Man līdzīgs gadījums bija Barselonā (viesnīcas nosaukumu neatceros), tikai ar to starpību, ka bija jau vēls un izbiedēju pāri, kas bija jau gultā. Es pirms gulētiešanas vienmēr aizslēdzu slēdzeni un pielieku ķēdi, kā arī vienmēr cenšos lietot "Do not disturb" zīmi. 

Numura divkārša piešķiršana ir klasika. Vairākkārt tā bijis, vienmēr gan otrā viesa lomā. Vienmēr aizkrampējos, tas man jau ir automātisks reflekss.

Smalkās viesnīcās tas skaitās briesmīgs notikums un par to iedod 50-100% atlaidi no vienas nakts, vai vismaz uzsauc bārā vai restorānā kādu ēdienu / dzērienu.

Es arī vienmēr aizslēdzos un aizkrampējos, un vēl koferi vai somu durvīm priekšā nolieku.   Bija gadījums 19. jūnijā Berlīnē Holiday inn express. Naktī viens lauzās iekšā, un es pa miegam pat kaut ko dzirdēju. No rīta man paši piedāvāju 3 dzērienu vaučerus. Diemžēl tie palika nezmantoti. Bet gan jau ka būs iespējas izmantot.

Man tikko Berlīnes Crowne Plaza Potsdamer Platz nedaudz līdzīgi, bet savādāk - man bija pasūtīts late check out, par, ko acīmredzot netika paziņots apkopējām, kas kā mežoņi reizes trīs cītīgi mēģināja ielauzties. Es ar vienmēr lieku uz krampi, lai miers mājā

Man meita savu naudiņu vienreiz bija atstājusi kaut kur redzamā vietā un istabene to savāca. Nevajag viesnīcās atstāt naudu un pabrīdiniet par to bērnus.

Istabenes vispār visās viesnīcās laikam ir lasītnepratējas, laužas iekšā, kaut arī uz durvīm ir ''Do not disturb'' zīme. Protams, nelielā daļā gadījumu ir vainojami jokdari, kas naktī to zīmi apgriež otrādi, bet vairumā gadījumu pašām istabenēm tomēr nagi niez pārliecināties, vai tiešām viesis vienos dienā vēl guļ.

Naudu vispār nekur nevajag atstāt redzamā vietā, pat mājās. Pazušana ir viena no naudas fundamentālajām īpašībām. 

Naudu redzamā vietā (atkarīgs kur un cik daudz) uzkopējas varēja uztvert arī kā dzeramnaudu.

Aizkrampēties, protams, ir laba lieta, bet...

Ja man ir vēlā izrakstīšanās, es uz lapiņas uzrakstu piemēram "checking out at 15:00" un pielieku pie durvīm, lai nevienam nenāk prātā traucēt.

Ar sievu bijām ceļojumā un es aizgāju pēc ledus. Sajaucu numuriņu durvis un iepēros blakus durvīs, kur uz poda uzreiz pa kreisi no ieejas pie atvērtām durvīm sēdēja daiļava. Nesaprotu, kāpēc istabas durvis tik vienkārši atvērās. Iespējams tāpēc, ka viesnīcā bija sporta komanda, un meitenes dzīvoja pa divām numuriņā. Varbūt atstāja vaļā, lai istabas biedrene tiek iekšā. Katrā ziņā par šādu gājienu viņa sajūsmā nebija un apbēra mani ar svešvārdiem. Iespruku savā numuriņā un līdz brokastīm ārā nerādījos. Brokastīs, protams satikāmies, bet tēlojām, ka nekas nenotika. Kad autobuss ar sportistēm atstāja viesnīcu, varēju atslābt.

Visādi atgadījumi ir pieredzēti.

Ir saņemti pēc iepriekšējiem viesiem nekopti numuri. Reiz gadījās perfekti sakopts numurs, tikai gultai istabene bija aizmirsusi uzlikt gultasveļu.

