Vai var prasīt kompensāciju vienlaikus no diviem apdrošinātājiem?
heh, radās vēl labāks piemērs, lai paskaidrotu, kādēļ tā nav krāpniecība:
tas, ka tu veikalā vari nopirkt sev nederīga izmēra apģērbu/apavus nebūt nenozīmē, ka veikals krāpjas. pirkšanas brīdī veikals tev negarantē, ka prece derēs tev. veikals garantē, ka prece pildīs savu funkciju, kā iepriekš aprakstīts/noteikts. tieši tāpat ir ar apdrošināšanas līgumiem.
lai pavisam vienkārši. viena riska segums polisē #1 pie apdrošinātāja a ir 300 eur, bet polisē #2 pie apdrošinātāja b - 500 eur. kopējais segums šim klientam ir nevis 800 eur (kā, šķiet, gribētu daļa šīs diskusijas dalībnieku), bet gan 500 eur. atlīdzības pieteikumus, protams, drīkst iesniegt abiem apdrošinātājiem, bet ja a izmaksās savus 300 eur, b maksās tikai starpību starp 500 (savu limitu) un a izmaksāto (un otrādāk arī, protams).
Pamatojoties uz ko?
uz līgumiem. ko gan citu varētu izmantot pamatojumam?
Nu man tāds princips liekas ļoti dīvains un pretrunā ar jebko citu pasaulē, tādēļ jautāju. Ja es samaksāju par diviem datoriem dažādiem pārdevējiem, es saņemu divus datorus. Ja es samaksāju par divām masāžām divām masierēm, es saņemu divas masāžas (nevis otrā pasaka, ka pirmā mani jau izmasēja, paņem manu naudu un atvadās). Ja valsts garantētais noguldījums ir 100 000 EUR, es noguldu savu naudu divās bankās, un bankrotu gadījumā saņemu atpakaļ 200 000. Vienīgā analoģija, ko varu iedomāties, ir poligāmijas aizliegums, bet tas nav laulību līguma dēļ, tas ir likuma dēļ. 
Citos gadījumos man grūti saprast, kādā sakarā manas attiecības ar vienu pakalpojuma sniedzēju var būt atkarīgas no trešās puses, un ar kādām tiesībām viens vispār bāž degunu manās attiecībās ar otru.
Katram no mums kaut ko ir grūti iedomāties un aptvert, tāpēc jau eksistē līgums, kurā viss neaptveramais melns uz balta uzrakstīts. Cik saprotu, mēs tagad no faktiem, kā tieši ir un kā nav un kurus izskaidroja Juriss, esam pārgājuši uz ētiska rakstura pārspriedumiem? Ja tā, tad es atļaušos bilst, ka nekā nesodāma apdrošinātāju ieviestajos spēles noteikumos neredzu.
Tad man jautājums juriss šis viss attiecās uz ceļojuma apdrošināšanu vai uz visām apdrošināšanām? Jo kā jau minēju man reāls piemērs ar Nelaimes gadījumu apdrošināšanu + sports, tad sarāvu krusteniskās saites un bija viena apdrošināšana, visu samaksāja tikai čekiem limits bija 500 €(kuru diemžēl paaugstināt nevar) ar kuru tomēr šim visam bija par īsu un daļu tad pats maksāju. Tā kā pēc šādām operācijām liela iespēja atkal notraumēties ,tad mēģināju sameklēt ar labākiem limitiem, protams kā beidzās līgums ar Baltu tad viņi piedāvāju jaunu,bet mani neapmierināja limiti, viņi teica ka limitus nevar paaugstināt,bet slēgt ar citām kompānijām papildus arī nav problēmas. Biju noslēdzis ar divām kompānijām, protams bija nepieciešama vēl viena operācija + profilakse un abas kompānijas izmaksāja visu max. limitus čekiem un vēl visu par traumu...es pats pat pateicu ,ka man ir citur arī apdrošināts, tad man atbildēja ka viņi apmaksā visu kā līgumā un ko esi parakstījis ar citiem, viņus neinteresē un viņi nemaz nedrīkstos izpaust līguma nosacījumus.
Tad man baigi paveicās ar speciālistiem vai tomēr tie ir divi atsevišķi līgumi un viņiem jāpilda noteiktie limiti savos līgumos, nevis skatās pie kura ir lielākais limits?
