Ļoti, ļoti primitīvs (un aplams) arguments. Ceļakājā domājams vairumā ir ceļotāji, kas lido prieka pēc. Bet mūsdienu straujajā pasaulē, kur daudzu profesiju pārstāvji nevar iztikt bez lidošanas, kur dalība dažādās konferencēs, semināros, konkursos ir nepieciešama, ja vēlies turēt roku uz savas jomas pulsa, lidošana vairs nav luksuss, tā ir dzīves nepieciešamība. Un teikt "ja kas nepatīk — nelido" ir tikpat nenopietni kā paziņot "ja kas nepatīk — ej dzīvo mežā guļbūvē".

Nu, tā ir tikai Tava interpretācija, jo cilvēki, kas ir speciālisti drošības jautājumos, tā neuzskata. Man, savukārt, intelektuāli dīvaina šķiet šī iedoma, ka nespeciālists ir zinošāks par speciālistu.

Nu gan Tu mani zemu novērtēji

Tev tiešām ir pārliecība ka speciālisti drošības jautājumos balso par šo teātri?

 

Juri, sorry, skatīsimies patiesībai acīs, bet Tu esi liels demagogs. Jā, es tieši tā varu paziņot - ja kas nepatīk, tad nelido, jo man ir tādas tiesības. Lidošana ir viens no veidiem, kā cilvēks iekļaujas sabiedriskajos procesos, bet visiem pilsoņiem, kas nedzīvo gluži mežā guļbūvē, bet gan civilizētā sabiedrībā, kur neizbēgami esam savstarpēji saistīti,  vienam ar otru ir jārēķinās. Mums katram ir tiesības no citiem sagaidīt, lai tie rēķinātos ar mūsu drošību, un tieši tāpēc arī man ir tiesības pieprasīt, lai Tu vai nu pārkāp pāri saviem aizspriedumiem un lidostā izej caur kailskeneri, vai nu airējies uz Ameriku ar laiviņu.

Varu ieteikt labu brigādi, kas uzcirtīs guļbūvi.

Tu saki, ticamāks izskaidrojums ir, ka tā nav, jo Juris visu zina labāk, bet Orsons domā, ka dzīve vispār ir sūdīga?

Un pie reizes, lūdzu, arī laiviņu - visiem, kuri lidostās jūtas kā izvaroti

Ar skaneri durvīs?

Ko tik visu mūsdienās nabaga guļbūvēs nemēģina iebāzt - siltās grīdas, milzīgus logus, skanerus... viss atkarīgs no klienta iegribām un maka biezuma.

Bridžita Bardo esot teikusi, ka no ārsta nav ko kaunēties, jo tas ir tāds pats vīrietis, kā visi citi. Pareizākais, ko par šo tēmu esmu dzirdējis.

Šādu izteicienu derētu pamatot ar citātiem un avotiem.

Cik skatos, manas un drošības ekspertu domas diezgan sakrīt.

Te piemēram vispārīgāks video: http://www.ted.com/talks/bruce_schneier un te tieši par lidostu drošību: http://www.vanityfair.com/culture/2011/12/tsa-insanity-201112

Savukārt drošības teātra aktieri un režisori tiešām varētu uzskatīt, ka viss, ko viņi dara, ir vitāli nepieciešams. Bet man ir aizdomas, kādēļ viņi tā domā.

..teica Juris un savu vienmēr pareizo viedokli pamatoja ar kompjūtertārpa (tātad NEspeciālista) un dzeltenās preses raksteļa palīdzību

Normiņ, starp minimāli un nemaz arī tā kā drusku ir atšķirība. Pasaule ir mainījusies uz slikto pusi, pirms 50 gadiem es teiktu nemaz.

Māri, Tavi ad hominem visos virzienos jau izsmēluši vairāku dienu kvotas. Apsaukājot Šneijeru, kas ir viens no pasaules vadošajiem speciālistiem drošībā (jā, ar īpašu specializāciju kriptogrāfijā, bet tā nebūt nav vienīgā viņa kompetences joma), Tu padari šo diskusiju infantilu. Ja nepatīk šis konkrētais raksts, vari lasīt viņa zinātniskos rakstus, grāmatas, bloga ierakstus utt.

