http://www.normis.info/2009/06/29/celo-ar-kemperi-pa-eiropu/

pilnīgi visu banku stratēģiju nosaka akcionāru izvēlēta valde un padome, latvija nav nekāds izņēmums. un šī iemesla dēļ akcionāriem nav nekādas vajadzības māžoties ar resursu cenu (kas praktiski nemaz nebūtu iespējams).

un latvija ir ļoti labs un uzskatāms piemērs: latu laikā nevienam akcionāram latu resursu tirgum nepieciešamā apjomā nebija, tie visi tika iegūti vietējā tirgū (uzskatāms apliecinājums - regulārais rigibor lēciens pirms lb minimālo rezervju kvotas izpildes). vai tavuprāt visas lr teritorijā darbojošās bankas ir pēkšņi šogad mainījušas stratēģiju tikai tāpēc, ka mainījušās resursu cenas?

Sveiciens.

Varbūt kāds var padalīties ar pieredzi par kemperu nomu ārzemēs. Piemēram, Somijā?

Ir plāniņš paceļot pa Norvēģiju. Varbūt izdevīgāk kemperi nomāt Somijā vai Zviedrijā, nevis LV?

Atkal aizvadīts viens jauns kempera ceļojums, bet pārdomas ir palikušas tās pašas vecās. Ja kāds man uzdotu pašu izplatītāko jautājumu: "Vai ceļot ar kemperi ir dārgi?", es noteikti atbildētu "Jā, dārgi, tapēc ka dārgs ir internets".

Tieši tā, nepārteicos. Precizēšu. Ceļojot jebkurā citā veidā, piemēram, ar lidmašīnu, automašīnu, motociklu, u.t.t., diena vienmēr beidzās viesnīcā, hotelī, motelī (vai arī kempingā). Katrā viesnīcā (un arī kempingā) internets ir vai nu par brīvu un ir ierēķināts istabas cenā, vai arī ir par samērā nelielu samaksu. Ja, piemēram, ceļo ar vieglo automašīnu un internets vakarā ir svarīgs, šis apstāklis var tikt ņemts vērā pie viesnīcas izvēles.
Bet ceļojot ar kemperi viss ir savādāk - vakars tiek pavadīts dažādās mežmalās, ceļmalās, grāvjmalās, automaģistrāļu stāvvietās, u.t.t. , un kā likums, WI-FI interneta nav gandrīz nekad. Ar retiem izņēmumiem, ja apstājamies tuvumā kādam Makdonaldam, u.t.t. Bet tas nemaina lietas būtību. Un , tātad, šī apstākļa dēļ, ceļojums ar kemperi stipri sadārdzinās.
Kādas var būt alternatīvas ārzemēs dārgajam internetam, izmantojot modēmu (vai arī mobīlo telefonu kā modēmu) ar Latvijas sim karti?
1) Internets caur satelītu. Bet iekārta maksā pāris tukstošus (TV+internets, un tāda, kas automātiski atrod satelītu), abonēšanas maksa ir liela, ātrums ne pārāk un megabaiti ierobežoti. Arī šķīvja izmērs ir lielāks par tādu, kuram tikai TV bez interneta.
2) Čakarēšanās ar katras valsts SIM kartēm priekš interneta - tas nav nopietni. Piemēram, ceļojumā uz Grieķiju saskaitīju 10 valstis, kuras šķērsoju.Un katrā meklēt sim karti un tūkstots visādus specifiskos noteikumus tās lietošanai - nekādā gadījumā!
3) Neizmantot internetu vispār? Nē, jo tas būtu līdzvērtīgi neceļošanai vispār.

Ko darīt? Ko varat ieteikt?

Nesen uzraku kaut kādu firmu www.csc.lv ar interesantiem kaut kādas super SIM kartes nosacījumiem, kura speciāli paredzēra internetam ceļojumos. Būs laikam jāiepazīstas tuvāk.

