Nu ja, tēma jau nav par fotografēšanu, bet ceļošanu ar kameru somā/kabatā 

Es un palma, palma pa labi(c)

Tēma tiešām ir par ceļojuma fotogrāfiju, bez pretenzijām būt par nākamiem Kartjē-Bresoniem.

 Man lūgums RX! Saprotu, ka aparatūra obligāti tiks iegādāta, ceļojumi arī būs un putni ne mazāk! Ja satiksi šo kadru: https://www.youtube.com/watch?v=NYpEI5O2SJo , knipsē nost! Pēc tam apvienosim vinotēku Takā. Lielākās iespējas satikt Franču Polinēzijā, Taiti salā.

maksimālais diafragmas atvērums (f vērtība) norāda objektīva gaismasspēju, nevis ātrumu. Fokusēšanas ātrums ir atkarīgs gan no gaismasspējas gan pašas kameras sensora un autofokusa motora.

Valdi, cilvēki vienkārši lieto anglisko terminoloģiju (lens, fast), jo ir pārāk jauni, lai būtu mācījušies latvisko.

Man ir GoPro Hero 4 Black. Tas, ka nav viņam ekrāna, nemaz netraucē, jo viņš filmē (un fotografē) ļoti platā leņķī. Vienmēr viss ko vajag un nevajag, viss tiek kadrā. Un kāda nozīme ekrānam, ja viņš ir pielikts, piemēram, pie moča ķiveres, uz motorollera aizmugurējās bagāžnieka kastes, u.t.t. Kemperim pat ārpusē pie sānu spoguļiem  pieliku kronšteinus priekš šī GoPro. Vienas dienas atrakcijām parasti pilnīgi pietiek ar MicroSD karti 64 Gb (reāli ap <45 Gb/1 dn). Toties vienai dienai ir vajadzīgi ne mazāk par 3 akumulātoriem. Ja akumulātoru lādē iekš šīs kameras, kura ar vadu pieslēgta pie USB, tas ir neērti, jo tajā brīdī nevar filmēt. Šovasar nopirku atsevišķu lādētāju 3 akumulātoriem. Tagad varu filmēt visu laiku, nepārtraukti, mainu tikai akumulātorus . 

Ērti ir tas, ka nav ierobežots vienas filmēšanas laiks un par to nav jādomā. Tiklīdz fails sasniedz 3,9 Gb, tā uzreiz raksta nākošajā un tā tik ilgi, cik tur akumulātors. Interesanti ir Ebay redzētie GoPro kameras stabilizēšanas verķīši (1 asu, 2 asu), ja pareizi saprotu, izmanto žiraskopa principu. Varētu būt baudāmākas filmiņas, kas uzņemtas ejot, droši vien arī braucot.

Priekš muzeju, u.c. iekštelpu apmeklējumiem, kur fotografēt drīkst, bet nedrīgst izmantot zibspuldzi, izmantoju kompakto Canon Power Shot S110, ar kuru var labi fotografēt bez zibspuldzes ļoti tumšās telpās (un liels zooms iekštelpās nav vajadzīgs). Ideāls muzeju fotoaparāts!

Bet vispār - ceļojuma laikā nepārtraukti, visu laiku filmēju uz visām debess pusēm (par ko, piemēram, Austrijā varētu būt lielas ziepes). Nefilmēju tika no augšas - ir uz ko tiekties 

bullseye. heh, varbūt ne par vecumu gan.

p.s. sākotnēji gan rakstīju ātra/gaiša lēca, bet šķita neproduktīvi to visu laiku atkārtot.

RX pēc ieteikuma nopirka Sony RX, un nedēļas laikā testēs džungļos. Tad jau kādreiz pievienošu Ceļakājas kartes bildi. Paldies par padomiem! Tiešām maza, kompakta un spējīga fotokamera.

Kāds var kaut ko ieteikt fotogrāfēšanas amatieriem -

Nopirkām Canon 550D + 18-135mm komplektu, nu jau gandrīz 5 gadus atpakaļ. Gribās vai nu piepirkt vēl vienu objektīvu (dabas skatiem/tālākiem objektiem) vai aizvietot esošo. Vai ir vērts pirkt 55-250 objektīvu un vest līdzi foto somā vai piemēram 75-300. Filmējam mēs salīdzinoši reti. Vai arī ir kāds objektīvs, kas varētu pilnībā aizvietot esošo, tikai būtu ar lielāku "zoomu". Budžets būtu kādi 300-400 eur, vairāk negribētos tērēt, nevajag neko īpašu. 

