Nevaru Tev neko komentēt uz klaji aizvainojošo toni attiecībā arī uz manu, lai arī atbildīgo, bet neadekvāti zemu apmaksāto darbu. 
Zinu, ka nevienam nekas nav jāatņem. Ja reiz ar šo tiek galā ij Lietuva, ij Bulgārija, ij Rumānija, gan jau arī Latvijā (ja vien būtu griba), tiktu galā ne sliktāk. 

Man šķiet, ka galvenā Latvijas nelaime ir sabiedrības pārvaldē iesakņojusies pārliecība, ka cilvēki Latvijā nav vērtība un no tā izrietošā patriotisma reālā neesamība. Mums te ir citas vērtības - multimiljonu projekti, luksusa biroju ēkas, miljardu tilti, vērienīgi dzelzceļa projekti un šikas koncertzāles, bet cilvēki, kas tās uzturēs, var mierīgi saņemt kapeikas. Es neredzu, kas te tuvākajā laikā var mainīties - šī pārliecība ir dziļi iesakņojusies. Labāk parūpēsimies par sevi un sev tuvajiem, bet uz valsti un tās palīdzību, manuprāt, paļauties nedrīkst. 

Interesants raksts LA.lv deputāts Judins pieprasījis datus no VID, un balstoties uz tiem veicis analīzi.

https://veselam.la.lv/pietiktu-ar-52-miljoniem

daži citāti,-

Interesanti- tiešam reāli kāds strādā 520 stundas mēnesī ( 17.3 stundas katru dienu- miegam, ēšanai, lai tiktu uz darbu paliek 6 stundas un  40 minūtes) , vai tie ir vienkārši darba laika pierakstījumi.

Atceros, pirms gadiem 10 biju ar bērnu vienā no Rīgas bērnu slimnīcām. Novēroju, ka dažas māsiņas nostrādā pilnu slodzi pa dienu, tad (vairoties no ārstēm, kas centās to nepieļaut) strādāja arī nakts maiņu, kad tā kā varēja drusku pagulēt, un pēc tam vēl arī nākamo dienu. Jaunas bija tās māsiņas, drusku pēc 20. Droši vien tādā režīmā var tās stundas salasīt. Par darba kvalitāti utml. neko nevaru pateikt, jo tolaik manas rūpes bija vērstas citā virzienā. Par atsaucību nevarēju sūdzēties. Ja kāds cieta, droši vien nepieskatītie bērniņi, kas slimnīcā bija bez mammas.

Drīzāk jau birokrātiskas īpatnības. Piemēram, ķirurgs strādā slodzi RAKUS. Bet vēl arī operē kādā VC. Skaidrs, ka 2. vietā viņam maksā par padarīto darbu, nevis stundām. Bet grāmatvedība stundas likmi izzīž no pirksta. Un stundu skaitu nevis konstatē, bet aprēķina, dalot izmaksājamo summu ar šo izdomāto likmi.

Tomēr reālās stundas arī ir krimināli daudz. 

P.S. Tajā analīzē ir viena būtiska nianse: tiek rakstīts, ka algas maksā no valsts budžeta. Nē, tā nav! Ārstniecības iestādes gandrīz visas ir SIA. Un algām speciāli budžeta līdzekļi netiek izdalīti, tie ir iekļauti neadekvātajos pakalpojumu tarifos. 

Regulāras 24h maiņas, tā arī salasās. Protams, ka 24h maiņā ir atvēlēts arī laiks pagulēt/nosnausties, bet tomēr darba laiks. Nu un birokrātija, protams, 3-4-5 darba vietas uz visās skaitās pilna slodze.

Visi raksta minētie aprēķini esot par valsts finansētām medicīnas iestādēm.

Cik nu zinu algu aprēķinu metodes- tad stundas nedrīkst "izzīst " no pirksta, it sevišķi iestādēs, kur figurē valsts nauda.

Privātajās ir vieglāk, bet arī, ja uzrādīsi vairāk kā 8 stundas dienā - var viegli tikt uz virsstundu apmaksāšanu pēc cita tarifa.

Ja pareizi atceros - tad Salaspilī - Valsts policijā dzejoja klāt dežūras utt - gala rezultātā kriminālprocess.

https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/idb-sacis-kriminalproces...

Ja neskaita zobārstus, gandrīz visas ārstniecības iestādes ir "valsts finansētas", jo sniedz vismaz dažus pakalpojumus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā valsts. Tajā pašā laikā tās ir privātas un pašas domā, kā izgrozīties ar savu naudiņu. Piemēram, ģimenes ārstu praksēm valsts/privātā finansējuma attiecība var būt diezgan plašā diapazonā. Grūti spriest, ko tad deputāta kungs ir atlasījis.

Valstij piederošās, savukārt, ir SIA (pat RAKUS un Stradiņi) tāpēc iestādes tās ir tikai sarunvalodā, nevis likuma izpratnē (uz iestādēm attiecas Valsts pārvaldes likums). Tās ir komersanti, uz kuriem attiecas Komerclikums. 

