Cilvēku dīvainības drošības kontrolē un saņemot bagāžu
A manuprāt nesalīdzināmi normālāk ir tā, kā Aļaskā. Ja par Krieviju, tad jā, skaidrs, režīmam kaut kas jādara, ja reiz tauta zaglīga, bet saukt to visu par normālu situāciju - nu nē. Tas ir tikpat "normāli", cik aizrestoti logi un žogi ar dzeloņdrātīm privātmājām dažu pilsētu dzīvojamos rajonos, proti, sekas tam, cik nenormāli slikta ir vispārējā situācija.
Krievijā gan neesmu bijis, bet kaut kā arī nevelk uz turieņi, izņemot Sanktpēterburgu un redzēt Sarkano laukumu Maskavā.
Bet, Māri, bagāžu no lentas taču var nospert jebkurā pasaules malā! Varbūtības drusku atšķiras, bet, vienalga, būs nepatīkami. Un, kā liecina šī tēma, tas arī mēdz notikt, un ne tikai Krievijā.
Bet iemesls, kāpēc Krievijā pārbauda, bet Amerikā nē, drīzāk ir prozaisks - tam pārbaudītājam taču ir jāmaksā vismaz attiecīgajā valstī noteiktā minimālā alga!
Bet iemesls, kāpēc Krievijā pārbauda, bet Amerikā nē, drīzāk ir prozaisks - tam pārbaudītājam taču ir jāmaksā vismaz attiecīgajā valstī noteiktā minimālā alga!
Un?… Kāda Tavuprāt ir tālākā loģisko spriedumu ķēde, ia nonāktu no minimālās algas abās valstīs līdz bagāžas saņēmēju pārbaudei vai nē?
Vai tad loģika nav acīmredzama? Tepat blakus tēma tika spriests par dažām dīvainām profesijām lētā darbaspēka valstīs - un bagāžas uzlīmju pārbaudītājs nudien nav tā dīvainākā. Valstīs, kurās darbaspēks ir dārgs, lidostas, jādomā, nevar atļauties maksāt cilvēkam tikai pat to, lai tas pārbaudītu vai bagāžu savāc likumīgais īpašnieks, tāpēc pēc būtības zādzību problēma tiek pārlikta uz policijas, aviokompānijas vai apdrošinātāju pleciem.
Šajā gadījumā šī loģika laikam tomēr nebūs pareiza. SVO ir valsts lidosta, bet tur šādi pārbaudītāji nav novēroti. DME ir privāta lidosta, bet tur tādi bija. Pēc "minimālās algas saņēmēju nodarbināšanas" loģikas, drīzāk bija jābūt otrādi. Tā ka apstāklis drīzāk būs cits. Minēšu - DME ir pārsvarā vietējie reisi, SVO pārsvarā starptautiskie. Attiecīgi publika atšķiras. DME vairāk jāpieskata 
DME ari ir daudz starptautisko reisu, varbūt pat vairāk ka SVO.
Bet loģika vienkārša - privātais īpašnieks rūpējas par lidostas prestižu, proti, lai nebūtu zādzību, valsts uzņēmumu tas maz satrauc.
Vai tad loģika nav acīmredzama? Tepat blakus tēma tika spriests par dažām dīvainām profesijām lētā darbaspēka valstīs - un bagāžas uzlīmju pārbaudītājs nudien nav tā dīvainākā.
Valsts, kuras GDP ir ~15 reizes lielāks par Krievijas, mierīgi varētu atļauties bagāžas pieskatītājus, ja tādas zādzības būtu nopietna problēma…
Ja jau par tēmu, tad man tomēr neliekas īsti normāla situācija, kad simtiem bagāžas koferu vienkārši tiek sakrauti lielā telpā, kur katrs var ņemt, ko grib, nevis to, kas pieder viņam, turklāt 99.9% gadījumu viņam par to nekas nebūs, jo, pat, ja īpašnieks pieķers, vienmēr varēs atrunāties, ka sajaucis.
Labi, ja var tikt laikus ārā no lidmašīnas un uzpasēt bagāžas lentu pirms tā sāk parādīties. Bet ko darīt valstīs ar stundām garām rindām uz imigrāciju? Atliek tikai paļauties uz veiksmi, un cerēt, ka tavu koferi neviens neiekāros. Tad jau, izrakstoties no viesnīcas rīta pusē, ja lidojums ir vakarā, arī varētu koferus vienkārši samest vestibila stūrī, cilvēki taču ir godīgi un katrs ņems savu!?
