Jēga ir pašriska apdrošināšanā, kas var būt no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem. Pērkot šo pakalpojumu autonomā ''pie letes'', tas izmaksās nesakarīgi dārgi (bet, visticamāk, depozīts tad tiešām netiks prasīts). Vēl pašrisku parasti piedāvā apdrošināt starpnieks, pie kura pērk autonomu, bet tur princips ir tāds pats - depozītu ņem, bojājums pašriska apmērā jāapmaksā pašam un pēc tam jāpiedzen no apdrošinātāja.

Tev taisnība, nav nekādas jēgas. Vienīgā atšķirība ir cenā. Mani interesējošam auto dienas cena excess apdrošināšanai pie izīrētāja bija 16 eur. Pie pilnīgi liekā un bezjēdzīgā 3 reizes mazāka.

nu es jau labprāt nopirktu to WWI, bet vai tie autonomas darboņi (hertz, avis, budget utt) viņu pieņems...

Kā jau Tev teica, autonomas darboņi neko nepieņems, viņus tas vienkārši neinteresē. Viņi Tev iedos auto ar pašrisku, uz kartes nobloķēs attiecīgu summu (ne vienmēr bloķētā summa sakrīt ar pašrisku, ir gadījies, ka reāli bloķē daudz mazāk), un, bojājuma gadījumā noskaitīs attiecīgu naudas summu, kas nepārsniedz pašrisku (papildus pašriskam var nākties apmaksāt ''komisijas'' vai ''administratīvās izmaksas''). Pēc tam Tu griezies pie sava apdrošinātājā uz lūdz to visu kompensēt.

Eiropā nepiedāvā CDW/LDW (Azoru salās, piemēram, sīkie kantori šo apdrošināšanu neiekļauj standarta piedāvājumā, bet liek piemaksāt ). Es nezinu, vai šitas kantoris kompensēs "stabu" pilnā apmērā

kurš var paskaidrot šo lietu:

Prasīs

Labi, tikai es nesaprotu, ko nozīmē vistas No Deductible Rate Includes??

Tad, kad sapratīsi, ko tas viss nozīmē, tad arī varbūt redzēsi jēgu pašriska apdrošināšanai. Tas, vai summu rezervē vai nerezervē uz kartes, nenozīmē, ka pēc tam nevajadzēs maksāt, ja auto būs apskrāpēts/būs kādi bojājumi. Tajā piemērā, ko iekopēji, nav pašriska, kas nozīmē, ka par bojājumiem nevajadzēs maksāt, bet vienmēr ir kaut kādi izņēmumi - auto nozagts, jo atstāji tajā atslēgas, vējstikla bojājumi bieži nav iekļauti, galu galā pats nozudi ar visu mašīnu.

Reigi,

tai depozīta prasīšanai no auto izīrētāja viedokļa vienmēr ir loģisks pamats, jo viņiem vienmēr ir risks, ka

a) neatgūs auto, jo tu ar to pazūdi un neatgriezies

b) nedabūs naudu no apdrošinātāja, jo būs kāds izņēmuma gadījums, piem, tu biji piedzēries pie stūres, kad izraisīji avāriju.

Tāpēc depozītu prasīs. Jautājums - cik? Ja ņemsi viņu apdr - mazāk. Ja nopirksi pašriska apdr citur - tad vairāk.

Šajā tēmā minētajai apdr ir ekonomiska jēga tad, ja esi gatavs nolikt lielāku depozītu. Tad izvēlies lētu īres piedāvājumu ar pašrisku un tas kopā moteikti būs daudz lētāk nekā papildus piepirkt auto nomas apdrošināšanu.

Kā jau minēts iepriekš, auto nomu piedāvātā apdr. visbiežāk nesedz jumtu, logus, riepas, atslēgas pazaudēšanu. Tādēļ šī pašriska apdr. arī ir izdevīga no šī aspekta.

Tā kā to ir iespējams nopirkt par 1 gadu tad gadījumos, ja kopā gada laikā īrē auto vairāk kā +/-10 dienas, šīs polises dotais ieguvums palielinās ar katru papildus auto nomas dienu (tas tā - tīri matemātisks izdevīguma aprēķins)

cik kas ko grib paņemt,tad vajag kārtīgi un smalki izlasīt konkrētās autoīres kompānijas noteikumus,piemēram Europcar  depozits tiek ņemts 300 eur + 20% no autoīres summas ,pat pie nosacījuma ka tiek piepirkta viņu pašu apdrošinšana kam pašrisks ir 0

no europcar tas auto arī tiks ņemts...vismaz doma ir..300+20%=350eiras...nu vismaz nav 1000, ka citur

http://www.money.co.uk/excess-insurance/car-hire-excess-insurance.htm

Kā mēs noskaidrojām šajā tēmā: http://www.celakaja.lv/forumi/vai-es-vietne-drikst-diskriminet-citu-es-v... un kā jau minējis orsons, ES esošs uzņēmums nevar atteikties pārdot savas preces vai pakalpojumus Tev tikai tāpēc, ka esi citas ES valsts pilsonis. Tas ir pretlikumīgi. Tā kā Lielbritānija joprojām ir ES sastāvā, tad es mierīgu prātu pirktu insurance4carhire apdrošināšanu, ja man tā liktos labākā no piedāvājumiem.

