Vai booking.com ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli tirgū
Es īsti neredzu jēgu diskusijai, kur viena puse aktīvi cenšas nesaprast otru, pretēji savām labākajām interesēm. (Tāds vismaz man iespaids rodas; ja tas ir maldīgs — atvainojos.) Es labprāt dalos ar informāciju, ja kādu tas interesē. Bet ar varu kādu ceļot izdevīgāk netaisos spiest. 
Tikmēr zahuj ar dažām palikšanām Accor viesnīcās nopelna nevis 75 punktus, bet 10 000, Buicis dzīvo Jaunzēlandē viesnīcā, kas citādi maksātu $300, es kādā Eiropas pilsētā statusa dēļ bez problēmām iečekojos ātrāk un izčekojos vēlāk, kopsummā numurs ir manā rīcībā 35 stundas, maksājot par vienu nakti…
Tu domā, ka no lojalitātes programmas īsti negūsi labumu — OK, katram savs. Bet no viena cilvēka ir garš ceļš ejams līdz "punkti un statusi lielākajai daļai tomēr mūsdienās nav aktuāli". Ja nemaldos (šobrīd nevaru atrast referenci, bet pirms pāris gadiem lasīju pētījumu), piemēram Marriott viesnīcās 60% viesu ir viņu lojalitātes programmas dalībnieki.
piedod, Juri, bet tu pats šobrīd nedaudz liekuļo un atsakies uzklausīt puiša teikto. viņš taču nenoliedz, ka atsevišķiem indivīdiem ar konkrētu ceļošanas profilu lojalitātes programmas ir izdevīgas. viņš saka, ka tā nav vairākumam. kas ir absolūta taisnība. kaut vai tikai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka lojalitātes programmas visām kompānijām, kurām tās veido daudz maz nozīmīgu biznesa daļu, ir peļņas centri, un tām vienkārši nav iespējams veidot piedāvājumus, kas izdevīgi lielākajai daļai klientu (kas nozīmētu strādāšanu ar zaudējumiem).
izskatīsim konrēti tavus piemērus *.
1) tev ir statuss lojalitātes programmā x (pieņemu, ka runa piemērā ir par konkrētu programmu), kura priekšrocības neviens nenoliedz. taču lai tagad kāds sāktu no nulles un iegūtu pielīdzināmu statusu, ar standarta noteikumiem viņam šajā ķēdē būtu jāapmetas vismaz 75 naktis kalendārā gada laikā. jā, ik pa laikam ir dažādi fast track piedāvājumi, taču pēdējā laikā neesmu redzējis nevienu, kas to ļautu izdarīt ar mazāk par 20 nakšu skaitu (vai pielīdzināmiem noteikumiem).
2) par 10k punktu pelnīšanu accorā. cik esmu pamanījis, šādas akcijas tur ir ~ reizi trijos gados. vienreizējas, ne regulāras. regulāri ir iespējams nopelnīt papildu bonusus, kas ir daudz, daudz mazāki par minētajiem 10k punktu. vidēji - pārsimt punktu robežās.
3) buicis nu nekādi nevar tikt klasificēts par vidusmēra ceļotāju, ņemot vērā, ka viņam punktu krāšana/izdevību meklēšana ir dzīvesveids. viņš ir gatavs stundām ilgi regulāri meklēt trikotos lidojumus pat, ja pats tos nelido. tas savā ziņā ir pielīdzināmi fanātismam (labā nozīmē), taču ir absurdi sagaidīt, ka tā rīkosies liela daļa (vai lielākā) daļa ceļotāju. tā ir ārkārtīgi šaura (mazskaitlīga) niša.
4) šādu nišu un piemēru pasaulē ir pietiekami daudz (varbūt pāris miljonu) absolūtos skaitļos. nenoliedzami ir cilvēki, kas visu laiku ceļo 'par brīvu' ar lielu komfortu. taču viņiem tas ir darbs, ne hobijs. viņi blogo/raksta grāmatas/sadarbojas ar kredītkaršu kompānijām (visādi points guy u. tml.) utt. un relatīvos izmēros tā ir un vienmēr būs ārkārtīgi maza niša (šaubos, vai jebkad pārsniegs 1%).
Bet tā taču ir ābeces patiesība, ka lojalitātes programmas kļust īpaši svarīgākas tieši tad, kad piedāvājumu ir daudz un konkurence citādi liela. Tas ir veids, kā diferencēt savu pakalpojumu. Līdz ar to mūsdienās, kad ir risinājumu pārpilnība, lojalitātes programmu nozīme tieši pieaug, nevis samazinās. Ja katru mēnesi citai avisabiedrībai ir kļūda par 200-300 EUR tālajiem lidojumiem, visas izdevības tāpat neizmantosi, loģiski ir kā piemēram infests dara izvēlēties tikai oneworld aviosabiedrības…
kā jau minēju, loj. prog. ir peļņas centri (vismaz kompānijās, kur tās jau ir kļuvušas par nozīmīgu biznesa sastāvdaļu). tā tas grāmatvediski ir, un neko tur nevar padarīt. un tieši tādēļ standarta patērētājam ir izdevīgāk tās pilnībā ignorēt. un netērēt laiku, naudu un/vai citus resursus, lai nodrošinātu iespēju šīm kompānijām palielināt savu peļņu uz pseidolojalitātes rēķina. kas arī ir vienīgais, ko bigbigt centās pateikt.
pašas kompānijas nepārtraukti to pierāda praksē. devalvējot jūdzes/punktus, ieviešot papildu ierobežojumus un citādi apgrūtinot to atprečošanu, ieviešot/samazinot punktu dzēšanas termiņus utt. jo tām vienkārši nav citas izvēles šobrīd spēkā esošo grāmatvedisko standartu dēļ. kuri mainīti tuvākā laikā noteikti netiks, kas situāciju turpmāk tikai un vienīgi pasliktinās (neseno izmaiņu dēļ), kas ir tieši pretēji tevis teiktajam par nozīmes palielināšanos (ja vien ar to nebiji domājis nozīmi kompāniju bilancēs, tā noteikti pieaugs).
