RX, man jau liekas, ka stāsta morāle ir pavisam savādāka. Tas čalis fragmentā teica, ka nebija saites ar tēvu, un tas ir tas, kas ģimenēs ir jāatīsta - mīloši, saprotoši un atbalstoši vecāki (pie kam, vienalga, abi vienādi, abi dažādi vai kā Mauglim - vilki). Un tieši tā ir pusaudža smadzeņu čakarēšana - nedrīkst darīt/teikt to publiski, jo vecākiem nepatiks, tāpēc sākumā cietīšos, un tad, kad neko nevarēs vairs padarīt, tad sameklēšu kādu vecu pedofīlu (Šis attiecas uz visu - gan mazgadīgajiem noziedzniekiem, gan pedofīlu upuriem, gan narkomāniem utmldz). 
Nevis tagad definēsim ģimeni kā savienību starp vīrieti un sievieti, kur sieviete dzemdē bērnus un vīrietis pelna naudu.  Šāda pozīcija bērnus no pedofīliem nekādi nepasargās, jo homoseksuālisms nav nekas ārkārtējs. Tikai vēl vairāk radīs pusaudzī apziņu, ka es esmu visus pievīlis, labāk lekšu Daugavā.

Par to jau stāsts, Bzh, ka problēmas sakne ir normālu tēvu deficīts, kurus kopēt dēliem, bet meitām trūkst tēvu, kuri uzstādītu augstus standartus viņas līgavaiņa izvēlē. Tas nav nekas jauns, ka vecāki atstāj iespaidu uz bērniem - psihologi apstiprinās. Daudzbērnu stiprās ģimenes ir tās, kuras būtu atbalstāmas, nevis homoseksuāli pāri, bet notiek tieši pretējais. 

Vēl viela pārdomām par diskrimināciju - čalis, kurš raujās melnās miesās, lai pabarotu daudzbērnu ģimeni, pie līdzīgiem nosacījumiem saņems tādu pašu pensiju un sociālās garantijas, kā čalis, kurš nav radījis nevienu pēcnācēju, bet visus savus ienākums tērē savām vajadzībām. Bet nodokļus maksās daudzbērnu ģimenes tēva bērni, uzturot abus čaļus. Kurš čalis šodien ir priviliģētāks, zinot nākotnes perspektīvas?

Pastāstīsi, kāds ir tas īpašais atbalsts vai kāds īpašs atbalsts tiek plānots homo ģimenēm? Tagad domāju, kuru ceļu iet. Kā daudzbērnu ģimenes galva jūtos brangi valsts un pašvaldības atbalstīts, bet nu varu arī kļūt par geju, ja tiešām tas, pēc tevis sacītā, būs izdevīgāk. Klāj vaļā!

Prieks par tevi. Citiem iet smagāk.

Latvijā daudzbērnu ģimenes ir pakļautas nabadzības riskiem vairāk nekā jebkur Eiropā

Katra ceturtā daudzbērnu ģimene pakļauta nabadzības riskam

Nabadzības risks daudzbērnu ģimenēs ir lielāks

u.t.t.

Tikai vēlētos atgādināt, ka dažādu stigmu dēļ pirms pārdesmit gadiem jūsu māsas “hobijs” tiktu uzskatīts par pretdabisku un sociāli nepieņemamu. Sak, meitene un šitā spārdās, nevis sēž pie plīts. Un noteiktās komūnās tā joprojām ir nepieņemama “norma”.

Ar hepatītu saslimušos arī kādreiz vienkārši sadedzināja uz sārta, priekš kam ķēpāties ar šitādiem necilvēkiem.

Bet, protams, var jau egoistiski diferencēt - kas paša tuvākajā lokā (degungalā) notiek, tas visiem te apkārt jāpieņem, bet tie zilīši un lezbes, tie gan ir necilvēki..

nu jā, es pieprotu arī ko citu, ne tikai bērnu ražošanu.

gaidu atbildi uz manu jautājumu!

