protams, tikai kaut kur procesā būs jāparakstās, ka neesi saņēmusi kompensāciju no kāda cita - cita apdrošinātāja vai aviokompānijas.

Tad jau laikam, man ir jāsagaida vai man kompensē swedbank un ja nesaņemu apsrošināšanu, tad mēģināt sniegt AMEX(BTA)

Drizak sac ar AMEX (BTA) tiem nav diezko laba slava. Intereses pec redzesi ar kaadiem punktiem meginaas atrakstities. 

Šitas ir ļoti bīstams gadījums. Var apdrošināt konkrētu gadījumu tikai pie viena apdrošinātāja. Kas tā par AMEX apdrošināšanu?  Par tādu dzirdu pirmo reizi. Ja pirkums veikts ar AMEX karti un nauda paņemta, bet e-biļetes nav, tad tā ir kaut kāda tehniska kļūme un tad gan jāprasa AMEX-am. Kļūdainas transakcijas jau nav ceļojuma apdrošinātāju kompetence bet gan pakalpojuma sniedzēja un kartes izdevējbankas kompetence. Ceļojums var nemaz nesākties, ja biļete netiek izsniegta, un tad ceļojuma apdrošināšanai vairs nav jēgas, ja vien kāds no ceļotājiem nesaslimst jau pirms ceļojuma vai nenotiek kāda cita kataklizma, kuras dēļ ceļojums zaudē jēgu...

Becina, uzraksti sīkāk par savu ķibeli. No konteksta nevar saprast, vai Tev vispār ir iestājies apdrošināšanas gadījums. Nekādā gadījumā nedrīksti AMEX (BTA) vai citam apdrošinātājam teikt, ka vienu ceļojumu esi apdrošinājusi pie vairākiem apdrošinātājiem, ja tiešām tā ir bijis. BTA ceļojumu apdrošināšanai nav laba slava, ar SWED man ir divreiz pozitīva pieredze. 

Ir Amex platinum karte, kas ietver ceļojuma apdrošināšanu BTA. It kā lieta vienkārša, bet varbūt arī ne: lidojums no Rīgas uz Oslo ar Airbaltic, tālāk ar Qatar Airways uz Sidneju un tad Fidži. Oslo neatnāca bagāža, pēc nedēļas vēl nebija piegādāta Fidži un tad vienojāmies lai sūta atpakaļ uz Latviju. Jāpiebilst, ka biļetes bija atsevišķas Airbaltic un Qatar Airways.

Man ir Amex Gold (ar iekļautu aprošināšanu) PINS Mastercard, arī ar apdrošināšanu, un kādreiz bija arī MC Gold ar apdrošināšanu. Ko nu, mani liks cietumā par to?

Tad sāc ar BTA. Tas jau ir apdrošināšanas gadījums. Ja kaut kāda apdrošināšana jau ietverta kartē, tad nevajadzētu būt problēmām. Kaut kādos noteikumos lasīju, ka vienu un to pašu vismaz teorētiski nav ieteicams apdrošināt pie vairākiem apdrošinātājiem, slēdzot apdrošināšanas līgumu, jo tad apdrošināšana nav spēkā. Vismaz man kad vandāļi bija apķēpājuši namiņu ar saviem grafiti, BALTA ilgi un dikti pratināja, vai tomēr nav spēkā arī kāda cita apdrošināšana. Kaut kur netā lasīju, ka kāda dāma bija apdrošinājusi uz kredīta pirktu mājokli gan kredītdevēja bankā, gan pie cita apdrošinātāja un dzīvokļa appludināšanas gadījumā apdrošināšana tika atteikta, jo bija spēkā vienlaicīgi divi apdrošināšanas līgumi. Becina-s gadījumā nevajadzētu būt problēmām, jo par ārzemēs veiktajiem pirkumiem bagāžas nozaudēšanas gadījumā tiek prasīti pirkuma čeku oriģināli par veiktajiem pirkumiem pirmās nepieciešamības preču iegādei (vismaz SWED tā dara) un iekāpšanas karšu oriģināli. Vismaz pirkuma čeku oriģinālus būs samērā grūti izgatavot, lai iesniegtu vienlaicīgi diviem apdrošinātājiem. Ja BTA atsaka, pēc manas saprašanas pirkumu oriģinālie čeki būtu jāatgriež klientam.