* - visi citētie skaitļi, protams, ir subjektīvi. taču tajā pašā laikā arī simptomātiski - kaut arī esmu nonācis pie secinājuma, ka man šīs programmas lielākoties izdevīgas nav, tēma man ir interesanta, un ieguldītā laika/darba apjoms gandrīz noteikti ir virs vidējā.
Runājot par viesnīcu lojalitātes programmām, tomēr ir svarīgi, cik bieži ceļo un cik pavada laiku katrā ceļojumā. Ja ir liela ceļošanas intensitāte, kas tiek kombinēta ar kaķu kontu veidošanu, sekošanu līdzi akcijām, tad tā viesnīcu lojalitātes punktu padarīšana varētu būt tiešām izdevīga. Pretējā gadījumā, ja ceļošana nav tik intensīva un ceļojumu galamērķi netiek pakārtoti viesnīcām, tad viesnīcu lojalitātes programmas, manuprāt, ir nevērtīgas.
Vienu brīdi es pat biju gatavs "ieskrieties" šajā jomā, bet uzzinot, ka IHG punkti tagad arī dzēšas, tad viss entuziasms noplaka. Bet nu mums ir piemēri, kuriem viesnīcu lojalitātes programmas dod savu atdevi. Jautājums, cik nopietni tam visam pieiet.
Runājot par booking, esmu izmantojis gan viesnīcu tiešo rezervāciju (kad vajadzīgs īpašs numurs, piemēram), iegādājies booking, kā arī citās rezervēšanas sistēmās. Pēdējā laikā izvēlos galvenokārt booking, jo mani vairāk apmierina lapas lietojamība, salīdzinot ar citām lapām. Tika arī pieminēts, ka informācija par katru viesnīcu arī ir ērti kategorizēta un aprakstīta.
Man jo es vecāks palieku, jo svarīgāks paliek vēl viens faktors kas liek man nosliekties par labu kādam viesnīcas tīklam. Un līdz ar to arī viņu lojalitātes programmai. Tas ir diezgan garantētais komforta līmenis, ko saņemšu paliekot katra līmeņa viesnīcā, viesnīcas ķēdes ietvaros. Apzinos, ka reizēm pārmaksāju par palikšanu, bet paskatoties plašāk, es domāju ka noteikti nē. Lai gan noteikti izķidājot sīkāk katru palikšanas reizi, iespējams caur Agodu, booking u.c. varētu atrast arī lētāku palikšanas vietu.
Laikam biku offtopics.
2) par 10k punktu pelnīšanu accorā. cik esmu pamanījis, šādas akcijas tur ir ~ reizi trijos gados. vienreizējas, ne regulāras. regulāri ir iespējams nopelnīt papildu bonusus, kas ir daudz, daudz mazāki par minētajiem 10k punktu. vidēji - pārsimt punktu robežās.
oh, wait... 10000 akcijas bijušas 2014.gada septembrī, 2015.gada februārī, maijā un septembrī... nē nu, protams, ka ir reizēm jāpaliek viesnīcās, lai pelnītu punktus, tas gan.
šogad, paliekot 16 naktis, esmu sapelnījis punktus 550EUR apjomā turpmākajām rezervācijām...
p.s. bet par tēmu - booking izmantoju arī, lai izvērtētu dazādu accor viesnīcu labumu, palasītu tur komentus utt.
Man jo es vecāks palieku, jo svarīgāks paliek vēl viens faktors kas liek man nosliekties par labu kādam viesnīcas tīklam. Un līdz ar to arī viņu lojalitātes programmai. Tas ir diezgan garantētais komforta līmenis, ko saņemšu paliekot katra līmeņa viesnīcā, viesnīcas ķēdes ietvaros. Apzinos, ka reizēm pārmaksāju par palikšanu, bet paskatoties plašāk, es domāju ka noteikti nē. Lai gan noteikti izķidājot sīkāk katru palikšanas reizi, iespējams caur Agodu, booking u.c. varētu atrast arī lētāku palikšanas vietu.
Laikam biku offtopics.
Nav! Nav! Ar gadiem gribās kaut nelielu, bet parketa dēlīti nostiprināt!
fair enough, nebiju sapratis, ka runa ir par akcijām, kad accor'ā jābūt vairāku nakšu/palikšanu reizēm (multi-stay/night), lai dabūtu 10k punktu.
izskatīsim konkrēti septembra akciju. lai nopelnītu 10k punktu, bija nepieciešamas vismaz trīs apmešanās reizes vismaz divu nakšu garumā. kopumā - vismaz 6 naktis viena kvartāla ietvaros. kas izdevīgi kļūst tikai tad, ja 1) accor's vispār ir pieejams kvartāla ietvaros paredzētajai ceļošanai, 2) tā viesnīcas (ar visām pievienotajām izmaksām, ne tikai neto cenu) nav dārgākas par 35 eur/n, salīdzinot ar alternatīvām, 3) ir iespējams iegūtos punktus atprečot atbilstoši savām vēlmēm, 4) ir vēlme ieguldīt laiku, lai visam šim sekotu līdzi, kā arī cīnītos ar potenciālajām problēmām (punktu neparādīšanos utt.).
vai tas var būt izdevīgi vispār? jā, protams. visiem vai lielākajai daļai? ļoti apšaubāmi.
