Patiesībā es par šo pašlaik jautāju VID, bet viņi man ne pa tēmu atbild. Kad tikšu skaidrībā, varu te ierakstīt. Bet vispār taisnība, izskatās, ka šajā gadījumā jāmaksā IIN.

Aizdevuma procenti == ienākums no kapitāla. Konkrētāk:

Likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli (https://likumi.lv/doc.php?id=56880):

Man arī likās , ka viss ir ok. Tikai tajā brīdī, kad vēlējos naudu atpakaļ, izrādījās, ka tieši tad mans parādnieks bija sācis slikti uzvesties, un nemaksāt.. Kaut kā likās jokaini - līdz tam neviens nebija ar kavējumu 60+ dienas, un pēc naudas pieprasīšanas atpakaļ, tādi pēkšņi bija veseli 4 gabali.. 

Ganjau ceļotāji kas paņēma sms kredītu lai būtu par ko sākt jaunu dzīvi svešumā

 Speciālveltījums Shuras eightī k-gam, kurš saprot drēbi:  https://www.youtube.com/watch?v=nKCxocqsNY8

Šī paša panta sākumā ir uzskaitīts, kas tad tiek uzskatīts par kapitālu: "2. Šā likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir:...", un ieguldījumi savstarpējo aizdevumu sabiedrībās neizskatās pēc kapitāla šī likuma izpratnē. Bet šī tiešām nav ar ceļojumiem saistīta tēma.

11. punktā (par kapitāla ienākumiem, kas nav kapitāla pieaugums) kapitāla aktīvi netiek pieminēti, līdz ar to definīcija 2. punktā neietekmē 11. punktu - tā definīcija eksistē tikai kapitāla pieauguma noteikšanai, kurš diemžēl arī ir iebāzts tajā pašā pantā. Nevajadzētu jaukt kapitāla pieaugumu (15% likme) ar kapitāla ienākumiem, kas nav kapitāla pieaugums (10% likme). Vai aizdevums ir kaimiņam Jānim, vai valstij, vai juridiskai personai, vai anonīmam aizņēmējam internetā - tā procentiem tiek piemērota tā pati 10% likme.

Un šī sadaļa saucās "off-topic", kāpēc gan mums būtu jāpieturās pie ceļošanas tēmas?

Paldies,  Shura80 par dalīšanos ar savu pieredzi. Bija nesen doma eksperimentēt, kā Tev un tagad atmetu saknē.  Bieži skatos Hulu American Greed, kur  ir n-tās shēmas, kā palikt bez naudas . Pamatā nesamerīgi procenti un garantija, kas piesaista.

Man tāds jautājums no offtopic (pat offtopic tēmai ). Kas ir domāts ar to "garantija"? Diezgan ilgi apgrozos šajā sfērā, un ticība jebkurai "garantijai" paliek arvien mazāka. Galu galā jebkurš ieguldījums ir risks. Un 100% garantiju nevar dot neviens. Ja kāds tādu dod, tad visdrīzāk melo. 

Mana pieredze ar Blue Orange zīmolu (pavasarī bija daudz reklāmu). Likās ļoti jauki, ka varēšu saņemt vairākus procentus mēnesī no konta atlikuma. Aizpildīju viņu lapā pieteikumu (mans epasts un telefons). Pēc dažām dienām zvanīja meiteme, lai pateiktu, ka uz manu epastu atsūtīta anketa, kas jāaizpilda. Anketa bija uz vairākām lapā - vidējoe ienākumi, izdevumu utt. Pēc kādas nedēļas beidzot saņēmos aizpildīt, aizsūtīju viņiem. Nekādas atbildes. Pēc nedēļām divām uzrakstīju epastu - kas noticis, vai anketa saņemta, kad man nākt ar savu naudas maisu? Atpaktaļ saņemu "out of office" ziņu " ... esmu atvaļinājumā, var sazināties ar meiteni B...". Rakstu meitenei B. Atbildes joprojām nav. Tā nu atmetu domu par baltu velti saņemt vairākus Eur mēnesī - ja jau viņi pret jauniem klientiem tā izturas, vai arī neprot konfigurēt spama filtru, 

tad kas notiks, kad gribēšu naudu izņemt?! Tā arī nesapratu - vai es biju tk slikta potenciālā kliente? Vai arī viņiem nepatika, ka uz dažiem anketas jautājumiem neatbildēju, jo likās, ka viņi pārāk daudz grib zināt?

Nu nez, par Blue Orange ir atsevišķa sadaļa ceļakājā, man viss bija kārtībā, viņi gan saputrojās un gribēja man vēlreiz pa telefonu prasīt visus anketas jautājumus, bet tad attapās, ka teicu, ka esmu jau aizpildījis un nosūtījis pa e-pastu. Tā kā nedzīvoju Rīgā, tad kartei gan nācās braukt pakaļ pašam (kas nav sevišķi ērti, ņemot vērā, ka banka ir Vecrīgā), bet citādi nekādu problēmu, nu jau otro mēnesi akurāti ieskaita gan procentus par konta atlikumu, gan atmaksu par degvielu.

