Visi mēģinājumi mainīt veselības finansēšanas modeli Latvijā atduras kā pret sienu. Un visas ārstu biedrības solidāras - "viss ir pareizi, vienkārši dodiet vairāk naudas". Bet, sorry, tas tā nestrādā. Ja sistēma klibo, tad tā jāmaina, nevis jāber nauda caurumā.

Gribētos, lai sākumā ieber to naudu, ko Latvijai pieprasa OECD un PVO jau gadus 10 un tad parunāsim. Šī ir klasiska valdības atruna jau desmitiem gadu. Un nākamais-naudas izlietojumu kontrolē Veselības ministrija. Ja to tur nespēj darît-tad rodas jautājums par ministra kompetenci un piesaistīto cilvēku zināšanām un iemaņām veikt darbu, par ko saņem algu. Starp citu lielāku nekā ārsts terapijas nodaļā.

Ir kāds rakstu darbs, kur tas ir aprakstīts? Tiešam OECD saka, ka jādod medicīnai vairāk naudas? Konkrēti, ar saiti. Un vai gatavi mediķi maksāt arī lielākus procentu ienākumu nodokļa?

p.s man māsa daktere - kādus tik spriedelējumus es nedzirdēju par e-veselību...

Pati viņa pat nebija atvērusi e-veselību vaļā - bet zināja cik tur viss slikti, cik nepareizi, cik nedroši - runāja tieši to, ko runasvīri.

Uz maniem argumentiem, ka tikai strādājot var izdarīt secinājumus - atbilde viena - lai salabo, lai uzlabo, tad pamēģināšot.

Pieņemsim, ka kādā slimnīcā x pacientus no uzņemšanas uz nodaļu stumj sanitārs Helmuts. Viņš ir mazliet klibs un gandrīz pilnīgi kurls. Ar zīmēm sazinās ļoti labi, lasa un raksta 3 valodās, bet tomēr vairākas reizes izraisījis nacionāli noskaņotu pacientu sūdzības atbilstošām iestādēm par personālu, kurš nesaprot runu valsts valodā. Pirmdienās Helmuts nedaudz ož pēc etilspirta metabolisma produktiem. Pacientu no ratiem gultā vai otrādi pārcelt viņš fiziski nespēj pat palīdzēt. Bet šos trūkumus atsver fakts, ka viņš strādā praktiski par minimālo algu. 

Jautājums trafam: vai izdosies nomainīt Helmutu pret jaunu, spēcīgu, atbildīgu un nedzerošu vīrieti, iepriekš nepalielinot štata vietai paredzēto algu? 

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/oecd-kritiska-par-latvijas-pla...

https://medicine.lv/raksti/pvo-parstavis-latvijas-budzeta-izdevumiem-ves...

https://www.tvnet.lv/6802701/veselibas-aprupes-finansejums-karinam-nav-t...

Pēdējā rakstā ir atsauces uz OECD un PVO. Žēl, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji neko par to nezin.

K

Helmuti sen kā vairs nestrādā. Viņu vietā neviena nav. Nereti “caurumus” aizlāpa studenti. Tas ir - visbiežāk ratiņus stumj ārsts ar māsiņu. 

Atbilde K

Slimnīca par divkārt palielināto finansējumu pieņems darbā vēl vienu Helmutu.

Jautājums bija kur OECD pieprasa palielināt finansējumu, es neatradu - tikai ieteikumus.

Es teiktu, ka tieši tā arī rodas FAKE NEWS.

Pirmais citāts garām - ne vārda par kaut kādiem procentiem - tikai tas, ka nevajag izmantot sociālo budžetu.

Otrais citāts NAV par OECD prasībām.

Trešais bija labs - varēja atrast ziņojumu http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/aktualitates/OECD_final.pdf

un ko par brīnumu tur var izlasīt, izcēlums mans

Veselības aprūpes finansējumā ir ļoti maza valsts ieguldījumu daļa, salīdzinot ar
OECD veselības aprūpes sistēmām, kas atbilst tikai 3,2 % no IKP (2013. gada dati). Būtisks tiešo
maksājumu apjoms palielina valsts kopējos izdevumus veselības aprūpei līdz 5,3 % no IKP