​

Runāt un pieprasīt visu ko Tu protams vari, bet Tava vēlme justies drošākam (būtiski, ka bez seguma realitātē) nepārtrumpo citu cilvēku pašcieņu, tiesības un brīvību. Drīzāk Tev jāmeklē alternatīvi transporta veidi, ja tas neapmierina.

Juri, es neuzdrīkstos apšaubīt, ka Tu vienmēr zini labāk, bet, tā kā izskatās, ka Tu tomēr īsti neizproti, kas ir kriptogrāfija, paskaidrošu, ka kriptogrāfija, kas ir datordrošības pamatā, būtībā ir specifiska matemātikas apakšnozare, kurai ar drošību lidostās ir tikpat liels sakars, kā loģikai ar loģistiku, tāds, lūk, inteliģences lidojums. Nekaunos atzīt, ka par šo Šneijeru nebiju pirms tam dzirdējis neko, un ceru arī pietiekami drīz par viņu aizmirst, bet viena lieta gan par viņu ir pilnīgi skaidra - viņš NAV lidostas drošības speciālists un, izrunājoties par šādām tēmām, pārkāpj savas kompetences robežas. Sorry, ja šis viedoklis Tevi aizskar, jo, cik saprotu, šis cilvēks Tev ir liela autoritāte, ja jau reiz pat esi savā leksikā pārņēmis viņa terminoloģiju par "drošības teātri", bet patiesība, tā teikt, dārgāka par visu

Un varbūt šī foruma atmosfērā tas šķiet neticami, bet tomēr diskusija par viena cilvēka brīvību attiecībā pret citu tiesībām ir jau izdiskutēta, vēl pirms par to iedomājies Tu, un viena no atrisinājuma izpausmēm ir mūsu acu priekšā - tās ir lidostas drošību kontroles, kurās indivīda brīvība pret citu tiesībām tiek proporcionāli sabalansēta. Reālajā dzīvē šis jautājums jau sen ir atrisināts tā, ka alternatīvā transporta virzienā jāskatās Tev, nevis man, tāpēc piedāvāt to darīt man ir kārtējā demagoģija no Tavas puses.

Starp citu, par tām drošības kontrolēm. Pirms gadiem 4-5 (tātad jau pēc 11. septembra ērā) lidojām ekskursijas lidojumā no Lasvegasas uz Lielo Kanjonu. Man gandrīz atkārās žoklis - pirms izlidošanas vispār nebija nekādas drošības kontroles (izlidošana bija no nelielas lidostas Lasvegas ziemeļos, kas regulāros reisus neapkalpo). Lidmašīna nebija nekāda milzīgā, apmēram 30-vietīga propelleru, bet tādas bieži lido arī regulārajos reisos, kur, protams, visi pasažieri tiek pārbaudīti. Protams, Dvīņu torņus jau tāda nesagāzīs, bet lidmašīna tik un tā paliek lidmašīna. Acīm redzot uz šada tipa lidojumiem kaut kādi civilās aviācijas regulējumi neattiecas. 

Nekādas baiļu sajūtas tāpēc, ka netika veikta drošības kontrole, protams, nebija. Atviegloti nopūtos, ka nebūs jāizmet neizdzertais ūdens. Mēs taču neviens nesatraucamies par to, ka, iekāpjot autobusā vai vilcienā netiek veikta drošības kontrole. Bet pa lielam lidmašīna tāds pat vien transporta līdzeklis ir, ar to vien atšķirību, ka potenciālā sprādziena sekas būs smagākas nekā vilciena vai autobusa gadījumā. Bet bojāgājušiem jau vienalga, ar ko viņi brauca.

Ar šo es neaģitēju pret drošības kontroli lidostās, tikai gribu norādīt, ka ar nemitīgām kontrolēm sabiedrības drošību nevar panākt, jo tad skeneriem būtu jābūt uz katra ielas stūra. Lidostām šajā aspektā ir pievērsta pārmērīgi liela uzmanība.

