var īrēt dzīvokli piem. caur airbnb, kur mīt arī pats saimnieks un sarunāt, ka par nelielu samaksu piedalīsies viņu gatavotajās vakariņās. Par nacionāllās virtuves autentiskumu grūti teikt, bet var labāk iepazīt ko parīzieši vai briselieši paši ikdienā mājās gatavo vakariņās, laiks noteikti ietaupās. To parasti piedāvā arī coucheserfing tas gan ja izdodās caur tiem sarunāt naksmājas.

Es pēc iespējas cenšos palikt dzīvokļos, kur ir iespēja pirms pašas dzīvokļa saņemšanas pozitīvi komunicēt ar saimnieku (to parasti atsauksmēs piemin) un noskaidroju ieteiktās vietas kur ēd paši vietējie.
Pašu gatavotais ēdiens būs varbūt lētāks, bet tāpat taisīsim ierastajā metodē, tikai ar vietējiem produktiem, tā kā tas lielu ieskatu vietējā virtuvē nedod.
Tāpat caur tripadvisor cenšos atrast vietējo iecienītas vietas, tās parasti apmeklē dažādas gastro tūres, atsauksmēs šad tad tiek pieminēti vietu nosaukumi. Šādās vietās parasti cenas ir krietni zem tūristu iecienītajām, vienīgi jārēķinās, ka apkalpjošais personāls nerunās angļu mēlē.

Jāsaka, ka arī es izmantoju visus Jura minētos variantus, vienīgi izņemot viesnīcu laundžus, neesmu vēl atkodis sistēmu, kā lēti un efektīvi tiem gūt piekļuvi, kā arī studentu ēdnīcas nav tik vienkārši uziet, nezinot un speciāli nemeklējot.

Jaunzēlandē lielveikalos, īpaši New World (http://www.newworld.co.nz), ir ļoti daudz gatavā pārtika uz svara, ko parasti, tuvojoties vakaram (stundu līdz divas pirms veikala slēgšanas, tāpēc katrā veikalā atšķirīgos laikos), arī izliek jau gatavos trauciņos par vismaz puscenu. Var garšīgi un labi paēst, turklāt to, ko ēd arī vietējie.

Honkongā bāzēts ir pasaulē lielākais un populārākais aziātu ātrās ēstuves tīklas Cafe de Croal. Uz to vienmēr varēja paļauties, ja bija vēlme kaut ko lēti un ātri paēst, lai gan Honkonga arī bez tā visa ir gardēžu meka visiem maka biezumiem.

Foto var redzēt, kā cilvēki vakarā stāv rindā, lai pasūtītu ēdienu. Ēdiena pasūtīšana ir vienkārša, tur pie sienas ir ēdieni (ar fotogrāfijām), kas mainās atkarībā no dienas laika un pieejamības. Katram klāt ir savs kods D1, B4 utt. Pieejot pie kases, vienkārši pasaka, kuru kodu vēlas un tiek iedota biļete. Tad var ieņemt vietu un, līdzīgi kā bankā, kad parādās tavs numuriņš, dodies uz leti pakaļ savam ēdienam.

Vēl iesaku jebkurā valstī par galveno ēdienreizi izvēlēties pusdienas un doties ēst tur, kur dodas vietējie. Cilvēki darbadienās gandrīz vienmēr ēd pusdienas un arī viņiem padomā ir budžets, jo pusdienas jāēd katru dienu. Tā var atrast ļoti labus un lētus variantus. Piemēram, Čīlē mēs uzgājām dažādas otrā stāva un pagrabēstuves, kurās bija 3 ēdienu pusdienas par ļoti pievilcīgām cenām. Ja ne šādi piedāvājumi (kurus bieži piedāvā ar reklāmas lapiņām uz ielas), tad diez vai mēs paši būtu gājuši kaut kādā pagrabā, lai aplūkotu ēstuvi. Bet rezultātā gan telpas bija diezgan labi iekārtotas, gan sanāca nobaudīt jūrasvelšu zupu ar mussels, dažādām zivīm, astoņkājiem un ko tik vēl ne.