Man jo es vecāks palieku, jo svarīgāks paliek vēl viens faktors kas liek man nosliekties par labu kādam viesnīcas tīklam. Un līdz ar to arī viņu lojalitātes programmai. Tas ir diezgan garantētais komforta līmenis, ko saņemšu paliekot katra līmeņa viesnīcā, viesnīcas ķēdes ietvaros. Apzinos, ka reizēm pārmaksāju par palikšanu, bet paskatoties plašāk, es domāju ka noteikti nē. Lai gan noteikti izķidājot sīkāk katru palikšanas reizi, iespējams caur Agodu, booking u.c. varētu atrast arī lētāku palikšanas vietu.
vēlreiz atkārtošu iepriekš minēto. statusa priekšrocības neviens šajā diskusijā nenoliedz (vismaz manuprāt). taču mana un bigbigt pamatdoma (point) ir citāda - lielākajai daļai patērētāju ērtības ir lētāk/izdevīgā iepirkt tiešā veidā, ne nepārskatāmās/neekonomiskās 'lojalitātes' programmās.
līdzīgs piemērs ir dāvanu kartes (pēc būtības tāda pati lojalitātes programma). vai tās var būt izdevīgas konkrētos apstākļos? jā, protams. taču absolūti lielākajai daļai patērētāju ilgtermiņā ekonomiski izdevīgāka ir skaidra nauda. kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc dāvanu kartes nav pārņēmušas pasauli.
līdzīgs piemērs ir dāvanu kartes (pēc būtības tāda pati lojalitātes programma). vai tās var būt izdevīgas konkrētos apstākļos? jā, protams. taču absolūti lielākajai daļai patērētāju ilgtermiņā ekonomiski izdevīgāka ir skaidra nauda. kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc dāvanu kartes nav pārņēmušas pasauli.
Lūk, šeit laikam ir būtiskākā vieta, kur pilnīgi un absolūti kļūdies. Dāvanu karte ir fundamentāli atšķirīga no viesnīcas/aviosabiedrības lojalitātes programmas. Dāvanu karte ļauj iztērēt tikpat naudas, par cik tā ir nopirkta. Avio/viesnīcu lojalitātes programmās klients par punktiem var dabūt pakalpojumus, kuru cena tirgū vairākkārt pārsniedz ieguldīto, turklāt viesnīca/aviosabiedrība joprojām ir plusos, jo naktis viesnīcā / vietas lidmašīnā ir ātrbojīgs (? perishable) resurss ar niecīgām marginālajām izmaksām.
nedomāju, ka kļūdos. tādēļ arī centos parādīt ar konkrētiem piemēriem, ka nav šādas supervērtības vidusmēra patērētājam. tas ir kompāniju kultivēts mīts. un jā, loj. prog. 'punkti' ir daudzkārt nevērtīgāki par dāvanu karšu 'naudu'. dāvanu karšu izdevējiem vismaz likumdošanā aizliegts mainīt to vērtību/aprečošanas noteikumus/termiņus, piemērot dažādus cenrāžus skaidras naudas/d.k. pirkumiem utt. loj. prog. administrējošās kompānijas noteikumus jebkurā laikā var mainīt pēc saviem ieskatiem patērētājiem par sliktu (ko tās nepārtraukti dara jau vismaz dekādi).
neiedziļināšos grāmatvediskās niansēs, bet loj. prog. uzturēšana nebūt nav saistīta ar niecīgām marginālām izmaksām. kas ir viens no iemesliem, kuru dēļ lh jau šobrīd savu loj. prog. ir nonivelējusi līdz bezjēgai (no patērētāju viedokļa, lh tā vēl joprojām ir būtisks peļņas centrs).
ak, jā, uzskatāms piemērs tam, ka šos papildu pakalpojumus/ērtības kā marginālas vērtē tieši patērētāji, ir fakts, ka absolūti lielākā to daļa izvēlas tos nepirkt klāt, kad ir iespēja to izdarīt godīgā un pārskatāmā veidā.
Nu tad te forums ir pilns ar mitoloģiskiem personāžiem, kas dzīvo mītos.
Kā jau teicu, ar varu nevienu nepiespiedīsi ceļot izdevīgāk, ja viņš pats to nevēlas. Stingri nosprausti ceļošanas profili ir darījuma cilvēkiem darījuma braucieniem. Taupītāji – atpūtnieki parasti ir elastīgāki, un, tāpat kā piemērojas lētajām biļetēm utt, var piemēroties dažādām izdevībām, ko sniedz lojalitātes programmas. Ja vien nesafrustrējas un neatmet ar roku, ka tās visas ir pupu mizas.
LH un avio joma ir īpašs stāsts, jo tajā (vismaz īsajiem lidojumiem) šobrīd notiek nāvīga sacensība cenu samazināšanā, race to the bottom. Cilvēki nav gatavi piemaksāt par ērtāku īso lidojumu, galu galā tās ir tikai pāris stundas. Lojalitātes programmas labāk strādā sfērās, kur nav tik nospiedoša tendence ņemt pašu, pašu lētāko, viesnīcas ir labs piemērs, jo domāju vairums no forumiešiem neizvēlas gultasvietu 8vietīgā hosteļa numurā.
Nu tad te forums ir pilns ar mitoloģiskiem personāžiem, kas dzīvo mītos.
Kā jau teicu, ar varu nevienu nepiespiedīsi ceļot izdevīgāk, ja viņš pats to nevēlas. Stingri nosprausti ceļošanas profili ir darījuma cilvēkiem darījuma braucieniem. Taupītāji – atpūtnieki parasti ir elastīgāki, un, tāpat kā piemērojas lētajām biļetēm utt, var piemēroties dažādām izdevībām, ko sniedz lojalitātes programmas. Ja vien nesafrustrējas un neatmet ar roku, ka tās visas ir pupu mizas.