Tu nesaprati vai negribēji saprast manu domu, tāpēc tavs jautājums ir ne pa tēmu. Atkārtošu, ka finansiālā ziņā homo pāri jau tagad ir priviliģētākā stāvoklī par vairumu daudzbērnu ģimenēm. Tā vietā, lai ar likumdošanas izmaiņām vēl vairāk veicinātu homo pāru veidošanos un netraucēti propagandētu viņu ideoloģiju, varējām padomāt par sabiedrības daļu, kurai arī ir iemesli sūdzēties par diskriminēšanu. Lai daudzbērnu ģimenes var atļauties elementāras cilvēka cienīgas lietas, apģērbt un izskolot savus bērnus. 

Savukārt par vēsturiskām diskriminācijām, kuras humānisma laikā ir izzudušas, tad es redzu diezgan lielu starpību starp to, ko sabiedrība laika gaitā ir akceptējusi kā ētisku rīcību un to, ko savā starpā praktizē homo pāri. Varbūt jums tas riebumu neizraisa, un jūs saviem bērniem skaidrosiet, ka tas ir ok, lai panāktu toleranci, bet man tas izraisa riebumu. Varat dedzināt mani uz sārta, ja esmu kaut kāds nepareizais

Nebūs taisnība. Tie "atstumtie" bērni, tajā skaitā šis, kā reiz ir "tradicionālā" ģimenē (tiesa, galvenokārt tāpēc, ka citas ģimenes mums ir ļoti, ļoti maz), kurā tēvam nešķita pareizi, ka puisim patīk "puķītes un putniņi" - to visu var dzirdēt tajā jūtubes fragmentā, btw. Mums līdz, piemēram, Dveinam Veidam ir vēl labu brīdi jāaug, jo es neticu, ka kāds mūsu tēvs spētu iziet publiski svārkos, lai parādītu savam dēlam, ka neskatoties uz visu (jo es neticu, ka viņam bija sapnis - dēls homoseksiālis) viņš puiku atbalsta. Un tam nav nekāda sakara ar nabadzību vai laiku, bet savu "sapņu" nolikšanu nedaudz malā bērna labklājības dēļ.

Pag, bet vai tad tā nav cilvēku izvēle veidot daudzbērnu ģimeni? Vai tev liekas, ka to valsts ņem un personai piešķir ģimeni - rau, tev 5 bērni, kulies kā māki? Un citam savukārt piešķir geju un tas var dzīvot cepuri kuldams.

Saki kā ir - ka ienīsti citādos un bērnus arī audzināšu ienīst citus cilvēkus. Turklāt tādēļ, ka, redz, tu, it kā vesels cilvēks, iztēlojies kā viņi tīri fiziski viens otru drāž. Kāpēc lai kāds domātu par to, kā cits pāris nodabojas ar seksu - homo vai hetero, vienalga. Galīgi dīvains laikam esi, fuuuu, man pat slikti palika. Lūdzu tikai nedomā par mani un manu sievu, kā mēs to darām, pls.

Bet, jā, varētu būt grūtāk, ja daudzbērnu ģimene tiek veidota kā peļņas avots, jā, nu nekādas peļņas jau tur nav. Bet valsts sniegtās priekšrocības ir milzīgas - 50% transp. ekspl. nodoklim, 90% NĪN atlaide (manā novadā), brangs neapliekamais minimums par katru atvasi, papildatvaļinājums, ātrāka pensionēšanās utt. utjp. 

Bzh - taisnība, psiho traumu pusaudzis ieguva slikto attiecību dēļ ar tēvu, un traumētu dvēseļu bērnu vidū ir lielākajā pārsvarā. Bet konkrētajā situācijā es vairāk vainoju veco pedofīlu, kurš šadai traumētai dvēselei iedeva kaut ko tādu, kas tajā brīdī šķita vērtīgs. Rezultātā Juris iedzīvojās vēl lielākās problēmās un tikai laimīgas apstākļu sakritības dēļ atguva dzīves garšu. Ja jūs esat tik naivi, ka homoseksuāli cilvēki vairs negribēs "svaigu gaļu" un neapstrādās traumēto pusaudžu prātus, tad smagi maldāties.

Jā, zahuj, man tiešām slikti sametās, iedomājoties, ko pedofīli dara ar bērniem!

Laukos pat bērnus ir izdevīgāk turēt kā sivēnus. Varbūt pie reizes tad padomāsim arī par sivēniem.