 Atvainojos JJJ par nelielo, ironisko uzbraucienu par kemperu pārbūvi iepriekš! Daudz ceļots, bet ne ar kemperi. Viss vēl sasniedzams.

 Šoreiz jautājums. Bez ironijas. Interneta nepieciešamība ceļojumā. Kāpēc tas ir tik aktuāli? Saziņa ar mājniekiem? Darījumu kārtošana? GPS? Objektu, viesnīcu spontāna meklēšana? TV skatīšanās? Ieradums? Ikdienas nepieciešamība? Sarunas ar draugiem (arī ārzemēs)?

 Laikam kļūstu vecs, bet, aizmirstot telefonu ESP viesnīcā, 8d., jutos laimīgs! Vēlāk smuki iepakotu atguvu.

 Ceļojumu uzskatu par pasākumu, kad ir jābūt absolūtā Kosmosā Viss pilnīgi PO!

 Pieņemšu arī ULTRAskarbas atbildes no sērijas: kas Tu lohs, vai?

Lei Fengs -nepieciešamība pēc interneta man ir saistīta tikai ar darbu. Protams, nedaudz arī visādas izklaides, bet to var pieciest. Lai ceļotu, ir vajadzīga nauda degvielai, maksas ceļiem, u.t.t., lai būtu nauda, ir jāstrādā. Bet darbs traucē ceļošanai. Jā, tāds apburtais loks sanāk 

Bet tas, ka no attāluma ir iespējams pievienoties dažādu klientu datoriem un serveriem lai darītu darba lietas, tā ir liela mūsdienu priekšrocība. Un , līdz ar to, vai es strādāju pie datora ofisā Rīgā, vai kaut kādā čuhņā otrā pasaules malā, sēdēdams kemperī, it kā jau vairs nav tik liela nozīme.

"3) Neizmantot internetu vispār? Nē, jo tas būtu līdzvērtīgi neceļošanai vispār." - Nabaga Kolumbs, Marko Polo, Livingstons un citi atklājēji! Izrādās, viņi vispār nav ceļojuši Bet tendence skaidra. Japāņiem, šķiet, arī ir trends - vieta saitās apceļota tikai tad, ja ir nofilmēta.

Protams, nenoliedzu interneta noderību ceļojuma laikā. Burātājiem šis jautājums ir vēl grūtāk risināms kā kemperistiem, kas var īslaicīgi noparkoties pie N-tajiem pilsētas hotspotiem sakaru seansa vajadzībām.

Uz laivas internets vajadzīgs regulāri. Svarīguma secībā: laika prognozes, sarakste biznesam un ar draugiem, navigācijas informācija, vienkārši sērfošana un socializācija. TV un filmu skatīšanās internetā ceļojuma laikā ir ārpus manām interesēm. Filmas ņemu līdzi jau ierakstītas.

Sakaru problēma risinās sekojoši (ja nerunājam par miljonus vērtiem peldlīdzekļiem, kam platjoslas internets uz visas planētas ir norma):