LH un avio joma ir īpašs stāsts, jo tajā (vismaz īsajiem lidojumiem) šobrīd notiek nāvīga sacensība cenu samazināšanā, race to the bottom. Cilvēki nav gatavi piemaksāt par ērtāku īso lidojumu, galu galā tās ir tikai pāris stundas. Lojalitātes programmas labāk strādā sfērās, kur nav tik nospiedoša tendence ņemt pašu, pašu lētāko, viesnīcas ir labs piemērs, jo domāju vairums no forumiešiem neizvēlas gultasvietu 8vietīgā hosteļa numurā.
Kaapeec tad uzreiz taadas galeejiibas?? Domaaju, ka vairums forumieshu tocna neizveelas kau kaadu tiiklu viesniicas kuras lielaakoties piedaavaa lojalitaates programmas un punktus (a-la Buicis vai zahujs kas kraaj punktus)...vnk katru reizi panjem leetaako (price/performance zinjaa) no buukinga vai kaa taa... Manupraat nospiedosam vairaakumam meegjinaat ko uzsaakt lojalitaates programmaas nevareetu buut izdeviigi....Jaa, es labaak palieku, piemeeram, Londonaa gultasvietaa 8vietiigaa nr un nodzeru to naudu krogaa, nevis peetu kur kaadus punktus vareetu dabuut un pielauju, ka taa dara arii kaads cits....
ak, jā, uzskatāms piemērs tam, ka šos papildu pakalpojumus/ērtības kā marginālas vērtē tieši patērētāji, ir fakts, ka absolūti lielākā to daļa izvēlas tos nepirkt klāt, kad ir iespēja to izdarīt godīgā un pārskatāmā veidā.
Par niecīgajām marginālajām izmaksām es runāju viesnīcas nakšu sakarā. Cik man zināms, absolūti lielākā daļa izvēlas par tām maksāt.
Piemērs labam darījumam. 30 tūkstoši punktu, nopelnīti iepriekšējā IHG akcijā, par to iztērēti aptuveni 300 EUR, viesnīcās pavadītas 5 naktis. Šie 30 tūkstoši iztērēti Holiday Inn Express Hamburg = 6 naktis, oficiālās cenas ~220 EUR / nakts = ~1300 EUR. Citas viesnīcas nebija daudz lētākas (Hamburga tādā ziņā ir ļoti dārga pilsēta), līdz ar to cena nav uzpūsta. Un IHG visticamāk neko nezaudēja, jo citādi numurs būtu palicis tukšs, marginālās izmaksas (istabas kopšana, brokastis) viņiem bija daži EUR dienā.
Ceru, ka tagad saprotamāk parādīju, kur ir fundamentālā atšķirība starp lojalitātes programmas bonusiem un dāvanu kartēm.
Kaapeec tad uzreiz taadas galeejiibas??
Lai parādītu, kurā segmentā lojalitātes programmas nestrādā, tikai tāpēc. Man nav nekādu pretenziju pret hosteļiem, pats tādā nesen esmu uzturējies un darīšu vēl, ja tas liksies izdevīgākais variants.
Kā jau teicu, ar varu nevienu nepiespiedīsi ceļot izdevīgāk, ja viņš pats to nevēlas. Stingri nosprausti ceļošanas profili ir darījuma cilvēkiem darījuma braucieniem. Taupītāji – atpūtnieki parasti ir elastīgāki, un, tāpat kā piemērojas lētajām biļetēm utt, var piemēroties dažādām izdevībām, ko sniedz lojalitātes programmas. Ja vien nesafrustrējas un neatmet ar roku, ka tās visas ir pupu mizas.
LH un avio joma ir īpašs stāsts, jo tajā (vismaz īsajiem lidojumiem) šobrīd notiek nāvīga sacensība cenu samazināšanā, race to the bottom. Cilvēki nav gatavi piemaksāt par ērtāku īso lidojumu, galu galā tās ir tikai pāris stundas. Lojalitātes programmas labāk strādā sfērās, kur nav tik nospiedoša tendence ņemt pašu, pašu lētāko, viesnīcas ir labs piemērs, jo domāju vairums no forumiešiem neizvēlas gultasvietu 8vietīgā hosteļa numurā.
Juri, kādi konkrēti argumenti tev liek teikt, ka lielākā daļa foruma lietotāju ir loj. prog. dalībnieki un ka tiem tas ir izdevīgi ar racionālu pamatojumu?
konkrēti par viesnīcām - visas statusa sniegtās priekšrocības ir iespējams iepirkt atsevišķi konkrētai palikšanas reizei. cik daudz cilvēku to dara? cik daudzi no tiem, kam ir statuss, būtu gatavi par to maksāt, ja parēķinātu, cik īsti šīs priekšrocības izmaksā viņiem (esmu pārliecināts, ka ārkārtīgi maza daļa, gluži tāpat kā pārējo klientu lokā). tas, ka šīs izmaksas nav acīmredzamas/ir grūti novērtējamas, nebūt nenozīmē, ka to nav, to taču tu nevari noliegt, vai ne?
savukārt, punktu vērtība vidusmēra ceļotājam tuvinās nullei, un daudz izdevīgāk ir izmantot, piem., ota piešķirtās tūlītējās atlaides, ne krāt potenciāli bezvērtīgus punktus, kuru administrēšanai jātērē laiku; ko nevar izmantot, kā nepieciešams, bet jāpielāgojas; nevar paļauties uz to vērtību/lietošanas noteikumiem utt.
un tas, ko es visu laiku cenšos pateikt - es nenoliedzu, ka loj. prog. ir izdevīgas dažiem patērētājiem (piem., īpaši izdevīgas tiem, kuru tēriņus apmaksā citi). es saku, ka tā nav un nevar būt lielākajai pat. daļai. tev ir kāds arguments, kas liktu pamatoti domāt citādāk?
lh nav nekāds izņēmums, tas ir tipisks piemērs. vari nosaukt kaut vienu kompāniju, kurai ir loj. prog., kas ir būtisks peļņas centrs un kurai šī prog. nav nozīmīgs izmaksu postenis gada pārskatā? nē, jo civilizētajā/rietumu pasaulē, kur izmanto ifrs/gaap grāmatvedības standartus, šādu kompāniju šobrīd vienkārši vairs nav.
