Vai var prasīt kompensāciju vienlaikus no diviem apdrošinātājiem?
Runa nav ka jālasa. Runa ir ka gribot negribot, ja likumā kas ir noteikts, tad tam būs spēks, ja radīsies strīdi.
Ja nekas nenotiek, vai ja puses vienojas, tad jau problēmu nav un arī likums nav jālasa. 
Ja slēdz līgumu ar diviem apdrošinātājiem, no kuriem vienam līgums atļauj limitus summēt, bet otram nē, kas notiek tad? Teiksim, tas pats standarta gadījums: zaudējumi 1000 eiro, ar katru apdrošinātāju slēgts līgums par 500 eiro.
otrs apdrošinātājs var atteikt atlīdzības izmaksu vai pieprasīt atmaksāt tā jau iepriekš izmaksāto atlīdzību vai tās daļu, kas pārsniedz tā limitu.
Uz kāda pamata var pieprasīt atmaksāt? Ja piemēram pirmo prasību iesniedzu tam apdrošinātājam, kurš norēķina nost citur saņemtās summas. Viņš samaksā savus 500 EUR, jo nekur citur vēl naudu neesmu prasījis un saņēmis. Otrajam iesniedzu tam apdrošinātājam, kurš neatrēķina citu izmaksātās summas. Tas arī samaksā 500 EUR. Likums nav pārkāpts (jo zaudējumi 1000 EUR).
un pēc tam pirmais, pamatojoties uz savu līgumu, ko tu pats esi parakstījis, drīkst pieprasīt atmaksāt savu iepriekš izmaksāto atlīdzību tādā apmērā, kas pārsniedz līgumā noteikto limitu.
likums skaidri nosaka, ka to nedrīkst darīt neatrunājot, citādu ierobežojumu nav.
Kā jau bija minēts. Nezināšana neatbrīvo no atbildības. Valsts likumam vienmēr lielāks spēks nekā līgumam (līgumam jāatbils likumiem; ja neatbilst, tad likumam lielāks spēks).
ar šo nav tik viennozīmīgi. kopš fktk vai ptac (neatceros, kas tieši) noteica, ka neatkarīgi no līguma noteikumiem 'saturiski sarežģītiem' līgumiem to normas var atzīt par spēkā neesošām (konkrētajā gadījumā runa bija par procentlikmju izmaiņām kredītlīgumos), ja patērētājs nav tās izpratis, arī finanšu pakalpojumu sniedzēju pārstāvju muļķības/neuzmanības/nezināšanas rezultātā teiktais strīdos var tik uzskatīts par pamatojumu līguma/likuma normu ignorēšanai.
un pēc tam pirmais, pamatojoties uz savu līgumu, ko tu pats esi parakstījis, drīkst pieprasīt atmaksāt savu iepriekš izmaksāto atlīdzību tādā apmērā, kas pārsniedz līgumā noteikto limitu.
Bet, ja viņi tādu punktu nav ielikuši, tikai pierakstījuši, ka, atlīdzību aprēķinot, norēķinās nost citur saņemto, tad sanāk, ka šāda darbību secība ies cauri?
Runcels23, reāli likumpārkāpēji ir apdrošinātāji, kas kas pretlikumīgi Tev izmaksāja kompensāciju, kas pārsniedz zaudējumus.
tā gluži nav. likums aizliedz klienta stāvokli pasliktināt, vienpusēji uzspiežot tam neizdevīgus noteikumus. savstarpēji vienoties par izmaksām, kas pārsniedz minimumu, aizliegts nav.
Bet, ja viņi tādu punktu nav ielikuši, tikai pierakstījuši, ka, atlīdzību aprēķinot, norēķinās nost citur saņemto, tad sanāk, ka šāda darbību secība ies cauri?
parasti līgumos arī ir punkti, kas nosaka, ka apdrošinātājs atlīdzības apmēru drīkst pārskatīt, ja tā rīcībā nonāk jauna/papildu/labota informācija. resp., atlīdzības izmaksas fakts nebūt nepadara aprēķinu par galēju.
un pēc tam pirmais, pamatojoties uz savu līgumu, ko tu pats esi parakstījis, drīkst pieprasīt atmaksāt savu iepriekš izmaksāto atlīdzību tādā apmērā, kas pārsniedz līgumā noteikto limitu.
Bet, ja viņi tādu punktu nav ielikuši, tikai pierakstījuši, ka, atlīdzību aprēķinot, norēķinās nost citur saņemto, tad sanāk, ka šāda darbību secība ies cauri?
Darbību secībai nav nozīmes. Jo apdrošināšanas gadījums ir viens un tas pats.
Runcels23, reāli likumpārkāpēji ir apdrošinātāji, kas kas pretlikumīgi Tev izmaksāja kompensāciju, kas pārsniedz zaudējumus.
tā gluži nav. likums aizliedz klienta stāvokli pasliktināt, vienpusēji uzspiežot tam neizdevīgus noteikumus. savstarpēji vienoties par izmaksām, kas pārsniedz minimumu, aizliegts nav.
