Mēs aktīvi ceļojam ar bērnu no 10 mēnešu vecuma (tikko palika 5 gadi). Labprāt padalītos pieredzē. Mūsu secinājums - tas bija vieglāk nekā sākumā domājām.

kikr, u.c. cienījamie lietotāji. Lūdzu ievietot tiešām derīgu info, nevis tikai info par bērna vecumu/secinājumu.

Varbūt pieturamies pie šādas formas:

1.FAKTI. Galamērķis, ceļojuma ilgums (lidojums, dienas), bērna vecums, ceļošanas veids.

2. SECINĀJUMI. Konkrēts padoms, ieteikums (balstīts uz personīgo pieredzi, utt., kas būtu noderīgs citiem.)

Paldies jau iepriekš!

Aktīvi ceļojam ar bērnu kopš tā 3 mēnešu vecuma jau 3 gadus. Pieredze, ar ko dalīties, būtu, tikai, manuprāt, vienmēr ir vieglāk atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, nevis runāt vispārīgi par tēmu "ceļošana ar bērnu".

Protams, ka tēmas sakarā vieglāk ir ierakstīt "pieredze ir ", nekā sniegt noteiktu padomu. Tāpēc, ka domāšanai ir jāiespringst, jāatlasa būtiskā info no emocijām, utt. Tas neapšaubāmi prasa laiku. Tādēļ, jūsu pašu ērtībai tēmas sākumā biju uzrakstījis formu, lai liktu cilvēkiem piedomāt pirms rakstīšanas, t.i., atsijātu nevajadzīgus ierakstus no derīgiem.

Lūdzu, rakstām tikai tad, ja ir, ar ko padalīties.

+ Neaizmirstam formu. Paldies jau iepriekš.

1.Brauciens uz Grieķijas salām, nedēļas garumā, bērnam 1 gads (staigājošs), pārbraucieni ar autobusu.

2.Lidojuma laikus,  pārbraucienus centāmies pakārtot bērna dienas režīmam, t.i., lai pārbraucienu laikā bērns būtu noguris un gulētu.

3. Viesnīcas un istabas izvēlējāmies tālāk no ielām un trokšņa. Īpaša piesardzība, ja teritorijā ir baseins. Bērnam vēlami viegli apavi arī viesnīcas teritorijā, jo flīzes, ūdens un basa kāja var radīt traumas. Nepieciešams īpaši spēcīgs pretiedeguma krēms. 

4.Bērnam vienmēr vairāk piederumu, jāplāno vieta bagāžā.

Esmu "blondīne", jo nesaprotu, kas ir domāts ar pamācībām un prognozi. Es tikai skatos laika prognozi. Nekādas citas prognozes nelietoju.

Piemērs, kā es plānoju ceļojumu kopā ar bērnu:

1. Ieraudzīt internetā labu cenu avio biļetēm, nopirkt tās. Tas ir pats galvenais, pārējais ir sekundārs.

2. Skatīties uz kurieni biļetes ir nopirktas, tas ir gadījumos, ja izvēlētā valsts nav tik pazīstama.

3. Izlasīt informāciju par apskates vietām, iekļaujot dzīvnieku apskati un atrakcijas vai akva parku.

4. Sagrupēt apskates vietas sev vēlamajā kārtībā un pa dienām.

5. Vietējais transports, ja tāds ir nepieciešams.

6. Piemeklēt naktsmājas.

7. Braukt ceļojumā.

Pamācības šajā sadaļā bija domāti tādā formā, ka tēmas uzsācējs uzraksta kārtīgu aprakstu par izvēlēto tēmu, kuru izlasot pārējiem skaidrs, kā rīkoties attiecīgajā situācijā. Tā kā teiksim Roger uzrakstīja par Expedia garantiju, vai Rihards_007 par kompensācijas dabūšanu no Alitalia. Un tad pārējie var papildus jautāt, ja kas nav skaidrs, vai arī papildināt ar savu pieredzi.

Ja skaitlis būtu gatavs uzrakstīt pārskatu par šo tēmu, tā būtu laba ierosme. 

Tikai tēmu vajadzētu sašaurināt (es pieņemu, ka domāti kaut kādi juridiskie / tehniskie ceļošanas aspekti, nevis jebkādi ieteikumi ceļojot ar bērniem?). Citādi sanāk tik plaši, ka gandrīz jebko var pabāzt. Tikpat labi varētu rakstīt "Ieteikumi ceļošanai ar vīrieti".

No praktiskiem ieteikumiem. Līdz 2 gadu vecumam, ņemt līdzi ratus, pat ja bērns staigā. Ir kur gulēt diendusu un var ielikt visas nepieciešamās mantas. Pretiedeguma krēms spēcīgs, bet tas ir nepieciešams arī pieaugušajiem. Bērnam priekš peldēšanās  - "hidra", saule tomēr ļoti kaitīga. Mantiņas tikai priekš lidmašīnas, parējā laikā bērnam tam nav laika vai arī nepieciešamības gadījumā var nopirkt uz vietas.

Ieteiktu sašaurināt arī pa virzieniem - pilsēta, kūrorts, valsts apskate, braucieni ārpus Eiropas. Daudz kas atšķirās no tā ko es ņemu līdzi bērnam atkarībā no virziena.

Izskatās pēc kāda statistikas pētījuma, nevis pēc dalīšanās ar pieredzi. Bērni un vecumi ir pārāk dažādi, budžets, vecāku apņēmība utt. Par jebkuru valsti var ieguglēt "travel with kids" un atrast kaudzēm ar ieteikumiem un vietām ko apmeklēt.

Es ieteiktu vispār ņemt ārā šo tēmu vai arī definēt konkrētāk. Man liekas kaut kāds bezsakars. Principā bērnam līdzi ņem visu to pašu ko ņemtu līdzi izbraucienam te pat pa Latviju. Nekādas atšķirības. Katrs bērns ir individuāls, ko kuram vajag to ņem.

Ieteikumi - neņemt bērnu līdz kādu 4/5 gadu vecumam vispār līdzi. Ieguvumi - nemocīsiet bērnu, sevi un apkārtējos. Secinājumi - bērnam daudz labāk būs pie vecmāmiņas laukos. Rezultāts tam, ka Jūs tomēr nēsājieties ar bērniem apkārt pa pasauli - arvien populārāki kļūst restorāni, kur liegta ieeja cilvēkiem ar bērniem. 

Ļoti interesē šī tēma, jo tūlīt ar 8 mēn zīdaini lidosim uz dienvidiem, lai nedēļu braukātu pa Franču rivjēru.

pilnīgi piekrītu Monsters komentāram

Man ar bērnu ceļojumā nebija nekādu problēmu līdz 1g3mēn. Pēc tam kļuva pārāk aktīvs, radās citas intereses(gribēja skriet, rāpot,spēlēties....), nevis mierīgi sēdēt/gulēt ratos! No 2 līdz 4 gadu vecumam bērnu ceļojumos vairs neņēmām, jo tā tad vairs nebūtu atpūta, jo tai vecumā neko nevarēju sarunāt - šodien klausa, rīt neklausa! Pēc 4 gadu vecuma bērns atkal ceļo kopā ar mums (tiesa tikai pa Eiropu), nekādu poblēmu - klausa, visu varam sarunāt!

Es pilnīgi nepiekrītu Monsters komentāram, manam bērnam pirmais lidojums bija 4 nedēļu vecumā, kopš tā laika ceļojam regulāri, turklāt bērnam ļoti PATĪK! Protams, varbūt citi bērni it tādi rauduļi un čīkstētāji, tiem varbūt arī ir mocības. Nu lai jau arī eksistē tie bezbērnu iestādījumi, es tādos par katru varu nebāžos, ir pietiekami daudzas vietas (īpaši ārzemēs), kur bērnu pie galda apkalpos kā VIP personu. Reiz pat viesmīlis pats baroja ar karotīti.

Mani secinājumi - par gulēšanu punkts man nedarbojas. Piemēram lidojums turp bija pašā vakarā, teorētiski tad, kad jau iet gulēt. Tā arī līdz pusvieniem naktī ne acu neaizvēra. Lidojums atpakaļ - 12 dienā, lidostā ieradāmies praktiski no pēļiem. Momentā aizmiga un pamodās tikai pie nolaišanās.