Piemērs labam darījumam. 30 tūkstoši punktu, nopelnīti iepriekšējā IHG akcijā, par to iztērēti aptuveni 300 EUR, viesnīcās pavadītas 5 naktis. Šie 30 tūkstoši iztērēti Holiday Inn Express Hamburg = 6 naktis, oficiālās cenas ~220 EUR / nakts = ~1300 EUR. Citas viesnīcas nebija daudz lētākas (Hamburga tādā ziņā ir ļoti dārga pilsēta), līdz ar to cena nav uzpūsta. Un IHG visticamāk neko nezaudēja, jo citādi numurs būtu palicis tukšs, marginālās izmaksas (istabas kopšana, brokastis) viņiem bija daži EUR dienā.
Ceru, ka tagad saprotamāk parādīju, kur ir fundamentālā atšķirība starp lojalitātes programmas bonusiem un dāvanu kartēm.
šis ir klasiski demagoģisks piemērs. tev paveicās, ka bija pointbreaks tev vajadzīgajā laikā tev vajadzīgajā vietā. man ir pretējs piemērs. jau divus gadus kontā ir >25k punktu, ko nekādi nevaru notērēt, jo nekad nav man izdevīga poinbreak piedāvājuma, bet tērēt par standarta cenrādi līdz šim neesmu gribējis. ko tas pierāda? vai tiešām tu uzskati, ka lielākā daļa ceļotāju ir tikpat veiksmīgi, kā tu?
un nav marginālu izmaksu kompānijām, kā jau vairākkārt esmu minējis. neiedziļinoties grāmatvedībā, kas noteikti šķiet ārkārtīgi garlaicīga gandrīz visiem šī foruma dalībniekiem, varam apskatīt lh piemēru (jo tas ir publiski daudzkārt iztirzāts un informācija ir publiski ārkārtīgi viegli pieejama, kā arī pagājušajā nedēļā bija labs bloomberg raksts par tēmu. pilnīgi visām ifrs/gaap izmantojošām kompānijām ir salīdzināma situācija, tikai konkrētie skaitļi atšķiras).
lh šobrīd ir izveidojusi 2bln eur (2 geur) uzkrājumus loj. prog. dēļ. tos liek veidot jaunākais ifrs standarts, izvairīties no tā nav iespējams. šos 2 geur kompānijai nepieciešams piesaistīt. īsti nezinu lh ilgtermiņa resursu cenu, bet to nav grūti novērtēt ar vienkāršu [back-of-the-envelope] aprēķinu. ātrumā atradu 2014. gada cenu, ko par ilgtermiņa resursu piesaisti maksāja apple. tā ir kompānija, kurai investori naudu sviež pakaļ, šobrīd pasaulē nav neviena privāta uzņēmuma, kas resursus varētu piesaistīt lētāk. konkrētais skaitlis - 5% (rupji rēķinot un noapaļajot). lh resursu cena nav pat līdzīga apple piemērotajai. vienkāršības labad pieņemsim, ka tā ir trīsreiz augstāka (visnotaļ reāls novērtējums). kas nozīmē, ka lh par šo 2 geur apkalpošanu jāmaksā vismaz 300 meur/gadā, kas ir ~1,3% no apgrozījuma.
un tā ir tīrā loj. prog. resursu cena. es pat neesmu pieminējis administratīvos vai capex izmaksu posteņus. tici man, neviena kompānija neuzskata šādus izdevumus par triviāliem vai margināliem.
Man bija gadījums, rezervējot viesu namu Ventspilī caur booking, kad īpašnieks piezvanīja un lūdza atcelt rezervāciju booking, norezervējot pa tiešo, lai apietu booking komisiju Jāpiebilst, ka nekur citur to viesu namu vispār nevarēja atrast, savas lapas nav u.t.t. Booking komisija bija 10%.
Domāju, ka masas izvēlas booking tieši tāpēc, ka tas ir vispopulārākais, attiecīgi ir vismaz kaut kāda garantija, ka rezervācija būs gluda. Ne jau visi zina 40 viesnīcu meklētājus un atšķir, kuri ir lohotrons, kuri ne, kuriem gadās kļūmes rezervācijā (komunkiācijā ar viesnīcu), kuriem ne. Lai izvairītos no apkāsiena vai nejaušas palikšanas uz ielas, rezervē vienīgajā ko zina, vai kur tante rezervējusi pirms gada un viss bijis ok. Jāņem vērā, ka vairums cilvēku, kas izmanto booking, ceļo labi ja reizi gadā, tāpēc vienkārši izvēlas nesāpīgāko un zināmāko variantu.
Tieši tas pats, kas ar tiem, kas izvēlas organizētas ceļojumu tūres - paši nemāk, negrib vai baidās plānot un īstenot, tāpēc ir gatavi upurēt savu neatkarību un staigāt visur ar gidu, kas visu ir noorganizējis tavā vietā, bez atkāpēm no grupas maršruta.