Man tagad ļoti iepaticies fotografēt maltītes, jo SONY RX100M2 labi nofokusē un noregulē spilgtumu/krāsas. Atliek tikai nospiest pogu. Ar vistām kokos bija pašvakāk, bet laikam ar tik kompaktu kameru neko labāku pagaidām nevar gribēt. Labu apetīti!

Ņammm pēdējā bilde...sparģeļi ir mans atklājums ar ieprecēšanos holandieša ģimenē. Un tieši šādā veidā arī tiek pasniegts - aptīts ar šķiņķa šķēlīti. Pamēģiniet!

Vizuāli mazāk pievilcīgs, bet izcili garšīgs bija otrais ēdiens. Pašu ķertos Amazones samiņus saimniece izcepa tik labi, ka bijām gatavi viņu sabučot. Apdāvinājām visus viņas bērnus ar Latvijas saldumiem. Kaut ko tik labu biju ēdis tikai kādā mazā Turcijas ģimenes restorāniņā Vidusjūras krastā. Zivs svaigums, protams, arī svarīgs. 

Facebook albūmiņš par to, ko nekad neteikt fotogrāfiem: https://www.facebook.com/media/set/?set=a.10153761793273374.1073741943.127831313373&type=3

Šis bija īpaši tuvs sirdij:

"Jums laikam ir laba panna/plīts, ja tik labi gatavojat"

Vienkārši nevar vairs saskaitīt tās reizes, kad man ir kāds jautājis par jeechas bildēm un kameru, un tad nokomentējis, ka jā, ar labu kameru jau viskaut ko var.

Bet es neatzīstu fotogrāfiju pēcapstrādi, un nekad netērēju tam laiku (un arī nevaru to atļauties). Ja var nobildēt uzreiz ar krāsām, gaismām u.c. niansēm iespējami tuvu tam, kā to redz vai grib redzēt acs reālajā dzīvē, tas amatierim ir labs aparāts. Ja krāsas jēlas, un jānosēž n-tās stundas pie datora, lai bilde būtu baudāma, tas amatierim ir slikts aparāts. Tik vienkārši kā 2x2. Zinu, ka profiņiem šis viedoklis nepatiks, bet neuzspiežu savu taisnību citiem. Amatieru ir vairāk, un arī viņu viedoklis ir jārespektē.

Ejam vēl tālāk. Ja kāds piekrāso jūru zilāku, nekā tā redzama oriģinālajā bildē (jo dabā tā jūra tiešām izskatījās zilāka), tad tas manuprāt jau ir atsevišķs mākslas paveids, kur iespējas izvērsties ir neierobežotas (līdz pat mistisku radījumu piezīmēšanai viļņu virsotnēs). Novērtēt kvalitatīvu darbu no haltūras šajā mākslas virzienā amatierim ir diezgan grūti, tāpēc es pat netērēju laiku šādu galeriju apskatei. Tas ir kā ieiet Luvrā, ja no mākslas neko nesajēdz. Amatieris nepateiks, cik maksā konkrētā glezna, jo redz kopainu, nevis detaļas. Bet apzinos, ka šajā gadījumā pārstāvu mazākumu, jo vairumam (arī amatieriem), tomēr laikam patīk skatīties bilžu galerijas ar pēcapstrādi un staigāt pa Luvru. Es tur pirms pāris nedēļām ievilkos līdzi draugiem, kuri par katru cenu gribēja redzēt Monu Lizu, un saņēmu pretī tieši to, ko jau iepriekš paredzēju - apaļu neko. Būtu labāk to laiku veltījis tam, ko es saprotu. Piemēram, Parīzes ēstuvē baudījis viņu izsmalcinātos ēdienus.

Man dzīvē ir izdevušies daži labi katri arī ar ziepjutrukiem (pārsvarā rakursa un laba momenta dēļ), un vienreiz aprunājos ar Latvijā zināmu mākslinieku par to, vai fotogrāfija var būt māksla. Uz ko viņš nenormāli noskaitās, sacīdams, ka tās ir pēdējās blēņas. Kam taisnība? 