Nu jā, un ko darīt, ja pēc tam vēl ir nākamais, parasti nesavienotais, lidojums? Tajā pašā ASV drošības kontrole reizēm uzprasa, vai pats esi kravājis savu bagāžu, un, vai tā visu laiku ir bijusi tavā kontrolē. Ja godīgi atbildēsi ka nē, sāksies padziļināta pārbaude, kas nebūs no patīkamajām. Galu galā, kā es patiešām varu zināt, kas tajā tagad ir iekšā? Un, ja ir attiecīgs pasūtījums, tas ir arī labs veids, kā kāda bagāžā atrast sprāgstvielas vai narkotikas...
Ja lido par 9.99 un "izceļ bingo" vismaz par 200, tad nav veltīgi pavadīta diena. Galvenais samezglot maršrutus un mainīt apģērbu, izskatu, zināt valodas, rezervēt kādu viesnīcu un stāstīt ticamus alibi. Šī nav ideja! Tikai un vienīgi pagājušās nakts sapnis!
90% gadījumu pārvietojamies bez nododamās, tāpēc attiecīgi satraukums tikai katrā desmitajā.
Lielās kāzās arī neviens nezin, kurš ir tas elegantais kungs-tostu teicējs, lielisks dejotājs, sarunu uzturētājs utt. Vieni radi domā, ka no otriem un otrie, ka no pirmajiem. Džeks vienkārši atnācis uz teicamu bezmaksas pārtiju ar 7 kārtu ēdieniem un 5 kārtu dzērieniem.
Es sestdienu rītus centīšos padarīt par "Filosofisko piecminūti".
Sausais atlikums: sargiet sevi, savējos un somas!
Māris varētu uzdatorizēt vidējā burlaklidotāja (burlacenes) ārējo veidolu un uzvedības pazīmes. Atceros, kādreiz rakstīja, ka Rīgas veikalos smalkas dāmas centās iznest "šubas".
Ja jau par tēmu, tad man tomēr neliekas īsti normāla situācija, kad simtiem bagāžas koferu vienkārši tiek sakrauti lielā telpā, kur katrs var ņemt, ko grib, nevis to, kas pieder viņam, turklāt 99.9% gadījumu viņam par to nekas nebūs, jo, pat, ja īpašnieks pieķers, vienmēr varēs atrunāties, ka sajaucis.
Varbūt kādreiz tiks uztaisīta sistēma, ka, noskanējot savu iekāpšanas karti vai bagāžas birku, pa durtiņām izkrīt Tava soma.
Māris satraucas par sīkumiem! A, kā lai jūtas Venēcijas vienaira laivas šoferis, kurš atnāk parkingā un konstatē pamatīgu iztrūkumu: http://www.maritimeherald.com/2017/couple-france-stole-gondola-venice/
Ja aizbrauc gondolu, tad visticamāk aizripināt pāris koferus no lentas ir nieka lieta.
Vakar, kamēr mani pārmeklēja, mantas pa lenti jau labu laiciņu aizslīdēja pašā lentas galā. Pienācu, lēnām uzvilku jaku, sapakoju mantas, bet portatīvā datora nebija. Gāju pie pārbaudītāja ar jautājumu, kur tas varētu būt palicis, un kopējiem spēkiem atradām to starp paplātēm, jo ievērojām, ka čupas apakšā viena tā īsti neieguļas savā vietā. Interesanti, kam ienāca prātā uzlikt tukšo paplāti uz cita pasažiera mantām?
Pirms dažām dienām, izlidojot no Rīgas, sastapos ar apbrīnas vērtu paštaisnuma, egocentrisma un naivuma kokteili.