Latvija tērē 5,3 % no IKP veselības aprūpei (2013. gada rādītāji,

patika arī šis

Ir nepieciešams mērķtiecīgs, pakāpenisks izdevumu palielinājums, nevis pēkšņa naudas līdzekļu iepludināšana, kas radītu būtiskus riskus un, visticamāk, ierobežotus ienākumus laika gaitā. OECD, citu starptautisko partneru
un OECD valstu atbalstu varētu piedāvāt, lai palīdzētu Latvijai pārvaldīt veselības aprūpes izdevumu
palielinājumu ar mērķi maksimāli palielināt tā pozitīvo ietekmi.

un vēl es atradu

Lai efektīvi un ilgtspējīgi risinātu valsts veselības aprūpes problēmas, Latvijas veselības aprūpes
sistēmai ir:
 jāatjauno stratēģiskais redzējums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši
turpinot slimnīcu sektora konsolidāciju, pārveidojot NVD par stratēģisku pircēju un plānotāju un
izstrādājot visaptverošu plānu veselības aprūpes darbaspēkam;
 jāpadara veselības aprūpe par sistēmu, kas balstīta uz datiem, izstrādājot galvenos darbības
rādītājus visā sistēmā, virzoties uz atklātu publicēšanu un salīdzinošo novērtēšanu, kā arī
izstrādājot pakalpojumu sniedzēju līmeņa darba izpildes rādītājus;
 jāuzlabo aprūpes pieejamība, stiprinot ģimenes ārstu kā „vārtziņu” lomu un apsverot iespēju
atkārtoti ieviest atbrīvojumus no līdzmaksājumiem neaizsargātām grupām un grupām ar zemiem
ienākumiem;
 jāuzlabo aprūpes kvalitāte, pārsniedzot minimālos standartus, apsverot brīvprātīgo
akreditāciju, izstrādājot skaidrākas un labāk piemērotas vadlīnijas un efektīvāk izmantojot datus
(tostarp slimību reģistrus un nevēlamu notikumu reģistrus), lai izprastu aprūpes kvalitātes
trūkumus;
 jāsniedz profilaktiskā aprūpe efektīvāk, piemēram, efektīvāk izmantojot medmāsu darbu
ģimenes ārstu praksēs un farmaceitu darbu saistībā ar profilaktisko aprūpi.

Raksts ir ļoti pamatīgs, daudz faktu konstatāciju un tur ir arī daudz ieteikumu, kas varētu būt savādāk veselības aprūpes sistēmā.

Konktrētu naudas palielinājuma pieprasījumu  gan neatradu.

Tātad darbinieku ir pārāk maz.

Tieši manas domas. Tajā rakstā bija arī citas pozitīvas atsauksmes par Veselības aprūpi Latvijā (gan jau pieklājības frāzes, lai cilvēki netītos palagā un nerāpotu uz kapiem )
Plus interesanti, ka EK, kuriem arī iesniedza šo 4,1% no IKP veselībai, šo kļūdu nav atraduši, bet re:Baltica žurnālisti, kuri ir daudz kompetentāki, saka, ka ir tikai 3,5% Un tā rodas "atlajst sajmu", jo viena tante teica, ka OEDC lika palielināt, bet otra tante teica, ka veselība tiek apdalīta

Mana atbilde bija ar domu, ka strauja naudas iepludināšana neizmaina cilvēku domāšanu.

Stāsts par Helmutu un diviem helmutiem ir pārspīlējums, tik traki taču nav. Tāpat kā medicīna nav vairāk apdalīta par citām nozarēm.

Nav tiesa. Strādā. Pie tam diezgan ievērojamā skaitā. Tikai tur, kur bez minimālās algas no apkārtējiem un vadības saņem arī cilvēcīgu attieksmi. Studentu viņu vietā nedabūsi. Jo studentam šādā darbā var būt tikai 2 intereses: nauda vai pieredze nākamajā profesijā. Vislabāk, ja dabū abas kopā. Aizvietojot Helmutu, nespīd ne viens, ne otrs. 
Vēl variants ir robotiņi un AI. Tikko Diseldorfā Medica izstādē interesējos. Helmuts pagaidām jūtami lētāks. Bet, kad atnāks robotiņi, būs jādomā, kā tos aplikt ar nodokļiem. Jo Helmuts IIN vairs nemaksās.

Bet ļauj palaist cilvēkus pensijā un pieņemt jaunus, ar "pareizu" domāšanu. Citādi tie jaunie pavisam vienkārši aizbrauc uz citām zemēm un jūtas daudz labāk.

