Tikko saņemu epastu no Etihad (pats neko nerakstīju), ka Thank you for choosing to travel with Etihad Airways, the national airline of the United Arab Emirates.Your e-ticket and travel reservation are attached to this email. ar ataginājumu: 

The credit card used for payment needs to be presented at time of check-in. For your protection, Etihad Airways reserves the right to refuse carriage if the form of payment cannot be validated.

uz BKK/AUS nopirku caur tickets.ru.

uz PEK/WLG nopirku caur Etihad. Visas biletes joprojam ir confirmed.

Tajā boldētājā tekstā gan nav nekā dīvaina, ne viena vien aviokompānija tā saka. Nekad gan nav gadījies, ka pārbaudītu.

Ceru, ka jums biļetes nenokancelēs. Ja nebūtu jau ieplānotu ceļojumu, pati nedomājot būtu pirkusi. Turu īkšķus!

Ņemu savus vārdus atpakaļ, rūpīgāk papētot, viss nav tik vienkārši. Tomēr tarifs sastāv no vairākiem posmiem, tajā skaitā uz Austrāliju vai Jaunzēlandi. Kaut kāda iemesla dēļ tas ir neparasti zems + vēl nomesta degvielas piemaksa.

Nu tā nu gan nav. Indijas aviokompānijas, ja biļetes pirktas caur viņu mājas lapu, parasti prasa uzrādīt arī karti, ar kuru biļete pirkta. 

Ko darīt tad, ja karte beidzās un ir jāmaina?

es jau tikai teicu, ka MAN nav gadījies, ka pārbaudītu. protams zinu, ka pārbauda, ka nelaiž uz reisu utt.

tev to kāds atņem?

Ja bankomāts nenorīs, tad jau, cerams, cits neviens neatņems. Vienkārši gribu saprast, vai ir jāsargā karte arī pēc termiņa beigām, ja ir sarezervēti lidojumi ar to nākamajam gadam, bet termiņš beidzās decembrī

Vēlams saglabāt karti.

Manuprāt, pieprasīt uzrādīt nederīgu karti ir augstākā mērā absurdi, bet, ja jau runa ir par kaut kādiem Indijas iekšējiem lidojumiem, tad tiešām labāk saglabāk veco karti, jo nekādas Eiropas regulas jau pasažieri neaizstāvēs.

Turklāt arī derīgas kartes uzrādīšanas pieprasījums ir visai apšaubāms - ja lidojums pirkts daudzus mēnešus iepriekš, tad mazums kas var notikt pa to laiku. Karti var norīt bankomāts, to var nozagt vai pazaudēt. Bankas karšu izmantošanas koncpcija ir vērsta uz to, lai šādos gadījumos klients neciestu zaudējumus, vai, lai tie būtu minimāli. Bet te sanāk, ka var pazaudēt pat tūkstošus vērtu lidojumu tāpēc vien, ka nevar atrast savu bankas karti.

Kaut kā ETIHAD mājas lapai pavāji ar kļūdu labošanu - lidojums MOW- SYD- Abu Dhabi - LED, piemēram 24.01.-6.02.2016. joprojām nopērkams pa 27 000 RUB (ap 430-440 EUR), turklāt daļa lidojumu biznesa klasē, vismaz man tā rāda. Tikku līdz pat kartes datu ievadei, tālāk negāju, lai nepamana, ka kaut kas nav kārtībā ar cenām:

https://booking.etihad.com/SSW2010/EYEY/webqtrip.html?execution=e6s1

P.S.: Nav j;ākabina klāt nevajadzīgais posms uz Āziju, pieteik ar pirmo posmu MOW-SYD, uz Jaunzēlandi gan cena astronomiska (lasi, cena parastā - ap 1200 EUR).

Par kartēm - karti kā (papildu) klienta identifikācijas dokumentu prasa uzrādīt daudz kur pasaulē, ne tikai avio, bet arī viesnīcās utt. Dažādos ceļotāju forumos regulāri apspriesta tēma. Tiesa, kas notiek gadījumos, kad pirkums veikts pirms gada un karte nomainīta (t.sk. nozaudēšanas, aprīšanas dēļ), neesmu iedziļinājies, iespējams, ka īsi pirms ceļojuma ir vērts šo faktu apspriest ar konkrētā pakalpojuma sniedzēju (nebūs jautri kādā 10000 km attālumā no mājām esošā lidostā netikt lidmašīnā).

Un nevajag nekādus lidojumus - klasika - Deutsche Bahn prasības e-biļešu lietotājiem, nevarēsi kontrolierim/konduktoram uzrādīt derīgu karti, ar ko veikts biļetes pirkums, maksāsi sodu un pirksi jaunu biļeti par pilnu cenu.

Un vēl, man kādus 10+ gadus kartes mainīja saglabājot gan kartes numuru, gan pinkodu (mainījās tikai derīguma termiņš), bet pagājušajā gadā nomainīja pēkšņi visu (2 bankās).

Šādos "šaubu" gadījumos ļoti labi palīdz pauze, lai izietu ārā no lidostas, paskatītos uz savu aizlidojošo lidmašīnu un atgrieztos, lai turpinātu skaidroties, kāpēc netika ielaists lidmašīnā, jo nevarēja uzrādīt karti..

Šie noteikumi parasti General Conditions of Carriage ir pateikti un dažas aviokompānijas prasa..  Nopērkot biļeti pasažieris ir piekritis noteikumiem un pēc tam skaidroties, kāpēc pasažieris nevēlas ievērot noteikumus, ir diezgan dīvaini. Galu galā šis lielākoties ir tādēļ, lai novērstu krāpšanos ar zagtiem karšu datiem. 

Eiropā prasa Iberia (kolēģis tādēļ ar savu reisu neaizlidoja uz Bogotu), DA-Āzijā daži prasa..

Nevis 27 000 bet gandriz 270 000 (267 929), vismaz man ta rada

Es jau nesaku, ka šo noteikumu vajag ignorēt, tikai to, ka tas ir juridiski apšaubāms. Domāju, ka neaizlidojušajam pasažierim būtu labas izredzes tiesā. Tas ir absurds, ka bankas dara visu, lai aizsargātu klientu naudu kartes pazušanas gadījumā, bet te kaut kāds privāts bizness vienkārši ''uzmet'' situācijā, kad karte nemaz īsti nav nepieciešama.

P.S. Viesnīcas prasa kartes pavisam citu iemeslu dēļ, un tām der jebkāda karte, ne jau tieši tā, ar ko veikta rezervācija.

Jā, tiešām, SORRY, tās cenas krievu rubļos ar tik daudziem cipariem, ka beidzamo ciparu konvertējot uz EUR, esmu izlaidis. Tad jau nekā īpaša - 4400 EUR ir biznesa klases cienīga cena.

Citēju Accor prepaid rezervācijas apstiprinājumu:

Praksē gan neatceros, ka šitais tiktu ievērots.

nu man arī neviens neko neprasīja rādīt, protams arī šajā konkrētajā accorā.

Orson, nedaudz padomā no aviosabiedrības viedokļa. Ja pēc lidojuma izrādās, ka karte bija zagta (tāpēc krāpnieki bieži vien izmanto biļetes pirkšanu pējā brīdī, lai kartes īpašnieks nepaspēj noreaģēt), tad banka un kartes īpašnieks neko nezaudē. Īpašnieks piesaka chargeback, viņam atskaita naudu atpakaļ. Banka naudu paņem no aviosabiedrības konta tās apkalpojošā bankā. Visi laimīgi, izņemot aviosabiedrību, kas rezultātā izvadājusi krāpnieku par velti un vēl dabū sodu par chargeback.

Šādā shēmā vienīgais reāli ieinteresētais atklāt krāpniecību ir aviosabiedrība. Tad nu viņi dara, kā var, un aizdomīgos gadījumos lūdz uzrādīt karti, lai redzētu, ka tā tiešām uz lidotāja vārda un viņa fiziskajā īpašumā (kā zinām, pērkot vārdu utt var ierakstīt kādu vien vēlas, maksājums izies cauri). Vai šī sistēma ir ideāla un nekļūdīga. Protams, ka nē, bet es saprotu aviosabiedrību motivāciju šajā gadījumā, un esmu gatavs sadarboties, īpaši, ja pērkot biļeti, tieku nepārtraukti brīdināts, ka karti vēl vajadzēs uzrādīt lidostā. Ja Tev ir padomā labāka (drošāka, vienkāršāka, nekļūdīgāka) shēma, kā pārdevējam aizsargāties no krāpniekiem, labprāt uzklausīšu.

A ko darīt situācijās, kad pirkums ir veikts ar radinieka karti? Man ir lidojums septembrī ar Delta airlaine, biļeti pirku ar radinieka Amex. Ņemt līdzi viņa karti???(loģiku neredzu)

Ja par prasību uzrādīt karti Tu esi informēts pirms biļetes iegādes, tad izdomāt, kā to izdarīsi, ir Tavā ziņā. Tapat kā Tavā ziņā ir nokļūt lidostā nepieciešamajā laikā, iekļauties bagāžas izmēra un svara ierobežojumos, utt.

