Es šo variantu arī biju domājis. Mēs savulaik pirkām pei vienas kundzes, kas viņus pati šuj un uz pusi lētāk, ja interesē, varu pamēģināt atrast kontaktus.

Man vēl daži tipi par sēdvietu izvēli. Airbaltic principā ļoti sakarīgi un nesēdinās nevienu blakus pārim ar zīdaini, ja vien nav izpārdots reiss, pustukšākos vispār pat īedod tā, lai pat tuvākā rindā nav sveši cilvēki. (Varbūt, ka tikai bijusi sagadīšanās, nesaku, ka oficiāla politika).

Kas svarīgi izvēloties vietu Ryanair? Pirmkārt, nopētam potenciālos ceļabiedrus priekšējā un aizmugurējā rindā. Izvairamies, ja sēž jau minētās skābās, vecmeitīgās austrumeiropietes, pārmālējušās jaunkundzes, kas ieķērušās svarīga izskata vīriešiem zem rokas. Savukārt itāļu, spāņu pusmūža kundzītes noteikti būs labs "ieguldījums". Bērns, kas jau māk celties kājās, noteikti vienā brīdī sāks to darīt un lūrēt pāri atzveltnei, tādēļ labi, ja tur ir kāds pozitīvs un atraktīvs līdzpilsonis. Tā mums tieši vienas kundzītes izglāba situāciju, kad jau vilka uz pamatīgām noguruma raudām.

Tālāk - vietas ieņemšana. Mamma apsēžas pie loga ar bērnu klēpī, tētis pie ejas. Neviens, ja ir citas brīvas vietas, pie laba prāta nesadomās līst pa vidu Toties brīvais krēsls vēlāk būs ļoti noderīgs, kur bērnu sēdināt. Jāsaka gan, ka pēdējā laikā diezgan daudz arī pārīši piekopj šo taktiku. Bet, katrā ziņā, ja izskatās, ka visiem kopā nesanāk sēdēt, droši var pajautāt samainīties, es parasti vēršos pie vientuļiem jaunekļiem, nekad nav atteikuši.  

Nu, es vnm gribu sēdēt pie loga, ja mani lūgtu samainīties tā, ka vairs neesmu pie loga, tad laikam atteiktu gan. Njā, brēcoši bērni nav diez ko patīkami (lai gan saprast jau var, ka mammai nav kur likties), mani novērojumi ir tādi, ka ir mammas, kas prot ātri un forši savus mazuļus nomierināt, un tad ir tādas, kuras neprot (varētu būt, ka viņām pašām no lidojuma ir bail vai kkā tā).

ir tādi, ka ir mammas, kas prot ātri un forši savus mazuļus nomierināt, un tad ir tādas, kuras neprot

Maris, ja tēvs brauc līdzi, viņam bērns būtu jāmierina/jāizklaidē tikpat lielā mērā kā mātei. Nav ko visu uzvelt mammām!

Nu, ir tomēr dabā iekārtotas lietas, piemēram, barošana ar krūti vai bērna nomierināšana, kuras mammai padodas labāk nekā tēvam. Protams, tēvs jau arī var mēģināt, bet nu nebūs īsti tas.

Papētīju, kopš tā laika AirAsia arī izveidojusi «Quiet Zone» —

Quiet Zone is an exclusively reserved area between rows 7-14.
Guests who are travelling with infant or children under 12 will not be eligible to book seats in Quiet Zone.
http://www.airasia.com/ask/template.do?id=563

Un tagad arī Scoot (Singapore Airlines zemo cenu atzars) piedāvās «ScootinSilence»: http://www.telegraph.co.uk/travel/travelnews/10256535/Budget-Asian-airli...

Abos gadījumos par piemaksu.

Šis, manuprāt, ir labs risinājums tiem, kas akurāt zina, ka svešu bērnu klātbūtne viņiem būs traucējoša. Lai netraumētu savu un pārējo nervu sistēmu.

Līdz Latvijas ziņu portāliem arī atnākusi ziņa par "bezbērnu" zonu Singapore airlines

http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/476322-aviokompanija_ievies_dargakas...

Ceļoju ar bērniem jau 6 gadus. Ceļojam gan tuvu, gan tālu.