Nu re, ne tikai man patīk šī karte. Un 5% gadā, vai papildus atlaide, pie garantētas pamatsummas, manuprāt šobrīd ir ļoti labs variants.

Vai tad tam nav domāts off topic? Mani interesē arī citas lietas un iespējas nākotnē dzīvot un ceļot kvalitatīvāk uz tagadnes rēķina.. 

Tirgū diemžēļ nav dzīvokļu par 20k ko varētu izīrēt par 200.. Un ja sāc ar 1-2k tad dzīvokli atļauties ir pagrūti

Pat priekš inteliģentās Ceļakājas auditorijas Jūsu komentāri liekas nicinoši un daži pat tīri neizglītoti (lai neteiktu vairāk). Neko nereklamēju, bet vēlos noskaidrot kā naudu ieguldat Jūs, pēc komentāriem sapratu ka dzīvojat šodienai un ar to arī pietiktu, nenoskaidrojot jaunus faktus par sevi.. 

Es domāju ka labāk jaunam cilvēkam ir ieguldīt naudu izglītībā un vēlāk vairāk nopelnīt un nevis visu mūžu strādāt par asinizātoru un naudu atdot kaut kādiem krāpniekiem.

Tu esi pirmais cilvēks kurš ir izņēmis naudu no p2p ar zaudējumiem, par ko arī tevi apsveicu Es parasti pirms savas naudas iesaistīšanas izlasu terms un conditions, lai apzinātu riskus un zinātu cik ilgu laiku mana nauda būs prom (lai protams atgrieztos lielākā apjomā). 
Mans ieguldījums ir līdz 1 mēnesim, tikai garantētos ieguldījumos uz 10-12%, kas nozīmē ka 30 dienas no šodienas varu izņemt visu savu ieguldīto naudu. 

Iespēja par 2 eiro apmeklēt Londonu manuprāt neprasa kaut kādu nākotnes gaidīšanu. Kas zin kad atkal par tādām naudiņām varēs ceļot. Labāk ir naudu godīgi nopelnīt un nevis sapņot ka izdosies laimēt loterijā - samaksās vai nesamaksās.

Mani P2P ieguldīšanas iespējas nespēj ieinteresēt, jo

• Sarežģīta nodokļa aprēķināšanas shēma. Un neatrodu ka platforma atutomātiski spētu sarēķināt nodokļus vai kā citādi palīdzētu sagatavot atskaites VID.
• Aktīvi jāiesaistās un jāseko līdzi portfolio statusam. Tas prasa laiku. Jo Autoinvest rīks ne vienmēr spēj ieguldīt visu tavu naudu un jāpievērš uzmanība viņa uzstādījumiem. Secinājumi no šejienes. Attiecīgi realitātē, dēļ neieguldītas naudas visticāmāk ienesīgums varētu būt zemāks par to kas tiek solīts reklāmas materiālos.
• Morāli apsvērumi un nepārliecinošas garantijas

Līdz šim uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu izskatīju kā sakarīgu ieguldījumu variantu, tomēr izskatās ka plānotās izmaiņas likumdošanā palielinās minimālo līguma termiņu uz 10 gadiem, kas man nešķiet vairs OK.

Tāpēc pašlaik ienesīgāko variantu kā "ieguldīt" es redzu vienīgi meklēt iespējas pelnīt vairāk.

https://skaties.lv/zinas/bizness/ekonomika/finanses/daudzi-latvijas-iedz...

Kā man ieteica bankā, ir jāatvēr šī gada beigās jauns uzkrājošās apdrošināšanas līgums, uz to vēl attieksies 5 gadu prasība, ne 10.

Man patīk te daži komentāri, kuri acīmredzot neizlasot p2p platformas noteikumus pēc tam brīnās, ka nav tā kā paši bija iedomājušies Tā kā man ir šādi tādi ieguldījumu p2p, tad tomēr nolēmu pakomentēt no reālās dzīves. Platofrmas nosaukumus apzināti neminēšu, bet aprobežošos par p2p(peer-to-peer).

1. Par naudas izņemšanas "ierobežojumiem". Nekādi ierobežojumu nepastāv nevienā no platformām, tomēr jāņem vērā, ka caur platformu jūs finansējat kādu konkrētu kredītu konkrētam Vasjam vai Pēterim (vai tik pat labi arī mazajam biznesam vai agro kredītu, ja kādam ir ētiski dabas iebildumi pret patērīnu kredītu finansēšanu). Līdz ar to loģiski, ja jūs savu naudu aizdodt kādam citam, tad to nav iespējams izņmet kamēr tas aizdevums nav atmaksāts. Tur jau visa tā jēga, ka ir iespēja finansēt ko un kā grib. Pie tam visās p2p platformās ir iespējams finansēt kredītus ar dažādiem atmaksas termiņiem, līdz ar to, ja kāds plāno savu naudu izņemt ārā ātrāk, tad nevajag ieguldīt kredītos, kur atmaksas termiņš ir 5gadi. Īstermiņu kredīti ir parasti zem 30 dienām, līdz ar to šī nauda izmaksai ar visiem procentiem būs pieejama samērā ātri. Tas, ka atsevišķas platformas piedāvā, ka savu izsniegtu kredītu vari arī pārdod kādam citam, lai tādā veidā saņmetu atpakaļ naudu par kredītu, kura atmaksas termiņs ir piemēram 5 gadi ir drīzāk vērtējams kā priekšrocība nevis trūkums. To protams visu var redzēt platformā, cik ir ieguldītis un cik pieejams kontā, lai izmaksātu atpakaļ, tāpēc nekādu pārsteigumu parasti nav. Esmu pats gan iemaksājis ,gan izmaksājis, gan vēl iemaksājis.

