Kuba - taksisti tādi paši, kā citas vietās. Pēdējā dienā traki nogurām pa pilsētu staigādami un nolēmām izbaudīt braucienu ar taksi uz viesnīcu. Prasīja (laikam) 15 CUC. Attālums max 2 km. Kad tikām galā, pieprasīja 15 CUC no katra. Bet mēs bijām 6 cilvēki. Visi sašuta, bet pēc pāris minūšu debatēm samaksāja un aizgāja. Paliku viena, bet maksāt netaisījos. Iedevu 5 CUC un pateicu, ka vairāk nebūs. Gāju uz viesnīcu, šis stājās man ceļā. Pie viesnīcas bija arī citi takši, kuri nāca mūsu taksistam palīgā. Atstājās tad, kad iegāju viesnīcas teritorijā. Vienīgais, ko nenoskaidroju, cik taisnības bija viņa patiesi žēlabainajā tekstā, ka valsts no viņa to naudu prasa. Apmēram tā, ka valsts prasa, lai taksisti cilvēkus apmānītu, tb, goda lieta.

Kāda no Francijas pilsētiņām (varbūt Nansī) pie vienas no vēsturiskajām baznīcām jaunietis - nāk klāt un lūdz parakstīties par vides aizsardzību pilsētā. Kamēr es čammājos, draudzene parakstās pirmā. Viņa strādā Francijā - valodas pārvalda. Un vienalga pēc parakstīšanās tūlīt tiek pieprasīta nauda. Izrādās - paraksts tiek pieprasīts kopā ar ziedojumu. Tāds mazs pārsteigums!

Grieķija - Korfu - Guvia. Klīstam pa ieliņām gar ūdeņiem. Pēcpusdiena, visi tikai sāk vērt vaļā krodziņus.. bet mēs jau ar saguruši. Pēkšņi no viena iznāk grieķis un sāk stāstīt - zvejnieks, esot labs loms šodien bijis, lai nākot iekšā. Tā arī bija - ieveda virtuvē - visi svaigi  jūras produkti - moluski, zivis. Tas jau bija aizdomīgi, ka nekur nav menjū. Kad prasījām, teica, ka viss lēti, viss svaigs. Mums kā draugiem. Nu ko, īpaši stresa nekāda, jo apmēram jau tāpat ir skaidrs, cik maksā jūras veltes. Rēķinu atnesa dēls - pusaudzis. No šoka arī samaksājām. Cik? Vairāk nekā dažā labā Mišelin restorānā. Piemēram, cepta zivs - 40 euro. Kāpēc maksājām? Tā bija mūsu pirmā reize! Pēc tam, kad pie mūsu netālu esošā naktsmāju saimnieka skaidrojāmies, viņa pašapmierinātība skaidri parādīja, ka tūristus apmānīt Korfu ir norma.  Un ne tikai - ar to saskārāmies arī cituviet salā. Bet par resturānu gribēju īpaši pabrīdināt - nosaukums rakstās un izrunājas apmēram kā Greekos. Bet pirmais G burts kā krievu. Starp citu apkārtējie tādi paši, jo, kamēr mēs jautri čalojām, saimnieka dēls vēl bija divos - pretī un blakus esošos - pēc kaut kā ieskrējis.

Tā jau kāds sīkums reizēm atgadās, bet par pēdējo no " piedzīvojumiem" vēl tagad reāli šķērmi ap dūšu. Kaut 2014.gada notikums.

Tunisija. Visiem zināmais triks ar kamieli - uzkāp par velti, nolaiž par 20 drahmām. Laikam beduīns manī vīlās, ar smaidu atvainojos (latviešu valodā) - un nolēcu no tā kamieļa, bet augšā sasodīti grūti kājas izgrozīt.

Ņujorka, Little Italy - 2 kafijas tases ar sambuccu pie bāra Mullbery street kafūzis, 34 USD. Sākums - gribas normālu kafiju, IR - ieraugu labu aparātu, kafūzis pilns, saku - al bar, lai nav jāaiznem vieta (šamie tiešām runāja itāliski), - rēkinu ieraudzīju - ar simpātijām McDonalda šluras dzērienu atcerējos (domāju mani bezkaunigi "uzmeta", nevar kafijas tase 17 USD maksāt, pat ar sambuccu). Bija laba kafija, ja kas.