Piekrītu, ka, ja ir iespēja, vajag ņemt līdzi ratus. Nav bijusi problēma līdz šim (cerams, ka turpmāk arī nebūs). CPH - ar ratiem līdz trapam braukt nevar un saņemt uzreiz izkāpjot arī nevar. Jāiečeko un jānodo pie bulky luggage (saņem arī tur pat). TXL - tas pats, kas CPH. IST - bija problēma savienotā reisa vidū dabūt ratus. Citur nekas prātā paliekošs nav gadījies.

Galvenais padoms, kas jau te ir minēts, jāsaprot, ka ceļošana notiek citā tempā, bet nekas baisi traki mūsu ceļošanas paradumos nav mainījies.

Ar mazu zīdaini ir īpaši viegli ceļot, jo makustīgāka vecuma posmā ir bēbis, jo vieglāk. Manuprāt, grūtākais laiks ir no 1 gada vecuma līdz 2 - 2,5, jo grūti sarunāt, bet ir jau savs funktieris.

Svarīgi ir nodrošināties ar pilnīgi jaunām neredzētām mantiņām un tās iedot tad, kad iekāpj lidmašīnā.

Maziem bēbjiem ausis ciet nekrīt (ir uzskats, ka tas ir saistīts ar to, ka nav aizaudzis avotiņš), kad ir lielāks, tad jādod kaut kas dzert vai sūkājamās končas. Vienā lapā gan lasīju vienas stjuartes viedokli, ka tas ir labi, ja bērns raud, jo tad noteikti tās ausis atlec vaļā.

Dažas lietas, ko esam iegādājušies ceļošanai un kas ir noderējušas:

Noder, kad bērns ir vecumā no 1,5 - 3 gadiem un, kad nav satraukums par bagāžas daudzumu http://www.trunki.com/Shop/Trunki_Shop/Trixie-Trunki.html#sthash.6H8wvs2...

Nav jālauza galva par autobeņķi lielākam bērnam http://www.trunki.com/Shop/BoostAPak/BoostApak-Pink.html#sthash.ZtSLlzTk...

Ļoti noderēja pēdējā ceļojumā, kad lielākajai bija 5 gadi, bet mazajai 1,5 gadi. Nav jāmaksā par extra bed - http://www.theshrunks.com/shop/indoor-products/travel-beds-and-security/... un neaizņem traki daudz vietas.

Kā ķengursomas alternatīvu iesaku šādu http://www.ergobaby.eu/en/t12/baby-carriers.html bija ļoti ērti nēsāt 1,5 gadnieci, var gan uz vēdera, gan uz muguras un uz sāniem nēsāt.

Vēl šāda lieta var šad tad noderēt http://www.totseat.com/english/home/ visamz kā piesiešanas elements

Daži viedokļi par valstīm:

Bali - ļoti jauks galamērķis ar bērniem, vietējiem ļoti patīk bērni. Ja ņem šoferi ar auto(un to tomēr ir vērts ņemt), tad jārēķinās, ka autobeņķi tur nav. Bērnu krēsli bija gandrīz visās ēstuvēs.

ASV (Florida) - ar bērniem vispār problēmu nebija. Ir ļoti daudz ko darīt un ko skatīties (nu vismaz FL), ērta loģistika, jo visur pārvietojāmies ar auto.

Honkonga, Makau - bija ok, ķīnieši ļoti brīnījās uz mazu blondu bērnu, visu laiku fočēja bērnu.

Singapūra, Berlīne, Kopenhāgena - ļoti ērti pārvietoties ar bērnu ratiem.

Manuprāt, svarīgi lielākus bērnus ritīgi iesaistīt gatavojoties ceļojumam, ļaut, lai paši izvēlas drēbes (pēc tam gan pārskatīt sakravāto ), lai sakrāmē mantiņas, ko grib līdzi ņemt utt.

Informācija vērtīga, tikai linkus būtu labi ievietot ar hipersaiti (sestā ikona no kreisās virs rakstāmā teksta), lai uz tiem var tikt uzklikšķinot.