Tieši tāpēc jau es uzskatu kartes prasīšanu ceļotājiem, kas lidojumus pirkuši vismaz pirms mēneša, par pilnīgi nepamatotu aviokompānijas uzspiestu parsību, jo:

1) krāpnieki parasti pērk biļetes pēdējā brīdī, kamēr kartes īpašnieks nav attapies,

2) absolūtais vairums pasaules aviosabiedrību to nedara, tātad problēmu acīmredzot var atrisināt arī savādāk,

3) visbeidzot, cilvēki mēdz zaudēt kartes un aizmirst, ar kuru tieši karti veikts konkrētais pirkums. 

4) ja biļete pirkta caur aģentūru, tad aviokompānijai ir galīgi pie kājas, kas lido, bet aģentūrai vispār nav iespējams pārbaudīt kartes lietotāja identitāti. Sanāk, ka aģentūras ir nesalīdzināmi sliktākā situācijā nekā aviosabiedrības, un pat neko tur nevar darīt.

Uzskatu, ka šajā jautājumā analoģiski kā kriminālistikā būtu jādarbojas nevainības prezumpcijai.

Tiem (pēdējā brīža pircējiem) jau arī parasti prasa. Kā redzi, piemēram zahujam nekad nav bijis jāuzrāda. Brīdinājumu gan rāda visiem, paturot tiesības pārbaudīt arī citus šaubīgus gadījumus, ne tikai pēdējā mirkļa pirkumiem.

Tā pārsvarā dara aviosabiedrības Āzijā, Tuvajos Austrumos, kur izplatītāka krāpšanās. Eiropā, Ziemeļamerikā acīmredzot pārtikušāki cilvēki, kam nav tik liela motivācija krāpties ar nelielām summām. Uz šaubīgākām vietām (Latviju, Lietuvu) Ryanair vienkārši neļāva pirkt biļetes tiešsaistē nedēļu iepriekš…

Aģentūras reizēm zvana, lai noskaidrotu papilddetaļas par kartes īpašnieku, prasa sūtīt kartes / pases attēlu, utt. Katram savs piegājiens atbilstoši reālajām iespējām.

Lūdzu, pēc saviem uzskatiem taisi aviosabiedrību Āzijā, kura internetā pieņems maksājumus ar jebkādām kartēm, nekad nepārbaudot, vai karte nav zagta. Skatīsimies, cik tālu tiksi. Es uzskatu, ka reālā dzīve diktē aviosabiedrībām šaubīgos reģionos un gadījumos veikt šādu pārbaudi, un, kamēr to piemēro saprātīgi (kartes tiešām mēdz pazust, izbeigties, piemirsties, tikt nozagtas utt), neredzu iemeslu iebilst.

Man prasija uzrādīt karti Helsinku lidostā, lidojums Helsinki - Reikjavika. Biļetes bija pirktas 3 mēnešus iepriekšs, 6 cilvēkiem.

Pag, pag, kurā brīdī es teicu, ka pret krāpniekiem nav jācīnās un, iespēju robežās, jāpārbauda, vai karte nav zagta? Ir daudz un dažādu citu metožu - pieņemt tikai kartes, kas reģistrētas drošiem pirkumiem internetā, pārbaudīt kartes lietotāja identitāti laikā no biļetes pirkuma līdz izlidošanai u.tml. Tieši par to jau ir cepiens, ka šī prasība var tikt tiek pielietota nepamatoti un neloģiski, kaut vai iepriekš aprakstītais Andzeja gadījums. Gan jau, ka lidmašīnā ar >100 pasažieriem kādam noteikti tā karte nebūs līdzi, tad nu var izmantot šo brīnišķigo metodi, piemēram, overbokinga gadījumā. Kas nevar uzrādīt karti - vienkārši nelido, nekāda kompensācijas, nekādas brīvprātīgo meklēšanas. 

Manuprāt, cīnīties ar krāpniekiem šādā veidā ir tikpat ''gudra'' metode, kā cīnīties ar teroristiem, atņemot pasažieriem mīkstos sieriņus un 125 ml zobu pastas tūbiņu.

Varūt prasīja karti jo bijām seši cilvēki un visiem dažādi uzvārdi. Citiem pasažieirem netika prasīts. Nobrīnījos kāpēc prasa, jo par tadu lietu nebiju dzirdējis, jo nevarēju saprast ar kuru pirkts, bet atradu vajadzīgo un viss bija ok. Lai gan visas kartes nebiju paņēmis līdz. Jocīgi tas likās.

Pēc pieredzes, ja nav kartes, tad var dot citu un samaksāt to pašu summu, aviokompānija parskaitīs naudu atpakaļ uz vecu karti.