Protams, ceļošanai ar bērnu ir pavisam cits ritms. Agrāk, divatā mums parasti bija noteikts plāns - ko, kur un kurā dienā skatīt. ar bērnu tam ir jābūt daudz elastīgākam un jārēķinās, ka ne visu būs iespējams paspēt. Var nākties stundu pavadīt kādā nejauši pamanītā rotaļlaukumā.

Par ceļošanu ar zīdaini domas cilvēkiem mainās, kad pie tāda zīdaiņa viņi tiek paši. Pamēģiniet nosēdēt mājās gadu, ja pirms tam esat ceļojuši vismaz 2-3 reizes gadā. Zīdaini vecvecākiem uz pleciem neuzkrausi. Bet arī vēlāk ir doma bērnu visur ņemt sev līdzi, ja viņam ceļošana patiks.

Ar zīdaini ceļosim tik tālu pirmo reizi, tāpēc tik tiešām negribu palaist garām kādu niansi, un esmu gatavs uzklausīt jebkuru padomu. No savas puses pagaidām varu ieteikt sekojošo:

• Laicīgi jāparūpējas par bērna pases vai/un ID kartes noformēšanu. Pat spontāna ideja par izbraukšanu uz kaimiņvalsti var izgāzties, ja laicīgi par šo lietu nav padomāts. Pats šo lietu atliku līdz pēdējam brīdim, un dokumentus saņēmu tikai iepriekšējā dienā pirms došanās uz Lietuvu. Es dokumentu iesniegšanu ieplānotu vismaz 3 nedēļas pirms ieplānotā brauciena, lai nav stresa.
• Ratiņu un auto sēdeklīša transportēšana lidmašīnā. Lai izvairītos no papildus izmaksām, mēģināšu visu sapakot vienā vienībā. Ceļakājieši ir stāstījuši par pozitīvu pieredzi šajā ziņā, bet vēl nezinu, kā pašam tas izdosies. Man bailes, ka ratiņus var likt nodot uz lentes, jo tad pastāv risks tos sabojāt. Pat kompensācija var neatsvērt jaunu ratiņu iegādi ceļojuma galamērķī.
• ½ gadu braukājot darba darīšanās īpašu uzmanību pievēršu ceļotājiem ar zīdaiņiem. Ļoti daudzi izmanto ķengursomas, un ir doma tādu iegādāties ceļojuma vajadzībām. Tikai nezinu, kā uz to mazais reaģēs.
• Te izskanējušos ieteikumus par rotaļlietām un pārtiku jau ņēmu vērā, bet esmu gatavs uzklausīt vēl vairāk padomu
• Plāns ir ļoti elastīgs, starp viesnīcām ir max 2-3 stundu braucieni, un varam stāties malā, cik uziet.

Ja Tev bērns/zīdainis sēž ratos, tad ar ratiem var braukt līdz pat pašai lidmašīnai. Pie lidmašīnas trapa atdosi. Mēs kad tuvojās maģiskie 3 gadi un bērns ikdienā vairs nebraukāja ar ratiem, lidostā tika tajos iesēdināts lai mierīgi varētu ar ratiem doties līdz lidmašīnai, nevis tos nodot. Saņemšana gan bija kā kurā vietā. Vai nu pie tā paša trapa varēja saņemt (lielāko ties) vai arī uz lentas.

Attiecība uz ēdienu. Mājās bērnam mēs paši gatavojām ēdienu. Veikalā nepirkām gatavos produktus. Bet braucienā gan pāris burciņas ņēmām līdzi. Pirmajā reizē laikam pat 1 burciņu dienā. Bet bērns ļoti labi pielāgojās uz vietas esošajam ēdienam. Var paņemt līdzi uzlejamās putriņas.

RX Tavs mazais iespējams vēl ēd mātes pienu. Iespējams Tu zinu, bet.... lai zīdainis vieglāk panestu lidmašīnas pacelšanos un nolaišanos, tad zīdaini šajā laikā vajag pielikt pie krūts, tad viņam ausis neaizies ciet.

Mēs vienmēr cenšamies nodot pie trapa, Ryanair vispār vienreiz vispār negribēja pieņemt pie nododamās bagāžas, teica, ka tā varot nodot tikai to bagāžu, par kuru maksāts. Cik tur taisnība, nezinu.