Šoreiz es arī mazliet gribu iesaistīties diskusijā un oponēt Jurim. Mana pārliecība ir, ka jebkura veida lojalitātes programma būtībā ir pircēju krāpšana un mākslīga cenas paaugstināšana, kaut vai lielveikalu lojalitātes programmas. Ja Rimi vai Maxima savu klienta karšu īpašniekiem dos potenciāli 1% atlaidi, tad klientam neapšaubāmi izdevīgāk būtu šo atlaidi saņemt uzreiz, nevis uzkrājuma veidā. Tomēr te viss ir vienkārši, uzkrātie punkti ir atprečojami par fiksētu kursu jebkurā laikā bez problēmām. Taču jāsaprot, ka pati lojalitātes programmas uzturēšana prasa zināmus izdevumus uzņēmumam (kas prinipā atspoguļojas preces cenā), un rada zināmas neērtības pircējam (jānēsā līdzi klienta karte u.tml.).
Ar viesnīcu un aviokompāniju lojalitātes programmām ir vēl trakāk. Te klientam ir visai plašas iespējas punktus atpečot izdevīgāk, ne tik izdevīgi, vai arī vispā ļaut tiem sadegt. Kā likums, lai atrastu labāko varintu jāpatērē ne mazums laika, kas mūdienās jau tāpat visiem pietrūkst. No viesnīcas vai aviokompānijas puses, programma, protams, nozīmē izmaksas, ja to nebūtu, tad varētu atļauties piedāvāt zemāku vidējo cenu vai biežākas akcijas.
Protams, ja attiecīgajam uzņēmumam ir lojalitātes programma, tad pat klientam, kam tas nepatīk, izdevīgāk ir tajā piedalīties, lai nemaksātu caurmērā vairāk kā citi. Būtībā klients pret savu gribu tiek ierauts tādā kā spēlē.
Es neesmu tipisks ceļotājs, jo man lielākā daļa ir pēc būtības darījumu braucieni (par kuriem maksāju es pats), un man ir nepieciešamas visai specifiskas apmešanās vietas tieši ģeogrāfiskā ziņā (pilsētā viena vai pāris kvartālu ietvaros, noteiktā mazpilsētā vai pat pavisam laukos). Tīkla viesnīcu, kuru lojalitātes programmās būtu vērts piedalīties, parasti tur gluži vienkārši nav. Ņemu to, kas attiecīgajā vietā ir labākais pēc price / performance principa.
Līdz ar to es gribu teikt, ka sākotnējam oratoram ir pilnīga taisnība, lojalitātes programmas absolūtajam vairākumam ir traucēklis, papildus izmaksas (jo uzkrātos punktus nevar/neprot atprečot optimāli) un nav nepieciešamas kā tādas. Protams, tie, kas daudz laika ziedo šo programmu menedžēšanai, savu labumu var izsist, bet tādu cilvēku tiešām ir maz.
Galu galā, atceros, ka nesen mūsu valdība nāca klajā ar priekšlikumu aizliegt aptieku lojalitātes programmas. Manuprāt, lieliska ideja. Bet kāds tracis sacēlās! Māmiņas ar bērniem un pensionāri bija šokā, ka tagad viņiem atņems iemīļoto atlaidi! Tā tas arī viss palika, cilvēki jau nesaprot, ka ne jau plasmasas kartiņa ir tā, kas dod atlaidi.
1) pēdējā laikā neesmu redzējis nevienu, kas to ļautu izdarīt ar mazāk par 20 nakšu skaitu (vai pielīdzināmiem noteikumiem).
Man Marriott šogad piešķīra instant Gold statusu uz 3 mēnešiem ar iespēju to pagarināt uz gadu tikai ar 6 stays šo 3 mēnešu laikā. Reāli izpildāms piedāvājums, ko arī izmantoju.
Pag pag, juriss, te kaut kas nav pareizi. Man kā mazajam uzņēmējam kredītresursi izmaksā ~3% gadā, bet Apple 5% un LH 15%??? Tad varbūt es varu paņemt no bankas par 3% un aizdot LH par 15%?
Protams, ja attiecīgajam uzņēmumam ir lojalitātes programma, tad pat klientam, kam tas nepatīk, izdevīgāk ir tajā piedalīties, lai nemaksātu caurmērā vairāk kā citi. Būtībā klients pret savu gribu tiek ierauts tādā kā spēlē.
...
lojalitātes programmas absolūtajam vairākumam ir traucēklis, papildus izmaksas (jo uzkrātos punktus nevar/neprot atprečot optimāli) un nav nepieciešamas kā tādas. Protams, tie, kas daudz laika ziedo šo programmu menedžēšanai, savu labumu var izsist, bet tādu cilvēku tiešām ir maz.
Galu galā, atceros, ka nesen mūsu valdība nāca klajā ar priekšlikumu aizliegt aptieku lojalitātes programmas. Manuprāt, lieliska ideja. Bet kāds tracis sacēlās! Māmiņas ar bērniem un pensionāri bija šokā, ka tagad viņiem atņems iemīļoto atlaidi! Tā tas arī viss palika, cilvēki jau nesaprot, ka ne jau plasmasas kartiņa ir tā, kas dod atlaidi.
Piekrītu par 101%. Mani personīgi lojalitātes programmas besī, kaitina, sanikno, tracina. Pilna soma ar visādu Depo, Maximu, Rimi, Medus, Drogu, Krautu, Accoru, Flyingu, Lindneru un citu smadzeņu jājēju plastmasas mēsliem. Ja tirgotājiem tās būtu vajadzīgas tikai pircēju paradumu pētīšanai vai vairuma atlaižu piešķiršanai, kāds uzņēmīgs cilvēks varētu izveidot universālo klienta karti, kas darbotos pie visiem pārdevējiem un viennozīmīgi identificētu personu kā pircēju, tai pašā laikā ļaujot tirgotājam saņent tikai subjekta atļauto personas datu apjomu (piemēram, dzimumu un vecumu). Diemžēl ir ļoti daudz cilvēku, kas pieķeras savām sasodītajām atlaižu kartēm un pērk pat nevajadzīgas lietas tikai tāpēc, ka viņiem uz tām ir 'speciāla' atlaide. Man ir paziņas, kuras mierīgi iztērēs 1-2 Eur par degvielu, lai aizbrauktu uz tālāku veikalu, kur viņām ir karte, kura izvēlētajai precei dod 20 centu atlaidi.
