Nu, ja jau parādās stāsti no pozitīvās puses, izstāstīšu es ar. Varšavā izmetu uz ielas savu telefonu. Viesnīcā konstatēju, ka jostas maciņam siksna pārtūkusi, un telefons pazudis. Zvanu no viesnīcas pats uz savu numuru, un, man par brīnumu, atbild. Polis diezgan slikti runāja angliski (krieviski nemēģināju, bet pēc manas pieredzes poļiem ar to krievu valodu arī ne visai). Izdevās izstāstīt, kurā viesnīcā es esmu, šis pēc kādas stundas atbrauca, atdeva telefonu, teikdams, ka grib, lai man par poļiem paliek tas labākais iespaids. Nekādu atlīdzību pats neprasīja, bet nu es jau pats aiz priekiem iedevu samērā dāsnu summu, netaceros vairs gan tieši, cik.
Stambulā kurpju spodrinātāji, redzot potenciālu laupījumu, pieceļas kājās, paņem savas somas un iet pa priekšu, un tad 'nejauši' nomet vienu no birstēm. Kad laipnais naivais tūrists to paceļ un iedod, tiek piesolīta bezmaksas kurpju spodrināšana, kuras laikā savukārt seko bēdu stāsti par padsmit bērniem, kas visi grib ēst, un rezultātā tūristam kļūst neērti, un viņš samaksā 5x vairāk, kā tāda pucēšana maksātu.
Jā, mums ceļabiedre uz šito triku kādreiz uzķērās - nabaga vīram five babies, one in hospital, nu pavisam grūta dzīve u.tml. Vairāk neatceros, cik liras viņam iedeva. Pēc šī gadījuma skatījāmies uz viņiem jau kā cirkā - visiem vienā laidā kaut kas bira ārā.
Pie turkiem ir piedzīvots aplauziens ar degustācijām. Piestājam ceļmalā pie meloņu tirgotāja un šis dāsni visiem dāļā milzu gabalus pagaršot, ko mēs arī darām un pa visiem kādu pusmeloni noēdam. Pārīti izdomājam arī nopirkt, bet tirgotājs prasa, lai arī par nodegustēto maksājam. Kopš tās reizes ļoti piesardzīgi mēdzam kaut ko degustēt.
...tas bija sen (gadi savi 10 atpakaļ)! Kaut kā izdomāju, ka vēls rudens ir ļoti piemērots, lai meklētu siltumu un divatā ar draudzeni aizdevāmies uz Tunisiju! Pirms tam ļoti rūpīgi ievācu informāciju "kas, kā un pa cik", īpaši pievēršot uzmanību ieteikumiem par drošību! Visvairāk kaut kā tika brīdināts par Sahāras tuksneša skaistajiem, nez no kurienes iznirstošajiem jātniekiem un puišeļiem ar kolas bundžiņām un ūdens pudelēm! Lai cik tas nebūtu jocīgi, tieši tā tas arī bija! Tūrists "vulgaris" knapi uztrausies uz tuksneša kuģa un iemēģina visādas tur kamieļa dīdīšanas iespējas, kā nez no kurienes parādās vairāki jātnieki melnā. Piebildīšu, ka sākās visādi tur demonstrējumi un iznešanās, kas brēktin brēca pēc tā, ka vajadzētu iemūžināt kādā skaistā bildē (pēc tam izrādās, ka ne jau par velti!). Tam visam sekoja solītā dzērienu piedāvāšana (jau saskrēja puišeļi). Tas bija jāredz, kur tik to bundžu viņi nestūķēja, ja nebiji ar mieru ņemt rokās- meta augšā klēpī (nometu atpakaļ zemē!), centās pastūķēt aiz sedliem (atkal nometu!) vai kur vien var aizsniegt un pabāzt....Neiedomājama roku veiklība un uzmācība! ...negribu sameloties, bet man ļoti nāk prātā, ka tā prasītā cena bija aptuveni 5LVL par 0.33 Coca cola!
Barselona - "Paliec 2 naktis maksā par 3". Pēc ilgas meklēšanas atradām vienu mitekli labā vietā par 50 EUR/numuriņš. Vajadzēja uz 2 naktīm. Kad vienošanās bija panākta, visi ar čemodāniem kāpām n-tajā stāvā. Bet vispirms (par laimi) jāsamaksā, un nevis 100 EUR, bet 150 EUR. Tante saskaitīja dienas, nevis naktis. Tināmies prom.