Katram no mums kaut ko ir grūti iedomāties un aptvert, tāpēc jau eksistē līgums, kurā viss neaptveramais melns uz balta uzrakstīts. Cik saprotu, mēs tagad no faktiem, kā tieši ir un kā nav un kurus izskaidroja Juriss, esam pārgājuši uz ētiska rakstura pārspriedumiem?
Labi, manu jautājumu "Pamatojoties uz ko?" juriss var interpretēt arī tā — kur tas ir "melns uz balta" uzrakstīts? Atzīšos, ka visu pa burtam neizlasīju, meklēju uz dažādiem atslēgvārdiem, bet nemācēju atrast neko, kas atbilstu juriss teiktajam — Ceļojuma apdrošināšanas noteikumi - ib.swedbank.lv
P.S. Nav runa par nespēju iedomāties, ir runa par neloģiskumu. Ja Tev cilvēks pateiktu, ka LMT rēķina neapmaksāšanas gadījumā jāziedo savs pirmdzimtais, Tev nerastos ne mazākās aizdomas, ka tas ir nedaudz dīvaini?
No likuma par apdrošināšanas līgumu:
"35.pants. Kompensācijas princips
Apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā zaudējumus atlīdzina pēc kompensācijas principa. Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošinātajam apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus."
No šī arī izriet, ka gadījumos, kad apdrošināšana kompensē zaudējumus, kā ir arī ceļojumu apdrošināšanā, atlīdzība nevar būt lielāka par zaudējumu. Tātad, ja viens jau ir izmaksājis un visu zaudējumu nolīdzinājis, otram prasīt to pašu būs pretēji likumam. Ja viens kompensē tikai daļu, tad otru daļu var prasīt no otra apdrošinātāja.
lasam tālāk:
37.pants. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksu sadalījums, ja ir vairāki apdrošināšanas līgumi
(1) Ja viens un tas pats apdrošinātais objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem vienā un tajā pašā apdrošināšanas veidā ir apdrošināts pie vairākiem apdrošinātājiem, katrs apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību proporcionāli katrā apdrošināšanas līgumā noteiktajai apdrošinājuma summai.
[..]
(3) Neviens no apdrošinātājiem nevar izmantot citu apdrošināšanas līgumu esamību kā pamatojumu apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pilnīgai vai daļējai noraidīšanai, izņemot krāpšanas gadījumus.
(4) Apdrošinātāji var vienoties par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas citādu kārtību, ja tam piekrīt apdrošinātais.
Tātad, ja prasa zaudējumu atlīdzību un neinformē par otru polisi, saņemot pilnu kompensāciju no abiem, tas neatbilst likumam un var rezultēties vismaz prasībā no apdrošinātāja atmaksāt izmaksāto atlīdzību.
Citādi būs veselības apdrošināšanā attiecībā uz tām summām, kas iet kā morālā kompensācija nevis tiešie med. izdevumi. Tā nebūs zaudējumu kompensācija attiecīgi šis var summēties
Nu nez,tad man laikam bija īpašs gadījums un varbūt Nelaimes gadījumu apdrošināšanai ir kas savādāk,jo abas kompānijas izmaksāja % par notikušo traumu un visus čekus kurus iesniedzu (vieniem kopijas otriem orģinālus) par vienu un to pašu gadījumu + vēl pajautāja vai nevajagot kaut kādu špargalku un kopijas priekš VID, kur laikam vēl kaut ko varēja dabūt.
attiecībā uz zaudējumiem personu apdrošināšanā, līgumā var vienoties nepiemērot kompensācijas principu. Varbūt runcels23 bija šis variants.
35. un 37. panti un visa sadaļa, kurā tie ir, neattiecās uz personu apdrošināšanu, ja kas. Tas izskaidro runcels23 pieredzi. Man joprojām neskaidrs jautājums par limitu sumēšanu, būs jālasa sīkāk.
Tad skaidrs, baigi jau smalki tos līguma punktus nelasu,tāpēc radās neskaidrība.
35. un 37. panti un visa sadaļa, kurā tie ir, neattiecās uz personu apdrošināšanu, ja kas. Tas izskaidro runcels23 pieredzi. Man joprojām neskaidrs jautājums par limitu sumēšanu, būs jālasa sīkāk.