2. n-dokumenti jāiesniedz, lai tiktu pie naudas. Manuprāt tā ir tikai pozitīva zīme, ka lai naudu no p2p platformas izmaksātu uz bankas kontu tev ir jāiesniedz pases vai id kartes kopija. Ja tā nebūtu, tad tas gan neko labu neliecinātu par platformas ilgspējību.

3. Nodokļi. Tiem, kam ir baža, ka aizdotot n-tos mazos kredītus pēc tam būs problēma sarēķināt kapitāla pieaugumu, lai godīgu to noziņotu VID un samaksātu 10% nodokli, tad no savas pieredzes varu teikt, ka vismaz vienā mūsu bāleliņu p2p platformām ir speciāla funkciju, kur var pieprasīt ar nodokli apērķināmās summas atmaksāšanu. Līdz ar to nekas pašam nav jārēķina. Nodoklis nav ne lielāks ne mazāks tam kādu vajag maksāt par jebkuru citu kapitāla pieaugumu (bankas šo automātiski noņem nost, bet p2p vajag pašam noziņot VID (gada ienākuma deklarācija) un smaksāt.

Es nekādā veidā nemēģīnu kādu pierunāt sākt izmantot p2p, bet tomēr pārāk daudz te visādu muļķību bija sarakstīts. Mans uzskats, ka p2p agri vai vēlu izkonkurēs banku nozari, tomēr pašlaik tā varbūt arī nav līdz galam nobriedusi. Mazliet jāpagaida, lai būtu normāls tiesiskais regulējums (Latvijā grasās pieņemt rudenī) un tad, manuprāt, vēl prasās pēc kaut kādas apdrošināšanas/garantijas mehānisma, ja kaut kas aiziet greizi, lai ieguldītāji būtu kaut kā aizsargāti. Līdz ar to es ieguldītu tikai tādu naudu, kuru nebūtu žēl arī zaudēt (bet tas kā ar jebkuru investīciju). 

Tiešām esi apzinājis pilnīgi visus planētas "Zeme" iedzīvotājus, kuri ņēmuši naudu no p2p?

Beidz smīdināt..

 Diezgan kutelīga tēma. Normāls kekss nekad nelielīsies ar naudas pelnīšanu un mīļākajām!

+

 Negaidīti piebremzēju sarunas. Diplomātiski jāatjauno neitrālā formā.

 Kas nākotnē notiks ar GBP? Pašlaik zemākajā punktā. Profiņi parasti pērk, kad ir lejā un pārdod, kad virsotnē. Vai tas nekustamais vai nauda.

 Pēdējos 7-8 gados ievēroju teicamu CHF un NZD vērtības paaugstināšanos. 

 ISK regulāri "danco". Senākos laikos LTL piedzīvoja superīgu pieaugumu no 0.12Ls/1LTL līdz 0.20Ls/1LTL

Kā Tu zini, ka šobrīd ir zemākajā? Varbūt kritīs vēl. Nākotni neviens nevar paredzēt.

 Laboju. Zemā punktā. Aptuveni 75% līmenī prognozēju kursa paaugstināšanos. Kad? Nezinu. Ja kāds zinātu, visi gribētu pelnīt. 

 Turienes iedzīvotājiem viesošanās ārvalstīs kļuvusi dārgāka. Mūsu valsts rezidentiem darbošanās neizdevīgāka, jo uz LV atvestās mārciņas "nesaražo" tik, cik iepriekš.

 Hmm? Kā mēs varētu saderēt? Nopirkt minimālu summu un gaidīt gadu, tad pasludināt derību rezultātu?

Negribu gan derēt, jo arī, manuprāt, iespējamība, ka ies uz augšu (ilgtermiņā) ir lielāka nekā, ka kritīs vēl uz leju.

Bet varu kā piemēru minēt USD un EUR:

http://www.xe.com/currencycharts/?from=USD&to=EUR&view=10Y

2014. gada beigās, kodu pirkstos, ka bija jāmaina EUR uz USD, jo likās, ka USD ir pašā augšgalā un nu tik nāks lejā. Bet tagad atskatoties var redzēt, ka no 0.80 EUR par 1 USD bija uzkāpis līdz pat 0.95 EUR par USD un vēl pat šodien (vairāk kā 2.5 gadi no tā brīža) nav nokrities līdz 0.80, kas toreiz likās augstākais punkts.

Domāju, ka sakarā ar Brexit mārciņa varētu vēl turpināt kristies, pirms atkal sāks atgūties.