Sorry, par linkiem. Lūk, labojos:

http://www.trunki.com/Shop/Trunki_Shop/Trixie-Trunki.html#sthash.6H8wvs2W.dpbs - koferis

soma/autobeņķis http://www.trunki.com/Shop/BoostAPak/BoostApak-Pink.html#sthash.ZtSLlzTk.dpbs

Piepūšamā gulta http://www.theshrunks.com/shop/indoor-products/travel-beds-and-security/indoor-toddler-travel-bed/?products_id=85001

Ergosoma http://www.ergobaby.eu/en/t12/baby-carriers.html

http://www.totseat.com/english/home/

(P.S. Saites principā automātiski pārveidojas par klikšķināmām, nav speciāli jāliek ar to ikonu, bet reizēm tas nenostrādā, kad peistojot saiti kompjūters ieliek pirms tās vai pēc tās nepārneamo atstarpi (kas izskatās tāda pati kā parastā, bet uzvedas savādāk.) Tādos gadījumos visvienkāršāk ir izdzēst un atkal iesist atstarp pirms/pēc saites. 90% gadījumu nostrādā. ). 

Ar meitu 1 mēneša vecumā nedēļu braucām maršrutā Rīga-Milāna-Tulūza-Barselona (lidošana - Ryanair un Easyjet un ar auto). Tas nebija izpriecās, bet darba darīšanās un nebija citas izejas, kā ņemt līdzi. Kopumā ideāli. Tikai guļ un ēd, galvenā problēma bija Dienvideiropas karstums. Visās lidostās, ieraugot bēbi, tikām visur bez rindas. Neatceros problēmas.

Pēc tam uzreiz gadu nodzīvojām Šveicē. Pirmo mēnesi no LV vēl nebija atbraukuši rati - visu laiku nēsājām uz rokām vai ķengursomā. Meitai kā par postu uznāca kolikas, viņa praktiski dienas laikā tikai gulēja rokās un tikai tad, kad staigāja. Rezultātā parēķināju, ka šī mēneša laikā virs 600km nostaigāju . 

Šveicē daudz ceļojām, gandrīz visās nedēļas nogalēs. Ar vilcienu problēmu nav, Šveices vilcieni bērniem ir ekstremāli draudzīgi. Visur var ielikt ratus, visur lifti/pacēlāji. Uz daudzām līnijām katram vilcienam ir speciālais ģimenes vagons ar vietu ratiem pirmajā stāvā un rotaļu vagonu otrajā (šiem vagoniem pat speciāls nosaukums - tickipark - http://tickipark.ch/. ) Tur ir slidkalniņš, visādas rotaļu mājiņas un citas ietaises. Parasti bērniem novelk kurpes un tad palaiž visus kopā spiedzošā/kliedzošā masā ārdīties pa vogana vidu. Tad galda spēles, bērniem konduktori iedod speciālas spēļu biļetes, kuras paši apzīmogo, reāli labi. Un vēl īpašas tualetes ar lieliem pamperu galdiem, turklāt tualetes ir vairāk nekā parasti, lai nav rindā jāstāv. To, ka tas ir ideāli, laikam par maz teikts. Divu stundu brauciens paiet vienā mirklī.

Tad staigājām pa kalniem. Daudz. Izmantojām mazuļu mugursomu (http://www.deuter.com/en_US/backpack-details.php?category=125&artnr=36521&title=Kid%20Comfort%20III), viņu gan drīkst sākt lietot tikai no tā vecuma, kad pastāvīgi sēž, lai nesačakarē muguru. Pirms tam pa kalniem ar ratiem vadājām. Ar ratiem pa kalnu takām ir grūtāk, bet var, maksimums pa aptuveni 25%-30% stāvumu esam gājuši. Nu ok, no stacijas uz mūsu māju bija 20% kāpuma ceļš. Mūsu lielākās rūpes bija augstuma maiņas, bijām dzirdējuši, ka bēbjiem nerekomendē augstuma izmaiņas, kas lielākas par 1km dažu minūšu laikā (braucot ar pacēlāju). Jāsaka godīgi, Šveicē gan neviens neko tādu nebija dzirdējis un braucām pa visiem pacēlājiem un meita ēda, dzēra, gulēja un smaidīja. Lielākā augstuma starpība bija 2km pusstundas laikā, kad uzbraucām un staigājām 3km vjl. Jāatzīst, ka šajā reizē arī mazliet pārforsējām, jo pēc 8h viņa palika gurdena un miegaina, laikam augstums iedarbojās. Fiksi aizskrējām līdz pacēlājam un nobraucām lejā, uzreiz palika sprigana.