Vai es nolasu pareizi, ka hetero pedofīls tev tomēr škiet pakāpi jaukāks kā homo noslieces pedofīls? Citādi pat īsti nesaprotu, kādēļ būtu jāizdala šīs divas pedofīlu kategorijas - man šķiet, ka abas vienā maisā bāžamas.

Bet vispār kāds šim sakars ar divu viendzimuma personu vēlmi dzīvot ģimenes dzīvi, ar visām no tā izrietošām tiesībām un pienākumiem. Vai viņu izveidotā ģimene automātiski nozīmē, ka šamie kļūs par pedofīliem un metīsies meklēt "svaigu gaļu"?

Tas ir tieši tāds pats apgalvojums kā "ja esat tik naivi, ka heteroseksuāli cilvēki vairs negribēs "svaigu gaļu"... ". Nav tik lielas starpības starp homoseksuālu un heteroseksuālu cilvēku un abās kopās ir pieejami visādi kretīni, kas būtu saucami pie atbildības. Un šķirot, ka heteroseksuāls pedofīls nav baigi ok, bet homoseksuāls pedofīls ir daudz ļaunāk, manuprāt ir greizi.

Vispār es šo tēmu iesāku, lai apvaicātos, vai tiešām mūsu Satversmē ir rakstīts tas, ko tur izlasījusi godātā Satversmes tiesa, proti, ka ģimene ir kaut kas ar laulību pilnīgi nesaistīts, un, ka tāpēc bērna mātes draudzenei pienāktos tādas pašas tiesības, kā bērna tēvam. Neejot dziļākās diskusijās, ko homoseksuāliem pāriem pienāktos dot, un ko ne, tikai par šābrīža status quo Latvijā.

Bet, ja jau panesās, tad man kā visnotaļ progresīvi domājošam cilvēkam nav skaidrs, kāpēc tieši viena parafilija ir tik ļoti priviliģēta, salīdzinot ar visām citām. Mēs taču izturamies visnotaļ neiecietīgi pret pedofiliem, nekrofiliem, zoofiliem un tamlīdzīgiem subjektiem. Bet, ja jau sabiedrībā dominē viedoklis, ka seksuālā dziņa stāv pāri visam, un, ka tai var būt dažādas izpausmes, tad kāpēc tas ir tā? Nē, nu skaidrs, ka bērnus vai miroņus drāzt, es atvainojos, nav labi, bet, ja reiz cilvēkam tāda tieksme ir, tad ne jau viņš to tā vienkārši izdomāja - tā ir tikpat objektīva, kā dzimumtieksme pret sava dzimuma personu. Tātad arī šiem cilvēkiem būtu jāpalīdz. Turklāt jāpalīdz, nevis ārstējot (homo taču neārstējam, vai ne!?), bet palīdzot apmierināt šīs tieksmes sabiedrībai nekaitīgā veidā. Citādi kaut kā pagalam divkosīgi sanāk - vienus visiem spēkiem ''progresīvā cilvēce'' aizstāv un atbalsta, bet otrus bāž cietumā, pat nepiedāvājot nekādu alternatīvu savas perversās tieksmes apmierināšanai. 

Tādēļ, ka homoseksuālā ģimenē divas pieaugušas un rīcībspējīgas personas, ar nepārprotamu abpusēju piekrišanu dara to, ko paši vēlas. Šis ir tas kritērijs, kurš nekad neizpildīsies visās citās slimīgās seksuālās tieksmēs.

Tas jau tā kā būtu skaidrs. Bet mūsdienu humānisti taču vadās no fakta, ka aizliedzot vai ierobežojot homoseksuālas attiecības, to praktizētājiem tiks nodarītas garīgas un fiziskas ciešanas.Un tāpēc to vajag visādā ziņā atbalstīt, jo cilvēka ciešanas - tas ir slikti.

Tad sanāk, ka visu citu seksuālo noviržu skartajiem vienkārši nav paveicies ar novirzes tipu, tāpēc viņiem nodarīt ciešanas ir pilnīgi normāli!? Nu, skaidrs taču, ka šīs tieksmes ir tikpat objektīvas, kā homoseksuālās tieksmes. Un, ja jau mēs uzskatām, ka tieksmes ir dominējošas pār dabisko lietu kārtību, veselo saprātu un gribasspēku, tad, vienalga, tāda kā divkosība sanāk.