Tāpat Zviedrijā, kas skaitās ļoti dārga valsts, lai ēstu ārpus mājas, iespējams par diezgan pieklājīgu naudu kārtīgi paēst. Turklāt gandrīz visur pusdienas maksā ap standarta 75 kronām jeb ap 8 EUR. Te var izmantot divas stratēģijas - viena ir doties uz kādu šikāku restorānu, kur vakariņās galvenais ēdiens var maksāt pat ap 30 EUR un uz augšu, un paēst to pašu pavāru gatavoto, varbūt nedaudz vienkāršāku, ēdienu par 8 EUR. Otra opcija ir doties uz kādu bufetes ēstuvi (kas patiesībā ir ļoti labas kvalitātes ēdiens un nav nostāvējis, jo cilvēku ir daudz, bet pusdienu laiks īss, parasti tikai no 11:30 - 14:00) un pieēsties kārtīgi visai dienai. Parasti ir vai nu bufete, vai izvēle no 3-5 ēdieniem. Neatkarīgi no ēdiena izvēles, cena ir viena un tā pati. Parasti iekļauta ir arī kafija un tēja.

Izmantoju arī restorānu kuponus kopāpirkšanas protālos, bet pagaidām esmu aprobežojies ar Groupon, jo zinu, ka tiem varēs uzticēties, ja nu vajadzēs, viegli atdabūt iztērēto naudu (ja ēstuvi apmeklēt nesanāks), kā arī referral sistēma, tāpēc parasti vienu kuponu nopērku es, bet nākamo jau sieva ar ievērojamu atlaidi Ļoti svarīgi ir izlasīt smalko druku, jo bieži kuponi derīgi tikai konkrētos laikos vai dienās, kā arī bieži ir nepieciešams veikt rezervāciju. Mums gan nekad nav atteikts arī bez rezervācijas veikšanas, ko veicu tikai tad, ja to iespējams izdarīt caur epastu.

Par Japānu Juris tiešām pateicis perfekti, mēs arī izmantojām gan ātrās ēstuves, gan lielveikalu ēdienu. Te gan jāuzsver, ka tās Japānas ātrās ēstuves, tāpat kā Cafe de Coral Honkongā, nav tādas, kā ierasts, jo ēdiens tur ir pavisam normāls, bieži vien tās ir, piemēram, svaigi gatavotas nūdeles.

Viena metode - braukt vizītēs pie biznesa partneriem, jo man aizvien mazāk patīk komunicēt ar e-pastiem vai pa telefonu. Uz Turciju tagad katru otro mēnesi braucu, un vienmēr atgriežos pārbarots, jo sarunas notiek pie bagātīgi klātiem galdiem. Braucienos iztērētā nauda kompensējas aizvien labākās attiecībās un vēl labākā sadarbībā. Ja sakrājas daudz pārrunājamā - braucu. 

Vēl atmiņā nāk kāda ceļojuma laikā Kappadokia alas saimnieka uzaicinājums pievienoties vakariņu galdam, kur tika dzerts raki, dziedāts un spēlēta mūzika. Ļoti autentiski un par velti, jo izdevās iedraudzēties ar saimnieku.

Grieķijā Thessaloniki Aristoteļa universitātē divreiz dienā studentiem ēdnīca bija par brīvu. Ja citas augstskolas lūdza uzrādīt studenta kartiņu, tad Aristoteļa nē. Protams, tur ēd arī visi pilsētas bomži, bet ēdiens bija labs un galvenais, bezmaksas!

Tagad sargs esot nomainījies un nevarot tik viegli. Mēnesi tur nodzīvoju un neaizgāju iečekot... Mega garšīgu un lielu picu gan par 1 euro var nopirkt pie tās Rotondra vienā sānā... tur apaļas picas logā stāv. Vēl ir 40 cm hotdogs par 80 centiem..

Granadā baznīcā ļoti labi baro par velti... 3 ēdienu menu.  Autentiska Spāņu virtuve... jūras mošķu zupa piemēram

Manuprāt nav slikta opcija Bufet tipa vietas, samaksā naudiņu, parasti ne kosmisku, drīzāk lētu un ēd atkarībā no izsalkuma pakāpes. Bieži nav iekļauta padzeršanās, bet padzeries pirms un pēc.