Gaidīju drošības pārbaudē, nez kādēļ rinda nevirzījās uz priekšu. Sāku ieklausīties, kas īsti notiek. Izrādās, ka kāds pārītis ar bērnu atsakās izņemt bērnu no ratiņiem (lai tos appīkstinātu no iekšpuses), jo tad bērns pamodīsies. Gāja vaļā pēc pilnas demagoģijas programmas — kaut kādā citā lidostā nav likuši ņemt ārā; lai saucot šurp priekšnieci — ā, jau runā ar priekšnieci? — tad lai nākot šurp priekšnieces priekšniece utt. Parasti par RIX darbiniekiem neesmu augstās domās, bet šoreiz visu cieņu par spēju izturēties savaldīgi pat pret visneprātīgākajiem pasažieriem, kas domā, ka lidostas darbība jāaptur, jo viņu bērns iemidzis.
Kulminācija manuprāt bija brīdī, kad sieva paziņoja — Nu nevajag tos ratus pārbaudīt. Kas tad tur tāds var būt?!
Nespēju atturēties neaizrādot, ka labākais veids nemodināt bērnu ir nedoties uz lidostu. Uzbudinātais tēvs kaut ko man mēģināja teikt, bet teikumu izveidot viņam neizdevās…
Viņiem to visu izdevās veikt tik nepaceltos toņos, ka bērns tiešām nevienā brīdī nepamodās? Apbrīnojami.
Jā, bērnam izskatījās bija pilnīgi vienalga par pieaugušo kaislībām. Vecāki nebūt neuzvedās klusi.
Interesanti, ko viņi darītu, ja būtu sākusies iekāpšana lidmašīnā un bērns ratos aizmidzis? Arī atteiktos izņemt no ratiem un liktu lidmašīnas sēdeklī sprādzēt visus ratus? Šādi jampampiņi sabojā visu iespaidu par normāliem vecākiem, kas ceļo ar bērniem 
Interesanti, ko viņi darītu, ja būtu sākusies iekāpšana lidmašīnā un bērns ratos aizmidzis? Arī atteiktos izņemt no ratiem un liktu lidmašīnas sēdeklī sprādzēt visus ratus? Šādi jampampiņi sabojā visu iespaidu par normāliem vecākiem, kas ceļo ar bērniem
Palūgtu aizturēt lidmašīnas izlidošanu kamēr bērns izgulēsies. Pārējiem pasažieriem taču nepatiktu, ka bērnu pamodina un viņš raud salonā.
proper, šķiet Tu neesi pilnībā iejuties šo personu psiholoģijā. Citu pasažieru labsajūta nenāktu prātā kā arguments. Domāju, ka teksts būtu — Nu kas tad tur īpašs? Lidmašīnas kavējas katru dienu!
Tagad tikai jāgaida raksts rus.delfi.lv kā ļaunie Rīgas lidostas drošībnieki zīdaini spīdzinājuši.
Pirms dažām dienām, izlidojot no Rīgas, sastapos ar apbrīnas vērtu paštaisnuma, egocentrisma un naivuma kokteili.
Gaidīju drošības pārbaudē, nez kādēļ rinda nevirzījās uz priekšu. Sāku ieklausīties, kas īsti notiek. Izrādās, ka kāds pārītis ar bērnu atsakās izņemt bērnu no ratiņiem (lai tos appīkstinātu no iekšpuses), jo tad bērns pamodīsies. Gāja vaļā pēc pilnas demagoģijas programmas — kaut kādā citā lidostā nav likuši ņemt ārā; lai saucot šurp priekšnieci — ā, jau runā ar priekšnieci? — tad lai nākot šurp priekšnieces priekšniece utt. Parasti par RIX darbiniekiem neesmu augstās domās, bet šoreiz visu cieņu par spēju izturēties savaldīgi pat pret visneprātīgākajiem pasažieriem, kas domā, ka lidostas darbība jāaptur, jo viņu bērns iemidzis.
Nenāk prātā kurā lidostā (varbūt tas bija ielidojot BKK), bet vienreiz vai pat divreiz tiešām mūsu bērnu nepamodināja ratos un ļāva iziet cauri tāpat. Tas gan bija 2+ gadus atpakaļ un šobrīd šķiet kontroles palikušas stingrākas. Ja bērns ir aizmidzis ratos, tad vienmēr paprasam vai ir jāņem ārā un rati jāliek uz atseviķšu pārbaudi un ja saņemam apstiprinošu atbildi, tad bez jautājumiem tā arī izdaram. Esmu noteikti par stingrākām pārbaudēm.