Konkrētajā gadījumā Juri pavedināja homoseksuāls cilvēks. Video arī tiek stāstīts, ka STS izplatās īpaši strauji homoseksuālistu vidū, tāpēc tiem, lai apmierinātu savu miesaskāri, ir īpaša motivācija pavedināt nepieredzējušus partnerus (pusaudžus). Homoseksuālistu vajadzība pēc svaigas gaļas var pat nebūt saistīta ar pedofīliju, bet tikai vēss aprēķins savu vajadzību apmierināšanai. 

Mēs varam ilgi un dikti diskutēt, kādas perversijas sabiedrībā tolerēt un veicināt, un kādām likt šķēršļus, bet katrs paliksim pie savām domām. Es neesmu mierā ar ideoloģiju, kura nepilngadīgām personām zēniem un meitenēm pieļauj apšaubīt savu dzimumu, un personīgi likšu šķēršļus jebkuriem mēģinājumiem propagandēt perversijas, kuras piekopj homoseksuāli pāri. Mēģinājumi mani dēļ šīs nostājas padarīt par cilvēku nīdēju, ir jūsu izvēle. Nevienu homoseksuālu cilvēku neuzskatu par mazāk vērtīgu, lai cik jums arī grūti to būtu saprast. Sarkastiskie komentāri par ceļakājas biedriem gan liek domāt par augstprātību, ja kas ;)

Tas tiešām būtu jauks un vienkāršs kritērijs, bet dzīve pat ar tādu rada sarežģījumus.

Ko darīt ar vācu kanibālu, kas pēc abpusējas piekrišanas pagatavoja otras personas intīmās daļas un kopīgi mēģināja tās notiesāt? Pēc tam viņu nogalināja un ēda viens pats. https://en.wikipedia.org/wiki/Armin_Meiwes

Kā ir ar sievieti, kura vēlējās kļūt akla, tāpēc psihologs viņai acīs ielēja sārmu? (Šim gan nav sakara ar seksualitāti, vismaz acīmredzama.) https://www.mirror.co.uk/news/real-life-stories/psychologist-blinds-woma...

Dažādos dzīves posmos esmu domājis dažādi, vai šāda rīcība arī ietilpst cilvēka individuālajā brīvībā vai nē.

Kā uzskati Tu? Jo pēc Tava deklarētā principa arī šajos gadījumos viss ir kārtībā.

Šis nav jautājums uz iekrišanu (un nav pat liela sakara ar sākotnējo tēmu), vienkārši interesanti, vai mēs deklarējam abstraktus principus un tad esam gatavi tiem sekot līdz galam, pat ja rezultāts mulsina, vai arī mums galvā ir priekšstats, kas ir OK un kas nav, un tad piemeklējam atbilstošākos principus un modificējam tos, ja kļūst neparocīgi.

Starp citu, paldies, ka sarkastisku komentāru vidū beidzot ieliki vienu, kurā ir kāds arguments.

Tad ir jāpadomā kas ir izmainījies. Lai tiktu pie bērna vairs nav vajadzīgs vīrietis un sieviete. Pietiek ar klīniku, naudu un gribēšanu. Pirms simts gadiem tā nebija. Vai es gribētu augt ģimenē kur vecāki ir divi mīloši tēvi? Laikam jau ka nē. Bet kuram gan tas interesē.

Papildus Jura argumentiem - kāpēc tad vairums valstu ļauj šo divu pieaugušu un rīcībspējīgu personu ģimenē ienākt bērnam (kurš tur nekādi nevar rasties dabiskā ceļā), kurš nav ne pieaugusi, ne rīcībspējīga persona? Kura pasaules uzskats un vērtību skala vēl tikai veidosies?

T.i. Tu jau tagad saproti, ka čalim, kurš izaudzinājis pusduci bērnu, vecumdienās vajadzēs pašam algot aprūpētāju un vienam uzturēt plašo, nu jau tukšo, lielģimenes māju? Vēl aizmirsi, ka, atšķirībā ne bezbērnu čaļa, viņam būs papildus izdevumi, jo mazbērni regulāri ieradīsies pēc dāvanām.