Nav gluži taisnība:
53.p.
(3) Personu apdrošināšanā, izņemot dzīvības apdrošināšanu, līgumslēdzējas puses apdrošināšanas līgumā var vienoties par kompensācijas principa piemērošanu apdrošināšanas atlīdzības izmaksā. Šādā gadījumā jāievēro šā likuma 35., 36., 37., 38., 39., 40. un 43.panta normas.
Nu man tāds princips liekas ļoti dīvains un pretrunā ar jebko citu pasaulē, tādēļ jautāju. Ja es samaksāju par diviem datoriem dažādiem pārdevējiem, es saņemu divus datorus. Ja es samaksāju par divām masāžam divām masierēm, es saņemu divas masāžās (nevis otrā pasaka, ka pirmā mani jau izmasēju, paņem manu naudu un atvadās). Ja valsts garantētais noguldījums ir 100 000 EUR, es noguldu savu naudu divās bankās, un bankrotu gadījumā saņemu atpakaļ 200 000. Vienīgā analoģija, ko varu iedomāties, ir poligāmijas aizliegums, bet tas nav laulību līguma dēļ, tas ir likuma dēļ. Citos gadījumos man grūti saprast, kādā sakarā manas attiecības ar vienu pakalpojuma sniedzēju var būt atkarīgas no trešās puses, un ar kādām tiesībām viens vispār bāž degunu manās attiecībās ar otru.
man, savukārt, nav izprotama tava svētulīgā šausmināšanās par tieši šo ierobežojumu. vai tāpat darīsi, kad aviokompānija tev neļaus sēdēt biznesa klasē ar divām ekonomiskās klases biļetēm? vai operā izmetīs no 100 eur vietas ar divām 20 eur biļetēm? vai restorānā atteiksies liet glāzē dom perignon, ja nopirksi divas glāzes rīgas šampanieša?
un ja par tiesību un/vai trešo pušu attiecību ierobežošanu. apdrošināšanas līgumi ierobežo ārkārtīgi daudz dažādu tiesību: tu nedrīksti atzīt/neatzīt savu vainu bez apdrošinātāja piekrišanas, vienoties par zaudējumus samazinošām darbībām, vērsties tiesā pret vainīgo pusi utt.
tieši tāpat dažādas tavas tiesības ierobežo ārkārtīgi daudzi preču/pakalpojumu līgumi, kas nekādi nav saistīti ar apdrošināšanu. visu šo līgumu noslēgšanas brīdī tu pats brīvprātīgi izvērtē ieguvumus un zaudējumus, apdrošināšana nav nekāds izņēmums.
Tad man jautājums juriss šis viss attiecās uz ceļojuma apdrošināšanu vai uz visām apdrošināšanām?
princips ir pamatā visiem apdrošināšanas veidiem. nosacīti varētu teikt, ka vairāk izplatīts riska apdrošināšanā, bet uzkrājošajā - mazāk, bet īsti korekti tas nebūs. vislabāk ir vienmēr lasīt konkrēto līgumu. ja apdrošinātājs ļaus summēt limitus, tas noteikti būs līgumā atrunāts.
grūti viennozīmīgi pateikt, kas tieši bija par iemeslu šādam tavam rezultātam. varbūt bija nestandarta līgumi, kas iekļauj punktus par limitu summēšanu. varbūt katra slimnīcā pavadītā diena tika interpretēta kā atsevišķs apdrošināšanas gadījums (nespēju gan iedomāties, kā varētu sašķelt operācijas izmaksas, tās parasti ir vienā rēķinā). varbūt speciālisti kļūdījās.
iespēju ir daudz, bet izklausās pēc nestandarta līgumiem, jo normāla prakse ir pastāvošas hroniskas kaites izkļaut no nelaimes gadījumu apdrošināšanas segumiem.