Maskava - "Izdevīgākais maiņas kurss". Par šito īpaša škrobe, jo zaudēju 160Ls. Ievilina ar izdevīgu kursu pie lielākām summām, uz kalkulātora vēl parāda, cik izdos, bet reāli izdod pēc parastā kursa, kurš ir daudz neizdevīgāks, kā bankā aiz stūra. Strīdēties bezjēdzīgi.
Turcija - "Veiklās rokas". Benzīntankā palīdz uzpildīties, norēķināšanās skaidrā naudā ar vairākiem papīrīšiem. Tie tiek pārskaitīti jau cilvēkam ejot uz savu benzīntanku (mugura pagriezta), un pēkšņi trūkst vienas naudaszīmes!
Āzijā, Taizemē, kur zagšana bojā karmu, diemžēl ar to saskārāmies. Staigājot pa Bankokas lielveikalu, noskatījāk kkādu padārgu lietiņu, kurai vajadzēja samainīt dolārus. Turpat veikalā maiņas punktā to izdarījām. Tā kā pa taisno gājām pirkt mūsu mantiņu, tad nepievērsām uzmanību tam, lai naudu dziļi, dziļi ieštompātu. Bet kādas acis mūs tikmēr bija vērojušas... Morāle - maiņas punktos īpaši jāpievērš uzmanība tam, lai samainīto naudu ieliktu kabatzaglim ne tik viegli pieejamā vietā.
šitas laikam bija sāpīgākais gadījums. Pārējie tādi viegli un nesāpīgi. Ir mašīnu mazgātāji, kuri nāk un mazgā (vai noķēpā to logu). Bet Kubā tāds vecs, vecs sažuvis onka nomazgā mums to auto, kamēr mēs turpat riņķī staigājam. Tad, kad nākam atpakaļ, salasa no koka nobirušo ziedu pušķi un nāk man to eleganti iedot. Nu, kā tu šādam kavalierim neiedosi mazu naudiņu par visu šito?
Patiesībā, tā kā 90% gadījumu ceļojam ar īrētu auto un tādejādi nokļūstam daudzās netūristiskās vietās, tad man ir milzu saraksts ar ļoti pozitīvām, negaidītām visdažādāko valstu cilvēku laipnības izpausmēm - Gruzijas benzīntanka apkalpotājs, uzzinot, ka esam no Latvijas, aizskrēja un atnesa mums dāvanai saldējumus; angliski nerunājoša augļu pārdevēja Turcijas šosejas malā pēc tam, kad bijām nopirkuši nelielu maisiņu ar apelsīniem (par zemu cenu), iedeva vēl kaudzi ar ?? laikam, greifrūtiem; Kubā krieviski papļāpājām ar suvenīru tirgotāju un promejot saņēmām pāris krellīšu virtenes (darinātas no vietējām žāvētām ogām un sēkliņām). Floridā, ceļā uz Key West privātas viesnīciņas īpašnieki, saprotot, ka nejauši atcēluši mūsu rezervāciju, metās organizēt mūsu 7 cilvēku izmitināšanu. Un, tā kā izvēle bija minimāla, tad rezultātā daļa gulēja viesnīcas luksus apartamentos, bet otra daļa uz privātas jahtas. No mums tika iekasēta tikai rezervācijā apstiprinātā cena - saimnieki esot vainīgi un paši šos papildus izdevumus apmaksāšot. Utttttt
Gadījums iz Ķīnas. Sauktu to gan vairāk par mūsu sttulbumu, ne pārmetienu.
Salasījāmies LP, ka Li upi Guilinā, jābauda braucot nevis ar tūristu pārbāzto tvaikoni, bet ar vietējo bambusa laiviņās par vidēji tādu un tādu cenu. Nonācām starta pozīcijā, bet cena tika prasīta krietni augstāka, mēs protams, nokaulējām cik nu varējām. Rezultātā, viņš mūs arī par tādu cenu aizveda līdz maršruta vidum un izsēdināja (mēs vēl pārlaimīgi par lieliskajiem skatiem iedevām dzeramnaudu (muļķi)). Kādas divas, trīs stundas devāmies pa vienīgo lauku taciņu uz priekšu, meklējot kaut vienu cilvēku, kas varētu navigēt mūs līdz pilsētai. No šodienas skatpunkta, labi vien bija, jo tā lauku ainava bija vienkārši burvīga un mēs bez stresa tās divas stundas klīstot apkārt, izbaudījām no sirds!