Vai Tu tagad saki, ka apdrošinātājs tomēr var izmaksāt vairāk kā zaudējumus? Tad kāda jēga no attiecīgā punkta likumā, kurš ierobežo atlīdzības summu ar zaudējumu apmēru?
jēga ir tāda, ka apdrošinātājam nav pienākuma maksāt vairāk, resp., tev kā klientam nav pamata pieprasīt, lai tev izmaksā vairāk.
ja apdrošinātājs pats labprātīgi tev ko tādu piedāvā un tu piekrīti, nebūtu korekti to administratīvi nepieļaut, ne?
Man kā klientam nav pamata pieprasīt vairāk, jo līgumā ierakstīts, ka segs ne vairāk kā zaudējumus. Arvien mazāku jēgu redzu no šī punkta likumā.
heh, mēģini nebūt tik kategorisks. likums ir rakstīts maksimāli plašam gadījumu skaitam, tam neizbēgami jābūt salīdzinoši elastīgam/vispārīgam.
tu taču piekritīsi, ka jēga no kompensācijas principa ir ļoti liela - ja tā nebūtu, tad klienti tiešām varētu pieprasīt divkāršu, trīskāršu vai jebkādu citu no zila gaisa izrautu kompensāciju. šādā situācijā apdrošināšana kā bizness mums pierastā nozīmē visdrīzāk nemaz neeksistētu.
Nu jau es paeju malā un lasu šo gandrīz kā detektīvromānu! Sižets aizvien vairāk samudžinās...
P.S. Bet juriss te teica, ka tas viss ir tik vienkārši, kā saprast, ka nevarēs apsēsties divās vietās lidmašīnā vai kinoteātrī! Nav vis!
tas gan bija konkrētā kontekstā. es vēl joprojām domāju, ka papildu brīdinājums par to, ka atlīdzības pieteikuma izskatīšanas laikā tiks ievēroti līguma noteikumi, pirms līguma parakstīšanas nav nepieciešams.
tāpat kā lieki ir amīšu ietekmē ieviestie brīdinājumi par suņu/kaķu nemazgāšanu veļas mašīnās vai nežāvēšanu mikroviļņu krāsnīs.
Bet lidmašīnā var apsěsties divās vietās : gribu skatu pa kreisi, pēc stundas pa labi. Tas pats kino- tuvāk, tālāk.
Vienlaicīgi nē - fiziski nav iespējams apsēsties abās vietās.
Tas atkarīgs no kermeņa apkārtmēra
Negribu lasīt visu tēmu, sākumu palasīju un tad apnika....
Vai kāds var uzrakstīt šīs tēmas kopsavilkumu?
Pats sapratu, ja apdrošinos Swed un vēl kaut kur citur tad varu saņemt dubulto kompensāciju, vai tomēr kaut ko jaucu???
Negribu lasīt visu tēmu, sākumu palasīju un tad apnika....
Vai kāds var uzrakstīt šīs tēmas kopsavilkumu?
Pats sapratu, ja apdrošinos Swed un vēl kaut kur citur tad varu saņemt dubulto kompensāciju, vai tomēr kaut ko jaucu???
Spriežot pēc kopsavilkuma tu tomēr jauc . Bet ja gribi precīzāk, tad nāksies lasīt. Ir varianti, ko daži neatzīst ....
Man liekas, ka šajā reizē tomēr izdevās nonākt līdz kopsaucējam un precīzai informācijai. Ja kāds jūt azartu, var uzrakstīt kopsavilkumu, es ielikšu tēmas sākumā.
Ziņoju rezultātus: Swedbank divu dienu laikā apstiprināja, ka ieskaitīs visu summu par cik biju čekus aizsūtījusi. BTA šodien atsūtīja, ka ieskaitīs 250 eur. Bta biju paziņojusi kādu summu Swedbank kompensēs.
Vai 250EUR ir BTA atbildības limits, vai kā viņi nonāca pie šāda cipara?
Par ciparu tiešām nemāku teikt, jo max. bija 1000 EUR, teikšu kā ir, sasūtīju visādus čekus, kas vēl bija palikuši.Varbūt tieši tas nostrādāja, ka pateicu, ka Swedbank jau ir tik un tik atmaksājusi. Uz tik daudz nemaz necerāju no BTA.
OK, tad BTA biji iesūtījusi vairāk čekus nekā Swedbankai? Mēģinu saprast, vai kopējā kompensācijas summa, ko esi saņēmusi no abiem, pārsniedz iesūtīto čeku summu vai nē.
Nepārsniedz. Tikai daļa čeku nebija pirmās nepieciešamības preces. Piem.čeks no UGG boots.
Heh, piecās lielākajās apdrošināšanas kompānijās! Brrr... papucis pa taisno no šausmenes.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/tragedija-lizuma-atklajas-jau...
Es arī šo izlasīju un iedomājos par ceļakājas diskusiju, bet redz, te jau raksts priekšā
Esmu pieprasījis apdrošināšanu par aizkavējušos bagāžu (paredzēta fiksēta summa pēc noteikumiem). Kavējās viss lidojums, ne tikai bagāža. Kad pieteicu apdrošināšanas gadījumu, tad nemeloju, kā neesmu nekādu kompensāciju saņēmis vai pieteicis. Pēc tam pieteicies arī Eiropas kompensāciju par lidojuma kavējumu. Tur man neviens neko neprasīja