Es pat īsti neesmu par stingrākām pārbaudēm, es par pārbaudēm bez acīmredzami izmantojamiem izņēmumiem. Ja visi zinās, ka aizmigušu bērnu ratus garantēti nepārbauda, tad zudīs jau tā mazā jēga no pārējo pārbaudīšanas.
Mums vienā lidostā lika ņemt ārā no slinga, kad bija aizmidzis. Kāpēc nevarēja iziet cauri metāla detektoram ar visu bērnu un likt ņemt ārā tikai tad, ja pīkst?
Man vienreiz pat pasi lika izņemt no kabatas, kad caur skeneri gāju, un arī rokā neļāva turēt, bet izlaida caur rentgenu.
Nezinu, es vienmēr toleranti izturos pret jebkādām prasībām/pārbaudēm lidostās. Man domāt, ka šis ir tas gadījums, ka labāk perebzdeķ, kā nedobzdeķ
Nav par lidostām, bet tomēr.
Kā Juris minēja, tad Ķīnā pie visām metro ieejām ir drošības pārbaudes, kuras gan absolūti lielākā daļa ignorējot, ko arī pats ir ignorējis
Mana pieredze gan ir citāda - šī gada novembrī Ķīnu apceļoju, kopumā veicot ap 9000km, un apmeklējot neskaitāmas pilsētas un braucot tajās ar metro. Rezultātā - nevienā metro stacijā neizdevās aizkļūt garām pārbaudēm, jā dažviet tās bija formālas, bet lielākoties viss notika nopietni, pat dzeramā pudeles no somas izvilka un pārbaudīja. Šīs pārbaudes bija gan metro, gan vilciena stacijās, gan autoostās.
Tas tā - par dažādām pieredzēm.
Man domāt, ka šis ir tas gadījums, ka labāk perebzdeķ, kā nedobzdeķ
Ja, jā, un lai viss notiktu raiti un bez aizķeršanās, galvenais ir ne**zdeķ ! Jo pasažierim ir piekrītoši jāmāj ar galvu arī tad, ja tiek pieprasīts kaut kas acīmredzami nepamatots.
P.S. Tas ne jau par zīdaini ratos, protams.
Kā Juris minēja, tad Ķīnā pie visām metro ieejām ir drošības pārbaudes, kuras gan absolūti lielākā daļa ignorējot, ko arī pats ir ignorējis
Tas bija Šanhajā. Citās pilsētas tiešām nevienam i neienāca prātā ignorēt.
Tagad tikai jāgaida raksts rus.delfi.lv kā ļaunie Rīgas lidostas drošībnieki zīdaini spīdzinājuši.
Drīzāk rus.delfi.lv būs par to, ka airbaltic pie tā ir vainīgs
Šodienas pieredze:~2 minūtes pirms nosēšanās brīža, viens kadrs izdomāja piecelties kājās un mierīgi nedaudz pieliecoties vērot nosēšanos caur iluminatoru stāvot kājās. Pagāja diezgan ilgs brīdis (pēc sajūtām varbūt pat minūte), kamēr stjuarte pamanīja un palūdza apsēsties. Es jau biju gatavs vērot, kā viņš rādīs savu līdzsvara sajūtu brīdī, kad lidmašīna pieskārsies skrejceļam.
Kā Juris minēja, tad Ķīnā pie visām metro ieejām ir drošības pārbaudes, kuras gan absolūti lielākā daļa ignorējot, ko arī pats ir ignorējis
Tas bija Šanhajā. Citās pilsētas tiešām nevienam i neienāca prātā ignorēt.
Pirms brauciena izlasot Jura komentāru, es arī pirmajā Pekinas metro apmeklējumā lepni soļoju cauri drošības pārbaudes rāmim ar mugursomu, bet "drošībnieks" lika atgriezties un somas laist caur rentgenu (tikai izskatījās, ka darbiniekiem pie rentgena ekrāna gan dziļi vienalga, ko tajā rāda).
Pekinas metro, reizēm lika vilkt ārā no somas šķidrumus, reizēm pilnīga vienaldzība, formāli izlaidam somas caur skaneri, kura monitoru neviens neskatījās.
Pārsvara viņi imitēja drošības pārbaudi, tieši tapat kā Bangkokā. Varbūt tas tik ar rietumniekiem, un vietējos viņi pārbauda stingrāk. Nepievērsu tam uzmanību.