Pašam ir gadījies nopirkt rožu pušķi meitenei Romā par 20 eur (pirmais ceļojums) un Taizemē iekļuvām labā onkulīša - tuk tuka - veikala shēmā, kur sapratām, ka esam shemā, pirmajā veikalā un pēc tā prasījām, lai ved uz viesnīcu atpakaļ.
Vēl ir dzirdēts par Taizemi, ka tiek noīrēts auto ar šoferi, kurš maršruta vidū iebrauc bendzīntankā ar tekstu, lai iedot naudu bendzīnam, ka maršruta beigās visu atdos. Pēc ilgas sarunas ar braucina organizatoru, ka netiks nekas maksāts, šoferies bez bendzīna turpina ceļu līdz galamērķim
Sīkie apmetieni ir dažādi, bet pa lielam izskatās, ka atkārtojas. Un, lielākoties, no uzmetieniem tomēr var izvairīteis, ja pats neesi eiforijā, domā līdz ko runā un mazliet esi palasījis par to valsti.. laikam jau velti cerēt, ka ārpus Eiropas ir daudz valstu, kur draudzīgi cilvēki būs par pliku velti. Taču nevajag sabojāt visu iespaidu pēc pāris aktīvākiem personāžiem un vispār labāk uzmetienus ātri aizmirst, nevis šūties.
Svaigākais no Marokas: ja Marakešas tai tirgus laukumā izdomā fočēties ar kobrām vai pērtiķiem, cenu neviens nesaka un teksts ir "cik uzskati par labu, vienalga cik, utt". Beigās izrādās, ka: "vismaz 100 (ap10eur)", "tikai papīra naudu" utt.. Bet nu mierīgi var atšūties un teikt, ka tie cipari ir astrāli, rezultātā pa 1-3 eur tikām cauri visur.
Plus tur vietējās zabegalovkās rēķinu pasniedz "mutiski". Summa līdz ar to šad tad mēdza atšķirties - uz augšu..
Te gan pretī arī pāris slavinājumi:
-atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, olīvas un maize pie ēdiena tika pasniegti bez nekādas papildu maksas. Pat reizē, kad 1 kalmāru porciju ņēmām uz 3 cilvēkiem. Olīvu šķīvis tika pat papildināts!
-aizmirsām ēstuvē somiņu ar pasi un pārsimts eiro. Arī to puika no restorāna atdeva - skrēja pakaļ mums pa ielu, kad bija pamanījis.
-par vietas parādīšanu Medīnā Marakešā neviens mums naudu neprasīja. Cilvēki palīdzēja tāpat kā mēs te palīdzam citiem atrast meklēto! Jā, daži teica, ka varbūt var aiziet pie brāļa/tēva uz veikalu, bet nekur nebija agresijas un vilkšanas iekšā, kā bijām dzirdējuši. Ja nevēlējāmies, vajadzēja tikai draudzīgi smaidīt un piekrist, ka "maybe later".
O, jā, es līdz šim ar šito "thank you, maybe later" līdz šim visur esmu izbraucis.
Visnekaunīgākā krāpšanās tomēr laikam ir Ēģiptē. Hurgadā reiz maršruta mikriņš atteicās vest līdz Sakalai par 50 piastriem, jo sākotnēji, cenu nezinot, vairākas dienas nācās maksāt pat 2 mārciņas/one way. Šarmelšeihā vienojāmies par takša cenu līdz viesnīcai - 5 USD. Gala rezultātā, braucienu beidzot, šoferis prasīja 20 USD, jo cena esot 5USD/per person, tātad 5 USD reiz 4 = 20 USD. Kad teicu, ka visur pasaulē takša cenas nosaka pēc attāluma, reģiona un stāvēšanas ilguma nevis personu skaita, sekoja īsts dusmu izvirdums ar lādēšanos, ālēšanos un draudiem vest mūs uz policiju, jo kur tas redzēts, ka par TAXI samaksā vien 5 USD. Lieki piebilst, ka attālums bija mazs un cena bija adekvāta. Skaitītājs, protams, netika pat ieslēgts.
Nu, Ēģiptē, it īpaši, kad esi tur jau trešo - ceturto reizi, to vairs neuztver kā kaut kādu krāpšanos, drīzāk kā nacionālo kolorītu. Lai taču tas taksists bļaustās cik grib, dod cik norunāts, galvenais, lai ir pareiza nauda. Atlikumu dabūt gan tur nekādi nav iespējams, vismaz no taksistiem (tirgū, ja labi pacīnās, tad var). Es jau sen vairs nepievēršu nekādu uzmanību taksistu un arī visu pārējo vietējo neapmierinātības izpausmēm. Jā, un skaitītāju, cik man zināms, Ēģiptē nav vispār, nekad neesmu pamanījis kaut vai nestrādājošu.