Par lidojumiem un viesnīcām arī piekrītu tēzei, ka te lojalitātes programmas ir izdevīgas tiem, kuri ceļo būtiski vairāk par vidējo līmeni un izmanto statusa priekšrocības (te IMHO viss ir kārtībā un godīgi) bet sevišķi tiem, kuru braucienus apmaksā kāds cits. Būtībā tā ir atklāta kukuļošana un būtu krimināli sodāma. Bet mums KNAB nepievērš uzmanību pat tādām atklāti noziedzīgām 'lojalitātes' akcijām kā "nopērc 5 printerus un saņem naudas atmaksu" vai "nopērc auto un saņem dāvanā velosipēdu". Pilnīgi skaidrs, ka šīs akcijas ir pamatotas tikai tad, ja par pamata preci maksā reālais pircējs, bet bonusu saņem tas, kurš izvēlas pārdevēju. Turklāt tās ir dažādas personas.
Es teiksim cenšos neatbalstīt liekēžus/starpniekus un nerezervēju caur booking.com (kas no viesnīcas paņem 10-15%),
Nu es īsti nepiekrītu, ka booking ir lielēži/starpnieki. Es visvairāk vērtēju laiku, vai precīzāk tā mūžigo trūkumu. Ieejot bookingā (vai kādā analogā starpniekā), uzreiz varu apskatīt daudz piedāvājumus un kategorizēt pēc sev nepieciešamajiem kritērijiem. Ja man būtu jāstaigā pa atsevišķām viesnīcu lapām, jāsuūta pieprasījumi, jāgaida atbildes, jāmēģina majaslapās atrast cenas, saprast atrašanās vietu u.t.t. ... es noteikti zinu, ka mans laiks izmaksā daudzkārt vairāk pret ieguvumu. Par to arī esmu gatavs samaksāt "liekēdim", jo tur informācija ir pieejama standartizēta un ātri/ērti izmantojama. Loģiski, ka par ērtībām jāmaksā
Laikam esmu tipiskā vidusmēra pārstāvis. Ceļoju 2-3 reizes gadā. Tā kā pārsvarā 2/3 no ceļojumiem ir par savu naudu un Eiropa.
Kādreiz mēģināju krāt punktus, bet, to bija tik maz, ka reālu labumu nekādu par tiem nevarēju dabūt.
Ja nebūtu Booking.com utml... meklētāju es nekad neuzzinātu kā viesnīcai x turpat blakus ir arī līdzīga līmeņa viesnīca y kurai šobrrīd ir labāka cena. Arī rezervējot caur starpniekiem 99% cena būs zemāka nekā pa tiešo. Man svarīga ir zīle rokā nevis mednis kokā, tapēc izvēlos lētākos variantu.
Jāņem vērā, ka vairums cilvēku, kas izmanto booking, ceļo labi ja reizi gadā, tāpēc vienkārši izvēlas nesāpīgāko un zināmāko variantu.
Nepiekrītu. Es aktīvi ceļoju jau kādus 10 gadus ( vismaz 4 ceļojumi gadā, visi pašas apmaksātie). Booking.com ir daudz priekšrocību - 1) atsauksmes; 2) atceļamas rezervācijas ( plāni mēdz mainīties, pēdējā brīdī parādās labāki piedāvājumi utt.) 3) 80% nav uzreiz jāmaksā nauda ( bookingā vienmēr rezervēju ar nederīgu karti, lai nebūtu jāuztraucas, ka nauda tiks noņemta gadījumos, ja nevaru ierasties viesnīcā no manis neatkarīgu iemeslu dēļ); 4) piedāvājums (nesen rezervēju numuru taizemes ziemeļos pie ezera - booking bija vienīgais, kas piedāvāja šajā vietā naktsmītni); 4) cena ( dažreiz labāka nekā citur). Bet, nenoliedzami, viesnīcas rezervēju arī citur - venere, galahotel, otel utt.
Kas attiecas uz viesnīcu lojalitātes programmām, tad piekrītu orsonam21 - ".....tā ir pircēju krāpšana, makslīga cenu paaugstināšana un traucēklis ar papildus izmaksām..." ( ja pats apmaksā savus ceļojumus). Ja man vajadzētu ceļojuma maršrutu pakārtot kaut kādām tur ierobežota daudzuma viesnīcām es, laikam, nošautos, jo tu kļūsti par lojalitātes programmas vergu, bez izvēles brīvības Oktobrī bija Accor 40% izpārdošana. Ko gan viņi man varēja piedāvāt? - neko! izņemot dārgas cenas un/vai zemu reitingu.
Protams, ka lojalitātes programmas rada izmaksas un palielina cenas. Bet ar bonusiem no šīm programmām var šīs izmaksas atgūt dubultā. Tie, kas ierosina atteikties no šīm programmām un atlaidi iekļaut cenā uzreiz. Tad jau tā nebūtu lojalitātes veicināšana. Lojalitātes programmas ir veidotas, lai jūs veiktu pirkumus šajā programmā atkārtoti. Viens individuālais pirkums, ko varētu iegūt ar atlaides iekļaušanu uzreiz, viņus šajā sakarā pārāk neuztrauc. Tāda jau laikam arī ir šo programmu jēga.
Jāņem vērā, ka vairums cilvēku, kas izmanto booking, ceļo labi ja reizi gadā, tāpēc vienkārši izvēlas nesāpīgāko un zināmāko variantu.