1. Stāvvietas izvēle. Arī viena kluba (kempera gadījumā kempinga) ietvaros, ir būtiski, kur nostāties. Cenšos nokļūt pēc iespējas tuvāk ofisam pa gaisa līniju. Ja ir laiks, paeju ar telefonā ieslēgtu wifi analizatoru, pameklēju zonu.
2. Signāla pastiprinātāji (jaudīgi un ne vienmēr legāli), komplektā ar speciālām antenām. Piemēram, http://wavewifi.com/rogue-wave.html Ir arī virziena antenas, ar saviem plusiem un mīnusiem. Saka, ka labs verķis dod piekļuvi hotspotiem līdz 5 jūdžu rādiusā.
3. Kaimiņi. Vismaz Skandināvijā pēcpusdienā sniedzamības rādiusā parasti ir vairāki telefoni, kam ieslēgts wifi hotspot režīms bez jebkādas aizsardzības. Ja nečammājas, var savas lietas paspēt sakārtot. Ceru, ka tas neatspoguļojas viņu rēķinos.
4. Izmantot speciālus servisus, lai vajadzīgo informāciju saņemtu destilēti tīrā veidā un sakompresētu. Piemēram: laika ziņas grib failos no ftp serveriem, pastu plain text veidā, ziņu daidžestos, utml. Tad, pat lietojot dārgus servisus, maksa ir maza, jo netiek tērēts laiks/trafiks informācijas meklēšanai un liekas informācijas (teksta formatējums, atttēli, reklāmas) pārsūtīšanai. 
5. Vidējo viļņu radio. Ar parastu uztvērēju (visu frekvenču) un datora skaņas karti jau pietiek, lai varētu saņemt laika ziņas, kas nāk faksu veidā (tiek svilpoti ēterā, līdzīgi kā fakss telefona līnijā). Vajag tikai pārraižu sarakstu. Ar padārgu modemu iespējami divvirziena IP sakari. Aparatūras cena kompensējas ar to, ka servisi ir praktiski bez maksas. Piemēram SailMail nodrošina e-pasta apmaiņu 2x dienā visas zemeslodes ietvaros, izmantojot amatieru diapazonā strādājošas radiostacijas.
6. No satelīta sakariem šobrīd cenas un pārklājuma ziņā topā ir Iridium. Aparāts arī nav ļoti dārgs. Nekādus šķīvjus nevajag. Var nopirkt dažādus balss un datu tarifu plānus no dažādiem izplatītājiem.
7. Īsiem teksta ziņojumiem tīri ok ir Inmarsat C. Maza, nekustīga antena, nelielas izmaksas, gandrīz globāls pārklājums.

K, internets ceļojuma laikā ir nevis "noderība", bet obligāta nepieciešamība darba dēļ, lai vispār kaut kur varētu izbraukt. Bet paldies par to informāciju par signāla pastiprinātājiem un citu. Būs par ko padomāt.

 JJJ

 Jā, saprotu! Vislabāk būtu, ja maina valstis (braucot ar kemperi!), pastrādā internetā ...... un atkal maina valstis! Ik pa brīdim palūkojas konta burvībā!

 Mans mērķis ir LIELVINNESTS ārvalstu loterijā!!! Pagaidām viss tādā treniņrežīmā!

Šis man liekas fascinējoši! Internets ar parasta radio palīdzību. Prakstiski gan iespējama tikai epastu apmaiņa? Ak, kā es vēlreiz gribētu iet skolā un tagad pajautāt skolotājiem visus beidzot radušos jautājumus. Fizikas skolotāja būtu līmenī (laikam vienīgā). 

Aivai.

Ar vidējo viļņu radio nekāds "internets" nesanāks. Mazā joslas platuma un traucējumu dēļ modema reālais pārraides ātrums svārstās starp 0,1 un 4,8 kilobitiem/sekundē. Tā kā bāzes staciju ir maz un to vienlaicīga lietošana neiespējama, šo tīklu lietotājiem ir konekcijas laika limits - ap 90 minūtēm nedēļā. 1000 zīmju teksts (apmēram puse A4 lapas) iet no 2 līdz 90 sekundēm. Laika ziņām un tekstuālai komunikācijai ar draugiem pilnīgi pietiek. Galvenais - darbojas jebkurā zemeslodes punktā un ir salīdzinoši lēti vai bez maksas, kā amatieru radio. Ikdienas e-pasta seanss var būt sava veida ceremoniāls citādi izolētiem ceļotājiem. 

Amatieru radio var izmantot arī balss sakariem. Bet e-pastam tomēr ir daudz priekšrocību.

Ja par fiziku - wifi arī ir parasts radio. Tikai frekvences citas.

Tikko "savilku galus" par pēdējo kempera ceļojumu. Interneta izmaksas sanāca 17% no kopīgajām ceļojuma izmaksām (Apkopojot 3 šādas izdevumu grupas - 1)degvielas cena, 2) muzeju ieejas biļetes, maksas ceļi, maksas stāvvietas, 3) internets).  Dārgi! Ir vajadzīgas kaut kādas reformas

Vai neapsver iespēju palielināt maksas muzeju apmeklējumu skaitu? Tad interneta izmaksa procentuāli samazināsies! Vārdsakot, jāpalielina citi izdevumi un -lieta darīta!

ARD, var arī darīt savādāk. Var pie ceļojuma izdevumiem pierēķināt kempera KASKO polises cenu, OKTAs cenu, ceļa nodokli, kempera iegādes cenu, kas izdalīta ar paredzamo gadu skaitu, kurus ceru viņu ekspluatēt, visādas ziemas/vasaras riepas un visus citus izdevumus (ieskaitot garāžas uzbūvēšanas cenu), tad viena ceļojuma interneta izdevumi vispār būs 0,000000001% no kopējiem izdevumiem un tad vispār zūd vajadzība par šo tēmu runāt.

Vai Jums nav informācijas, kurās valstīt nedrīkst lietot videoreģistrātorus? Es esmu dzirdējis par Austriju. Vai ir vēl kādas?

Jā, mums nav informācijas, paldies, ka apvaicājies!

Vai Jums ir informācija, kurās valstīt nedrīkst lietot videoreģistrātorus?

... un ja gadījumā Jums šāda informācija ir, vai Jūs, lūdzu, varētu ar to padalīties (padalīties - ar to es domāju  uzrakstīt, pastāstīt, darīt publiski zināmu, ...)

Ja Jūs nezinat, kurās valstīs nedrīkst lietot videoreģistrātorus, bet Jums ir zināms, kur šādu informāciju var iegūt un esat ar mieru pastāstīt to, arī tas būtu jauki.

Googlam nemēģināji uzprasīt?

Man pirmais ko atrada: http://autotraveler.ru/spravka/videoregistrator-in-europe.html#.U5NMiulZpaQ

Protams ziņas patiesumu negarantēju...

garais71 !  Paldies par šo informāciju! 

Atkal atkārtojās tas pats, kas katru gadu!

Kempera KASKO apdrošināšanai uz gadu, pie vienādiem nosacījumiem, cenu izkliede starp dažādām apdrošināšanas sabiedrībām sastāda 3,88 reizes (starp lētāko un dārgāko polisi)! Manuprāt, citiem transporta līdzekļiem šī KASKO cenu atšķirība, ko piedāvā dažādas apdrošināšanas sabiedrības, nav tik liela. Liekas, vairāk par 2 reizēm , piemēram, vieglajām automašīnām tā nav.

Kā vienmēr, BTA ir dārgajā galā, BALTA tai diezgan tuvu,  BAN lētajā galā, bet pārējās pa vidu 

Starpība starp lētāko un dārgāko polisi virs 1000 eur :) To vēl varētu saprast, ja BTA KASKO polises cenā būtu ietverts arī tas, ka bruņots APAČI helekopters ar BTA logo uz sāniem pavadītu un sargātu mūsu kemperīšus ceļojuma laikā 

Vai kāds ir mēģinājis ar līdzi paņemoto motorolleri (vai mocīti) izbraukt šo romantisko ceļa gabalu Francijā, Pirenejos no Cubieres sur Cinoble  līdz Sant Paul de Fenouillet, ko es atradu internetā? Šis gabaliņš ir tikai 9,5 km, bet kas par brīnišķīgiem skatiem!!!

https://www.youtube.com/watch?v=3jvHZ6N-zCg

https://www.youtube.com/watch?v=nrNoV43kb_M

Ja esat, kurā galā Jūs atstājāt kemperi (vai automašīnu)? Ar kemperi šo posmu nav ko cerēt izbraukt, jo uz tā ir gan augstuma, gan platuma ierobežojumi (izskatās, ka pat vieglā mašīna var izspraukties ar problēmām). Tad nu sanāk, ka kemperis ir jāatstāj vienā galā un šis ceļa posms ar motorolleri ir jāizbrauc abos virzienos, kas varētu būt brīnišķīgi!

Un vispār - kāda ir pieredze ar vizināšanos ar līdzi paņemto transporta līdzekli, kas ir uz 2 riteņiem, pa Pireneju kalniem (pa dienu ar motorolleri pa kalnu ceļiem un vakarā atgriežoties kemperī)? Vai Pirenejos ir vēl kādi sevišķi foršie ceļa posmi, priekš vizināšanās ar motorollerīti? Vai varbūt tādi ir visi Pireneji?

kapēc tieši ar mopēdu? ar ciskudrilli tur nevar braukt? to bez problēmām var piekabināt kemperim.

Martins-m, nē, jautājums nav par to, ar ko braukt un kā piekabināt. Ar to viss ir kārtībā, tas viss ir atrisināts un sagatavots. Ar motorolleri, kurš ir nevis no ārpuses piekabināts, bet kurš precīzi ievietojās bagažniekā un ir svara un izmēru ziņā tieši, tieši. Bet jautājums bija cits: vai kāds uz 2 riteņiem ir vizinājies pa Pireneju kalniem? Varūt jau ir bijis tieši tur, kur minēju? Kāda ir pieredze ar ceļošanu tieši pa turieni, pa Pireneju kalnu ceļiem, u.t.t.?  Viņiem tur ir dažādi dabas parki. Kurā ir būts, kurš ir foršs? Varbūt man maršrutā iekļaut arī Andoru?

      Interesanti, vai kādā no apdrošināšanas sabiedrībām eksistē tāda ceļojuma apdrošināšanas sastāvdaļa, kā "bagāžas apdrošināšana", kurā tiktu saprasts, ka var būt arī tādi ceļojuma veidi, kuros bagāžu pārvadā nevis kāds speciāls bagāžas pārvadātājs, bet pats ceļotājs? Tā izskatās, ka visi par ceļojumu uzskata tikai tādu ceļošanas veidu, kā lidošanu ar lidmašīnu un tālāk par to apdrošinātāju fantāzija nesniedzās. Protams, ja tā ceļo lielākā daļa, tad viņus var mēģināt saprast, jo nav ko jaukt sev galvu ar dažādiem, retiem izņēmumiem.

     Un interesanti ir arī izņēmumu saraksti, ko no bagāžas neapdrošina: foto, video, audio tehnika, saziņas un citas elektroniskas ierīces, pārtika, dzeramie, dažādi dokumenti un bankas kartes, plīstoši priekšmeti (trauki kemperī), protams TV,   u.t.t. Bet kas tad vēl paliek ārpus šī saraksta, ja minētais cenas izteiksmē nosedz apmēram 90% no bagāžas cenas? Manas vecās drēbes, vecies spilveni, palagi un segas, un metāla naži un dakšiņas, jo tie neplīst? Bet ja arī to nozog, tad apdrošinātājam ir jāuzrāda saraksts, kas pierāda, ka manā bagāžā tādas lietas bija un jāuzrāda dokuments, kas apliecina manu veco bikšu cenu Tas nozīmē, ka pirms ceļojuma ar kemperi ir jāierodas pie apdrošinātāja, kas izveido manas līdzi ņemamās veļas sarakstu un ar speciālas, sertificētas komisijas palīdzību nosaka katra apģērba gabala nolietojuma pakāpi un cenu? Sviests kaut kāds!

      Protams, daļēji par bagāžas apdrošināšanu tiek runāts kempera KASKO polisē, bet parasti tur minētais cenas limits nosedz labi ja 50% no viena fotoaparāta cenas  un, manuprāt, vairāk ir orientēts uz kempera papildaprīkojumu, nevis pasažieru privātajām mantām.

     Interesanti, ka ir arī vesels mantu saraksts, ko nesaprotu, pie kuras kategorijas var pieskaitīt - vai pie papildaprīkojuma, vai pie bagāžas? Piemēram, kempera grīdas paklāji, logu aizkari, dažādi instrumenti, saliekamie galdi, krēsli, 220v elektrības kabeļi, u.t.t., u.t.t.

      Arī ar veselības apdrošināšanu kempera ceļojuma laikā nemaz nav tik vienkārši. Tiklīdz apdrošinātāji uzzin, ka vēlos pa retam izstumt ārā braucamo uz diviem riteņiem, lai aizbrauktu 3 km līdz tuvākajam muzejam vai pilsdrupām un tā motora tilpums ir nedaudz lielāks par 125 kubikcentimetriem, tā puse Latvijas apdrošinātāju šādu ārzemju ceļojuma veselības apdrošināšanu nekavējoties vispār atsaka  :)  , bet otra puse to pielīdzina motokrosam un profesionālām moto sacensībām, attiecīgi polises cenu palielinot pāris reizes 

Šodien atgriezos no 2 nedēļu ceļojuma ar kemperi līdz Spānijai, ieskaitot 3 dienu vizināšanās ar motorolleri pa Pireneju kalniem. Daži svaigi secinājumi:

1) Ja ceļosiet ar kemperi un dosieties apskatīt Spānijā Monistrol de Montserrat, nevajag ar visu kemperi braukt augšā kalnā uz stāvvietu, kas ir pie tām baznīcām/klosteriem. Tas ir nedaudz nervu kutinoši, bet izdarīt to var un atrast vietu starp vieglajām automašīnām var. Tomēr labāk būtu to atstāt lejā un uz pirmo līmeni uzbraukt augšā ar to vilcieniņu, jo augšā, parkošanās automāts kemperi pielīdzina lielajiem autobusiem (droši vien pēc augstuma) un maksa par stāvvietu ir 53 EUR (vieglajām 6,5 EUR). Atstājot kemperi lejas stāvvietā, tas prieks sanāktu lētāks (ja nekļūdos, pirms kādiem 10 gadiem lejas stāvvieta bija bez maksas).

2) Lejot kemperī degvielu Spānijā, der pievērst uzmanību, vai tā naudas summa, kas tiek uzrādīta pie degvielas sūkņa sakrīt ar to, ko Jums noskaita no kartes, it sevišķi tad, ja daiļā spāniete Jums izsniedz tikai kartes termināla čeku, uz kura ir redzama tikai gala summa EUR, bet nav redzams, par kādām precēm un kādu daudzumu tā ir. Man reiz gadījās, ka tika "nejauši" pieskaitīts klāt vēl kaut kāds RED BULL par apm. 2,5 EUR 

3) Līdzi ņemamā motorollera motora darba tilpums 150 kubikcentimetri (nevis 125) bija pareiza izvēle, jo neskatoties uz dažiem trūkumiem (1. nedrīkst braukt tie, kam nav "A" kategorijas, 2. gandrīz neiespējami Latvijā nopirkt ceļojuma apdrošināšanas polisi ar sadaļu "veselība"), izrādījās, ka tam ir arī pozitīvie momenti:  1) spāņu policistiem nebija iebildumi pret to, ka šāds braucamais, pēc vizināšanās pa kalniem, parādījās arī uz autobāņa, jo 150 ir pieļaujamais minimums, 2) un, protams, kalnos, jo vairāk zirgu, jo labāk.

4) Pareiza izvēle bija vest līdzi motorolleri nevis uz piekabes, bet kempera bagāžniekā, jo šādi, ja ceļš bija tāls (9300 km), bija iespējams braukt ātri (praktiski iekļaujoties vieglo automašīnu plūsmā).

5) .... pārējie secinājumi - mazāk nozīmīgi.   

Redzot dzirksti Tavās acīs, atvaino par naivo jautājumu:

-Vai nav vienkāršāk un izdevīgāk piekabināt savam OOOO piekabi/treileri/mājiņu? Kur ir kempera priekšrocība?