Ir dzirdēts par lauzām kājām pēc šāda pasākuma. Uzmanīgi!

Ņemot vērā, ka uz Kubu pēdējā laikā ļoti izdevīgas cenas tad stāsts no Havanas:

Universitātes teritorijā pienāk klāt "studentes" kas netlaidīgi vēlas aprunāties, jo studē angļu valodu un vajag patrennēties - izrāda visu universitāti, apkārtējo rajonu, līdz nonāk līdz "Leģendāram" bāram, kur pats Fidels esot dzēris "īsto" Kubas kokteili. Rēķins tiek atnests uz salvetes un katrs kokteilis maksā ~4 EUR, protams, tas garšo kā 1 pret 10 rums atšķaidīts ar ūdeni, un jaunajām draudzenēm arī jāauzsauc - nu par bezmaksas ekskursiju taču. 

Uzzinot, ka esam pirmo dienu tikām izčakarēti vēlreiz - ar "studentu" veikaliņu, kurā var iepirkties tikai studenti, kuriem maksā par "praksēm un darbu" cigāru un rumu ražotnēs "graudā". Piedāvā pa 15 CUC atnest gan rumu, gan cigārus, gan kafiju, bet jādomā ātri, jo pēc stundas veikals veras ciet, un tajā var iepirkties tikai studenti, tapēc viena no draudzenēm var fiksi aizskriet.  Atskrienot atpakaļ pūš un elš kā traka, bet ir paspējusi, lūdzu - Rums, cigāri un kafija, bet nu jau par 50 nevis 15 CUC. Mēs esam pārpratuši. Atpakaļ nest nevar, veikals nepieņem. Nosmējāmies, ka mums tik daudz naudas līdzi nav, par 15 nopirkām cigāru un kafiju (kas jau bija kādas 3x pārcenots) un atvadījāmies. 

Nākamajā dienā no saviem gados jauniem "casa" biedriem no Zviedrijas uzzinājām, ka viņi arī iepriekšējo vakaru apčakarēti, pēc stipri līdzīga scenārija - "where you from?" tad neliela ekskursija un kāds barčiks ar ūdeņainiem kokteiļiem.

Kaimiņu vecpilsetas kartibas organi brīdīna – nevajag spēlet ar ielas nelicenzetiem privatuzņemejiem.

Šī zādzība īsti nevelk uz krāpšanos, bet metode uz manīm iedarbojās labi, tā kā ierakstīšu gadījumā, ja kāds vēl uzraujās.

Braucām ar vilcienu no Amsterdamas uz Briseli. Vilciens apstājās Briseles Ziemeļu (Nord) stacijā. Iekāpj džeks un stutē savu somu augšā uz plaukta. Es pamanīju, ka mana soma (augšā uz plaukta virs manis nedaudz priekšā, lai var redzēt) šajā procesā izkustējās, kas likās jocīgi, bet padomāju, ka šīs vienkārši cītīgi stutēja. Tad iekāpj otrs un sāk man kaut ko ļečīt par viņa biļeti un monētām, tad nomet man monētas klēpī un uz grīdas zem manis un sāk tās vākt. Es pārliecināts, ka notiek kaut kāds kabatzagšanas mēģinājums, 100% uzmanību veltu šīm te džekam, kas ap mani rosās un neiesaistos viņa lūgumos viņam ar to palīdzēt. Beigās šīs savāc savas monētas un aizvācās prom. Tad atskatos uz plaukta, un manas somas tur, protams, vairs nav. Izskrēju uz platformas, tur arī neviena nav.

Labklājība iemidzina ... ja tiešām vilciens līdz Briselei, tad jau somas likšanas fakts vien ir aizdomīgs, līdz galastacijai atlicis 8 minūšu brauciens un 1 pietura. Es, kā padomlaiku produkts un pie tam piedzīvojis "ļihije 90-ije" cenšos tik neuzmanīgs nebūt. Pie tam, šāda somas likšana ir jau gadiem ilga klasika un aprakstīta visādos ceļotāju forumos.

Jūtu līdzi, šustrik! Vilciens bija pilns? Citi pasažieri neko nemanīja un neteica? 