Noapaļojot:

• 1. variants — paņem superapdrošināšanu no autoīres, 30 EUR dienā, īrējot auto depozīts nulle, avārijas gadījumā nekas nav jāmaksā.
• 2. variants — paņem apdrošināšanu no kādas šeit minētās firmas, 30 EUR par gadu, īrējot auto depozīts 300-2000 EUR no kartes, avārijas gadījumā Tu samaksā zaudējumus autoīrei, apdrošinātājs pēc tam atmaksā Tev.

Ja naudas kā spaļu, izvēlies 1. variantu, vienkāršāks. Ja labāk patīk samaksāt 30 EUR par gadu, ne katru dienu, ņem 2. variantu, kas darbietilpīgāks.

Es par to nebūtu viss tik drošs. Pastāv liela iespēja, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, atlīdzības saņemšanai būs jādodas uz tiesu. Un tāda perspektīva galīgi nav rožaina, it īpaši, ja jautājuma cena ir daži desmiti vai daži simti eiro.

Esmu gatavs saderētu uz alus kasti, ka nebūtu jādodas uz tiesu. Pietiktu pieprasīt izdevumu atmaksu un (iespējams) atgādināt, ka 1) Terms & Conditions https://secure.insurance4carhire.com/termsandconditions/index.asp tādu ierobežojumu nav, tikai prasība būt EEA iedzīvotājam, 2) ja tādi būtu, tie būtu nelikumīgi.

Bet, ja kādam tomēr nākas tiesāties ar UK uzņēmumu, tad informācijai — tas ir izdarāms vienkārši, pieteikums aizņem pusstundu, aizpildāms tiešsaistē — https://www.gov.uk/make-court-claim-for-money, izmaksā sākot no 25 GBP (ja prasība par lielām summā, tad vairāk), un var pieprasīt, lai pretinieks, tad kad zaudēs, apmaksā arī tiesas izdevumus.

Vēl ceļakājā bija minēts šāds salīdzinājums: http://www.car-hire-excess-insurance.com/car-hire-excess-insurance-compa... Dati par cenām gan novecojuši, bet vismaz ir uzskaitīti daudzi kantori, kuros pašam papētīt un salīdzināt.

2006/123/EC neattiecās uz finanšu pakalpojumiem, tajā skaitā apdrošināšanu. Ja Tu apdrošinātājiem pateiksi, ka viņiem ir pienākums Tevi apdrošināt, vai bankai, ka viņiem ir pienākums Tev atvērt kontu, neskatoties uz riskiem, viņiem būs par ko pasmieties pie pusdienām.

Ir taču gan jau čupa ar loģiskiem izņēmumiem.

Ja britu kantoris piemēram piedāvātu maināmo paklāju servisu par 12 gbp, vai zāles pļaušanu par 20 gbp mēnesī vai kādam nāks prātā protestēt ka uz Krāslavu šie nebrauc?

Diez vai iesniegums tiesai pa 25 gbp liks kādam ko mainīt šajā sakarā.

Varbūt drusku ne pa tēmu- bet manā nesenā pieredzē lielākais glābiņš no  pašriska iestāšanās bija super mega piekasīga katras miktoskopiskās buktītes un skrāpējuma atzīmēšana auto ņemšanas brīdī nomas protokolā. 

Ja švīka uz sāna ir jau atzīmēta tātad tā jau tur bija.

Labi, ka kāds izlasa izņēmumus. Tad sašaurinu iemeslus — reālajos i4c noteikumos pakalpojums ir piedāvāts visiem EEA iedzīvotājiem.

Mans piedāvājums par kasti alus joprojām spēkā, līdz i4c pamaina noteikumus.

Jā, tie ir uzskaitīti regulā.

Domāju, ka T&C pamainīšana ir tikai laika jautājums - vienkārši pagaidām aizmirsuši / nav uzskatījuši par vajadzīgu vai par steidzamu to izdarīt.

Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ļoti iespējams, būs spēkā jau cita T&C versija, un klientam būs visai ierobežotas iespējas pierādīt, ka polises pirkšanas brīdī bija citādi. Turklāt šobrīd viņu polises ir daudziem ārpus ''izredzētajām'' valstīm dzīvojošajiem, varbūt ari tāpēc nemaina tos noteikumus, ka ir reāli derīgas polises citu valstu iedzīvotājiem. Kad to termiņš izbeigsies, tad arī izmainīs.