Var jau Tev piekrist RX, ka jābūt tirgum arī amatieriem, kuriem nav ne laika, ne vēlēšanās veikt pēcapstrādi, bet teikt, ka apstrādātas bildes ir sliktākas par tām, kas nāk pa tiešo no aparāta arī nav gluži korekti. Mums ir paveicies un mēs esam aprīkoti ar tādu lielisku ierīci, kas saucas acs un kura spēj redzēt ar tik plašu dinamisko apgabalu, kādam mūsdienu fotosensori ne tuvu nestāv un visticamāk tuvākajos gados arī nestāvēs. Veikt šādas izmaiņas - pataisnot bildi, uztaisīt ēnas gaišākas, lai viss, kas ir ēnā nav melns, pielabot baltā balansu (jo kameras nespēj to vienmēr noteikt automātiski, īpaši mākslīgajā apgaismojumā) nav ne tikai lieki, bet pat vajadzīgi. Bet, protams, kad cilvēkam iedod "podziņas", ko pagrozīt, tad gribas tos kloķīšus uzreiz sagriezt līdz galam (uztaisot pārsātinātas krāsas, nedabīgi gaišas ēnas utt.) Tādas bildes, protams, nav nekāda prieka aplūkot.

Par to, ka nav vērts skriet uz visiem obligātajiem tūrisma objektiem, es arī sen jau sapratu. Jāskatās un jādara to, kas pašam patīk, nevis to, kas patīk vairākumam, kas skaitās "pareizi".

Sony RX100 II ir laba, bet man pašam ir iepatikusies Panasonic GM1 kamera, kas ļoti līdzīga pēc izmēriem Sony RX100 II, tikai lielāks sensors, maināmi objektīvi un iebūvēta iespēja taisīt timelapse video. Te mans timelapse veikums no viena no pēdējiem ceļojumiem, kur izdomāju patestēt šo funkcionalitāti - https://vimeo.com/144693505. Sony ir labāka, ja to tiešām vēlas nēsāt bikšu kabatā, jo Panasonic, lai arī pēc izmēriem derētu, tomēr objektīvs ķeras un nav laikam prāta darbs piedzīt kameru ar putekļiem no bikšu kabatas.

Tas, ka fotogrāfiju veido fotogrāfs, ne kamera, it kā ir taisnība, bet tikai daļēji. Fotogrāfijā daudz vairāk kā citās (mākslas, amatniecības) jomās nosaka tehnika. Ar telefonu visizcilākais fotogrāfs nespēs uzņemt tādu bildi, kā prasmīgs amatieris ar piemērotāku profesionālu aparātu. 

No tās pašas sērijas — Hemingvejs Ērvingam Pennam pajautāja, kādu kameru viņš lietojot — sanāk tik jaukas bildes. Uz ko Penns atjautāja — kādu rakstāmmašīnu Hemingvejs lietojot, sanākot tīri labi romāni. Kaut arī stāsts jautrs, analoģija ir aplama. Ja Hemingvejam nebūtu rakstāmmašīnas, viņš varētu rakstīt kaut vai ar roku, vai pat atcerēties prātā, un rezultātā sanāktu tas pats romāns. Pennam bez kameras sanāktu nulle.

Tagad cilvēki tik daudz bildē, ka daudzas labas un pat izcilas bildes sanāk nejaušības pēc, noklikšķinot īstajā mirklī. Savukārt neviens gleznotājs nejaušības pēc neuzglezos kā Rembrants vai rakstnieks neuzrakstīs kā Oskars Vailds. 

Es nekad neņemu ļaunā, ja man pajautā, kādu kameru lietoju. Dzīvnieku bildes nekad nebūtu sanākušas ar tik izplūdušu fonu, ja nebūtu objektīvs ar lielu diafragmu, papagailis sen jau būtu aizlaidies, ja ātra autofokusa vietā man būtu manuāli jāfokusē, un koalas būtu mazs punktiņš bildē, ja objektīvs nebūtu ar lielu zūmu.

Var piekrist, ka daudzi cilvēki pārāk lielus nopelnus fotogrāfijas iegūšanā piešķir kamerai. Bet manuprāt ir iedomīgi skriet otrā grāvī un apgalvot, ka kamerai nav absolūti nekādas nozīmes, pilnīgi visu izdarīju es, fotogrāfs.