Nekāds grāmatvedības speciālists neesmu. bet, kad man bija sava SIA, kur biju vienīgais darbinieks, tad mani sabaidīja: ja maksāšu sev mazu algu, tad nākšot pārbaudes no VID. Rezultātā noteicu sev tiem laikiem fantastisku likmi 7 Ls/stundā. Tikai vairāk par stundu mēnesī nostrādāt nevarēju atļauties Domāju, var būt arī pretēja situācija, kad stundas likme jānosaka zemāka, bet skaits jāuzraksta lielāks. Protams, ar visām tabelēm un citu makulatūru.

K, jā lielāka daļa slimnīcu ir SIA vai VSIA  Tātad, cik saprotu kapitāldaļu turētājs ir vai nu pašvaldība (SIA) vai valsts (VSIA). Bet finansējumu tās slimnīcas, poliklīniskas saņem no valsts, vai arī no pašvaldības. Tāpēc šīs iestādes pārbauda ik pa laikam Valsts Kontrole (VK). Atliek tik palasīt VK ziņojums un pabrīnīties, kam tik vien tur nav bejēdzīgi nauda tērēta. 

Un skumjākais ir tas, ka pēc VK pārbaudēm, slimnīcu vai poliklīniku vadītājus nesauc pie atbildības. Tā arī nesodīti turpinās tās bezjēdzības ar naudas šķērdēšanu.  

Palasot VK ziņojumus, var arī pabrīnīties, kādi ***** kontrolieri tur strādā un ko tieši slimnīcām pārmet.

Piemēram, Liepājas slimnīcai vienu brīdi bija lielas problēmas nodrošināt dežurējošo ķirurgu. Lai nosegtu naktis, nācās par dežūru maksāt summas, kas ieinteresētu patstāvīgu, gana universālu ķirurgu braukāt no Rīgas. Lielas un ļoti lielas naudas. Tas pats bija ar anesteziologiem.

Problēmu atrisināja, uzaicinot vairākus jaunos, pēc rezidentūras. Cita starpā, pievilināšanai izmantoja dzīvokļu piedāvājumus. VK kā īpaši nesaimniecisku slimnīcas vadības pieeju izcēla apstākli, ka dzīvokļi piedāvāti Vecliepājā, nevis Karostā, kur tie ir ievērojami lētāki. Ja kāds ir redzējis Karostu un tās dzīvokļu fondu, tad saprot, par ko es rakstu un ko uz tādu dzīvokli var pierunāt. Tādas pērles VK ziņojumos var atrast dučiem. Jo viņiem obligāti kaut kur ir jāpiesienas. Tā vietā, lai ieteiktu derīgus problēmu risinājumus. Ja kas, ievērojams slimnīcu resurss aiziet, gatavojot, drukājot, kopējot un glabājot papīrus, kuru vienīgais pielietojums ir atrādīšana VK, IUB, KNAB un citām produktīvām iestādēm. Lai tikai būtu kārtībā!

Piemēram, SIA Jelgavas poliklīnika un Zīverte.  Vienkārši skaisti! Burvīgi, ko vēl var teikt? 

No 2012.gada velkas tas viss jau? 

Nedomāju, ka Jelgava ir vienīgā tāda unikālā vieta. Tas viss ir viscaur visur. Skumji. 

Tas kārtējo reizi pierāda, ka veselības nozarē valda "bardaks". Un šādā sistēmā dot iekšā "vienkārši vairāk naudas", lai sasniegtu mistiskus procentus no IKP, par ko aģitē paši mediķi, būtu vienkārši bezatbildīgi.

Rīgā un Latvijā ir tikai viena bērnu slimnīca. Lielāku sviestu par to, ka ārsti ļoti raizētos par iespējamo māsu pārslodzi, neesmu lasījusi.

1. BKUS sastāv no trim slimnīcām, kaut arī birokrāti tās sauc par novietnēm. 2. Ārsti raizējas par to, lai māsas strādātu, nevis paliktu darbā izgulēties

Interesanti. Man informācija ir tikai par vienu nometni Torņakalnā un vienu - psihiatrijas nodaļu Gaiļezerā. Bet neuzdrošinos apstrīdēt šo dalījumu trīs  “apmetnēs” . Tāpat kā ārstniecības raizes par aprūpes personāla noslodzi.

no Wikipēdijas

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ir viena no Latvijas universitātes slimnīcām. Tā ir daudzprofilu medicīnas izglītības un ārstniecības iestāde, kura sastāv no trim medicīniskās aprūpes iestādēm - BKUS Bērnu slimnīca Torņakalnā, BKUS Bērnu slimnīca Gaiļezerā un BKUS Rehabilitācijas nodaļa Ogrē.

Precīzi. Tas ir bardaks! Un, izskatās, ka, jo vairāk tajā nozarē liks iekšā, jo vairāk pazudīs.

Ko darīt - nav padoma.  

Domaju, ka Vikipēdijā sen nav ieviesta kārtība un labojumi. Pēc pirmās konsolidacijas.

Nav iebildumu neko nelikt. Algās pieliks prasīto. Ir noņemta nauda pakalpojuma pieejamībai pacientam. Tātad rindas uz izmeklejumiem paliek garākas. Samazinās planveida, apmaksato operāciju skaits. Nedaudz no katras, bet pietiekami.

Ak atvainojos, es domāju, ka tas jums tāpat zināms - valdības interese par veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājam.