pirmajā krustojumā, piešaujot gabarītus un cenšoties neuzbruakt ceļa apmalei, sanāca ar kempera korpusu 'uzbraukt' smagā kravas auto spogulim. Paveicās, ka tas bija auto no LV, šoferis negribēja ķēpāties un paralizēt satiksmi. Kopš šī brīža gabarītus izjutu perfekti...

Nākamais piedzīvojums bija jau nepatīkamāks. Vienā no nakšņošanas vietām (ceļa malā) nolēmām izmest līkumu kājām pa apkārtni. Auto atslēgas atstāju kemperī cimdu nodalījumā, paņēmu līdzi tikai mājiņas durvju atslēgu, jo nedomājām iet tālu. Atgriežoties konstatēju, ka slēdzene sākusi niķoties un nekādi negrib slēgties vaļā. Tumsa iestājās strauji, tik pat - arī izmisums. Roka jau sniedzās pēc ķieģeļa, lai 'atslēgtu' logu, kad 6.prāts lika paraudzīties uz jumta lūku virs dušas kabīnes. Tavu laimi, pēc mazgāšanās bija atstāta neliela spraudziņa, kura arī tika izmantota, lai to atvērtu un ielīstu mājiņā.

(Palikšana kempingos patiesībā ir mazākās no ceļojuma izmaksām. Vietējie nemīl, ka kemperi 'nakšņo' ceļa malās, jo viņiem tas asociējas ar dabas piesārņošanu. Nu nav patīkami, kad brauc garām vietējie, pīpina un svilpj, izrādot nepatiku par tavu nakšņošanas izvēli.)

Trešais piedzīvojums bija ar smago automašīnu (vietējo), kuru vienā brīdī 'atļāvos' apdzīt (lieki teikt, ka vietējie nemīl kemperus, jo tie parasti velkas visiem pa priekšu). Pēc brīža pamanīju, ka smagais ir ņēmis tuvu pie sirds manu izgājienu un sāk mani vajāt. Spēju atrauties tikai pēc pagriezienu izņemšanas serpentīnos, jo uzrāviens man labāks, bet jau pēc pāris metriem smagais atkal draudīgā ātrumā tuvojās. Sviedri jau sāka spiesties pat no kurpju zolēm, kad beidzot ceļa malā parādījās kabata (kas speciāli domāta, lai piestātu un palaistu garām 'neirotiķus'). Bet, kā ceļojuma turpinājumā izrādījās, tā bija tikai tāda ieslidīšanās...

Trakākais piedzīvojums - atpakaļceļš uz prāmi. Kādā brīdī visi laika aprēķini sāka liecināt, ka uz prāmi paspēt ir teju nereāli. Ko darīt? Variantu nav, biļetes jau nopirktas. Jāriskē! Es nezinu, ko padomāja tie ferrari un porshe īpašnieki Zviedrijā, kad viņus apdzinu uz autobāņa... Piedevām zviedri bija izdomājuši, ka tieši tobrīd bija jāsāk remontēt ceļi neskaitāmās vietās vairāk nekā 100 km posmā un jāierobežo braukšanas ātrums. Ar šādu braukšanas stilu nācās veikt arī vienu uztankošanos - domāju, ka Lotus vai Sauber F1 pitstopu tehniķi mani apskaustu par ātrumu, kādā to paveicu... Iesākumā pie fotoradariem nedaudz piebremzēju, bet beigās vairs ne. Tam visam pa virsu sāka gāzt nenormāls lietus. Vienvārdsakot - pilns komplekts. Pie prāmja ieradāmies ar dažu minūšu nokavēšanos, bet par mums apžēlojās un ielaida. Tik saldi, kā tonakt, neatceros, kad būtu gulējis.

p.s. ar visu šo trako braukšanu vidējais patēriņš beigās sanāca 9 l / 100 km. Manuprāt, nav slikti (nu protams, Norvēģu degviela nav Latvijas degviela...)

Pēdējais piedzīvojums bija jau Latvijā, kad nācās atdot kemperi saimniekam. Pārsēdos savā volvo un gandrīz iebraucu pirmajā stabā (tik ļoti biju pieradis pie kempera gabarītiem, ka nespēju uzreiz pārslēgties uz vieglā auto šaurību.)

Rezumējums: ceļošana ar kemperi - tas ir piedzīvojums, kuru ir neiespējami aizmirst.

Atcerējos vecu krievu anekdoti..

Petjka un Aņka sagaida Čapajevu atlidojam no USA.

Petjka: Nu kā tur ir aiz dīķa, Vasilij Ivanovič?

Čapajevs: Nu tur ir vispār piz%$^&%$%^%$!!!!!!!!

Izkāpju no lidmašīnas, skatos pa labi - ahu(**&^*&$$#!!!

Paskatos pa kreisi - jobt&^%$^#^%#^%!!!!

Paskatos uz priekšu- ahre%^#$^%$%^!!!

Aņka: Ak dievs, Vasilij Ivanič, skaistums - neaprakstāms!!!!!

Man ļoti patika "Priex" stāstiņš par Norvēģijas ceļojumu. Ja drīkst, gribētu padalīties ar dažiem secinājumiem. Varat piekrist man vai nepiekrist. Protams, ja tikai pirms ceļojuma iekāpj īrētā kemperī (neskatoties uz to, ja pirms kāda gada arī ir braukts ar tādu), kempera gabarīti lielākā vai mazākā mērā sagādā problēmas. Lai tas tā nebūtu, vēlams ir ar kemperi pavizināties vismaz pāris nedēļas nogales pirms šāda tālāka ceļojuma. Šādi sīkie izmēģinājuma/iepazīšanās braucieni ar vienu nakšņošanu ir ļoti vēlami arī tapēc, lai atklātu dažādas sev nezināmas lietas par kemperi (jo tas ir daudz sarežģītāks par vieglo mašīnu), kā arī lai atklātu un laicīgi saremontētu dažādus defektus, kā, piemēram, Priex minēja problēmas ar durvju atslēgu. Bet šādu pavizināšanos pirms lielā ceļojuma ar kemperi neviena kemperu izīrēšanas firma nepieļaus. No šejienes izriet secinājums - kemperim ir jābūt savam, privātam  

Tālāk - ja kemperis ir savs, tad parādās daudz jaunas tā izmantošanas iespējas, kuras vai nu mēs nebūtu izmantojuši kempera īrēšanas gadījumā, vai pat vienkārši tas nebūtu mums pat ienācis prātā. Piemēram - paciemošanās pie tālajiem radiem vai draugiem nedēļas nogalē kaut kur te, Latvijā. Tad nekam, nekādu problēmu, kur iedod guļas vietu ciemiņiem, jo ir kemperis. Vai arī - kāzas kaut kur laukos, Jāņu svinības pie "dabas rūts"- vienmēr ir kur pārnakšņot. Vai arī šāda izprieca - piektdien pēc darba ielecam kemperīti un pa tumsu prom uz kādu skaistu vietiņu Latvijā, uz ezermalu vai jūras krastu, u.t.t..Kārtīgi izguļamies, padzeram kafiju, uzcepam pankūkas, apskatamies Latvijas skaistumus un jau sestdienas pēcpusdienā esam atkal mājās.

"Priex" minēja degvielas vidējo patēriņu 9,0l/100km. Ļoti labs cipars. Cenšos saprast, kā tas bija iespējams. Norvēģijā ārpus apdzīvotām vietā ir maksimālais braukšanas ātrums 80km/st, bet šādu vietu, kur "skriet" ir maz. Visur citur maksimālais ātrums daudz mazāks. Norvēģijā gandrīz nekad neviens, nevienu neapdzen. Kapēc?  Es , liekas, jau rakstīju, ka reiz tur 80km/st vietā braucu ar 92, mani pieķēra un dabūju samaksāt sodu 600 Ls. Lūk atbilde. Bet norvēģu ceļu policija mani iepriecināja - teica, ka ja ātruma starpība būtu bijusi nevis 12, bet 15 km/st, sods būtu bijis daudz lielāks. Tātad, šis mazais atļautais braukšanas ātrums , iespējams, bija pozitīvu lomu nospēlējis Priex degvielas patēriņā, jo kempera degvielas patēriņš ir ļoti stipri atkarīgs no braukšanas ātruma.

Iespējams, ka Priex kemperim bija ne pārāk jaudīgs motors, kas pozitīvi ietekmēja patēriņu. Bet maziņš motoriņš - tas varētu būt diezgan loģiski. Jo mazāks motors, jo kemperis ir lētāks, bet šādus īres kemperus, es pieņemu, ka firmas nepērk dārgus.

JJJ, es arī brīnos par patēriņu. Norakstu to uz faktu, ka Norvēģijā ir kvalitatīvi ceļi un daudz sanāk braukt lejā no kalna. Turklāt, Zviedrija, kurai jābrauc cauri, vispār ir plakana. Motors laikam bija 1.9 - gana ņiprs, bet es braucu līgani, citādi mani ceļabiedri man nepiedotu.

Vēl man patika, ka kemperis bija ziemas variantā - ar apsildāmo grīdu. Lai gan mīnusi pa nakti bija tikai Nor vidienē kalnos, vienalga patīkami pa nakti ieslēgt nedaudz un no rīta iekāpt siltās čībās.

P.S. Pat ja saimnieks ļautu iepriekš izbraukt, defekti vienalga izliet ārā tad, kad tiem labpatīk.