Vienīgā sliktā pieredze - lidojumi uz Rīgu un atpakaļ starp 3 mēnešu un gada vecumu. Nereāls murgs - viņa jau bija palikusi veiklāka un izmanīgāka un lidošana viņai izteikti nepatika, laikam arī ausis sāpēja. Staipījās, locījās un kliedza. Man bija žēl pasažieru mums blakus, vienu reizi gan bijām salikti vienā lidmašīnas stūrī ar 6 citiem bēbjiem, tad nevienam pretenziju nebija. Kas mums lidošanā likās labs - daudzās Rietumeiropas lidostās ir īpašas bērnu istabas, ne tāds nabadzīgs bērnu stūrītis kā Rīgā. Cīrihē ir vairākas no lidostas atdalītas istabas, viena lielāka, uz 60 kvadrātmetriem vismaz, kur viss pārpildīts ar visu veidu mantām visiem bērniem no 1-10 gadu vecumam, stūrī virtuve ēdiena pagatavošanai (plīts, krāsnis sildīšanai, visi trauki), pārtinamie galdi, bērnu tualete, kā arī atsevišķa telpa vecākiem, kur atlaisties krēslos. Tantes, kas to visu uzrauga, pieskata, lai vecāki nenokavē savus reisus. Kad atklājām šo istabu, braucām uz lidostu 3h pirms reisa un laidām spēlēties, lai nogurst un mēgina lidmašīnā gulēt (negulēja ).

Kā jau te ir atzīmēts, bērniem draudzīgajās valstīs, īpaši Dienvideiropā ar bērniem problēmu nav nekādu. Ja vēl iedod bērnu pabučot un paknaibīt, daudzi izkūst laimē un izpalīdz it visā. Itālijā pilnīgi normāli bija tantēm nākt pie ratiem, iebāzt tajos galvu un sākt bužināt un uķināt meitu, dažreiz citi bērniņi nāca klāt un prasīja vai var paglaudīt viņas galvu vai pieskarties viņai (laikam patika tas, ka viņai bija gaiši mati šajā laikā). Mums tas netraucēja, bet zinu, ka ir vecāki, kam tas ļoti nepatīk un tad liekas, ka visi apkārtējie ir agresīvi. No otras puses, vilcienos un autobusos varējām sēdēt, kamēr visi apkārt sēdošie tantes un onkuļi noņēmās ar izklaidi, šķobīja ģīmjus un visādi dīvaini izdarījās. Meitai patika un mums bija miers.

Nebija arī milzu problēmu ar līdzi ņemajamām mantām. Cik esmu novērojis, šādas problēmas parasti ir tiem, kas visur pārvietojas ar personīgo auto, piekraujot pilnu bagāžnieku un tad vairs nespēj saprast, kā visas bēbja mantas salikt vienā mugursomā. 

Mēs esam daudz un ar ilgiem pārlidojumiem ceļojuši, nekādu problēmu.

Ieteikumi/secinājumi-

• bērniem vienmēr pieejams ūdens un kāds našķis, haribo lāči vai kaut vai burkāni, ja garšo;
• planšete vai cits gadžets, kurā pieejamas spēles vai multfilmas;
• rokas bagāžā turēt kaut kādas paracetamolveidīgās zāles, jo apkalpei tādu nav;
• lidojot uz Āziju samierināties ar faktu, ka lielākā daļa cilvēku gribēs pieskarties bērniņam vai to nofotografēt (tradīcijas/māņticība- laime, ja pieskaras baltajam bērniņam);
• sākot ar divgadniekiem ieteiktu 5h un ilgākus lidojumus sadalīt 2 daļās. Tad var pa lidostu izskraidīties, pa veikaliem paložņāt un atjaunot našķu krājumus, un ļoti liela iespējamība, ka lidojuma laikā nāks miegs.

Sveiki!