Otrs - manam bērnam jau pāri 2.5 g, bet es vēl joprojām neesmu atteikusies no lielajiem sēžamratiem. It kā jau šādi salokāmie būtu daudz ērtāki, bet tas, manuprāt tikai lidostā, jo labi, lieli pumpējami riteņi ir nesalīdzināmi ērtāki nekā tādi sīki plastmasas. Mēs parasti vienmēr ratus ietinam plēvē, nav bijuši nekādi bojājumi, turklāt nodarbojos ar nelielu krāpniecību, zem ietītās plēves var palikt arī ratu somu, kurā var salikt kādus rezerves pamperus.

Ja pērk somu, obligāti jāpērk ergonomiskā - anatomiski piemērota bērnam un viegli nesama vecākiem. Man bērns bija diezgan liels, es vienalga uz gada vecumu varēju vairāk kā stundu viņu tādā nest.      Vēl atcerējos, manējam nepatika vienam sēdēt aizmugurē tad, kad sāka satumst. Vienmēr nācās pārsēsties un labs mierinātājs bija banāns, ko varēja zelēt. Protams, neaizmirst medikamentus un EVAK bērnam. Uzmanīgi ar kondicionieri mašīnā, ja ārā karsts.

četras reizes esam lidojuši ar ratiem, nekādas problēmas nav bijušas un nodošana vienmēr pie lidmašīnas, saņemšana tik tiešām kā nu kurā vietā. Bet tagad lietojam slingus daudz ērtāk par ratiem un ergosomām, kā arī aizņem maz vietas.

Es nezinu kāpēc mums ar bērnu nekad nebija problēmas. Bet citiem bērni kautko ņemās, bļaustās utt.  es pat nezinu ko ieteikt, vienkārši esiet paši mierīgi un bērns būs mierīgs, kā arī padomājiet ko bērns gribēs darīt lidmašīnā. jo piemēram zīdainis neskatīsies pa logu ārā kamēr jau trīsgadīgs to vien gribēs darīt.

ir stāsts par piena maisījumu sataisījām tādu līdz, ja nu vajadzēs. Tad kad bijām aizlidojuši līdz londonai un vajadzēja lidot tālāk, robežsargs lika padzerties no pudelītes, jo bērnu maisījumus var ņemt lidmašīnā, bet visādi citādi šķidrumi ir aizliegti. Maisījums jau bija ne tajā labākajā stāvoklī un man viņš lika saviebties, es saku robežsargam, laikam vecs palicis, viņš paskatās un smaidot palaida garām. Bet varēja jau arī paņemt uz papild pārbaudi ko es mēģinu pārvest, jo man tā dzīvē ir gadījies, ka gan sunīši man pievērš uzmanību gan paši robežsargi un tad tik lielā kratīšana sākās...

Ieteiktu tomēr izvēlēties "slingu", nevis ķengursomu. Pameklē info internetā. Pats neesmu speciālists, bet savulaik savam mazajam izvēlējāmies šo risinājumu staipīšanai ārzemēs un tepat, ļoti ērti, un galvenais, ka nebojā muguru ne nēsātājam ,ne mazajam.

Es arī nepiekrītu kategoriskajam viedoklim par to, ka visi mazi bērni ir nenormāli liels traucēklis pārējiem ceļotājiem. Kā jau iepriekš minēju, ar meitu ceļojam no 3,5 mēnešu vecuma vismaz 2 reizes gadā. Nevienu reizi viņa lidmašīnās pacelšanās/nolaišanās laikā vai citos brīšos nav bļāvusi tā, lai tas traucētu apkārtējiem. BET- katrs bērns ir citādāks, tāpēc nevar vienus pieņēmumus attiecināt uz visiem. Pirmām kārtām jau vecākiem pašiem jāizvērtē savas un bērnu spējas ceļojumiem.