Viestur, tev ir pilnīga putra izveidojusies. lūdzu, mēģini atturēties no padomu došanas, ja esi kaut ko dzirdējis pa ausu galam.

neviens tev nevar aizliegt apdrošināt vienu un to pašu risku kaut vai piecpadsmit reižu. tas noteikti nebūs pamatā atlīdzības nemaksāšanai!

tas, ko tu nepareizi nosauci par pratināšanu, noteikti bija vienkāršs jautājums, jo jebkurā standarta apdrošināšanas līgumā visdrīzāk būs punkts, ka citu apdrošinātāju maksājumi par konkrēto risku samazina potenciālo atlīdzības maksājumu. tas arī viss!

Tā saucamie apdrošināšanas speciālisti jebkuram klientam rekomendēs pirkt atsevišķi ceļojuma apdrošināšanu, pat ja tam jau ir kredītkaršu apdrošināšana. Taisnība jau viņiem būs, jo, pērkot atsevišķi, var izvēlēties tieši sev nepieciešamos riskus, bet kredītkartē kas nu ir, tas ir, un jāņem pa labu. 

Man arī liekas, ka var apdrošināt cik vietās gribi, vismaz Balta par Nelaimes gadījumu apdrošināšanu man teica, ka varu apdrošināt vairākās vietās... un pēc traumas arī apmaksāja gan Balta, gan Gjensedigne. Vienīgi šajā visā Balta vienīgā neprasīja oriģinālos čekus, bet derēja visur kopijas un tad interesējos pie citiem, visiem obligāti vajadzēja oriģinālus, tāpēc nav jēgas apdrošināt vairākās vietās (virs divām), jo oriģināls būs jānodod kādam.

nu... saņemt kompensāciju divās vietās par vienu un to pašu gan ir krāpšana.

Kā īsti ir, kāpēc? Jo saņemot kompensāciju, paraksties, ka citur neprasīsi? Ja apdrošinātāja noteikumos nav tāda punkta, tad OK?

Pieredze par "dubulto" apdrošināšanu. Viens apdrošinātājs. Nelaimes gadījumu apdrošināšana. Viena polise privātā, otra no uzņēmuma. Salauzts kauls. Loģiski, ka apdrošinātājs zin, ka ir apdrošināts divreiz, bet nekādu pretenziju nav un izmaksā pēc abām polisēm. Loģisks secinājums - var apdrošināt vairākas reizes un saņemt atlīdzību pēc visiem noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.

Man arī nav skaidrs, kāpēc saņemt atlīdzību par divām polisēm būtu krāpšana, ja par abām ir maksāts. It īpaši, ja tas attiecas uz kompensācijām par traumām, lauztiem kauliem u.tml., kas ir subjektīva lieta un atrunāta noteikumos. Ja viens apdrošinātājs ir gatavs izmaksāt, teiksim, tūkstoti, par lauztu kāju, un otrs divus, un es pie abiem esmu nopircis polisi, kāpēc gan lai es nevarētu kopā saņemt trīs tūkstošus?

Ar čekiem ir drusku slidenāk, jo te sanāktu ''uzvārīties'', bet tik un tā es neredzu problēmu pēc būtības (ja neskaita to, ka prasa čeku oriģinālus) - viens apdrošinātājs ir pārdevis man polisi, un apņēmies tajā kompensēt attiecīgos čekus, un otrs tāpat. Abi divi ir iekalkulējuši šos riskus polises cenā. Kuru no viņiem tad es apkrāpju, ja saņemu kompensāciju no abiem?

Ja viena no polisēm ir par velti (kredītkaršu) tad princips pēc būtības jau nemainās, jo realitātē jau par velti nav nekas - polises cena ir iekalkulēta kartes gada maksā un tirgotāju maksājumos no kartes transakcijām.