P.S. Nav runa par nespēju iedomāties, ir runa par neloģiskumu. Ja Tev cilvēks pateiktu, ka LMT rēķina neapmaksāšanas gadījumā jāziedo savs pirmdzimtais, Tev nerastos ne mazākās aizdomas, ka tas ir nedaudz dīvaini?
salīdzinājums ar pirmdzimto šeit nekādi nav piemērojams.
bet runājot par neloģiskumu, man ārkārtīgi neloģiska šķiet tava nostāja, ka tev nez kādēļ ir jāvar vienpusēji uzspiest savus sadarbības noteikumus apdrošināšanas kompānijai pret tās gribu un/vai interesēm, liekot tai potenciāli ciest zaudējumus, pārkāpt likumus/līgumus ar citiem sadarbības partneriem, akcionāru definētos mērķus utt.
Nu man tāds princips liekas ļoti dīvains un pretrunā ar jebko citu pasaulē, tādēļ jautāju. Ja es samaksāju par diviem datoriem dažādiem pārdevējiem, es saņemu divus datorus. Ja es samaksāju par divām masāžam divām masierēm, es saņemu divas masāžās (nevis otrā pasaka, ka pirmā mani jau izmasēju, paņem manu naudu un atvadās). Ja valsts garantētais noguldījums ir 100 000 EUR, es noguldu savu naudu divās bankās, un bankrotu gadījumā saņemu atpakaļ 200 000. Vienīgā analoģija, ko varu iedomāties, ir poligāmijas aizliegums, bet tas nav laulību līguma dēļ, tas ir likuma dēļ. Citos gadījumos man grūti saprast, kādā sakarā manas attiecības ar vienu pakalpojuma sniedzēju var būt atkarīgas no trešās puses, un ar kādām tiesībām viens vispār bāž degunu manās attiecībās ar otru.
Es samaksāju par 2 kuponiem matu griešanai, bet otrā frizētava - maitas, tikai piepucēja pirmās frizētavas nogriezto, nevis pieaudzēja klāt garus un nogrieza vēlreiz
Kādā patērētāju aizsardzībā man griezties, lai šo netaisnību kompensētu?
Nu, ja jau šī norma ir iestrādāta pat likumā, tad jātic vien būs. Lai gan primārais iemesls droši vien ir apdrošinātāju mūžīgā vēlme nemaksāt, kad vien iespējams, tas varētu arī būt saistīts ar krāpniecības gadījumu samazināšanu / izskaušanu. Piemēram, pasažieris var pamanīties speciāli ''pazaudēt'' bagāžu, sapirkties visādas mantas un pieprasīt apmaksāt čekus. Lai arī tā, protams, var krāpt vienu apdrošinātāju, vairāku polišu gadījumā jau var tikt pie nesliktas peļņas, ne tikai jaunām šmotkām, un tas varētu būt papildus kārdinājums. Līdzīgi arī ar citiem apdrošināšanas veidiem.
Juriss, Tavi salīdzinājumi ar operu, šampanieti un lidmašīnu gan ir vēl nekorektāki par Jura - ar pirmdzimto. Apdrošināšanas gadījumā ne no viena apdrošinātāja netiek prasīts sniegt pretī lielākas vērtības pakalpojumu, nekā apmaksāts, pērkot polisi. Tas, ka apdrošinātāji to interpretē kā neatļautu limitu paaugstināšanu, bla, bla, bla, ir tīri spekulatīvs paziņojums, kādus katra finanšu institūcija var sacept pēc savas vajadzības. Loģiskas pretrunas, kā Tavos piemēros, te nav. Bet ja jau likums neatļauj, tad neatļauj, tikai tad klientu vajadzētu vienmēr par to brīdināt, pērkot polisi.
Manuprāt, čeku iesniegšana diviem apdrošinātājiem būtu pielīdzināma šādam piemēram:
Tev kāds atdod parādu, bet tam nav rakstiska apliecinājuma. Parāds faktiski ir atdots, bet tā kā situācija ļauj, tu sūdzi cilvēku tiesā un prasi un saņem parāda atmaksu vēlreiz.
Ja reiz ir polise paredz, ka nosegs Tev radušos zaudējumus, tad prasīt tos divreiz nav korekti. Jo kolīdz viens apdrošinātājs Tev tos čekus kompensē, zaudējumu vairs nav un otrreizēja atprečošana jau ir netaisna iedzīvošanās..