Par ratiem- tā kā ceļojām ar diezgan dārgiem ratiem, tad arī nebija vēlmes tos kaut kā ļoti apskādēt un pirmo reizi, lidojot uz Londonu (bija sen, tāpēc precīzus iemeslus neatceros) mums airBaltic paziņoja, ka Rīgā līdz trapam varam braukt, bet Londonā ratus tāpat saņemsim kopā ar bagāžu. Toreiz nolēmām tos ietīt plēvē un jau Rīgā nodot kopā ar bagāžu. Tā arī bija vienīgā reize, kad ar ratiem nebraucām līdz trapam. Tenerifē gan bija interesants gadījums, kad nekādi nevarējām sagaidīt, kur mūsu rati palikuši, jo ar bagāžu un citu pasažieru ratiem tie kopā neatnāca. Jau iestājās mērena panika, kad sapratām, ka nezin kāpēc tie jāmeklē pie oversized bagāžas, kur arī veiksmīgi atradās. Pēdējo reizi ar ratiem braucām, kad meitai bija 1,4 gadi. Toreiz Krētā īrējām mašīnu un starplaikos visur pastaigās izmantojām slingu, tāpēc ratos iesēdinājām un tikai izbraucām pa viesnīcas teritoriju (ja reiz ratos tādu gabalu līdzi ir vesti).

Daudz izmantojām slingu, tāpēc rati ātri kļuva lieki. Tā kā vairākās lidostās ir pieejami rati, kurus izmantot lidostās gaidīšanas laikā, tad nu meita (lai gan tagad jau 3 gadi) ļoti labprāt ļauj un pat pieprasa, lai viņu vadā ratos.

RX

Par bērna pārtiku runājot - laikā, kad ceļojām ar mazo pirmo reizi uz Kanārijām - viņai bija 1 gads. Lai izvairītos no lieka stresa - to ēd un šito nevar dot - katrai  ceļojuma dienai bija līdzi ierēķināta t.s. burciņpaika (uzsildi un ēd), papildus bija līdzi sausie maisījumi mazu bērnu putrām - kas tikai jāsajauc ar karstu ūdeni (tās putras ir dažādas - griķu, auzu utt.) un termoss, kurā vienmēr var paņemt līdzi to pašu karsto ūdeni un pat, ja gadās kur neparedzēti aizkavēties - nebūs stresa, ka bērns paliek badā, jo karbonādi vai frī kartupeļus gluži vēl neēd. Sausais putras maisījums mums ļoti noderēja, kad neplānoti ievilkās lidojums turpceļā (ar ārkārtas nosēšanos vispirms vienā un tad vēl citā lidostā).  To maisījumu un mazu plastmasas bļodinu ar karotīti biju paņēmusi rokas bagāžā un karstu ūdeni jau var dabūt i lidostā i lidmašīnā.

Vēl atcerējos par pamperiem- parasti paši sarēķinājām, cik daudz līdzi būtu nepieciešams. Bet nu uz Tenerifi braucu ar domu, ka, ja nepietiks, veikalā nopirkšu. Protams, veikalā pamperi bija lielā izvēlē- bet tikai milzu (t.s. jumbo) iepakojumi. Tas tā zināšanai, ja sanāk pirkt pāris dienas pirms atpakaļlidošanas un negribas lieki aizkrāmēt čemodānu.

Mums puika slingu uzreiz izbrāķēja, bet ar to ķengursomu laikam esmu pārprasts - padomā kaut kas līdzīgs šim produktam 

Šī ergonomiskā soma mums jau ir piesolīta izmēģinājumam. Ja patiks, ņemsim līdzi. Tie lētie ķengursomas varianti droši vien ir bīstami veselībai.

Zini, kad esi iztērējis sūri grūti pelnītu lielu naudu biznesa klases iegādei ar vienīgo domu- labi izgulēties un tev visu nakti ausī brēc infants (kura vecāki par to neliekas ne zinis), no rīta tu jūties izvarots pats par savu naudu. Kaut kas te nav pareizi!

atslēgas vārds manā teiktajā ir "VISI" mazi bērni. Es neapšaubu, ka ir ļoti daudz tādu eksemplāru, kas visu nakti brēc, bet, kā jau iepriekš teicu, nevajag vispārināt. jo ir bērni, kas naktī guļ!!!! savukārt tanī pat laikā ir tādi pasažieri, kas nenormāli krāc un arī traucē apkārtējiem, nez kāpēc viņus melnajā sarakstā neviens negrasās ierakstīt tāpēc vēlreiz atkārtoju- nevajag visus mērīt pēc vienas skalas.