Ceru, ka esmu atradusi pareizo sadaļu, kurā ievietot savu jautājumu un ceru, ka kāds varēs padalīties ar labiem ieteikumiem. Esam ieplānojuši traku braucienu uz ASV. Traks tādēļ, ka pirmo reizi uz ASV un otrkārt ar bērniem 4 un 2 gadi. Braucam 26.01-9.02. galamērķis Las Vegasa. Skidrs, ka Las Vegasa ar diviem maziem bēniem mums maz interesēs - tādēļ esam ieplānojuši ņemt nomā mašīnu un izbraukt kādu līkumu apkārt.

Varbūt kāds var ieteikt kādu labu maršrutu vai padalīties ar saiti, kur ir kāds labs roadtripa maršruts šim reģionam? Un vai ir kādi ieteikumi par auto nomu. Kā atrast lētāk un kur labāk? 

Kā labāk rīkoties ar viesnīcām. Mēģināt plānot maršrutu un rezervēt jau tagad vai paļauties, ka varēs atrast bookingā brauciena laikā pēdējā brīža piedāvājumus? 

Ceru uz atsaucību

Nekomentēšu ideju lidot ar tik maziem bērniem uz LV , bet es parasti ceļošanai ar bērnu smeļos idejas no šī saita: http://www.travelforkids.com/Funtodo/Nevada/nevada.htm Par autonomām ASV tēmu šeit ir daudz, atliek tik sameklēt un lasīt.

No Lasvegasas populārs ir tā saucamais Grand Circle - var izbraukt tādu palielu apli pa kanjoniem.

Pacelšu šo augstāk, jo paliek aktuāli Ir plāns (vairāk gan jāpielāgojas situācijai, jo vecmāmiņa tomēr nevarēs pieskatīt tanī brīdī 9 mēn. veco jaunieti doties uz Taizemi martā. Ir lidots īsākā lidojumā kad mazajam bija ~ 3 mēneši un viņš lielāko daļu laika nogulēja so cerība ir ka šī lieta nav mainījusies, bet noteikti sāku apjaust uz ko vajadzētu pievērst uzmanību tā kā pārsvarā ēd gan mājās gatavotas putriņas gan no gatavām burciņām nevaru saprast  arī par ēdienu cerība ir ka nebūs problēmas. Bet nu tad jau redzēs. varēšu padalīties ar novērojumiem un ieteikumiem

 Ceru, ka būs ieteikumi arī Taizemes lidojumam, bet varu padalīties, ko redzēju un dzirdēju decembrī 3h40min ilgajā MLA-KUN. Tā kā Maltā vēl bija optimistiskie +20C, tad gaisa kuģī atradās ne tikai vecāki, bet arī krietns skaits īsļaužu. Man blakus apsēdās jauni vecāki un mierīgais Albertas, kurš mīļi tika godināts par Aļbertukai. Pēc pacelšanās vecāki sarunāja ar stjuarti, ka varēs doties uz priekšgalu, kur bija brīvas vietas. Reisa laikā vidējā eja vislaik bija piepildīta ar rosīgiem īsļaužiem, kuri spriganām acīm un tikai zeķēs tērptām kājām piedipināja laineri. Lidojām kopā ar tēvu, kurš šo reisu nodēvēja par "Bērnudārza reisu".

 Pirms nosēšanās KUN valdīja omulīgs klusums, jo cik tad nu ilgi var dipināt Jau bijām piesprādzējušies, kad samērā nervozi savās oficiālajās vietās ieradās ģimenīte ar mazo Albertu. Noteikti pildīja stjuartes norādījumus. Puika jau ierodoties izrādīja milzīgu neapmierinātību un bija iedarbinājis decibelu tauri, kura ik pa brīdim pārgāja izmisušā pūtēju orķestrī! Tā miksējoties te solo, te orķestrim tuvojāmies KUN. Māte ļoti nervozēja, centās, lai puika nesper man ar kājelēm, es norādīju, ka liekās tak mierā, viss kārtībā! Tēvs vienubrīd gribēja aizspiest puikam muti, es kautrīgi iebildu, ka tas nu gan nebūtu vēlams ne par ko! Sapratu, ka jāpamēģina man kļūt par Antonu Semjonoviču Makarenko, izcilu pedagogu! Un, ziniet, kādas 15sek man tas izdevās! Sāku runāt ar puiku latv.val., vēl nedaudz paplātījos ar rokām, uztaisīju grimases, bet tad...... izmisušais orķestris atsāka programmu! 3 rindas tālāk sēdēja vecmuterīte, kura kā žirafe grozīja kaklu, sak, ko tie jaunie tur ņemās, nevar sabužināt mazdēliņu! Nosēdāmies forši un čalītis nokļuva rūpīgās vecmāmiņas rokās, kura teica, ka Aļbertukai tūlīt būs mašīnā un varēs miegot.