Secinājums skaidrs - gudri un tālredzīgi cilvēki iztiek bez bērniem. Un čalim 100% drošība no bērniem var būt tikai nelaižot sievietes sev ne tuvumā.

 

Gandrīž ne par tēmu. Nesen bija LR1 raidījums par vīrieša vardarbību pret sievieti ģīmenē. Uz manu jautājumu vai vardarbība neizzudīs automātiski, ja būs vairāk viendzimuma personu ģimeņu, atbildes nebija. Kā tad būs ar to vardarbību - sieviete sitīs sievieti, ja kaut ko nesadalīs, neuzvārīs gardu boršču vai kā. Un bērns tam būs liecinieks. Unja vēļ ģīmenē divi vīrieši(?), tad vispār ponožovščina var iet vaļā.

Nu vienīgais kas ir pret šiem argumentiem ir ģimenes kurās uztaisa bērnus un pēc tam saprot ka īsti nemaz seksu ar otru pusīti negrib un tad sākas dzīvošana kopā pienākumu pēc. Dodot brīvību izvēlēties varbūt neradīsies nelaimīgi bērni kas iepriekš auga šādās ģimenēs.

Domāju, ka šo visu jāvērtē sezonāli. Ziema ne par ko labu neliecina:( Kas ir šis? Sniegavīrs jeb Sņežnaja Baba???

https://bublik.delfi.ee/news/varia/foto-seksualnyj-snegovik-iz-vijmsi-stal-povodom-dlya-obsuzhdeniya-v-seti?id=92185709 (jāpatin līdz lejai!)

Vēl jau Latvijā bērnus neļauj adoptēt viendzimumu pāriem, bet uz to iet, ja jau tik dikti vajag šos pārus iekļaut ģimenes definīcijā. Varam būt dažādās frontēs ar dažādām pārliecībām, tāpēc diskusijas pamatā būtu jābūt nevis divu pieaugušu cilvēku darīšanas un saistības (kuras var juridiski noformēt, ja vien ir vēlme), bet gan bērnu intereses jaunās ideoloģijas kontekstā. Ne par ko citu patiesībā es nemaz nevēlos diskutēt, jo sanāk tuksa naida runa par to, kas kuram šķiet ētiski. Neviens nav šajā pasaulē perfekts, lai celtu sevi pāri citiem, tāpēc arī teicu, ka neesmu tiesīgs tiesāt homoseksuālus cilvēkus. Katram dvēselē neielīdīsi, lai saprastu, kāpēc viņš tā rīkojas, bet katrs ir pelnījis vietu uz šīs pasaules lai mācītos pats un mācītu pārējos. Mēs nedrīkstam atstums homoseksuāļus, bet mēs drīkstam pretoties kaitīgai ideoloģijai, kura var kaitēt mūsu jaunatnei. Ir liela atšķirība starp homofobiju un atteikšanos pieņem moderno ideoloģiju. Ja kāds šo atšķirību nesaskata un sauks mani par homofobu, lūdzu...

K - tu pareizi norādīji uz divām dažādām vērtību skalām - materiālā un nemateriālā. Attiecībā uz materiālo - tur viss kārtībā un homoseksuāli cilvēki nevarētu justies apdalīti, ja visi mājsaimniecības ienākumi jādala uz 2, nevis 5 vai vairāk. Arī pensija viņiem būs, pateicībā, ka palīdz uzturēt šodienas pensionārus. Kas attiecas uz nemateriālajām, jeb garīgajām vērtībām - tur jau arī ir tā problēmas sakne, kura Juri noveda izmisumā. Viņš saprata, ka tukšas miesaskāres dzīve ir nevērtīga un bezjēdzīga. Ne jau tāpēc, ka tika sabiedrības atstumts, viņš gatavojās izdarīt pašnāvību, bet tāpēc, ka apzinājās, ka viņam nekad nebūs tādas īstas ģimenes, mazbērnu u.c. izdevumu pozīciju, kuras pretī dod dzīves piepildījumu. Ja kāds grib sagādāt šiem cilvēkiem bērnus, lai arī viņi tiek pie nemateriālajām vērtībām, tad šādai prasībai ir jāietver sevī fakts, ka kādam bērnam tiks atņemtas pat teorētiskas iespējas uz dzīvot spējīgu ģimenes modeli, kuru pašam kādreiz veidot. Tādi modeļi būs kaimiņos, bet ne paša mājās, kur bērns ar lielu varbūtību kopēs savus "vecākus". Mēs varam dajebkādas iniciatīvas bīdīt, lai homoseksuāliem cilvēkiem vairotu dzīves piepildījumu, bet davai bērnus neaiztiekam! Daudzi homoseksuālisti ir atraduši savu vietu dzīvē, ir lieliski mākslinieki, kolosāli speciālisti un vajadzīgi mūsu sabiedrībai. Ja divi tādi izlemj veidot kopīgu mājsaimniecību - Dieva dēļ. Bet bērnus neaiztiekam!