Nepiekrītu. Es aktīvi ceļoju jau kādus 10 gadus ( vismaz 4 ceļojumi gadā, visi pašas apmaksātie). Booking.com ir daudz priekšrocību - 1) atsauksmes; 2) atceļamas rezervācijas ( plāni mēdz mainīties, pēdējā brīdī parādās labāki piedāvājumi utt.) 3) 80% nav uzreiz jāmaksā nauda ( bookingā vienmēr rezervēju ar nederīgu karti, lai nebūtu jāuztraucas, ka nauda tiks noņemta gadījumos, ja nevaru ierasties viesnīcā no manis neatkarīgu iemeslu dēļ); 4) piedāvājums (nesen rezervēju numuru taizemes ziemeļos pie ezera - booking bija vienīgais, kas piedāvāja šajā vietā naktsmītni); 4) cena ( dažreiz labāka nekā citur). Bet, nenoliedzami, viesnīcas rezervēju arī citur - venere, galahotel, otel utt.
Es taču neteicu, ka 100%, es teicu - vairums. Vairums ir arī 60%. Domāju, ka procentuāli no LV iedzīvotājiem, piemēram, nospiedošs vairums ceļo 1 reiz gadā un vēl retāk, ja vispār ceļo.
Man Marriott šogad piešķīra instant Gold statusu uz 3 mēnešiem ar iespēju to pagarināt uz gadu tikai ar 6 stays šo 3 mēnešu laikā. Reāli izpildāms piedāvājums, ko arī izmantoju.
runa nebija par marriott gold statusu, tādēļ tavs piemērs šajā gadījumā neko nelīdz.
Pag pag, juriss, te kaut kas nav pareizi. Man kā mazajam uzņēmējam kredītresursi izmaksā ~3% gadā, bet Apple 5% un LH 15%??? Tad varbūt es varu paņemt no bankas par 3% un aizdot LH par 15%?
ja tu būtu uzmanīgi lasījis manis rakstīto, pamanītu, ka es runāju par ilgtermiņa resursu cenām. apple par īstermiņa resursiem maksā vidēji 0,3 - 0,5%, nu un tad?
un droši aizdod naudu. apple tava nauda neinteresē, viņiem tev vajadzētu piemaksāt. bet ir miljoniem kompāniju, kas būs laimīgas, ja uzņemsies kredītrisku, procentu likmju risku, valūtas riskus, likviditātes risku, transformēsi termiņsaistības (maturity transformation) u.c. un to visu pārdosi kaut nedaudz lētāk kā klasiskās bankas. varu tev šodien garantēt vismaz 50 geur pieprasījumu eiropā vien.
lūdzu, piemērs ar apple ilgtermiņa vērtspapīru (reālās resursu izmaksas ir augstākas, bet neiedziļināšos niansēs):
| Issuer | Apple Inc. |
| Ratings | AA+/Aa1 |
| Amount | $1 billion |
| Issue | SEC-registered senior notes |
| Coupon | 4.450% |
| Price | 99.459 |
| Yield | 4.483% |
| Spread | T+100 |
| Maturity | May 6, 2044 |
| Call | make-whole T+15 |
| Trade | April 29, 2014 |
| Settle | May 6, 2014 |
| Books | DB/GS |
| Px Talk | guidance T+100 (the number); IPT T+115-120 |
tā kā nevēlos iesaistīties bezjēdzīgās ētiskās diskusijās par nodokļu maksāšanu, līdz šim neesmu pieminējis gandrīz vai būtiskāko iemeslu, kādēļ kompānijas tā negrib atteikties no loj. prog. - nodokļu 'optimizēšana'. kas šajā gadījumā ir eifēmisms, kas slēpj nodokļu nemaksāšanu.
Es arī pievienošos tiem, kuri neredz nekādu lielo ļaunumu no booking com. Piemēram, mēs šogad bijām trīs reizes ceļojumos. Pirmais tas bija slēpošanas brīvdienas un tām naktsmājas atradām caur vietējo lapu, bet bija noteikti jāiemaksā komisijas maksa 140 eiro apmērā. Protams, ja kas mainās, tad to naudu mēs zaudējam. Pārējos divos (Gruzija un Itālija) naktsmājas rezervējām caur booking. Neņēmām gan gultas vietas astoņvietīgajās hosteļu istabās, bet izvēlējāmies lētāko pieņemamo variantu no piedāvājuma. Man patīk, ka booking ir pārskatāms un ērts meklētājs, arī pēc atrašanās vietas vai citiem parametriem var atrast sev piemērotāko piedāvājumu. Norezervē un zini, ka naktsmājas būs, jo, ja nu ir kāda problēma, tadvisu diennakti ir pieejami klientu apkalpošanas tālruņi, arī ir norādīts tālrunis zvaniem atrodoties attiecīgajā valstī.
Man Marriott šogad piešķīra instant Gold statusu uz 3 mēnešiem ar iespēju to pagarināt uz gadu tikai ar 6 stays šo 3 mēnešu laikā. Reāli izpildāms piedāvājums, ko arī izmantoju.
runa nebija par marriott gold statusu, tādēļ tavs piemērs šajā gadījumā neko nelīdz.
Līdz gan; es kā piemēru minēju savu IHG Platinum, ko man nezināmu iemeslu dēļ piešķīra par padsmit naktīm pagājušogad, bet Marriott Gold ir gana augsts statuss, lai attiecīgi Marriott viesnīcās dabūtu līdzīgas priekšrocības (agro reģistrēšanos un vēlo izrakstīšanos), turklāt Marriott Gold pat dod garantētu pieeju viesnīcu laiskotavām , ko IHG Platinum negarantē.