 Šad un tad ir vērts pamēģināt "necerēti-negaidīto" faktoru. Visticamāk darbosies valstīs, kur cilvēki komunikācijai atklātāki un strikti neievēros "balto galdautu, 2 dakšiņu, 2 nažu un 4 glāžu principu". Katram!

 Tā kā bieži apmeklējām Odesas apgabalu (aiz pilsētas vismaz 180km), tad atgriežoties, nevēlējāmies kavēt laiku, iebraucot pilsētā, un ieturēšanās iespējas meklējām labu gabalu pirms apvedceļa. Reiz apstājāmies pie visai necilas ēstuves, kurā neviens apmeklētājs nebija. Nu, tā, bišķi šķita bailulīgi! Ka nepiemetas "zibenīgās kājas"

 Saimniece bij gados - "božij oduvančik" (Dieva pīpene). Viņas atraktīvā uzvedība mūs iedrošināja. Jū! Nevīlāmies ne mirkli! Netika pasniegta neviena menu karte. Visu noskaidrojām savstarpējās pārrunās un produktu iznešanā no aizkulisēm un īslaicīgā demonstrēšanā! Nācās arī iesaistīties vienkāršākajos mārtiņrītiņprocesos! Ieplānoto 30min vietā uzkavējāmies 2h30min. Ar foršāko pievienoto vērtību!

 Vēl šo vietu apmeklējām vismaz 2x, ar iepriekšēju zvanu, privātpagraba apmeklējumu (līdzi takš ar kaut ko autentisku vajag!), ķiršu lasīšanu mājas pagalmā utt. Cenas? Daudz kas par velti, maltīte ideāla saprāta robežās.

 Turpmāk īsāk! Ēters dārgs! Maķedonija. Braucām no BG (Sofijas) 1 dienas tripā uz Kokino observatoriju (nē, nē neesam milzīgi Galileo Galileja un Nik. Kopernika fani, tas bija smuks āra objekts!) Degv.uzpild.stac.uztankojoties, saimnieks laipni paziņoja, ka tikko šo vietu nopircis un atgriežoties, laipni mūs gaida iestiprināties. Baigi aizdomīgi izskatījās, tomēr riskējām. Par turpinājumu lasīt sadaļā Nr1! Ar papildinājumu. Garie galdi, ģimenes ierašanās palīgā, lokālvīns, lokālbrandavs, 3h kopumā. Tas viss notika cafe nodalījumā. Cenas? Brīnījāmies vai viņi nav kļūdījušies aprēķinos. Sev par sliktu.

 Ir vēl, bet par to citreiz!

Одуванчик nozīmē pienene.

 ..... un lai tik vēl kāds iebilst pret teicienu: mūžu dzīvo, mūžu mācies! Tagad vismaz zināšu, ka ir arī -margaritka-!

 Meklēšu piemērus autentiskiem pieneņu desertiem!

Visi iepriekšminētie gadījumi gandrīz arī mums tīkami. 

Indonēzijā, piem., ļoooti labi ēdām zupas, zivis un citus labumus vietējo warung'os (tālāk no tūristu burzmas). Zem 1,5 eiro pilna māga spicy labumu un kūku. 

Ja kādam nākas uz Kopenhāgenu, restorānos jārēķinās ar 30 eiro un uz augšu. Ir daži kafūzīši kas dod mega lielas porcijas, bet tad jāmāk notrāpīt. 

Augstskolu ēstuvēs ir vislētāk un labāk, ap 5 eiro labs paēdiens (liidz ap 15:00). 

Arī bufetes (ad libitum) labas, bet tas kā kur. So far, lētākās/labākās liekas Fisketorvet lielveikalā. Pusdienas 7 eiro, vakariņas - 9. 

Man gribas dzirdēt detaļas par šo, īsti nesapratu. Kā jārunā ar pavāru, lai 30eur vietā uztaisa par 8eur? >

Ķīpsalā ir tāds restorāns - Fabrika. Tur ir restorāna daļa un ēdnīcas daļa, kur ēdnīcas daļā tie paši pavāri gatavos tos pašus ēdienus - tikai uz šķīvja tie netiek sakrāmēti mākslinieciski, bet ātri

Gan jau šis ir tāds pats gadījums

Runājot par ēšanu, nupat internetra tīklos latvieši jūsmoja par vienu indonēziešu restorānu tīkla nosaukumu. Ja sanāks būt tajā pusē, laikam vajadzēs iegriezties.