Ja apdrošināšanas noteikumos tāda aizlieguma nav (un apdrošināšanas veidiem kam nav tiešas kompensācijas rakstura, tādiem arī nevajadzētu būt), tad var apdrošināt cik gribi un saņemt no visiem atlīdzības. "Kompensējošām" apdrošināšanām, kuras sedz tiešos zaudējumus un neko vairāk, parasti būs šāds nosacījums, jo tas samazina riskus. Tieši tāpat kā pašrisks.

Vienīgi kā Jūs, mīlīši, rīkotos, ja būtu divas apdrošināšanas un apdrošinātājs prasītu iesniegt arī pirkumu čeku oriģinālus. Man vismaz SWED apdrošināšana iepriekšējā apdrošināšanas gadījuma reizē pirkuma čeku oriģinālus par pirkumiem Indijā (risks - aizkavējusies bagāža lidojuma laikā līdzīgi kā becina-s  gadījumā) lika nest uz SWED tuvāko filiāli. Ko tad Jūs iesniegsiet nākamajam apdrošinātājam, ja atkal prasīs čeku oriģinālus. Tajā reizē tika prasītas arī oriģinālās BOARDING PASS visiem pārlidojumiem. No Latvijas vai ES valsts, pm, TURKISH airlines BOARDING PASS var izdrukāt netā, bet, pm, atceļā, lidojot DEL-RIX, lidojumam vari tikai iereģistrēties netā, bet BOARDING PASS obligāti jāizdrukā lidostā, kā šie raksta e-pastā "FOR SECURITY REASONS". Tas pats ar Indijas vietējām aviokompānijām - šie grib redzēt Tavu maksājumu karti, ar kuru pirkta aviobiļete, un tāpēc BOARDING PASS jādrukā lidostā "FOR SECURITY REASONS" pat tad, ja Tev ir tikai rokas bagāža.

Vai kādam ir pieredze ar BTA, vai prasa oriģinālus. Pieteikuma anketā ir smalki katrs čeks jāapraksta, nezinu vai ir vērts tērēt laiku, jo oriģinālus jau Swedbanka paprasīja. Anketā ir jautājums arī par to vai ir citur vēl apdrošināšana.

Ja godīgi atbildēsi uz jautājumu "vai ir citur vēl apdrošināšana?" tad, jau apdrošinātāju savā starpā sazināsies un par vienu risku diez vai divreiz samaksās. Iekšēja balss man saka, ka ar SWED varētu būt ātrāks rezultāts un man ar SWED ir tikai pozitīvi rezultāti, bet pārskati vēlreiz abu apdrošinātāju riska segumus. Savā SWED polisē, ja tā ir izdrukāta, vajadzētu redzēt, kāda ir maksimālā summa aizkavētās bagāžas gadījumā. Es Tavā vietā laikam tomēr sāktu ar SWED. 

Nevajag aizmirst, ka visiem apdrošinātājiem ir noteikums uzreiz ziņot par apdrošināšanas gadījumu. Uzreiz neziņojot ir risks nesaņemt atlīdzību. Tā ka jebkurā gadījumā jāizvēlas viens.

Nu tā nu gluži nav. Kad man Mumbajā neatnāca lielā bagāža, par bagāžas aizkavēšanos paziņoju SWED tikai, atgriežoties Rīgā, un tik un tā saņēmu apdrošināšanas atlīdzību no SWED. SWED man abos apdrošināšanas gadījumos pētīja visu dokumentu oriģinālus, kuros redzami visi fakti par bagāžas nozušanu, pārvietošanos no punkta A uz punktu B, kavēšanās fakta apstiprinājumu, utt. Kāda gan nozīme bagāžas aizkavēšanās gadījumā ziņot uzreiz apdrošinātājam un kas no tā mainīsies? Obligāti jāziņo vismaz uzreiz pēc ierašanās LV, ja vien nav kāda ļoti nopietna ķibele, ar ko pats netiec galā ceļojuma laikā. SWED pat gaidīja vēl 2 dienas, kamēr mana Indiju bez manis izceļojusī bagāža atgriezās RIX un tikai tad izmaksāja atlīdzību, jo nebija skaidrības, vai bagāža kavējās vai nozudusi pavisam un vai TURKISH maksās par nozaudēto bagāžu, ja tā vispār neatradīsies vai nē. 