Nekad neesmu teikusi, ka veselības aprūpe Latvijā ir slikta. Es apgalvoju, ka personāls nav adekvāti atalgots. Un tāpēc ar katru gadu paliek arvien mazāk. Drīz ārstniecība un aprūpe izmirs kā suga. Un tas notiks agrāk, nekā Latviju pametis pēdējais tas iedzīvotājs.

Aringai daļēji taisnība. Mēs varam pretendēt uz ārstēšanos ārzemēs, ko apmaksās valsts, bet jābūt slēdzienam, ka LV šādu operāciju nevar veikt. Nevis tas, ka ilgi jāgaida, vai neuzticība vietējiem ārstiem, bet tieši nespēja veikt. To daudzi nezina un neviens neafišē, jo tad taču kādam būs jāmaksā no valsts kases. Nereti ziedojumu vākšanas kampaņās ir lasīts par kaitēm, kur varētu pretendēt, bet laikam jau S2 neizmanto, vieglāk prasīt latvju bāleliņiem palīdzību. Un maksājam jau arī. Ko citu darīt, ja valsts kārtība medicīnā ir tāda, ka bez līdzcilvēku atbalsta jāmirst nost (piem., speciālā pārtika) vai jāmokās sāpēs (piem., onkoloģija) utml. Bet naudas līdzekļi medicīnai un vispār sociālās aprūpes jomai nereti ir vienkārši smieklīgi. Un, ja kāds arī "ceļ galvu", lai sāktu streiku, uzreiz medijos ir nomalnošanas kampaņas, par to, ka visi tāpat saņem aplokšņu algu, ka citiem ir vēl sliktāk ..un latvietis jau nav ar zobiem plēsējs. Varbūt kādā no lietām par zāļu kompensācijām vai medicīnas izdevumiem arī vajadzēja aiziet līdz ECT, bet it kā nav dzirdēts.

Vai finansu līdzekļu pieaugums risina visas dzīves problēmas.

Man liekas, ka Latvijā nē. Kamēr nenomainīsies paaudze, kas māk "kampt", tikmēr var dod naudu, vienmēr kāda tā būs par maz.

Ārsti jau nosauca par melno PR, kad publicēja atalgojumu ko saņem veselības spīdekļi - nu nav tas mazs.

palielinoties finansējumam - gan jau vispirms slimnīcu vadība sev paceltu algas , un ja paliktu pāri - tad sanitārei.

Latvijas dzelzceļa gadījums - vadītājam ir ļoti laba alga, bet tik un tā vajag "konsultēt " par 500 000.

Latvijas Bankas vadītājam, arī inkriminē konsultācijas par lielu naudu.

LA.LV nopublicējusi rakstu, ka RTU rektors ikdienā "pēta" elektromobīļus, kaut varētu atļauties arī tādu auto no sava atalgojuma nopirkt..

http://www.la.lv/luksusa-auto-petniecibai

Un vēl sūdzas, ka valsts sektorā vadītājiem esot mazs atalgojums...

Ja tas tā ir, cik ir ierosinātas krimināllietas par kukuļdošanas mēģinājumu medicīnas nozarē? Šeit es nedomāju par tantiņām, kas dakteriem vēlas dot "pateicības", bet lielo kukuļdošanu, saistītu ar medicīnas jomas iepirkumiem.

Gklavs

nu tas ir tas par ko runā Kārlis (Rācenis), paaudzes vairs nenomainās. Aizbrauc uz Igauniju, Skandināviju, Vāciju un Lielbritāniju. Un tas satrauc mediķu apvienības. Kad pēc 10 -15 gadiem aizies pensijā patreiz strādājošie 50-55 gadnieki (un tie ir aptuveni 60% no visiem strādājošiem medicīnas darbiniekiem), iestāsies kollaps

Bet varbūt vajag nevis aicināt atcelt Saeimu, bet vispirms atlaist savu slimnīcu vadību???

Neceriet, ka ja slimnīcas vadītājs saņems 100 000 mēnesī, tad sanitāri 5 000.

Saņems savus simtus, bet vidējā jau tuvosies Eiropas  līmenim.

Tas ir minējums par neiespējamu darbību: valstij piederošo slimnīcu valdes locekļu algas nosaka ministrija, nevis slimnīcas valde.