Šķiet, ka:

Pie + būtu, ka brauciena laikā esi kopā ar savām lietām, jo no auto, bez apstāšanās, piekabē pēc mīļās krūzītes nepastiepsies.

Pie - būtu, ka lielāko laika daļu noparkotā investīcija ir vismaz 3x lielāka(bērniem sākot iet skolā izmantojamais laiks vēl ievērojami samazinās).

Ja piekabes tehniskais stāvoklis ir 2.šķirīgs(ka tik nesmird pēc pelējuma un ir jau būts dažādās viesnīcās), tad kemperim atgriezties mājās savā gaitā būtu ieteicams, tātad ieguldījumam jābūt būtiskam?

Kemperis vai piekabināmais dzīvojamais treileris - plusi un mīnusi. Par to ir daudz runāts, bet man šī tēma patīk 

Kempera mīnusi: Protams, ja pieiet ceļošanai no dārguma/lētuma pozīcijas, tad kemperis nekādā gadījumā nav izdevīgs. Pats lētākais ceļošanas veids, laikam, ir lidot ar lidmašīnu. Arī vilkt treileri būtu lētāk. Kemperis ir vismaz 3-4 reizes dārgāks par piekabi (ja salīdzina jaunu ar jaunu). Kempera uzturēšanas izmaksas ir ļoti, ļoti lielas (es domāju, ja tas ir nopirkts tikai savai personīgajai lietošanai). Ceļa nodoklis lielāks nekā vieglajai mašīnai, jeb 10 reizes lielāks, nekā piekabei.  OCTA 50 reizes lielāka par piekabi, KASKO uz gadu 450-1600 EUR (atkarībā no apdr.sab.). Par pirmo tehnisko apkopi es samaksāju 468 EUR (!!!). Piekabes tehniskā apkope būtu bijusi tikai pārbaude, vai strādā bremzes, vai deg visas lampiņas, vai saeļļoti abi riteņi un tas arī viss :) Ja pieņem, ka ar kemperi ceļo 1 mēnesi atvaļinājumā un vēl izbrauc gada laikā kādas 10 sestdienas/svētdienas un dažādos valsts svētkos, tad vienas ceļošanas dienas cena sanāk diezgan fantastiski liela.

Treilera (dzīvojamās piekabes) plusi/mīnusi: Manuprāt, piekabe sevi attaisno, ja nav jābrauc tālu. Ja tepat pa Latviju - tad viss ir ok. Piekabe, manuprāt, ir ērta, ja ir plāns aizbraukt uz kādu kempingu, ezera krastu, u.t.t. un palikt tur uz vietas ilgi, paņemot līdzi suņus, kaķus, bērnus, .... un tur dzīvojot. Bieži dažādos ārzemju kempingos esmu redzējis, ka vectēvs, vecāmāte tajos dzīvo kopā ar saviem mazbērniem, u.t.t. Liekas, ka piekabes ir diezgan populāras holandiešiem. Viņi mīl tās nolikt kaut kur ... , un tad, droši vien, braukāt apkārt ar automašīnu (varbūt ar velosipēdiem). Zinu, ka Latvijā dzīvojamie treileri (piekabes) izmanto mednieki, makšķernieki  - jāvelk tāda nav tālu. Piekabini savam džipam un aiziet uz mežu uz 2-3 dienām!

Tagad par kempera plusiem. Ne jau vienmēr izdevīgums ir jāmēra naudas izteiksmē. Ja ir paredzēts ceļot tālu - tad, viennozīmīgi ar kemperi. Velkot piekabi, ir jābrauc lēnām. Braucot ar kemperi - ja tas iet kā vieglā automašīna, tad arī var braukt, kā ar vieglo automašīnu. Esmu dzirdējis, ka Vācijā kemperiem (līdz 3,5t) ir ātruma ierobežojums ir 130 km/st, bet es nekad to neesmu ievērojis un pagaidām ziepes nav sanākušas. Pēdējā, Spānijas ceļojumā no Lionas Francijā līdz Vācijas/Polijas robežai (apmēram 1100 km) nobraucu vienā dienā. Domāju, ka velkot piekabi, to vienā dienā uzveikt nebūtu iespējams.