Nu jā. Atgriešanās ir cits stāsts, bet pēc pāris mēnešiem, kad pie pirmā apdrošinātāja nav kaut kad izdevies,iespējams, būs par vēlu.

Pirms iesniegšanas paprasītu, kad varēs tos saņemt atpakaļ. Ja atbilde būs "nekad", tad prasītu kāpēc un ar ko tas pamatots. Pavirši caurskatot, ne Swedbanka, ne BTA neierobežo papildus apdrošināšanu. BTA izteikti ierobežo atlīdzību ja Tev ir vairākas amex kartes, bet par citiem apdrošinātājiem (vai pat citām BTA polisēm) viņiem iebildumu nav.

Amex BTA viennozīmi neprasa čeka oriģinālus, to zinu no pieredzes, viņiem ieskanētus pietiek. izmaksā ļoti operatīvi un vispār bez kādiem jautājumiem. 

Ar SWED nav jāgaida pāris mēnešus, principiāla atbilde (jā vai nē) tiek sniegta, tiklīdz saņemti visi iesniegtie vai no filiāles pārsūtītie dokumentu oriģināli galvenajā ofisā Balasta dambī. Izmaksa parasti notiek pēc 1-3 dienām. Man gan SWED telefoniski teica, ka galvenais ir LAICĪGI paziņot telefoniski vai rakstiski par apdrošināšanas gadījumu. Dokumentu oriģinālu iesniegšanai nav paredzēts galējais termiņš.

Iesniedzu abiem. Tad ziņošu par rezultātu.

izskatās, ka juceklis ir ne tikai Viesturam. tas, ka neviens nevar aizliegt slēgt kaut vai piecpadsmit apdrošināšanas līgumu, nebūt nenozīmē, ka šādā gadījumā pienāktos piecpadsmit atlīdzību.

viena no būtiskākajām lietām aprošināšanas līgumā ir konkrētā riska maksimālā seguma norādīšana. un klients to nevar vienpusēji paaugstināt, noslēdzot vairākus identiskus līgumus. ja nepieciešams lielāks segums par, piem., standarta produktos piedāvāto, jāslēdz individuālu līgumu ar apdrošinātāju, ja tas šādu iespēju piedāvā. apdrošināšanas prēmijas tiek rēķinātas, pamatojoties uz konkrētiem datiem, un segumu/prēmiju korelācija nebūt nav lineāra.

lai pavisam vienkārši. viena riska segums polisē #1 pie apdrošinātāja a ir 300 eur, bet polisē #2 pie apdrošinātāja b - 500 eur. kopējais segums šim klientam ir nevis 800 eur (kā, šķiet, gribētu daļa šīs diskusijas dalībnieku), bet gan 500 eur. atlīdzības pieteikumus, protams, drīkst iesniegt abiem apdrošinātājiem, bet ja a izmaksās savus 300 eur, b maksās tikai starpību starp 500 (savu limitu) un a izmaksāto (un otrādāk arī, protams).

krāpšana, par ko te bija vairāki jautājumi, nav atlīdzības pieprasīšana no vairākiem apdrošinātājiem, ja ir vairākas polises. krāpšana ir to - apdrošinātāju - neinformēšana par to, ka ir vairāki atlīdzības pieteikumi un/vai izmaksas.

kā jau iepriekš minēju, gandrīz visos tipveida apdrošināšanas līgumos ir standarta noteikums, ka klienta pienākums ir apdrošinātāju informēt par visām ar apdrošināšanas gadījumu saņemtām maksām (kas, protams, sevī ietver kompensācijas, atlīdzības un jebkuras citas maksas). nezinu, kā ir pašlaik, bet vismaz līdz pagājušās dekādes vidum apdrošinātāju krāpšana bija krimināli sodāma.