Es šobrīd varu atminēties vismaz 7 (septiņas) krimināllietas. Un vēl es zinu, cik grūti vispār valsts slimnīcām ir jebko nopirkt saprātīgā veidā par adekvātu cenu. Likumi, noteikumi, aizliegumi, kontroles no vismaz 4 institūcijām, sūdzības, līgumu slēgšanas aizliegumi, aizliegumi pacientam piemaksāt par labākiem implantiem, u.t.t. Tur aiziet nenormāls resurss, lai visu to ievērotu un rezultāts gandrīz nekad nav optimāls. Ja es būtu likumdevējs, tad atceltu šo birokrātiju, bet būtiski palielinātu sodu par pierādītu ļaunprātību.
Viens no skaļākajiem gadījumiem, kad stulba birokrātija gandrīz guva uzvaru pār saimniecisku saprātu, bija Audera ierosinātā lieta pret Zatleru. 

Kapitālsabiedrību valdes ieceļ daļu turētājs - t.i. ministrija. Un šai vadībai ir visai grūti izlaipot starp totālo līdzekļu trūkumu un prasību par šo summu nodrošināt pakalpojumu.  Valsts medicīna ir diezgan paradoksāls pakalpojums, kuru pērk pats uzņēmuma īpašnieks no sava uzņēmuma. Un politisku apsvērumu dēļ bieži vien aizliedz savam uzņēmumam pārdot pakalpojumu citam pircējam (maksas pacientam). Kurā citā sfērā vēl tā ira?

Manuprāt, vienīgais veids, kā sakārtot sistēmu, būtu to izsolīt uz 20+5 gadiem privātam uzņēmējam, likvidējot visus liekēžu kantorus, kā NVD, slimnīcu iepirkumu komisijas, kaudzi ar ministrijas nodaļām, u.c.. Piemēram, daudzās Spānijas pašvaldībās valsts apmaksāto medicīnu nodrošina privāti uzņēmumi (nevis atsevišķus pakalpojumus, bet tieši pilna apjoma medicīnisko aprūpi no piedzimšanas, līdz morgam). Varu teikt, ka tur ir izcila kārtība un neviens cents netiek izplakarēts. Izmaksas uz cilvēku ir pat mazākas kā Igaunijā.
Būtisks iemesls, kāpēc tā nevar izdarīt - atklātos, ka par esošo finansējumu uz iedzīvotāju neviens investors neparakstītos nodrošināt šobrīd deklarēto "bezmaksas" pakalpojumu grozu. Un galvenais iemesls - politiķiem būtu mazāka teikšana pār naudas plūsmām.
 

P.S. Piemērs: https://www.torrevieja-salud.com/quienes-somos/modelo-de-gestion/

Man laikam ir sava atbilde, kāpēc mediķi un skolotāji nestreiko... viņiem acīmredzot nemaz tik slikti neklājas. Tas varbūt izklausās ciniski, bet tieši tā arī patiesībā ierēdņi novērtē visus sūdzībniekus (bet nekā nedarītājus). Nu jā, viņi sūdzās, bet nu kurš tad negrib vairāk naudas... visi grib vairāk naudas. Un gadi iet. Kamēr praktiskie novērojumi liecina, ka dabū tikai tie, kas rīkojas. Gribi lētāku tarifu - raksti, ka iesi pie cita operatora. Gribi labākus nosacījumus darbā - raksti atlūgumu.

Domāju (šabloniski, bet tomēr), kas ar streikiem ir tas pats. Tā ir rīcība, kas rada būtiskas, sajūtamas neērtības un problēmas (runa nav par sitienu pa kabatu vai nesitienu pa kabatu). Ja kāda no šim atslēgas profesijām streiko, tā ir rīcība, kas rada lielas problēmas un ko nevar atstāt bez ievērības. Kamēr runāšanu un gaušanos var ignorēt mūžīgi, jo tā jau ir tikai tāda runāšana.

Nerunā aplamības! Infrastruktūrai ar medicīnu sakars tāds, ka slimnīcas pašas veic SAVUS iepirkumus.  Medicīnas jomā strādājošie nav ne ar ko labāki vai sliktāki par visās citās jomās strādājošajiem. Nevajag tagad te idealizēt kaut ko. Kopējais morāles līmenis pie mums ir diezgan zems, diemžēl.