 Šī garā stāsta atziņas ir šādas: vecākiem nevajag veikt nervozas darbības pēdējā brīdī (pārsēšanās) un paldies čomiņam! Ārā bija ļoti spēcīgs vējš, lidmašīna krietni drebelējās un zvārojās, bet es nosēšanos nepamanīju, jo blakus sēdēja Aļbertukai!

Salīdzinot lidošanu ar 3 mēnešus vecu un 10 mēnešus vecu bērnu un visas n-tās lidošanas pēc tam līdz 5,5 gadiem, cik atceros, lidojums 10 mēnešos (lidojums bija 6 stundas) ir bijis salīdzinoši līdz šim grūtākais tieši dēļ tā, ka meitai bija grūti aizmigt t.s "uz nakts gulēšanu". Par pārējo nekādu problēmu. Bet kā jau vienmēr- katrs bērns ir citādāks un pieredze katram sava.

Nākošnedēļ lidojam ar meitu (1gads un 3 mēn) uz Taizemi. Pēc tam painformēšu kā gāja lidojumos

Līdz šim 3 lidojumi (Tenerife, Mančestera un Berlīne) visi pievarēti prakstiski bez problēmām (bērnam bija ~4m , ~6m, 1g + 1m). Lidojumi gan salīdzinoši īsi (ja nemaldos garākais lidojums uz Tenerifi ap 3.5st). Īsākajā lidojumā uz Berlīni jau izmantojām planšeti pie pacelšanās/nolaišanās, lai izklaidētu mazo. Pārējā laikā kautrīgi gāja koķetēt ar citiem pasažieriem. Pirmajos 2 lidojumos vai nu pa krēsliem dzīvojāmies vai uz rokām. Līdz šim veiksmīgi esam iztikuši bez protestiem/raudāšanas.

Ceļojums ar 8 lidojumiem veiksmīgi pievarēts. Mums, vecākiem, grūtākais lidojums bija Stambula > Bangkoka, jo bija jau pēc vieniem naktī un bērns pirms lidojuma jau aizmiga, tad pamodās, tad vēlreiz gāja gulēt un paši slikti gulējām ņemot vērā neierastos apstākļus. Meita aizmiga pāris stundas pēc pacelšanās (kā pēdējā no 4gab kas bija aizņēmuši pirmo rindu lidmašīnā) un pamodās pēdējā (citu bērnu pamodināta). Meitai lielākās problēmas sagādāja pēdējā stunda lidojumā no Rīgas uz Stambulu, nezinu kapēc riņķojām virs Stambulas nepilnu stundu un lidojums no Bangkokas uz Stambulu ~11 st un pēdējās 2-3 stundas viņai ļoti sāka nākt miegs, bet aizmigt nevarēja. Pārējos lidojumos gandrīz nekādu problēmu nebija.

p.s.

nezinu kapēc SeatGuru nepareizi norādīts sēdvietu izvietojums Airbus A330-300 lidmašīnai. Turpceļā sēdējām sestajā rindā ar bērnu gultiņu, kas bija ok. Atpakaļ ceļā mums bija 24 D un E vietas, kas SG nemaz neparādās. Mums bija vietas uzreiz aiz sienas, kas SG parādās kā 25.rinda, bet reāli tā bija 24.rinda. Ja vienīgi netraucē cilvēku staigāšana un toaletes blakus, tad 24.rindā bija jūtami vairāk vietas kājām kā 6.rindā.