Daudzas no sarakstā esošām lietām nemaz nezināju:
Man pašam negadījās bet čoms stāstīja kā gandrīz palika bez bagāžas Frankfurtes lidostā.darbojas labi ģērbta(uzvalkos,baigi solīdos tēlo.lai novērstu uzmanību,tip tāds jau nezog) kompānija,viens vēro,viens novērš uzmanību,vēl cits zog.Tu sēdi uzgaidāmajos krēslos un ja bagāža ir kaut kur blakus(nevis piem zem kājām) var beigties bēdīgi.čoms pamanīja pēc dažām sekundēm(paveicās) noķēra šo(laikam turks bija) gribēja sasist seju,nogāza šo gar zemi,šis soryy ,sorry tip sajaucis somas,bet nu tad šis padomāja ka var nokavēt dēļ šā reisu un nesita,iedeva pendeli tikai
Bagāžā bija 2 svaigi ipadi
Man pašam negadījās bet čoms stāstīja kā gandrīz palika bez bagāžas Frankfurtes lidostā.darbojas labi ģērbta(uzvalkos,baigi solīdos tēlo.lai novērstu uzmanību,tip tāds jau nezog) kompānija,viens vēro,viens novērš uzmanību,vēl cits zog.Tu sēdi uzgaidāmajos krēslos un ja bagāža ir kaut kur blakus(nevis piem zem kājām) var beigties bēdīgi.čoms pamanīja pēc dažām sekundēm(paveicās) noķēra šo(laikam turks bija) gribēja sasist seju,nogāza šo gar zemi,šis soryy ,sorry tip sajaucis somas,bet nu tad šis padomāja ka var nokavēt dēļ šā reisu un nesita,iedeva pendeli tikai
Bagāžā bija 2 svaigi ipadi
vai te runa par sterilo zonu aiz pasu kontroles?
Vot šito nezinu,satikšu noprasīšu.
Kā izrādās, nav nemaz jāceļo, lai kāds/a/i censtos sakompostrēt LV pilsoņu smadzenes! Jau biju sadomājies, ka visi Etiopijas, Kenijas utml. karaļu mazdēli, kuru mantojuma atprečošanai pietrūkst vien nieka 300-400EUR no labsirdīga Zemgales/Vidzemes/Latgales/Kurzemes lauku papa jeb ōmes. Protams, pārskaitījuma veidolā!
Pēdējās 3 dienas nodarbojos ar uzmācīga Dr. Hafeza personības izpēti. Par katru makti šis augsti izglītotais puiks meta aci uz paziņu īpašumu, kurš izlikts andelei. Bija sacerēts itin labs feirīteils ar diezgan dramatisku scenāriju. Šoreiz tika izspēlēta kara mocītās Sīrijas kārts. Tā un tā, bračka bija viena reģiona policijas šefs, bet skarbais Asada k-gs neļauj dzīvi dzīvot! Bračkam uzkrājušies vien nieka 7.2 (septiņi komats divi) mio USD , daļu no kuriem jāinvestē nekur citur, kā necilā LV miestā! Pats pircējs lielījās ar GER pases esamību, kontaktiem ar diplomātisko korpusu, naudas pārvietošanu ar Sarkanā Krusta palīdzību utt. Vēstulītes pienāca ar pieaugošu sarežģītības pakāpi! Un nemainīgi tika solīti 20% avansā! (psihologi, ja tādi ir, lūdzu lietišķu skaidrojumu!) Pēdējā saziņā augsti godātais LV īpašumu tīkotājs, maniaks Dr. Hafezs jau prasīja īpašnieces pases u.c. datus. Šis ir galvenais blēžu mērķis?
P.S. Īpaši rēcīgi, papētot SYR pircēju vēsturi, bija viena tautu dēla necerētā veiksme, atrodot mirušā fāterīša istabā, kastītē, lādē (box) vien nieka 15 230 000 bakšus!))
Nez, kur šie tēvaiņi spieto? Kurā kontinentā?