 

Bērniem ir pienākums uzturēt vecākus un vecvecākus.

Pilnībā piekrītu tam, ka valstij jādod atbalsts ģimeņu atbalstam, jo Latvijā esam tik cik esam un vairāk nepaliekam. Tikai tie jaunie ieteikumi Satversmes labojumiiem tāpat pietiekami maigi. Iesaku paplašināt ģimenes jēdzienu uz tikai tām ģimenēm, kur notiek vairošanās. Man ir daudz heteroseksuālu draugu ar savām otrajām pusēm, kas neplāno bērnus, jo nauda un karjera interesantāka, bet kaut kādu valsts atbalstu kā ģimene tomēr saņem.

Pats uzaugu Latvijas laukos, kārtīgā tradicionālā ģimenē, bet tāpat gejs. Varbūt tāpēc, ka vecāki bērnībā nebija draudējuši izmest no mājām, ja draudzēšos ar sava dzimuma pārstāvjiem.

Laulāties mums savās jau 5 gadus ilgajās attiecībās nebūtu svarīgi pat, ja tas būtu atļauts vai vismaz ārzemēs noslēgtu laulību atzītu arī Latvijā. Bet kaut kā likumiski noslēgt savu kopdzīvi gan gribētos. Tikko būtu noderējis, lai kopīgi varētu paņemt mājokļa kredītu. Pat pirmajai iemaksai nedrīkstēju piemest, jo nodokļus par to negribās maksāt (laikam tas slieksnis ir 1425EUR gadā, ko dažkārt nedaudz pārkāpjam, bet VID vēl neklauvē pie mūsu durvīm). Ar Swedbank zelta kredītkartes ceļojumu apdrošināšanu arī smieklīgi sanāca un joprojām nesaprotu, kas Swedbank izpratnē ir ģimene un kā viņi to pārbauda. It kā jau varētu atbilst Satversmei, taču vienreiz uzdevu šādu jautājumu viņiem, pastāstīju savu situāciju, kas kārtīgi samulsināja bankas darbinieci un viņa atbildēja, ka pietiek ar to, ka dzīvojam kopā un apdrošināšana darbojas. Nezinu gan, vai tā tiešām ir un kā to pierādīt, tāpēc joprojām abi apdrošināmies atsevišķi. Ja kādam ir konkrētāks info par šo, tad, labprāt, uzklausītu.

Tieši par to jau arī uzsāku šo tēmu - šībrīža status quo Latvijā.

Satversme nedefinē, kas ir ģimene, bet, ņemot vērā 101. panta labojumu, varētu tomēr izsecināt, ka tās pamatā ir laulība. Kurpetim civillikums to definē diezgan nepārprotami - ģimenes pamatā ir laulība vai asinsradniecība, un tad tālāk jau plašākā skatījumā svainība, adopcija u.t.t. Tad uz ko īsti balstoties Satversmes tiesa pamato ģimenes esamību?

Atvaino, tie pat īsti nebija argumenti, tikai pseidofilozofiski jautājumi (necenšos nevienu pārliecināt). Un es negribētu ieskaitīties nevienā 'komandā', ja te tādas veidojas. Jo nepiekrītu nevienam.

Noteikumos nav nekā par ģimeni. Tur teikts - "kopdzīves partneris".