konkrēti šajā gadījumā, ja meitene savos pieteikumos nenorādīja, ka iesniegusi vairākus atlīdzības pieteikumus, viņa ir apzināti krāpusi apdrošinātājus, kas ne tikai var kļūt par pamatojumu atlīdzības izmaksas atteikumam, ja apdrošinātājs to uzzina, bet arī krimināllietas ierosināšanai (ja nekas likumos nav mainījies).

ak, jā, viens izņēmums iepriekš minētajam (par individuālo segumu nesummēšanu) varētu būt situācija, kad ir vairāki apdrošinājuma ņēmēji, bet viens apdrošinātais objekts/subjekts. šādā gadījumā ir iespējama segumu summēšana, ja viena no polisēm to tieši (explicitly) pieļauj.

tas varētu būt bijis pamatā Edžus minētajam piemēram, kaut gan daudz ticamāk, ka izmaksāts par dažādiem riskiem - korporatīvo polišu risku segums gandrīz vienmēr ir daudzkārt plašāks par individuālo polišu sniegto.

Ja ir tā kā raksta juriss, tad tā ir apdrošināšanas ņēmēju, nevis apdrošinātāju, krāpšana - gadījumos, kad kāds tiešām iegādājas vairākas polises, jo jo tā nav nekādas jēgas. Tāpēc jautājums par vēl kādas polises esamību būtu jāprasa līguma slēgšanas brīdī, nevis tad, kad pienācis laiks izmaksai. Un pozitīvas atbildes gadījumā klientam jāmaksā tikai par vienu polisi.

Principā jau, kur aitas, tur cirpēji, un vienmēr var teikt, ka pats vainīgs, ka pirki divas polises, bet es te saskatu zināmu juridisku kāzusu - klients samaksā naudu , nopērk polisi, bet pakalpojumu - apdrošināšanas izmaksu - nesaņem (saņem tikai no viena no apdrošinātājiem).

tā nav nekāda pircēju krāpšana. ir cilvēki, kas pērk kāpostus, kas maksā 1 eur/kg, ir tādi, kas pērk tos, kas maksā 10 eur/kg. neviens no viņiem nav apkrāpts - abi ir brīvprātīgi maksājuši to, ko paši izvēlējušies. vai arī cits piemērs - tu gribi nopirkt vienu bateriju, bet veikalā ir tikai komplekti ar min. 5. tā nav nekāda krāpšana: negribi pārmaksāt - nepērc. tas tā, vispārīgi.

ja runājam par apdrošināšanu konkrēti:

1) ja tev vajag lielāku konkrēta riska segumu, tev ir jāslēdz individuālu līgumu. tad apdrošinātājs korekti aprēķinās, vai viņš vispār gatavs šādu risku uzņemties un cik tas viņam izmaksās. un attiecīgi pārdos tev. iespēja, ka apdrošinātājs kādu risku uzņemties nemaz nevar/negrib, ir visnotaļ reāla. un būtu absurdi, ja klients vienpusēji to apdrošinātājam varētu uzspiest pret tā gribu, nopērkot vairākas tipveida polises.

2) jēga no vairākām tipveida polisēm var būt, ja runājam par dažādiem riskiem. Juris jau savukārt šeit aprakstīja tādu piemēru. detalizāciju neatceros, bet vispārināti varētu būt šādi:

ir polise a (apdr. #1) ar maksimālās atlīdzības ierobežojumu 2000 eur (kopējo). un polise b (apdr. #2) ar kopējo limitu 3000 eur. slēpotājs lauž kāju kalnos, kā rezultātā rodas šādas izmaksas: 2200 eur helikoptera evakuācija un 2700 eur maksa par uzturēšanos slimnīcā. šajā gadījumā ir pilnīgi iespējamams, ka ne apdr. #1, ne apdr. #2 nav iebildumu, ja šo vienu faktisko nelaimes gadījumu [nosacīti] sašķeļ divos apdrošināšanas gadījumos, katram atlīdzību maksājot no savas polises.