Kāda ir pieredze, kā mazie tiek galā ar lielu laika starpību? Šī problēma šķiet biedējošāka par ilgu lidojumu. 

Man liekas, ka bērni vieglāk piemērojas pārmaiņām nekā pieaugušie.

No pieredzes, 3 gadnieks Venecuēlā - viesnīcā nonācām ap 3 naktī pēc Latvijas laika. Protams lidojums, kas sastāvēja no 4 posmiem bija nogurdinošs. Ja mēs gribējām iet gulēt, tad sīkais bija par pievienošanos citiem pieaugušajiem baseinā. Lieki teikt, ka no rīta augšā mēs bijām pirmie. Bet tā gribējās vēl pagulēt....

Uz Āzijas pusi lidojot arī nekādu problēmu. Ceļojums ir pietiekoša motivācija, lai bērnu bez problēmām varētu piecelties no rīta pl.4.

Mēs nekādas problēmas ar laika maiņu nenovērojām (+/- bija 5 stundas). Pirmās 2-3 naktis meitu nācās pabarot arī pa nakti/agri no rīta, jo viņai gribējās ēst (vissmaz tā mēs izskaidrojām viņas pamošanos un salīdzinoši lielo apetīti) un pēc ~ stundas atkal gāja gulēt. Kopumā šķiet ka turpceļā viņa pielāgojās labāk nekā pieaugušie (4-6 dienas un viss bija kārtībā), bet jau atpakaļ mājās sākumā ļoti agri gājām gulēt un 4-5 dienās pārgājām uz normālu režīmu. Varbūt sākotnēji sanāca ~2st diennaktī mazāk gulēt, bet salīdzinoši īsā laikā bijām atpakaļ ritmā.

Hmm... paldies par iedrošinošiem komentāriem Bailēs no mazuļa jet lag probēmām esam atteikušies no visām pēdējā laikā tik lieliskajām Amerikas iespējām. Mājās pats tik rūpīgi pieturas pie sava dienas režīma, ka neiedomājos, kā to nesāpīgi varētu pa 5-6 stundām nobīdīt. Uz Āziju varētu būt vieglāk, jo tur sanāktu vēlāk iet gulēt, kas ir pat ļoti OK. Amerika laikam būtu grūtāk. Vai arī jāpieņem, ka ceļojuma dažu pirmo vakaru nav, bet tā vietā ir braši rīti

Kā ir iespējams pasūtīt lidmašīnā tālākiem reisiem, piemēram, ASV vai Taizeme zīdainim gultiņu? Biļešu meklēšanas/rezervācijas procesā tas kaut kā speciāli ir jānorāda? Tas ir papildus maksas pasākums? Un cik relāli vecam zīdainim tā gultiņa ir piemērota?

Nez kāpēc man vienmēr sanāk otrādi - Amerikā eju gulēt 7-10 stundas vēlāk nekā šeit, bet Āzijā gan ir draņķīgi, tur jāiet gulēt krietni ātrāk.

Lidojums rietumu (Amerikas) virzienā vispār ir krietni vieglāk paciešams gan bērniem, gan pieaugušajiem, īpaši jau pūces būs sajūsmā. Lidojot austrumu virzienā vienkārši brutāli tiek nozagta nakts - tāpēc labāk, ja tas notiek mājupceļā.

Tas nav maksas pakalpojums, bet jāņem vērā, ka gultiņu skaits katrā reisā ir ierobežots. Visticamāk, būs jāsazinās ar aviokompāniju pēc biļešu nopirkšanas, ja rezervācijas procesā nevarēsi atzīmēt. Es nesen zvanīju Qatar airways, jo, pērkot biļeti, šādu iespēju izvēlētis nepiedāvāja. Gultiņa ir apmēram līdz 10-12 kg, kā nu kurai aviokompānijai.

Katrs bērns tāpat to izjutīs citādāk, mums, piemēram, meita Āzijā tieši dienas vidū bija izteikti miegaina, bet vakaros parādījās liela enerģija. Amerikā pirmie vakari sanāk tādi īsāki. Parasti skatāmies, cik dienas ir ceļojums, un vai vispār liela jēga pilnībā pierast pie vietējā laika, ja drīz sanāk braukt atpakaļ.