Nedaudz biju pārsteigts, kāpēc Stockmann kasieres tik niknas (novēroju šodien un pirms nedēļas).

Dzirdētā saruna 2 Stockmann kasieru starpā to izskaidroja. Viena teica otrai, ka vairs nenāks (uz darbu), ja rīt viņai nedos brīvdienu, jo 9 dienas pēc kārtas strādāt neesot normāli.

Man liekas, ka LV tādā bedrē tieši arī ir, ka cilvēki neko nedara, kamēr nav novesti līdz galējai robežai. Pacieš visu līdz pēdējam. Kamēr būs vēl tie, kas strādās par tādām algām un nosacījumiem nekas arī nemainīsies. Un kāpēc neko nedara - es to izskaidroju ar to, ka tāda/nekāda mums tā mentalitāte ir.

Es tik tā garām ejot gribu uzzināt, ja kāds zina. Valsts sektorā strādājošajiem, cik ir algas par slodzi ārstam, skolotājam, ugunsdzēsējam un policistam?

Jelgavas vēstnesis.lv lasu, kā šobrīd algas likme ārstam Jelgavas slimnīcā ir 1524, māsai 936, māsu palīgi 688.

Un alga esot likme + piemaksas par nakts darbu, stāžu, virstundām un par darbu svētku dienās.

Domājams, algas varētu būt atšķirīgas ausu tīrītājam poliklīnikā un ķirurgam mikroķirurģijā, pamatskolas audzinātājam un fizikas pasniedzējam ģimnāzijā, telefona dežurantam un rotas komandierim. 
Bet ieskatam vari iemest aci piemēram, ātrās palīdzības ārstu algās: http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/NMPD/budzets__atalgojums/nmp_dienesta_amatpersonu_atalgojums/
un salīdzināt, piemēram,  ar radio atļauju izsniedzējiem (arī valsts a/s): https://www.vases.lv/sites/default/files/page_files/amatpersonu_atalg_publ_oktobris_2019.pdf 

Policisti ir te: https://visasalgas.com/valsts-iestades/valsts-policija/atalgojums

Veselības ministrijas liekēži šeit: https://visasalgas.com/valsts-iestades/veselibas-ministrija/atalgojums

 Labāk nebūtu licis! Esmu iekritis. Vajadzēja ņemt policisti, nevis skolotāju! Ko, nu, vairs......

Nav tā, ka tās "visasalgas.com" ir sarakstījuši galīgas muļķības? Kā viņi vispār dabū savus datus, paskatās griestos un kaut ko izzīlē no pirksta? Man ir aizdomas, ka realitāte tomēr ir krietni sūrāka un tik augstas algas mūsu iestādēs diemžēl nav. Kāpēc es tā saku - jo intereses pēc salīdzināju dažiem cilvēkiem "visasalgas" sarakstītās blēņas ar  ienākumu deklarācijām (kas tomēr ir oficiāls dokuments). Nu, tie cipari baigi atšķiras, un diez vai tā varētu būt, ka gada laika algas ir izaugušas uz pusi.

Neko sīkāk nepētot vnk no dzīves kas apkārt, tad liekas visiem viena līmeņa darbiniekiem savā nozarē ir aptuveni vienādi ap 1000€ pirms nodokļiem par slodzi bez papildus piemaksām. Tas kā tev tā slodze jāsalasa un cik katram iespējams pārsniegt slodzi ir cits jautājums. Tas tā ko zinu policistam, ugundzēsējam un pedagogam...ārstam nezinu,jo man pazīstamie ir ķirurgi, kuri saņem krietni virs.

Laikam kaut ko atradu: Šī gada martā vidējais atalgojums ārstam vienā darba vietā bija vidēji 1340 eiro, bet vecākajai medicīnas māsai - vidēji 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par darba vietām atbilstoši profesiju klasifikatoram.

Tad jau sanāk, ka labāk kā iepriekš minētajiem un tik slikti atalgoti nemaz nav. Varbūt iemesls ir cits, ka nav pietiekoši cilvēku, jo ārzemēs par to pašu darbu piedāvā krietni labāku atalgojumu, bet paaugstinot par tiem nez 20%, taču situāciju neatrisinās,jo ārzemēs tāpat būs vairāk.

Nepaaugstinot ne tik neatrisinās.