Durvis vai / un šasijas. Cik pazīstami:

http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/pec-kludaina-pazinojuma...

Kārtējā šaizīte Bombardiera propelleriem, kaut kā pārāk regulāri notiek. Tikko Polijā problēmas ar šasiju vēl bija.

Par laimi šis haosiņš ir beidzies.

http://www.israelnationalnews.com/News/News.aspx/240857

Ryanair lapā gan vēl nekas par to neliecina, viss palicis tieši tāpat kā vakar. Varbūt tuvākajās dienā izmainīs.

 Agrāk domāju, ka zinu daudz. Tagad saprotu, ka vēl ļoti jāaug.http://jauns.lv/raksts/arzemes/267014-ko-stjuarti-tev-nestasta-aviokompanijas-darbiniece-atklaj-sokejosas-lietas-par-notiekoso-lidojumos

 Neesmu pamanījis rokenrola pārņemtu stjuarti! 

Diezgan lielas glupības tur sarakstījuši. Viss vai nu meli, vai puspatiesības, plus tulkojums bez izpratnes. Kronis visam ir par ūdeni kafijā, kas esot tas pats, kas tualetē. Kur gan pilsētā ir savādāk? Tas pats pilsētas ūdens, ko pildam no krāna tējkannā, iet arī uz podu, bet par to kaut kā neviens nešausminās…

 Cilvēku, kurš nav lidojis, var pamatīgi nobiedēt!

 Man reiz vistrakāk bija noklausīties viesnīcas personāla sarunu UA. Tāda svarīgāka menedžere recepcijā stāstīja, ka būs jauni dvielīši utt. Vienkāršie, lētie. Uz ko recepcioniste atbildēja, ka diez vai vajagot, jo tāpat izmantošot apavu tīrīšanai. Es attālināti noklausījos. Pats to īsti negribot.

Nezinu, varbūt esmu baigais snobs, bet kaut kā pēdējā laikā viesnīcās esmu pasācis tējkannu piepildīt no dzeramā ūdens pudelēm, nevis no krāna.

Atkarīgs no valsts protams. Piemēram Austrijā un Šveicē krāna ūdens ir lielisks. Citur mazāk garšīgs, bet ļoti reti kur kaitīgs, īpaši vārīts.

Mh, Šveici jau gribēju pieminēt kā izņēmumu.

Dzeramais ūdens centralizēti tek vēl Budapeštā un Romā. Tie ir izņēmumi.

Būtu interesanti pavērot eksperimentu - nolikt cilvēkiem priekšā glāzi ar "slikto" krāna ūdeni un "labo" pudeļu ūdeni. Cik % varētu pareizi pateikt, kurš ir kurš. 

Cik atminu, Japānā 3 ūdensvadi (dzeramais, tehniskais un karstais) ir tā kā norma. Modernajās ēkās daudzās valstīs, kur rūpējas par vidi, parastais krāna ūdens uz podu nonāk tikai tad, ja citu alternatīvu nav, bet citādāk tiek krāts lietus ūdens šīm vajadzībām.

Somi mēdz pat apvainoties, ja nedzer ūdeni no krāna, bet no veikalā pirktas pudeles. Tajā pašā laikā tūristiem Indijā pat zobus tīrīt iesaka ar pudeļūdeni, kur nu vēl dzert no krāna.

Vai lidmašīnas tualetē ir cits ūdens nekā "virtuvē", nezinu, bet pieļauju, ka bākas gan varētu būt dažādas (kaut lielākoties tualete un virtuve atrodas blakus vai gandrīz blakus).

Instagram konts, kur cilvēki iesūta bildītes un video par dažādām pasažieru izdarībām. Sākot no izlietotām autiņbiksītēm un prezervatīviem sēdekļa kabatiņās līdz kliegšanas mačiem ar stjuartiem, kas beidzas ar rokudzelžiem: https://www.instagram.com/passengershaming/

Ļoti iespaidīga Bombardier nolaišanās Diseldorfā 110 km/h vējā:

žurnālisti LV arī mēdz pabaidīt ļaudis, izsakot, kad tas izdevīgi, vēja ātrumu km/h, bet LV taču ierastais ir m/s. 30m/s taču tik briesmīgi vairs neizklausās.

p.s. Bombardier katrs lidojums ir izaicinājumu un iespējamu briesmu pilns.

Es gan negribētu teikt, ka 30m/s izklausās maz.

nu tad nesaki, ja negribās teikt

zahuj, vai tiešām vēlies panākt, lai ar Tevi runā kā ar cilvēku, kas nespēj uztvert komplicētākas izteiksmes formas? Šaubos…

Kas vainas Bombardierim?

Propelleru lidmašīnas teorētiski ir drošākas, jo tie vairāk ir planieri. Var noplanēt, ja kaut kas nav labi, bet pārējie planē, ja paveicas ar ļoti pieredzējušu pilotu...

Nu jau gan stāsti pasakas... 30 m/s pēc Beaufort skalas ir stipra vētra (violent storm) un nākamā kategorija (> 33 m/s) jau ir viesuļvētra. 

https://en.wikipedia.org/wiki/Beaufort_scale

Nu, 30 m/s Latvijas piekrastē mēdz būt kādas 5-6 reizes gadā. Var jau būt, ka ir stipra vētra, bet priekš mums -15 °C temperatūra ir lielāka (retāka) stihija.

Nu pie 60 mezglu pūtiena man negribētos atrasties ne gaisā, ne jūŗā. Tāds jau kokus lauž un nenostiprinātus objektus pa gaisu nes.

Pēdējo 3 gadu laikā, Latvijā tikai 1x fiksētas vēja brāzmas virs 30 m/s, savukārt katru gadu fiksēta gaisa temperatūra zem -20 grādiem.

Lielāka nozīme ir nevis vēja ātrumam, bet virzienam un nemainīgumam. Stabils 60 mezglu pretvējš nebūs sliktāks par lejup vērstiem īslaicīgiem virpuļiem tieši pirms skrejceļa.

Slavenajā 2005. gada vētrā, kas bija lielākā kopš 1969. gada Rīgā vēja ātrums bija 30 m/s, Ventspilī 40 m/s

Kā vecajā anekdotē, ko somi dara pie mīnus 25, tad arī ventspilnieki pie 30 m/s sāk teikt, ka bezvējš ir beidzies

Aviobiļešu izmaksu samazināšanas nākamais līmenis

Nav gluži par aviāciju, bet nezināju, kur ielikt.

Divi smieklīgi skeči par ceļošanu.

https://www.youtube.com/watch?v=0FnltJ3GYus

https://www.youtube.com/watch?v=IrICG1c1tWY

(špikots no OMAAT).