Bet Tevi saprotu, pati arī esmu dusmīga, ja kāds cits man lidmašīnā naktī neļauj gulēt. Bet, ņemot vērā, ka mans bērns nebļauj un citiem netraucē, negribas jau pirms iekāpšanas sagaidīt attieksmi- rekur ceļo ar bērnu, tad jau atkal būs bļaušana

 Vairākkārtēju ceļošanu laikā klasiskākais atgadījums bija šāds: iekšējā lidojuma laikā, lidmašīnā, kurā sēdvietu skaits vienā rindā mērāms ar skaitli 10, EU un bloka valstīm it kā ļoooooti nedraudzīgā valstī, pēkšņi saniķojās viens lokālais sīcis. Un tā riktīgi saniķojās! Mamma, vecāmamma u.c.radagabali aktīvi pārvietojās pa lidaparāta eju un mierināja sanervozējušos jaunlidotāju. Aptuveni 2/3 pasažieru iesaistījās mierināšanas sesijā!!! Lidmašīnu pametām vieni no pēdējiem, sīcis jau smaidīja un laipni atvadījāmies no šīs ģimenes. Visi bija smaidīgi!

Tas pats ceļojums. Lidojums no GYD uz RIX, ar Air Baltic. Neilgi pēc pacelšanās identiska situācija, pāris rindas pirms mums. Nokautrējos un neiejaucos, lai ieteiktu "staigājošo metodi". Pirms mums sēdēja 2 kundzes no Baltijas krastiem. Vienmēr atcerēšos viņu naidīgās sejas izteiksmes un izvalbītās acis, kad abas aznesās pārsēsties brīvajās vietās. Kāds ir šī stāsta motīvs? Varbūt jāizvēlas bērniem draudzīgas valstis? Kaut kā tā...

Malaiziešu aviolīnijām viņu jaunajā A380 otrā stāvā ekonomiskajā klasē netiek ielaisti bērni zem 12 gadu vecuma (biznesa klasē, kas arī otrajā stāvā, gan). Apakšējā stāva ekonomisko klasi savukārt pasniedz kā bērniem draudzīgu. Apakšējā stāvā ir arī pirmā klase, tur var lidot ar bērniem, bet ne zidaiņiem.

Nezinu nevienu citu aviosabiedrību, kas veidotu bezbērnu zonas.

Off topic, bet aizskārta aktuāla tēma, par kuru nevaru nepakomentēt. Krācēji toč' ir lielāka problēma, par raudošu bērnu, kas vismaz mēdz raudāšanu beigt. Bieži braucu darba darīšanās ar Stokholmas prāmi, ņemu vietu 2vietīgā kajītē, un kā likums mans kajītes biedrs izrādās drausmīgs krācējs. Pēdējais bija īpašs eksemplārs, un nepalīdzēja pat vienmēr līdzi ņemtie ausu aizbāžņi. Kaut ko tādu vēl nebiju redzējis - pēc krākšanas sekoja 3-4 neveiksmīgi ieelpas mēģinājumi, un tad sekoja kajīti rībinošs uzvaras gārdziens. Pēc nelielas krācošas atelpas viss atkārtojās. Pēc vairāku stundu mocīšanās man jau likās, ka uz piekto ieelpas mēģinājumu man atliktu uzlikt spilvenu uz sejas, un atvieglot cilvēka ciešanas.

Pagaidām ar savu mazo esam nobrieduši dažu stundu lidojumam, un nekādu lielu skādi nevienam nenodarīsim pat tad, ja mazais nedaudz pačīkstēs. Ja kāds vienkārši nepanes pat īslaicīgu čīkstēšanu, tad problēma nav jāmeklē līdzcilvēkos. Ja mazais nepanesīs spiedienu maiņu, un raudās visu ceļu, tad izdarīsim secinājumus, un droši vien pagaidsīsim ar ceļošanu līdz brīdim, kad mazo varēs atstāt pieskatīšanai citiem. Nepamēģināsim, neuzzināsim, kāds ceļotājs ir mazais rx.