Juriss, Tavi salīdzinājumi ar operu, šampanieti un lidmašīnu gan ir vēl nekorektāki par Jura - ar pirmdzimto. Apdrošināšanas gadījumā ne no viena apdrošinātāja netiek prasīts sniegt pretī lielākas vērtības pakalpojumu, nekā apmaksāts, pērkot polisi. Tas, ka apdrošinātāji to interpretē kā neatļautu limitu paaugstināšanu, bla, bla, bla, ir tīri spekulatīvs paziņojums, kādus katra finanšu institūcija var sacept pēc savas vajadzības. Loģiskas pretrunas, kā Tavos piemēros, te nav. Bet ja jau likums neatļauj, tad neatļauj, tikai tad klientu vajadzētu vienmēr par to brīdināt, pērkot polisi.
nē, mani salīdzinājumi bija tieši vietā. tas, ka tu esi nepamatoti izdomājis, ka pastāv lineāra korelācija starp prēmijas un atlīdzību apmēriem, nebūt nenozīmē, ka tā tiešām ir. un limitu palielināšana nav saistīta ne ar kādiem spekulatīviem paziņojumiem (lai ko tas arī nenozīmētu), tā ir saistīta ar visnotaļ konkrētām izmaksām. kas nereti ne tikai daudzkārt pārsniedz iekasētās prēmijas apmēru, bet var pat tieši apdraudēt apdrošinātāju biznesu #48 uzskaitītajos gadījumos.
Manuprāt, čeku iesniegšana diviem apdrošinātājiem būtu pielīdzināma šādam piemēram:
Tev kāds atdod parādu, bet tam nav rakstiska apliecinājuma. Parāds faktiski ir atdots, bet tā kā situācija ļauj, tu sūdzi cilvēku tiesā un prasi un saņem parāda atmaksu vēlreiz.
Es vēlreiz atkārtoju - ja jau likums tā nosaka, tad tā tam arī būt, bet kāpēc visu laiku minēt absurdus salīdzinājumus - vai tiešām Tu nesaskati atšķirību - parāds ir izsniegts tikai vienreiz, bet par polisēm ir maksāts divas reizes! Ja likums nosaka, ka otrais nedrīkst izmaksāt atlīdzību, tad arī naudu nedrīkstēja ņemt!
Manuprāt, čeku iesniegšana diviem apdrošinātājiem būtu pielīdzināma šādam piemēram:
Andri, varbūt mēģini turpmāk izteikties nedaudz precīzāk, te jau tā tēmā par daudz neprecizitāšu. kā jau iepriekš izrunāts (arī pats to esi minējis), dokumentus/atlīdzības pieteikumus drīkst un vajag iesniegt kaut vai piecpadsmit apdrošinātājiem. nedrīkst no tiem slēpt faktu, ka tie nav vienīgie.
Es vēlreiz atkārtoju - ja jau likums tā nosaka, tad tā tam arī būt, bet kāpēc visu laiku minēt absurdus salīdzinājumus - vai tiešām Tu nesaskati atšķirību - parāds ir izsniegts tikai vienreiz, bet par polisēm ir maksāts divas reizes! Ja likums nosaka, ka otrais nedrīkst izmaksāt atlīdzību, tad arī naudu nedrīkstēja ņemt!
kas tās par muļķībām?!
pirmkārt, tev ir skaidri norādīts, ka var būt pamatoti iemesli pirkt vairākas līdzīgas/identiskas polises.
otrkārt, vai tas, ka tu fiziski nevari sēdēt divos lidmašīnas krēslos, tagad nozīmēs, ka tev nedrīkst pārdot divas biļetes?! pats taču saproti, ka šis apgalvojums ir absurds, vai ne?
Manuprāt, čeku iesniegšana diviem apdrošinātājiem būtu pielīdzināma šādam piemēram:
Tev kāds atdod parādu, bet tam nav rakstiska apliecinājuma. Parāds faktiski ir atdots, bet tā kā situācija ļauj, tu sūdzi cilvēku tiesā un prasi un saņem parāda atmaksu vēlreiz.
Es vēlreiz atkārtoju - ja jau likums tā nosaka, tad tā tam arī būt, bet kāpēc visu laiku minēt absurdus salīdzinājumus - vai tiešām Tu nesaskati atšķirību - parāds ir izsniegts tikai vienreiz, bet par polisēm ir maksāts divas reizes! Ja likums nosaka, ka otrais nedrīkst izmaksāt atlīdzību, tad arī naudu nedrīkstēja ņemt!