Vai tiešām Fabrikas restorānam ir arī ēdnīcas daļa? Kurā vietā tā tur atrodas? Vai nejauc ar Ostas Skatiem?

Skaidrs , nezināju arī par Fabriku šo info! Jāiet izmēģināt.

Varbūt tiešām jaucu ar Ostas skatiem. Katrā ziņā tur, Ķīpsalā, tas iestādījums bija

Fabrikas restorāns foto

Ostas Skati foto

Tad kur?

Zviedrijā un arī jau Dānijā flafeles pa lēto piedzen māgu. Sanāk no 3 - 5 eiro.

Par 5 eirām jau var piedienīgu shawarmu ar gaļu dabūt. Nav jau tik traki ja netaisās uz restorāniem.

Bet var jau arī aiziet uz Noma un 250+ eiras atstāt. 

Nesanāks autentiski, ja Skandināvijā ēdīs turku ēstuvēs. Tad jau labāk meatballs IKEA ēstuvēs - salīdzinoši lēti un skandināviskas kotletes ar ievārījumu. Bet pats Skandināvijā tik tiešām pārsvarā barojos pie turkiem. Ir jau dažas iecienītas vietas posmā Stokholma-Oslo.

Fabrikā. Varbūt tagad ir kaut kas mainījies - tas bija pirms pāris gadiem, bet tā bija Fabrika.

Nav "jārunā" ar pavāru Darbadienu pusdienlaikā (ap 11:30-14:00) praktiski visos restorānos (arī tādos, kur vakariņas maksā virs 30 EUR) ir darba dienas pusdienu cena ap 8 EUR, jo tas ir laiks, kad visi darbarūķi dodas pusdienās. Jāskatās uz izkārtnēm pie restorāniem, kur būs rakstīts "Dagens lunch" vai "Dagens rätt", parasti klāt būs arī laiks un cena. Ēdienkarte, protams, nav gluži tā pati, kas vakariņās, bet pavāri, virtuve un sastāvdaļas jau ir tās pašas. Un bieži vien tādi paši ēdieni, kas ir vakariņās, parādās arī uz darbadienas pusdienu šķīvja.

Jā, tā es arī sapratu infesta rakstīto (nedaudz padomājot), ka pusdienu piedāvājumā par 8 EUR saņem gandrīz to pašu, ko vakarā par 30 EUR.

Bet tā varētu būt, nav gan garantija ka būs vakara ēdieni par supercenu... bet interesantus ēdienus tiešām var dabūt.

Arī Rīgā bieži vien ir tā, ka "dārgo" restorānu dienas piedāvājums ir labāka opcija nekā lidiņš vai tamlīdzīgas ēstuves. Apkalpošana pie galdiņa, ēdiens ir garšīgs, interesants un skaisti noformēts, bet jāmaksā bieži vien pat lētāk, nekā visu to pašu salasot pa daļām kādā zemāka līmeņa iestādījumā.

Jā, tā varētu gan būt, ka restorāna skatlogā nav lieliem burtiem rakstīts «Garantējam, ka pusdienās par 8 EUR būs precīzi tas pats, kas vakarā par 30 EUR, un tie, kas nāk vakarā, ir lieli muļķi!». Ja kādam vajag garantiju, tas iet vakarā. Ja kāds grib būt taupīgs un izmanīgs, iet pusdienās. Viss godīgi.

Konkrēti runājot - restorāns "Sokrāts", blakus Vincentam. Ja nemaldos varēja par 5-6EUR dabūt business lunch.

Nu tad tie būs Ostas skati, jo tur ir tāds piedāvājums dienas vidū.

Kā ir ar kolektīvo pircēju kuponiem ēstuvēm ārzemēs? Mums tā ir diezgan izplatīta lieta.

Te DK arī ir groupon tipa kuponi, bet cik skatīts, piedāvājas restorāniem & ēstuvēm ārpus pilsētas, ka vairāk sanāk par ceļu samaksāt nekā centrā uz restorānu aiziet.