Protams, ka eksistē mākslas foto. Tie, kas apgalvo pretējo, ir tikpat nopietni ņemami kā tie, kas apgalvo, ka sievietes nevar būt mākslinieces.

Domāju, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Protams, ir nozares, kur instrumentiem un palīgrīkiem ir lielāka nozīme rezultāta sasniegšanā, tāpat kā nozares, kur tas ir mazāk vai pavisam mazsvarīgi. Piemēram, autosacīkstēs ir nozīmīgas gan autobraucēja prasmes, gan pati automašīna.

Jā, starp citu, pankūkas cepju ar baigi labo teflona pannu, nu nemaz nerauj klāt un arī eļļu daudz nevajag, domāju, ka jums ar šo pannu sanāktu tikpat labas pankūkas

Runājot par lētām kamerām un profesionāliem fotogrāfiem, atmiņā uzreiz lec šī sērija no DigitalRev youtube kanāla: https://www.youtube.com/playlist?list=PL7ECB90D96DF59DE5

Un es ne vienmēr ar aizvainojumu uztveru faktu, ja kāds pajautā ar kādu kameru vai vēl jo vairāk objektīvu fotografēju. Kad man kāds tā pajautā, man liekas, ka cilvēks tik tiešām ir ieinteresēts, kādu tehniku izmantoju, jo daudzi aspekti, tai skaitā Jura pieminētie, ir atkarīgi no izmantotās tehnikas.

Bet tas, kas tiešām varētu būt aizvainojoši ir teksts "Ja man būtu tāda kamera, tad man arī sanāktu tik pat labas fotogrāfijas". Varbūt arī sanāktu, varbūt cilvēkam tik tiešām ir talants, bet to pieņemt kā automātisku faktu gan nevajadzētu.

Nav tik traki. Arī ar telefoniem meistari taisa gana labas bildes. Paskatīt var šeit. Bija, man šķiet, vēl kāds konkurss, kur pasaules klases fotogrāfi vienu dienu fotogrāfēja ar iPhon'iem. Atrumā gan nevaru atrast.

infests - timelapse tiešām forša fīča. Man darbā noderētu filmēt procesus.

Kas attiecas uz pēcapstrādi, tad man laikam nebūtu pretenziju, ja tā izdarīta tādā līmenī, ka es to nejūtu. Nepatīk, ja tiek "šauts pār strīpu", kā, piemēram, vairumā šo bildīšu. Atbraucot apskatīt šīs vietas dabā, parasti sanāk vilšanās, jo balts tomēr izrādās bēšs", nevis sniegbalts. Pārāk laba bildīte, lai sauktos par fotogrāfiju, bet pārāk slikta, lai sauktos par mākslu. Feiks.

 

 

 

Latvietis uztaisīja http://iphonephotographyschool.com/ un paskatoties uz to, kas viņam tur ir izlikts, es neteiktu, ka tās bildes ir izplūdušas vai sliktas, ja bildētas ar telefonu. Jā, viņas nepavelk, lai kvalitatīvi izdrukātu plakātu pie sienas, bet attēlotais ir acij tīkams un/vai pārdomas izraisošs. Protams, ka tur nav 100 m tālumā esošie putni un nav redzama katra spalva un putna kakla. Tāpēc pirmkārt jau, viens ir kamera, cits - objektīvi. Un vēl trešais - tā visa prašana izmantot ne tikai automātiskajā zaļajā podizņā. Piemēram, es māku tikai zaļo podziņu un viss, un, ja kamerai tādas nav, tad nu varu nobildēt ar esošajiem settingiem. Un te es redzu milzīgu atšķirību, ka, piemēram, man rokās parasti ir RX100, es tur kaut ko zaļajā režīmā mēģinu nobildēt, pienāk jeecha, apskatās, uzliek man settingus ne-zaļajā režīmā, pakomentē no kurienes labāk bildēt, kā labāk turēt kameru, un rezultāts ir gluži cits. Vai arī man apnīk un es iedotu viņam pašam nobildēt, un atkal, rezultāts ir daudz labāks Un nekad neviens nav uz viņa tādu bildi pateicis - ā, šito kadru jūs noteikti ar RX100 bildējāt, nevis lielo kameru! Ir bijis otrādi, arī par RX100 bildi sāk komentēt, ka nu jā, te jau jaunās, lielās kameras objektīvs, sensors un kas ik vēl ne, "es arī tā varētu ar tādu kameru"....un bola acis, kad pasaka, ka šis būtībā ir bildēts ar mazliet advacētāku ziepjutrauku, kurš mums ir tikai tāpēc, ka ar to nirstam un riskēt noslīcināt lielo kameru tomēr negribas. Tāpēc te tomēr tās pannas un tie katli nenozīmē automātiski Mārtiņa Rītiņa sniegumu