Cik noprotu, tad kalnā augšā laikam stūmāt ?

Vispār jau, tā loģiski domājot, kalnainā apvidū ceļa no kalna lejā ir precīzi tik pat daudz, cik kalnā augšā.

Priex, saki lūdzu, uz kāda principa bija šī apsildāmā grīda? Droši vien kaut kāds paklājs ar elektrisko slidītāju (iestrādātu sildošu vadu)? Ja tā, tad ar kādu spriegumu, 12v vai 220v? Ja 220v, tad varētu slidīties tikai tad, kad pieslēdz 220v no ārpuses. Kaut kā neloģiski sanāk. Ja 12v, tad tikai ar strādājošu ģenerātoru. Kaut kā negribas ticēt, ka tas ir kaut kāds ar šķido siltuma nesēju (caurulītes grīdā), kā glikols piemēram (kā ir saules kolektoros) , kuru, teorētiski var sildīt tas pats gāzes sildītājs, kurš silda gaisu salonā. Vai es te visu pārāk sarežģīti iedomājos ?

Ja kemperis ziemas variantā, tad, droši vien, arī netīrā ūdens tvertne bija nosiltināta, jo tā ir zem grīdas.

Nē, orsons21, braucot kalnā augšā kemperis paceļ buras. Tu to nezināji?

orson21, braucot tikai no kalna, 9 l patēriņš būtu neiedomājami daudz, vai arī fizikas likumi ir mainījušies?

JJJ, protmas, ka apsildāmā grīda ir īstenojama, pateicoties el.pieslēgumam kempingā. visticamāk tas ir elektrisks sildelements (zem lamināta tipa grīdas), esmu tikai parasts gala lietotājs, nemācēšu pateikt sīkāk

Braucot tikai no kalna ar modernu auto (ja nelieto akseleratora pedāli), degvielas patēriņa nebūs vispār nekāda. Orsons (arī es) nevarēja saprast, kādu enerģijas avotu izmantojāt, lai tiktu tai kalnā?

Jūs kā mazi bērni! Globusu nekad neesat redzējuši? Un Norvēģiju uz viņa? Ja brauc no ziemeļiem uz dienvidiem visu laiku taču sanāk uz leju braukt...

Kādam jau garais piektdienas vakars iestājies ...

Gribās apsveikt tieši JJJ pagājušos ziemassvētkos un novēlēt ceļojumiem bagātu 2014.Man jau krietni pāri pusmūžam ar tiem forumiem ir galīgi d..Nav ko cepties,patīkami,ka cilvēks izklāsta tik aizkustinoši savu aizraušanos,man arī to ir pārāk daudz un visi hobija līmenī,vairāk esmu no tiem kas visu dara ar savām rokām un galvu.Šogad nopirku piekabīti,dzīvojamo,lēti,vecu,papuvušu 40%,visu vasaru pa brīviem brīžiem ņēmos,nākamgad vajadžetu lietot.Nekur netriekšos uz jūru, butēs,pasauļoties lai nav jāskraida.Tas tā,man gribējās pajautāt vai savu braucamo turi zem klajas debess,un ja jā tad kā cīnies ar kondensātu.

Labvakar, Alex23! Pirms pāris stundām es atgriezos no sīkā 6 dienu Ziemassvētku ceļojuma ar kemperīti pa Vāciju. Pušķoju savu Ziemassvētku eglīti un dzēru karstvīnu kemperītī, lielas, kaut kur pie Leipcigas vai Drēzdenes.

Nē, savu braucamo es neturu zem klajas debess. Es speciāli viņam uzbūvēju garāžu. Par cik Tu pieminēji kondensātu, atcerējos - iespējams, ka man ir jāpadomā arī par kaut kādu piespiedu ventilāciju šajā garāžā. 

Sveicu ceļotājus ar kemperiem, man arī tas saistošs pasākums, bet par kalniem runājot, konstratu zonās vēlams iegādāties ķēdes kalniem un nekalniem kemperi labi, bet diemžēl ne vienmēr un visur iespējams ar tiem pārvietoties... un tad nu žēl, ka paliek neapskatītas vietas...

Kemperis nav izklaide,bet dzīves veids.Priecājos par veiksmīgu ceļojumu.

Piekrītu Alex23 100%.

Interesanti, vai kāds to var izskaidrot? Kapēc apdrošināšanas sabiedrības BTA kempera KASKO polise uz vienu gadu maksā 3,2 reizes dārgāk par apdrošināšanas sabiedrības BAN Kasko polisi tam pašam kemperim un ar tiem pašiem nosacījumiem? Vai tas nozīmē, ka BTA kungiem gribās saņemt 3,2 reizes lielāku peļņu, nekā BANam? Vai arī BTA ir kaut kādi milzīgi "ražošanas izdevumi" (katram pa Lexus darba mašīnai, servisos strādā ar apzeltītiem instrumentiem, ofisos ziemā tiek uzturēta +28 grādu temperatūra, strādājot pie mūžīgi atvērtiem logiem,   u.t.t., u.t.t.)?  Vai arī BTA katru izmaksājamo prēmiju pareizina ar 3,2,  vai arī tur ir 3,2 reizes ātrāki, laipnāki, atsaucīgāki darbinieki? 