Citreiz saņēmu numuru, kurā bija nolikta torte. Nopriecājos par laipno sagaidīšanu, pagaršoju. Tad izlasīju pievienoto zīmīti, izrādās kādam citam bija domāta, nezinu, kāda pārpratuma rezultātā nokļuva manā numurā. Atvaino, Hans!

man arī ir gadījušies apsveikumi, tikai bez pievienotām zīmītēm. parasti gadās, kad aizejot uz pirmo istabu palūdzu, lai nomaina uz citu (parasti ar labāku skatu) un tad tajā jau stāv kāds apsveikums

Spānijā, ejot ārā no numura, pamanīju, ka blakusdzīvotājs gaitenī pie savām durvīm nolicis paplāti ar tukšajiem traukiem pēc vakariņām. Uz palātes arī neattaisīta pudele ar labu kavu… Atgriežoties pēc stundas, paplāte ar kavu joprojām tur. Nevarēju izturēt tadu izšķērdību, kavu ekspropriēju. Grūti saprast, kāds domu gājiens ir pasūtīt dzēriena pudeli un tad to pat neattaisīt.

Kā jau teicu, kava bija ļoti laba.

Apkopējas klauvēšana, lai uzkoptu istabiņu plkst 7 no rīta Pekinā. Pēc lūguma nenākt tikt agri, vairāk neatnāca vispār, un nākamajā rītā klauvēja 7:30 Ķīnieši agri mostas...

Istabenēm, piemēram, Londonā darbs ir no 08:00-16:00, laiki ir dažādu. Ir jāiztīra 14 istabas. Katrai istabai ir dotas 30min. Lielākā daļa darbinieku ir no aģentūrām, maksā konkrēti par iztīrītām istabām. Ilgāk par 16:00 uz sava rēķina neviens negrib sēdēt, un tāpēc jau no rīta, ja nav brīvu istabu klauvējās. Vai arī pēc pāris stundām sāk klauvēties pie DND. 

Arī gadījies visādi- Viļņā ap 6iem no rīta istabā iespērās jauns viesis

Kaut kur bija iedots numuriņš, kurā jau kāds dzīvoja- par laimi nebija numuriņā

Tokijā atnākot uz numuriņu tā durvis stāvēja plaši vaļā- laikam istabene aizmirsa aiztaisīt, par laimi nekas nebija pazudis.

Parīzē - necilā viesnīcā tika piešķirts numuriņās piektajā stāvā. Lifta nav, uzgājām pa šaurām trepēm augšā, stiepjot pasmagus koferus, atveram istabas durvis , bet numuriņā noteik pamatīgs remonts, un vēl piestumts pilns ar citu numuriņu mēbelēm. Nācās iet lejā , sieva gan ar koferiem līdz lejai negāja Administrators vēsā mierā, bez atvainošanās , ieplēta acis un iedeva numuriņu citā stāvā.

Tiko labā viesnīcā Vjetnamā bijām paņēmuši atsevišķu mājiņu. No rīta, ap sešiem izdzirdam divainas skaņas, kaut kas pa vidu starp putna dziedāšanu un austrumu melodiju. Pirmā doma- viesnīcā kāds darbinieks staigā pa teritoriju un rada viesiem labu noskaņojumu. Tā kā skaņa nemazinājās un neattālinājās, bet miegs nāca, sieva neizturēja pirmā īpaši nepiesedzoties  atvēra mājiņas durvis un skaļi izteica kādam savu sašutumu. Izrādās tuvu pretī esošajā numuriņā  pavecāks ķiniešu? vīrietis uz mutes ērmoņikām spēlēja romatisku melodiju intresentei no cita numuriņa, kura bija iznākusi uz savu balkoniņu. Sekoja dziļa atvainošanās no viņa puses, klanīšanās un pazušana savā numuriņā.     