Nu šī tēma ir atsevišķas sadaļas vērta, jo uzmetēji paliek aizvien rafinētāki. Ja pirmo tādu vēstuli saņēmu pa pastu pirms 13 gadiem, un vadība tik tiešām to uztvēra nopietni, un lika man gatavot atbildes vēstules, tad pēdējie gadījumi ir ar pasūtījumiem no Ķīnas, kur uzmetēji nenoslinko uztaisīt pat uzņēmuma mājas lapu, ataicina ciemos uz līguma noslēgšanu, bet samierinās vien ar dāvanām, kuras stulbie eiropieši atved bosam un viņa sievai. Dāvanas parasti ir juvilierizstrādājumi, jo līgums taču ir par pāris miljoniem. Arī restorānu, kur notiek tikšanās, palūdz apmaksāt viesim. Par to, ka šādu upuru netrūkst, man pastāstīja LR vēstniecības Ķīnā pārstāvis. Kad ar biznesa partneriem rodas brīvāks brīdis, šī ir diezgan uzjautrinoša tēma, ko apspriest.
Visnekaunīgākā krāpšanās tomēr laikam ir Ēģiptē. Hurgadā reiz maršruta mikriņš atteicās vest līdz Sakalai par 50 piastriem, jo sākotnēji, cenu nezinot, vairākas dienas nācās maksāt pat 2 mārciņas/one way. Šarmelšeihā vienojāmies par takša cenu līdz viesnīcai - 5 USD. Gala rezultātā, braucienu beidzot, šoferis prasīja 20 USD, jo cena esot 5USD/per person, tātad 5 USD reiz 4 = 20 USD. Kad teicu, ka visur pasaulē takša cenas nosaka pēc attāluma, reģiona un stāvēšanas ilguma nevis personu skaita, sekoja īsts dusmu izvirdums ar lādēšanos, ālēšanos un draudiem vest mūs uz policiju, jo kur tas redzēts, ka par TAXI samaksā vien 5 USD. Lieki piebilst, ka attālums bija mazs un cena bija adekvāta. Skaitītājs, protams, netika pat ieslēgts.
Aizdomīgākās/eksotiskākās vietās bieži vien summu pēc tirgošanās ar taksistu uzrakstu uz papīra - lūk, sarunājām par tik un tik, correct? Un tādā vīzē nekad nav bijušas problēmas....
Bet vispār, taksisti nu pilnīgi visur, ir īpaši pretīga suga. Protams gadīsies arī patīkami izņēmumi, bet ar viņiem vienmēr ir jābūt īpaši uzmanīgiem.
Taksistus dažās valstīs pats esmu "toļļojis" ar vienu metodi - iepriekš ieliekot makā kādu banknoti un mazliet sīcenes (jāzina aptuvenās cenas un jāizdomā, cik pats būtu gatavs maksāt), bet pārējo naudu noslēpjot citur. Sāku runāt par cenu, pēkšņi apskatu maku, un secinu, ka ir tikai tik daudz skaidras naudas cik ir, un tad jau brauciens par piedāvāto summu nesanāks, būs tomēr jāmeklē autobuss vai kāds cits transports. Svarīgi, lai taksists redz maka saturu. Nostrādā pārsteidzoši bieži. Metode noder arī Stambulas tirgū un citos līdzīgos pasākumos ar "tirgošanos".
Ziņoju, ka Latvijā arī sākuši uzdarboties World Ventures aktīvisti (par to, kāpēc tā ir piramīda, var lasīt te: http://twenty-somethingtravel.com/2013/07/worldventures-this-is-not-the-... ), bildēs visi redzami ar ziliem plakātiem "wish you were here", piedāvā itkā superlētus ceļojumus, bet reāli ir ikmēneša dalības maksa, ienākumi tiek gūti nevis tirgojot piedāvājumus, bet vervējot cilvēkus. Uzplijas sociālos tīklos un arī "dzīvajā".
Bet, tajā rakstā man ļoti patika šis komentārs:
"Apparently, people are so desperate to travel, to escape, to get a taste of the life we lead on a daily basis, that they are willing to be sucked into this lifestyle pyramid scheme. Therefore, there is a need for blogs that demonstrate how to enjoy budget travel, how travel can be accessible to the average person, and simply sharing inspiring travel stories."
Jau pāris gadus uzdarbojas, pat ceļakājā mēģināja vervēt sekotājus:
Es līdz šim nebiju saskārusies, bet tagad vairākiem paziņām uzrakstīja, visi man prasīja, kas tas ir. Ziņās arī bija: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/449682-aizdomas_par_krapsanu_piedavajo...