Vai arī ir cits izskaidrojums? Varbūt starp apdrošinātājiem tas cenu piedāvājums parastajām automašīnām (ne-kemperiem), kas sastāda 99,999999% ir savstarpēji noregulējies pateicoties tirgus apstākļiem un tādēļ cenu atšķirības starp apdr. sabiedrību piedāvājumiem nav tik lielas, bet vārds "kemperis" izsauc uzreiz kaut kādas specifiskas izjūtas, to izdzirdot dažiem apdrošināšanas "speciālistiem" sāk trīcēt kājas un līt auksti sviedri, kā rezultātā arī cena tiek "paķerta no griestiem" bez jebkāda izskaidrojuma? Vai arī šo cenu piedāvājumu ir stipri izkropļojis tas apstāklis, ka gandrīz visi kemperi tiek lietoti kā īres mašīnas - ar visām no tā izrietošām sekām (kur katrs lauž ko vien var salauzt)?

Šī KASKO cenu salīdzināšana man atsauca atminā arī citas dīvainības. Kā to var izskaidrot, ja es, piemēram, SWEDBANKĀ būtu varējis saņemt automašīnas līzingu jebkuram, pašam dārgākajam un "krutākajam", jaunam džipam, kaut vai BMW X6, bet nevarēju saņemt līzingu kā privātpersona kemperim? Un skaidrojums bija šāds:  "nevar un viss!", "nevar, jo mums nav pieņemts", "nevar, jo mums Latvijā ir ..... kaut kāda ..... ekonomiskā situācija", u.t.t. - tātad, skaidrojuma nebija vispār (neskatoties uz to, ka pirmās iemaksas lielums būtu bijis stipri virs puses no kopējās cenas,  u.t.t., u.t.t) , ko vēlāk cits līzinga devējs nosauca par absolūtu neloģiskumu no biznesa viedokļa. 

Atliek tikai cerēt, ka pie mums attiecībā uz kemperiem kādreiz vēl daudz kas sakārtosies.

Skaidrojums ir ļoti vienkāršs. Gan kreditēšanas, gan apdrošinātāju bizness Latvijā ir pārsvarā starpniecība. Bankas izdod no mātes bankām aizņemto naudu, apdrošinātāji drošina tos riskus, ko paši ir pārapdrošinājuši citur. Ja bankas aizņēmuma vai pārapdrošināšanas līgumā nebija paredzēti kemperi, tad tos uz šiem nosacījumiem nevarēs ne kreditēt, ne apdrošināt. Bet analītiķus nodarbināt ar to, lai izvērtētu kemperu riskus Latvijā, lai noteiktu to kreditēšanai/apdrošināšanai pašiem savus nosacījumus, ņemot vēra potenciālo tirgus izmēru, ir nelietderīga līdzekļu izlietošana.

lai arī skaidrojums ir pilnīgi aplams (neatkarīgi no tā, vai resursu piesaistes avots ir akcionāri vai starpbanku tirgus vispārīgi (vai jebkādi citi avoti), šis aspekts tiešā mērā neietekmē banku biznesa modeli; arī pārapdrošināšanas izmaksas/pieejamība nespēlē būtisku lomu apdrošinātāju stratēģijā - tas ir tikai viens no izdevumu posteņiem, nebūt ne būtiskākais), secinājums ir pareizais.

vēl var piebilst, ka (vismas pirms pāris gadiem, kad vēl biju latvijā, bet spriežot pēc akcionāru struktūras, arī šobrīd tā ir) bans lielos vilcienos nenodarbojas ar apdrošināšanu. viņu bizness ir prēmiju iekasēšana un atlīdzību maksimāla minimizēšana, tādēļ prēmiju apmēram ar reālo risku segumu nav gandrīz nekāda sakara.

hm, vai pareizi saprotu, ka tu gribi teikt, ka Latvijas apdrošinātāju piedāvātos apdrošināšanas nosacījumus un Latvijas banku piedāvāto kredītu nosacījumus ierobežo galvenokārt nevis pārapdrošināšanas līgumu / starpbanku aizņēmumu līgumu noteikumi, bet tikai un vienīgi pašu vietējo Latvijas kantoru situācijas izvērtējums?

Saite, diemžēl, vairs neiraid darbojoša Normi, vai ir vēl kur pieejams Tavs apraksts par tēmu?