Notikums pirms gadiem desmit kādā 4-zvaigžņu viesnīcā Tunisijas kūrortpilsētā Susā. Ceļojums jau tuvojas nobeigumam, un saule ir visai pamatīgi apskādējusi mūsu bālās ādas, tāpēc šajā dienā vairāk dzīvojamies pa viesnīcu. Ap pusdienlaiku ar pāris ceļabiedrenēm sēžam uz manas istabiņas lodžijas, malkojot no rīta puses lielveikalā iepirkto vīnu ar uzkodām. Pie durvīm pieklauvē apkopēja, bet, sapratusi, ka esam iekšā, metas laukā. Es viņu apturu, ar žestiem rādot, ka sēžam uz lodžijas un viņa mūs netraucēs, lai dara savu darbu. Pēc kāda brītiņa, pabeigusi savu darāmo, apkopēja iznāk pie mums uz lodžijas ar pilnām rokām mazo pudelīšu ar šampūniem, dušas želejām u.c. tam līdzīgām lietām, un burtiski grūž mums tās rokās, sakot: "Presents!"  Savukārt mēs dodam visu atpakaļ, mēģinot ieskaidrot, ka mums to nevajag. Sieviete izskatās ļoti apjukusi un mēģina mums vēlreiz dot mazās pudelītes. Mazliet pacīnāmies, lai atteiktos no šiem "prezentiem". Izskatījās, ka viņa nesaprata, kāpēc mēs negribam tās pieņemt. Mums savukārt bija mazliet kauns par tiem ceļotājiem, kas viņai bija izveidojuši šādu priekšstatu par Austrumeiropas tūristiem.

Bija viens atgadījums Barselonā, kuru vēl šodien nespēju saprast. Atradām nelielu viesnīcu, kurā numuriņu varēja dabūt par 50 EUR. No ārpuses vispār bija grūti pateikt, ka iekšā ir viesnīca. Recepcija maza būdiņa kāpņu telpā, un numuriņi pa šaurām kāpnēm sasniedzami vairākos stāvos. Bet par tādu cenu varēja visu pieciest, un, kad čemodānus jau uzstiepām numuriņā, es ar savām vājajām spāņu valodas zināšanām gāju norēķināties. Vajadzēja palikt 2 naktis, tāpēc devu 100 EUR. Bet večiņa recepcijā krata galvu un prasa 150, jo palieku es šodien, rīt un parīt - 3 dienas. 3x50=150. Viens no mums bija muļķis, jo večiņas sejas izteiksme liecināja, ka tā viņa iekasē no visiem viesiem. Nekur citur vairs neesmu saskāries ar to, ka rēķina par dienām (arī nepilnām). Darījums nenotika, bet es bezjēdzīgā strīdā zaudēju daudz laika.

Pieļauju, ka apkopēja vienkārši cerēja uz "pretdāvanu" vai dzeramnaudu. Vispār jau es vienmēr atstāju lielāku dzeramnaudu, ja viesnīca neknapinās ar dušas piederumiem. Ziepes nē, bet lieka šampūna pudelīte vienmēr noder. Ne jau Austrumeiropa viena paņem līdzi to, par ko samaksāts. Cita lieta, ka Austrumeiropa reizēm ņem arī to, ko mēs neņemtu. Piemēram, no vienas all inclusive viesnīcas atceros, ka krievu pāris netālu no mums sarunājās - sieva teica vīram par kontroles aproci apmēram tā, ka - ņem nost uzmanīgi, noderēs dāvanai! Bet, ja par Tunisiju, tad, neskatoties uz zvaigznēm, tur mani atbrīvoja no liekās bagāžas - nočiepa dažus sīkumus. Viesnīca atvainojās un uzsauca pudeli vīna. Bet citādi kāzusu gan (tfu, tfu, tfu) nav bijis.

Te bija tēma par mantām, ko cilvēki mēdz paņemt līdzi no viesnīcām: kas aiznesās līdzi no viesnīcām/ B&B un hosteļiem? 

Occitane dušželejas utt esmu no viesnīcām ņēmis bez šaubīšanās. Un nav nācis prātā dot dzeramnaudu…

Kofe, nē, uz dzeramnaudu vai pretdāvanu viņa necerēja. Viņa jau arī vannas istabu bija papildinājusi ar nepieciešamo piederumu daudzumu, ko tāpat varējām paņemt. Cik varēja saprast (saziņa pārsvarā bija žestu valodā), viņa mums tās pudelītes deva kā pateicību par to, ka cilvēciski/patīkami izturējāmies pret viņu. Prombraucot atstājām arī dzeramnaudu, taču nezinu, vai tika šai sievietei, vai kādai viņas kolēģei.