Par noķertiem mirkļiem - protmas, ka kameras nopelns ir tajā, ka ātri fokusējas un ātri nobildē. Savukārt sēdēšana slēpnī, pirms tam izpētītā vieta/apstākļi, izdomāta kompozīcija, saplānotais laiks, lai nenokavētu mirkli/notikumu, kā arī pareiza visu iestatījumu salikšana pirms notikuma, lai no mirkļa arī kas sanāktu, ir fotogrāfa pusē. Vai laba tehnika atvieglo labu bilžu iegūšanu? Protams. Bet apgalvot, ka visu bilžu skaistuma nopelns ir tikai tehnikai gan nav pareizi. Kā Znotiņš pagājušajā gada balvas foto teica - vislabākā kamera ir tā, kas ir līdzi, stāstot par kādu nenoķertu kadru ar vīriņu vingrojam uz balkona, jo nebija līdzi fotoaparāts.

Tāpēc nepiekritīšu gan, ka tehnika nosaka visu. Man var iedot visu to pašu, kas jeecham un rezultāts nebūs ne tuvu, jo es to vienkārši neprotu izmantot. Un gana bieži ceļojumos redzam cilvēkus, kam ir līdzi milzīgi aparāti, kurus acīmredzami neprot izmantot. Priekškam stiept līdzi? Es kad braucu kaut kur viena, nekad neņemu līdzi visu tehniku, manam līmenim ir RX100. Jā, putniņus kokos es nebildēju. Bet lai viņus nobildētu, nepietiek tikai ar aparātu.

P.S. noskatījos infesta ielikto video. Ir labs! Man patīk ideja.

Manuprāt tas, ko ceļojuma laikā var safilmēt ar dažādām videokamerām, arī tas ir vērtīgi un interesanti. Piemēram, automašīnas videoreģistrātors - arī tā ir sava veida videokamera, ar ko ceļojuma laikā var filmēt un sakolekcionēt ļoti vērtīgas atmiņas par ceļojumu. GoPro kameriņa arī ir vairāk videokamera, nekā fotoaparāts. To ceļojumā var izmantot ne tikai pie moča ķiveres, u.t.t., bet ļoti veiksmīgi arī tādā kā automašīnas videoreģistrātora režīmā, u.t.t., vai, vienkārši, nēsājot sev līdzi.  Autiņa videokamera priekš atpakaļskata spoguļa (ne tā kamera, kas "skatās" uz leju parkošanās brīdī, bet tā, kas pavērsta atpakaļ)  - arī tā ir videokamera un kapēc gan nesaglabāt arī šādas videokameras informāciju par ceļojumu?

Gribēju pajautāt - kā Jūs domājat, vai papildus infasarkanā diapazona prožektors var uzlabot šādu ceļojumu video kvalitāti (nepietiekama apgaismojuma apstākļos)? Vai varbūt vienkārši ir šāds prožektors jāpaņem un jāpaeksperimentē, lai zinātu, kāds ir efekts?

Tas ir tāds "profesionālais kategorisms", kas, starp citu, mēdz izpausties akadēmiskajā vidē. Nu, piemēram, kad viens zinātnieks par otru pasaka, ka tā vispār nav nekāda zinātne, ar ko otrs nodarbojas, vai arī viens izcils komponists par otra izcila komponista mūziku, ka tā vispār nav nekāda mūzika. (Cik tādu gadījumu nav bijuši, saskaitīt nevar.) Un mēs visi, pašu kritiķi ieskaitot, zinām, ka tomēr ir tur gan zinātne, gan māksla, bet atšķirībā no Jura, kurš šādus izteikumus laikam uztver kā kaut ko nepareizu, es teiktu tieši otrādi, ka tas liecina par to, ka cilvēks ir pietiekami izglītots un zinošs tēmā, lai atļautos kategoriskāku viedokli par neviennozīmīgiem jautājumiem. Kas, protams, nenozīmē, ka citiem obligāti būtu viņam jāpiekrīt. Jāatceras, ka mēs tomēr runājam par augstām matērijām nevis grāmatvedības atskaitēm, tā ka bez zināma subjektīvisma iztikt nav iespējams.