Velkot treileri (piekabi) ir grūtāk atrast apstāšanās vietu. Jā, lielajās autobāņu apstāšanās vietās Vācijā un Francijā ir speciālas vietas tiem, kas velk piekabes bet tas ir arī viss. Var, protams, meklēt, kur ir "dubultās" vieglo automašīnu apstāšanās vietas, kas abas brīvas un aizņemt abas. Velkot treileri, es noteikti neriskētu braukt iekšā svešā vecpilsētā ar šaurām ieliņām, nezinot, kas sagaida priekšā. Ar kemperi tas nav tik bīstami. Ar kemperi braukt atpakaļgaitā ir daudz vieglāk (it sevišķi, ja ir atpakaļskata kamera un papildus drošībai parkošanās sensori), nekā tad, ja aizmugurē ir piekabe. Ar kemperi (kura garums ir tikai nedaudz virs 6 metriem) ir samērā viegli atrast apstāšanās vietu pat vieglo automasīnu stāvvietās, it sevišķi tad, ja tā "dupsi" izdodās pārlaist pāri stāvvietas apmalei.

Ja salīdzina kempera un automašīna+piekabe dzīvojamo telpu, tad tās ir nesalīdzināmas lietas. Kemperī viss tā garums, mīnuss apmēram viens metrs, tā visa ir dzīvojamā telpa (ja arī priekšējie sēdekļi griežās pa 180 grādiem). Liekie ir tikai stūres tiesa un priekšējais panelis. Toties treilera gadījumā - viss automašīnas garums + sakabes garums dzīvošanai nav izmantojams.

Ja kempera pilnā masa ir zem 3,5 tonnām, tas,  faktiski, ir vieglā automašīna. Tātad, ja ir zīme "virs 3,5 tonnām iebraukt aizliegts" vai "apdzīt aizliegts"- ar tādu kemperi droši uz priekšu.

Pēdējā ceļojumā pusi no mājupceļa mana kundze kemperī nosēdēja pie galda un šķiroja/rediģēja datorā fotogrāfijas. Braucot vieglajā automašīnā, turēt datoru klēpī un kaut ko darīt būtu bijis daudz grūtāk.

Ja kemperī pasažierim braukšanas laikā gribās gulēt - to var darīt bez problēmām normālā gultā. Vieglās automašīnas krēslā tas būtu sarežģītāk, jo brauciena laikā atrasties piekabē nedrīkst.

Ja ļoti vajag, kemperī pat uz tualeti pasažieri var aiziet braukšanas laikā 

... nu, šai reizei pietiks rakstīt   

Nē, vēl viens kempera pluss  Kemperī sēdēšana ir augstāka, nekā vieglajā automašīnā. Līdz ar to arī pārredzamība daudz labāka  , kas vērtīgi noder arī ceļojumos.

Šķiet, ka arī kemperī migrāciju starp gultu, WC, datorgaldu CSN neatbalsta

Katram sava vieta un siksna

Paldies par skaidrojumu, tas apstiprināja, ka kemperis nav mans vaiants.

Man ir B, C kategorijas, vai ,JJJ,  zini treileriem pilnas masas iedalījumus un, no cik sākas pašbremzējošās, hidraulika...etc.?

CSN atradu:

-bremzēm nav nozīmes;

-ar B velk 750kg ,vai kombināciju ,kur kopējā masa līdz 4250;

-ar BE piekabe līdz 3500;

-ar C1 vilcējs no 3500-7500, piekabe 750;

-ar C vilcējs virs 3500, piekabe 750.

Interesanti sanāk, ka ar B un 2,1t vilcēju var vilkt 2,1t piekabi, bet ar C un smaguci var vilkt tikai līdz 750kg