Vēl jau arī tas, ka, pērkot polisi, obligāti jānorāda adrese, un pieejamas ir tikai norādītās valstis. Skaidrs, ka strīdu gadījumā piešūs nepatiesu ziņu sniegšanu, t.i. apdrošinātāja maldināšanu, ar visām no tā izrietošajām sekām (teorētiski, pat līdz kriminālatbildībai).

Elementāri, http://archive.is.

Kamēr ir lauki, kur var ievadīt adresi brīvā tekstā, tikmēr jau nav problēmu.

Advancētāki lietotāji var sūtīt arī informāciju, kas nav ierakstīta izvēlnē, ierakstot to paši. Viņu lapa to ļauj, ievadu nepārbauda:

Nākamā lapā tad rāda:

Apdrošināšanas polises noteikumi (un tajos ietverti ierobežojumi) nenozīmē, ka šāda polise ir pieejama un derīga jebkurai personai, kas šiem ierobežojumiem atbilst.

Piemēram, tu vari mēģināt Latvijā nopirkt KASKO apdrošināšanu kaut kādai ekskluzīvai automašīnai, un apdrošinātājs var atteikties Tev šādu polisi izsniegt, pat ja viņu noteikumos par to nekas nav rakstīts. Un nekādi triki ar šīs mašīnas devēšanu par kaut ko citu nepadarīs šādi izsniegtu polisi par derīgu, jo tā ir apdrošinātāja maldināšana par apdrošinātā objekta būtību.

Tāpat arī šeit - tas, ka polisē šāds ierobežojums nav izteikts, nav svarīgi, ja pie pārdošanas viņi pēc būtības atsakās Tev to polisi pārdot. Nekādas viltīgās metodes ar adreses maiņu šo apstākli nemainīs.

Bet no otras puses, tā ir teorija un praksē izmaksājamās summas ir tik zemas, ka ir samērā ticami, ka neviens tur šādus sīkumus vienkārši nepamanīs un viss strādās. Bet ja pamanīs, imho, nav gandrīz nekādu izredžu panākt izmaksu.

Es domāju, ka 100% ir izredzes saņemt apmaksu. Jo ļoti grūti to, ka viņi man polisi reāli pārdos, pasniegt kā nevēlēšanos pārdot. Kad polise pārdota, ir spēkā T&C, un tie ir manā pusē.

Bet jebkurš ir laipni aicināts pārbaudīt praksē un pēc tam aplaimot mani ar kasti alus.

Tas ir tieši tas pats, kas ar bēdīgi slaveno UA cenu kļūdu dāņu saitā (pēc kuras DOT mainīja savus pārmērīgi stingros noteikumus uz saprātīgākiem). Ja tu esi krāpies, ievadot nepareizu/nederīgu adresi, tad tas ir pietiekams iemesls, lai jebkādus citus argumentus vispār neņemtu vērā.

Nu, UA kļūdas gadījumā biļetes, cik man zināms, atcēla pilnīgi visiem, arī dāņiem, kuri vispār nekādi nekrāpās. Tā kā salīdzinājums nav īsti vietā.

Bet vispār jau ES/EEA ietvaros rezidences valsts jēdziens ir visai nosacīts. Principā es taču jebkurā brīdī varu deklarēt attiecīgajām institūcijām adresi, teiksim, UK vai Vācijā, pēc tam to nomainīt neierobežotu reižu skaitu, un ko tad - polise vairs nebūs spēkā? Paši viņi apgalvo, ka agrāk pirktās polises citu valstu rezidentiem ir spēkā. Analoģiski, adresei vajadzētu atbilst prasībām polises pirkšanas brīdī, vēlāk varu arī pārvākties uz citu valsti. Es nekur neredzu prasību, ka būtu obligāti nepieciešama attiecīgās valsts pase, ID karte, vadītāja apliecība vai bankas konts. Attiecīgi, adrese ir tā, kur es attiecīgajā brīdi jūtos, tā teikt, piederīgs, un esmu par to informējis attiecīgās iestādes. Protams, var jau to saukt par manipulāciju vai pat par krāpšanu, bet apdrošinātājam būs praktiski neiespējami to pārbaudīt un pierādīt. Līdz ar to šāda prasība ir pēc būtības bezjēdzīga, un grūti tai atrast kādu loģisku pamatojumu.

Iekš UK dažādi (parasti finanšu) pakalpojumu sniedzēji ļoti bieži pieprasa proof of address - praktiski vienmēr, kāmēr tu nenonāc kaut kādos centralizētos reģistros, kas var aizņemt gadus. Šo prasību izpilde var būt diezgan apgrūtinoša pat UK iedzīvotājam, neiedzīvotājam tās godīgi nav iespējams izpildīt.