Diezgan precīzi būsi noraksturojis tā brīža situāciju. Es gan mākslinieka kungam neuzdrošinājos atzīties, ka tā otrā, viņa neatzītā māksla, man tomēr ir par kripatiņu saprotamāka. Ne jau tāpēc, ka baidītos no konfliktsituācijas, bet tāpēc, ka cienu vecus cilvēkus, un necenšos viņus mācīt. Pieņemu viņus tādus, kādi viņi ir ar visām dīvainībām. Kad būšu pats tikpat vecs ar savu dzīves pieredzi, tad arī varēs pastrīdēties. Ar gadiem tās dīvainības vairs tik dīvainas nemaz nešķiet, un pēkšņi atjēdzies, ka pats esi dīvainītis jaunajai paaudzei.

To pat tuvu neviens neapgalvoja, arī es. Apgalvoju, ka tehnika nosaka ļoti daudz, fotogrāfs strādā tajās robežās, ko tehnika viņam ļauj. Ar citu rakstāmmašīnu Hemingvejs uzrakstītu tieši tādu pašu romānu. Ar citu kameru fotogrāfs nespētu uzņemt tādu bildi, kā uzņēma. 

Nē, Māri, ar kategoriskiem spriedumiem biežāk tieši izceļas ļaudis, kas jautājumā pilnīgi neorientējas.

Nav runa par diskusiju, vai konkrētais objekts ir augstvērtīgs mākslas darbs vai nē. Par to vienmēr var strīdēties. Bet, ja cilvēks veselu jomu izsvītro no mākslas vēstures, tad grūti viņa viedokli uztvert kā nopietnu. Jautājums, vai fotogrāfija ir tikai dokumentēšanas līdzeklis, jeb var būt arī māksla, tika izšķirts pirms aptuveni 100-150 gadiem.

Man grūti iedomāties, kā cilvēks pilnā nopietnībā nevienu no sekojošajām bildēm neuzskata par mākslas darbiem. Ja nu vienīgi jūtas apdraudēts savā jomā.

Ja šīs ir mākslas bildes, tad māksla ir jebkurš kadrs, kas iznācis no kameras Es domāju, ka katrs, kurš ir paņēmis rokā kameru, ir ko līdzīgu nobildējis (bērni, suņi, skuķi, kāds ielas stūris utmldz)..

Katrs, kurš ir paņēmis rokā otiņu arī ir uzgleznojis ko līdzīgu kā pasaules atzītie mākslinieki - pļavu, kokus, kādu ielas stūri, sievieti. Jautājums jau kā uzgleznoja un kā notogofrafēja Varbūt pastrīdēsimies vēl par ar vienkrāsainajiem sarkanajiem vai melnajiem kvadrātiem, ko varam redzēt modernās mākslas muzejos?

Māksla ir tikai iestāstīt masām, ka kaut kas ir māksla. Nu, kaut vai, piemēram, Marka Rotko daiļrade. Es galīgi nemzāku zīmēt, bet kaut ko līdzīgu viņa darbiem, domājams, varētu uzveidot bez pārāk lielas piepūles. Bet problēma ir tā, ka es nemācēšu masām iestāstīt, ka tā ir māksla, un attiecīgi pārdot par pasakainu cenu.

Jāsaprot viena lieta - ka jebkuru mākslas veidu tā līdz kaulam un pa īstam izprot labi ja 1-2% sabiedrības, kas tad arī ir kompetenti spriest, vai tā ir vai nav māksla. Es te domāju cilvēkus, kam ir talants+profesionāla izglītība attiecīgajā jomā. Tas, ka pārējie attiecīgo mākslas veidu nesaprot, līdz ar to ir spiesti ticēt/uzticēties speciālistu spriedumam, nenozīmē, ka kaut kas tāpēc nav māksla.

Nē, Juri, bieži izceļas arī ļaudis, kas jautājumā orientējas izcili labi