Bet zaudējumi taču arī ir tikai vienu reizi..
likumā to aizliegt nevar, citādi rastos situācija, kad tev nevar būt vairāk kā 1 kredītkarte, piemēram.. turklāt - apdrošinātie riski atšķiras bieži vien
nē, mani salīdzinājumi bija tieši vietā. tas, ka tu esi nepamatoti izdomājis, ka pastāv lineāra korelācija starp prēmijas un atlīdzību apmēriem, nebūt nenozīmē, ka tā tiešām ir. un limitu palielināšana nav saistīta ne ar kādiem spekulatīviem paziņojumiem (lai ko tas arī nenozīmētu), tā ir saistīta ar visnotaļ konkrētām izmaksām. kas nereti ne tikai daudzkārt pārsniedz iekasētās prēmijas apmēru, bet var pat tieši apdraudēt apdrošinātāju biznesu #48 uzskaitītajos gadījumos.
Vēlreiz atkārtošos, es runāju par veselā saprāta loģiku, nevis akcionāru vēlmēm, biznesa plāniem un vēlmēm optimizēt (ne)izmaksas. Ja visi apdrošinājuma ņēmēji būtu godīgi, tad pie labākās gribas es nespēju saskatīt apdraudējumu apdrošinātāju biznesam jo katram būtu jāizmaksā tikai tas, ko viņš jau ir iekalkulējis polises cenā. Tāpēc pieņemu, ka vienīgais korektais skaidrojums šādam aizliegumam būtu potenciāls krāpšanās gadījumu pieaugums - tas gan var apdraudēt biznesu. Bet klientu vienalga vajadzētu brīdināt pirms polises pirkšanas.
Manuprāt, čeku iesniegšana diviem apdrošinātājiem būtu pielīdzināma šādam piemēram:
Andri, varbūt mēģini turpmāk izteikties nedaudz precīzāk, te jau tā tēmā par daudz neprecizitāšu. kā jau iepriekš izrunāts (arī pats to esi minējis), dokumentus/atlīdzības pieteikumus drīkst un vajag iesniegt kaut vai piecpadsmit apdrošinātājiem. nedrīkst no tiem slēpt faktu, ka tie nav vienīgie.
Ok, piekrītu, nevis čeku iesniegšana pati par sevi, bet dubulta zaudējumu atlīdzības saņemšana, piemēram, par jaunnopirktu avio biļeti..
I
V[..]. Bet klientu vienalga vajadzētu brīdināt pirms polises pirkšanas.
Man piemēram Nordea kredītkartes AIG saka tā: Apdrošinātajam ir tiesības saņemt atlīdzību tikai vienu reizi, pat ja viņam/viņai ir vairākas kartes, kurās arī ir iekļauta ceļojumu apdrošināšana.
Manuprāt, pietiekami skaidri norādīts
Vēlreiz atkārtošos, es runāju par veselā saprāta loģiku, nevis akcionāru vēlmēm, biznesa plāniem un vēlmēm optimizēt (ne)izmaksas. Ja visi apdrošinājuma ņēmēji būtu godīgi, tad pie labākās gribas es nespēju saskatīt apdraudējumu apdrošinātāju biznesam jo katram būtu jāizmaksā tikai tas, ko viņš jau ir iekalkulējis polises cenā. Tāpēc pieņemu, ka vienīgais korektais skaidrojums šādam aizliegumam būtu potenciāls krāpšanās gadījumu pieaugums - tas gan var apdraudēt biznesu. Bet klientu vienalga vajadzētu brīdināt pirms polises pirkšanas.
piedod, bet taviem absurdajiem apgalvojumiem ar 'veselo saprātu' vai loģiku nav nekāda sakara. apdrošināšana ir bizness, neatkarīgi no tā, vai tas tev patīk vai nē. bizness, kura būtību tu, šķiet, neizproti. jo 'polises cenā iekalkulētās izmaksas' ir nulle, ja tā strikti ņem (ja runa ir par atlīdzību). izmaksas apdrošinātājam, savukārt, nekad nav vienādas ar nulli, jo jebkurš noslēgts līgums tam rada dažādus izdevumus: sākot no administratīviem tēriņiem un beidzot ar uzkrājumiem.