Vilciens bija pustukšs, tiešā tuvumā citu pasažieru nebija. Visticamāk neviens pirms manis neko nepamanīja. Pārsteidza arī, ka gan stacijas drošības dienestam, gan policijai šīs notikums neizraisīja nekādu interesi - acīmredzot, tas notiek regulāri un neviens tam uzmanību nepievērš. Es kaut kā naivi no Beļģijas gaidīju labāku attieksmi

Izskatās, ka Beļģijā zādzība zeļ un plaukst:

Cerams, ka somā nebija nekas pārāk vērtīgs / neaizvietojams. Žēl.

Jā, par laimi tur bija tikai apģērbs, lietussargs, lādētāji/power bank, kosmētikas maciņš un vēl pāris lietas. Lielākā materiālā vērtība bija pati soma, vēl čakars ir ar atslēgu no dzīvokļa. Testēšu Baltas apdrošināšanu, kas nāk ar X Platinum karti.

Jā… Briselē stacijās arī nodur cilvēkus, un neviens nebilst ne vārda, atceros tādu gadījumu: https://en.wikipedia.org/wiki/Joe_Van_Holsbeeck

Mani vienmēr nemierīgu dara situācijas, kad bāgāža jāatstāj autobusa apakšā, kas paliek vaļā un īpaši neviens nepieskata,  kamēr visi cilvēki mierīgi kāpj iekšā, sēstas vietās un neuztracas, kas tur ārā notiek. Vai arī īpašās novietnes bagāžai kaut kur vagona/autobusa priekšpusē, kur visi atstāj mantas plauktos. Tādos gadījumos parasti cenšos apsēsties, lai no savas vietas šīs novietnes varētu redzēt, bet tāpat jau tur mierīgi varētu novērst uzmanību un aiznest. Tik nekaunīgi, ka no galvas augšas noceļ, laikam nevarētu iedomāties.

Tas taču ir sen zināms fakts, ka zagļi darbojas pāros - viens novērš uzmanību, un otrs rīkojas. Savādi, ka tu atskārti, kas notiek, bet aizmirsi pievaktēt otro. Žēl...

Ne vienmēr zagļi darbojas pāros (somas licējs varēja būt parasts pasažieris), un nevar zināt, vai ir zagļi, vai kaut kāds krāpnieks, kas mēģina izveikt sarežģītu krāpšanu ar monētu nomešanu. Pēc tam jau visi gudri…

Balta telefoniski teica, ka tas nav apdrošināts risks. Strīdējos pretī, tad savienoja ar citu cilvēku atlīdzību nodaļā, kas arī mēģināja mani pārliecināt, ka šīs nav apdrošināts risks, jo neesmu nodevis bagāžu aviolīnijai utml. Teicu, ka tas neatbilst polises noteikumu saturam, tad viņi sāka lasīt man polises noteikumus, un es prasīju, kam tad īsti šīs gadījums neatbilst. Tad viņi man stāstīja, ka esmu atstājis bagāžu bez uzraudzības:

Turpināju argumentēt, ka bagāža, kas bija man virs galvas uz plaukta vilcienā nav atstāta sabiedriskā vietā bez uzraudzības. Tad nopūtās, teica ka piereģistrēs un tad izskatīs.

Bet nu pagaidām diez ko cerīgi neizklausās - šķiet, ka Balta centīsies neko nemaksāt.

bet nu arī interesanti ir tas, ko šie piedāvā segt zādzības gadījumā un tas nav piem. pazudušo lietu vērtība, bet gan:

34.2. Šajā gadījumā Mēs atlīdzinām dokumentāli apstiprinātus pirkumus, kas veikti ārzemēs 48 stundu laikā no zādzības konstatēšanas brīža ar mērķi aizvietot nozagtos/nolaupītos bagāžas priekšmetus.

resp. ja to 48h laikā nesapērkas aizstājošas preces, tad tāpat neko neizmaksās

Nu to noteikumu es biju pirms tam izlasījis, un attiecīgos laika intervālos visu vajadzīgo nopircis. Viņi arī nekompensē elektroniku, parfimēriju, utml.

Bet, ja būtu papīrs no policijas, kas, kā un kur, tad taču vajadzētu būt ok ar apdrošināšanu.