Man oftopiks. Juri, Tu blakus tēmā par viesnīcu dental kit rakstīji:

Man it kā vienmēr licies, ka viesnīcu zobubirstes ir samērā mīkstas. Protams, nav tik krutas kā tās, ko lietoju mājās: ar visādiem robiem, dažāda veida sariem u.tml. Vienkāršas, bet it kā smaganas neprotestē. Vai nu man smaganas ir kaut kādas nejūtīgas, vai nu arī es nesaprotu, kas ir laba zobubirste...?

Juri, te mēs laikam par dažādām situācijām. Iksas stāstītais lika saprast, ka tas bija atpūtas brauciens, kad, piemēram, nedēļa ir vienā viesnīcā. Karstās zemēs un divi cilvēki numurā, ir patīkami, ja uzliek ne tikai divus komplektus, bet kādu pudelīti klāt. Īpaši, ja sievietei ir gari mati. Tas arī atkarīgs no viesnīcas - katru dienu liek jaunu komplektu vai maina, kad beigušies utt. Tur arī ir tās dzeramnaudas par visu kopā. Darba braucieni vai dažu nakšu palikšanas ir cits stāsts. Zobu birstes viesnīcās tiešām cietas. Labākais ieguvums man ir no TUI ceļojumu komplekta ar salokāmu, diezgan mīkstu zobu birsti.

Jāpriecājas, ka mana pieredze kopumā gluda (tfu, tfu, tfu), jo nekas tāāds nav bijis. Pēdējā reizē Vācijā numurā ienāca pat divas reizes. Vispirms apkopēja, bet pēc stundas strādnieks. Pēdējais vispār neklauvēja, tikai rāva durvis vaļā. Acīmredzot, slēgšana no iekšpuses pret personālu nedarbojas. Un viņus nesamulsināja, ka kāds numurā ir bez biksēm (tieši tā, kā rakstu). Turklāt pēc pirmās nakts otrā rītā istabene bija savākusi visas (!) pudelītes - iesāktas un neiesāktas, ieskaitot ziepes. Gāju uz recepciju prasīt atpakaļ, jo paliku vēl vienu nakti.

Abi varianti iespējami!

Vēl gadījums. Parasti 'ekoviesnīcās', kur elektrības ieslēgšanai speciālā slēdzī jāatstāj durvju karte, lieku kādu no savām lojalitātes kartēm. Kādu dienu Francijā, atgriežoties no gaitām, redzu, ka pēc istabeņu viesošanās karte ne tikai izņemta no slēdža, bet arī pazudusi no istabas… Gāju skaidroties recepcijā, solīja meklēt. Nākamajā dienā manu platīna karti atgādāja atpakaļ uz numuru. Tā arī nesapratu, kāda motivācija bija to čiept, varbūt ātrumā padomāja, ka kredītkarte…

Berlīnes Intercontinental divas dienas pēc kārtas istabenes pievāca halātu, turklāt vienreiz tā kabatā bija peldbikses. Pēc mana aizvainotā zvana uz recepciju pie durvīm klauvēja uzvalkos tērpti apsardzes darbinieki ar peldbiksēm rokās, atvainojās un prasīja, vai ir īstās.

Es biju cerējis, ka Tu man izstāstīsi, kas ir laba zobubirste Man tie viesnīcu komplektiņi liekas ļoti ērti lietošanai pārbraucienos, pēdējā laikā ceļojumos tādus vien līdzi ņemu. Bet personīgā zobubirste lai stāv mājās un gaida savu saimnieku atpakaļ.

Piemēram Curaprox ultrasoft uzskatu par labu zobubirsti. Jā, ceļakājā var saņemt arī ieteikumus personīgajā higiēnā.

Kannās Carltonā bija nakts serviss - kas atnāk vakarā saklāt tev gultiņu un ieslēgt naktslampu. Pirmo vakaru nobrīnījos, kad to ieraudzīju, otrajā vakarā nobrīnījās nakts serviss, kad ieraudzīja mani spiedzošu mazgājamies dušā ar vaļējām vannas istabas durvīm

Trešajā vakarā ar vēl nāca?

Ņemot vērā, ka Janochka ir sieviete, tad 3. vakarā atnāca smuks, muskuļots apsardzes darbinieks, ķipa apjautāties vai viss kārtībā )