Man pašam negadījās bet čoms stāstīja kā gandrīz palika bez bagāžas Frankfurtes lidostā.darbojas labi ģērbta(uzvalkos,baigi solīdos tēlo.lai novērstu uzmanību,tip tāds jau nezog) kompānija,viens vēro,viens novērš uzmanību,vēl cits zog.Tu sēdi uzgaidāmajos krēslos un ja bagāža ir kaut kur blakus(nevis piem zem kājām) var beigties bēdīgi.čoms pamanīja pēc dažām sekundēm(paveicās) noķēra šo(laikam turks bija) gribēja sasist seju,nogāza šo gar zemi,šis soryy ,sorry tip sajaucis somas,bet nu tad šis padomāja ka var nokavēt dēļ šā reisu un nesita,iedeva pendeli tikai
Bagāžā bija 2 svaigi ipadi
vai te runa par sterilo zonu aiz pasu kontroles?
Noskaidroju. Nē tas bija pirms pasu kontroles. Esot gājusi F-1 un bijis lielais ekrāns pie kafūža, shie kā iegājuši tā tur nosēdušies, bijuši 3tā. Un 2 aizgājuši kaut kur staigāt, tā tas viens palicis pie visām lielajām un mazajām bagāžām.
Liekas, ka te vēl nav pieminēts - Parīzē, Montmartrā klasiskā striķīša siešana uz rokas, scenārijs laikam tāds, ka pēc tam nevar atsiet un nākas iegādāties.
Nopietnāka naudas iekasēšanas mašīna, ko arī var savā ziņā uzskatīt par krāpšanu - Florences zonas, kurās nedrīkst iebraukt ar auto - uz šo es pats uzķēros un pēc tam papētot internetā atsauksmes no tūristiem, sapratu, ka pilsēta to ir izveidojusi par stabilu ienākumu avotu no tūristiem. Darbojas foto, video reģistratori un sodi par pārkāpumiem nav mazi.
Ar logu mazgātājiem daru tā, ja redzu, ka krustojumā darbojos - apstājos kādus pāris metrus pirms priekšā stāvošās mašīnas, un, kad uzcītīgais mazgātājs pienāk klāt, pabraucu uz priekšu - nav jādzesē mute vai jāgaiņājas ar rokām
Oj, tā Monmartra striķīša siešana ir riebīga, banda tevi grupā aplenc un nelaiž prom.
A bet tie worldadventures neliekas mierā un atrod ceļotājus pa visādiem kanāliem. Tagad tāda Anna Balode bombardēja mani FB ar to, ka vajag satikties un ka idejas ienesējs Latvijā ir Igors Miglinieks un viņa draugi utml. Un kā viņus E&Y auditējot un kā viņi neesot piramīda. Un tak uzķeras cilvēki...
http://apollo.tvnet.lv/zinas/noziedzniekiem-jauns-veids-ka-mobilo-telefo...
Tūristu iecienītajās vietās Eiropā darbojas jauna telefonu zādzību shēma - zagļi piesavinās mobilo telefonu SIM kartes un, izmantojot speciālu tehniku, ātri tās izmanto, kā rezultātā SIM karšu īpašnieki saņem milzīgus rēķinus, vēsta interneta medijs «Postimees», atsaucoties uz «Tele2 Eesti» Klientu apkalpošanas centra direktores Sirilas Selijovas teikto.
...«Uz tūristiem specializējušies organizētie grupējumi nozagto SIM karti ievieto īpašā ierīcē, kas paralēli veic neskaitāmus zvanus uz speciāli šim mērķim izveidotiem paaugstinātu tarifu telefonu numuriem. Rezultātā rēķins par dažām stundām var sasniegt vairākus desmitus tūkstošus eiro un pat vairāk,» ...
Ja ja un pin kodu kur zagli dabu? Pilnigs blefs.
Nav nekāds blefs, šīs krāpšanas veids ir diezgan populārs, jo zagļi var dabūt daudz vairāk naudas, nekā par pašu telefonu. Un daudzas SIM kartes ir viegli uzlaužamas:
http://security.stackexchange.com/questions/58758/is-it-possible-to-crac...
Khm, nu šis foruma posts mani nepārliecināja par to dikti vieglo uzlaužamību. Viss tādā "viena tante teica" stilā.
"by utilizing an unspecified memory vulnerability" kur nav skaidrs kas tā tāda par ievainojamību un kādām kartēm tā piemīt. Un vēl jasakrīt ka tavai SIM kartei jābūt tajos 50% no 25% kuras vispār atbild uz šiem dienesata SMS.
Bet protams telefona nozaudēšanas gadījumā jābloķē SIM pie operatora ASAP