Man pašam, tiesa pasen, nozaga 2 velo Amsterdamā, aizgājām uz policiju un varēja redzēt, ka šiem te steriem notiek tādas lietas un neko viņi darīt netaisās, bet tomēr apjautājās, vai nevajag kādu papīru priekš apdrošināšanas. Tā kā man tādas nebija, tad, protams neņēmu, tā kā nācās nākošajā dienā pirkt jaunus braucamos + nu jau riktīgu slēdzamo ķēdi. 

papīrs no policijas ir, bet tas gan nenozīmē, ka Balta kaut ko izmaksās, ja viņi (vismaz telefoniski) apgalvo, ka neuzskata to par apdrošināšanas gadījumu.

Policijā piereģistrēji zādzību? Tas Beļģijā ir samērā vienkārši un ātri. Pats esmu Briseles metro apzagts.

tas labi - bet nu sanāk baigais uzmetiens - tipa, davai, sapērcies visu aizvietojošu un tad... mēs atteiksim.

Nu sava loģika tajā ir, jo kāpēc gan viņiem jāmaksā par kaut ko vairāk vai dārgāku, nekā tas, ko tu būtu nopircis par savu naudu?

Var teikt, ka segums polisei nav baigi labs salīdzinot ar piem Swedbanku, bet priekš apdrošināšanas, kas nāk ar karti, man šķiet OK. Cita lieta, ka viņiem arī godīgi jāmaksā šī seguma ietvaros.

nu nez, ja man nozog datoru/telefonu/dajebko, tad nu es diez vai 48h laikā varētu ārzemēs nopirkt tādu kā man gribas/vajag. labprāt pēc atgriešanās saņemtu naudu par zaudējumiem un tad nopirktu aizvietotāju... nesaprotu, kādēļ zaudējumi kļūst par nebijušiem, ja nerīkojas 48h laikā. savukārt, ja vēl pie laupīšanas piekauj un 48+ stundas noguli slimnīcā, tad nu pēcāk vispāŗ nekas nepienākas

datoru/telefonu/utt. viņi tāpat nekompensē

Es to redzu tā, ka tas ir savādāks (krietni mazāks) segums, kura mērķis nav kompensēt Tev visus ar zādzību ciestos zaudējumus, bet gan kompensēt Tev tādus izdevumus, kuri nepieciešami lai puslīdz normāli turpinātu ceļojumu ja bagāža nozagta (līdzīgi kā bagāžas aizkavēšanas gadījumā).

Cita lieta, ka kādam, kurš šos noteikumus nelasa, varētu šķist, ka šīs polises segums jābūt puslīdz vienāds ar Swedbankas, bet tas tā nav.

pēc kāda punkta viņi nesedz datoru/telefonu/utt? slinkums tā baigi lasīt tos noteikumus, uz ātru roku redzu to, ko iekopēju pirmīt:

34.2. Šajā gadījumā Mēs atlīdzinām dokumentāli apstiprinātus pirkumus, kas veikti ārzemēs 48 stundu laikā no zādzības konstatēšanas brīža ar mērķi aizvietot nozagtos/nolaupītos bagāžas priekšmetus.

tātad - 48h stundu laikā veiktu aizvietojošu lietu iegādi nozagto vietā. kāpēc ne nozagto elektroniku?

akdies, tā apdrošināšana ir derdzīga

Pārskatīju AIG polisi, kas nāk līdzi Nordea zelta kartei - apmēram līdzīgi. Faktiski viss, kam ir jebkāda vērtība (dators pieminēts veselas 3 reizes), nav atlīdzināms.

Īslaicīga uzmanības novēršana ar mērķi nozagt, nav atstāšana bez uzraudzības, bet plaukts ir vienīgā bagāžai paredzētā vieta vilcienā. Ja somas nolikšana bagāžas plauktā skaitās atstāšana bez uzraudzības, tad kādi ir Baltas ieteikumi bagāžas pārvadāšani vilcienā? Un tie nedrīkstētu būt pretrunā ar pārvadātāja noteikumiem.

Joprojām palieku pie pārliecības, ka apdrošināšana Latvijā ir uzmešanas bizness - kurš kuru apčakarēs. Šajā gadījumā iesniegums būtu jānoformē pareizi, lai iziet cauri, nevis jāraksta, kā bija patiesībā.

Vai pārliecība nav pretrunā ar faktiem? Veiksmes (un neveiksmes) stāsti ar Swedbank apdrošināšanu