Koks ar 3 galiem. Lidojumā uz Brazīlijas mežiem jau RIX man atņēma efektīvo insektu atbaidītāju ar DDT, kuru par ~10 EUR biju pircis Gandrā. Protams, zināju par drošības instrukciju, un plānoju to smidzināt tikai uz drēbēm. RIX darbinieks pamanīja uz iepakojuma simbolu, ka šķidrums ir degošs, un konfiscēja. Nekādus Malaronus u.c. līdzekļus nebiju plānojis ņemt, tāpēc šādam pavērsienam nebiju gatavs. Uz vietas varēja nopirkt tikai Off analogus, un insekti bruka virsū, lai kā arī apsmidzinātos. Lidostu drošības kontroles dēļ varēja tikt radīts kaitējums man, ja saķertu kādu Zika vīrusu vai malāriju.

Bet no otras puses varbūt tas šķidrums deg drakāk kā petroleja (protams, maz ticams), un ar 200ml pietiktu, lai nodedzinātu lidmašīnu.

Bet no trešās puses teroristam nekas nebūtu liedzis šādu superdegošu līdzekli saliet 2x100ml smaržu pudelītēs, un padarīt savu netīro darbu.

Domāju, ka galvenokārt tas ir saistīts ar drošības pasākumiem pašās lidmašīnās. Primāri ar stiprinātām durvīm starp salonu un pilotiem.

Nav tā
Kādreiz Londonas Arsenal spēlēja tāds čalis kā Deniss Bergkamps. Šim bija bail lidot un viņš nelidoja. Uz Čempionu līgas spēlēm, kas bija ārpus Anglijas, viņš brauca ar vilcienu/kuģi vai nebrauca vispār. Pa Angliju ar vilcienu. Paspēja arī Holandes izlasē uzspēlēt, taču tikai Eiropā - ārpus Eiropas nespēlēja. 
Arī darbu mēs izvēlamies paši, apzinoties plusus un mīnusus. Tāpat kā lidošanu. Un došanos pie ārsta.

Pieliešu eļļu ugunij....

Speciālistu atzinumi, teorijas par drošību, tiesību pārkāpumi uz "privātumu" etc.. tas viss ir skaisti un jauki. Sabiedrības tiesības uz drošību ir lielākas par viena vai mazas daļas indivīdu neapmierinātu burkšķēšanu..
Bet praksē, Juri, noķer kādu, kas ar drošību nodarbojas ikdienā (es nerunāju par g4s vai evor lielveikalos) un pajautā, ar ko cilvēki iedomājas ierasties tajos pašos publiskajos pasākumos, koncertos utt. Tur saraksts ir interesants. Cilvēki dodas uz koncertiem, spēlēm ar gāzes un kaujas ieročiem, nažiem, kuriem pielietojums varētu būt skārnī, paštaisītiem nažiem, asinātiem skrūvjgriežiem, paštaisītiem nunčakiem. Žiletes un paštaisītas kastetes (ir versijas ar asumiem vai uzasinātu virsmu) ir sīkums uz tā fona... Godīgi sakot, redzot to visu muzeju un paklausoties "iz dzīves" uz brīdi radās pārdomas par to, vai apmeklēt lielus pasākumus un kas līdzcilvēkiem uz ielas ikdienā ir kabatās vai somās.
Un tas ir pie mums un tās ir lietas, kas regulāri tiek konfiscētas it kā normāliem cilvēkiem koncertos, spēlēs, festivālos, bērniem domātos pasākumos. Pie mums, kur īstenībā jebkāda veida apdraudējums ir potenciāli mazs un tuvojas iespējai laimēt loterijā pusmiljonu un kaut ko no šiem priekšmetiem līdzi nēsāt īsti nav nepieciešamība.

Es izvēlos lidot bez šādiem priekšmetiem lidmašīnās.

Protams, var diskutēt par to, ka vairumā gadījumu lidmašīnā veiksmīgi var iekāpt ar svešu boarding pass un cita cilvēka ID (nu vismaz lidinoties pa EU) un ka sistēma nav pilnīga. Ka nav skaidrs, kā un cik nopietni tiek pārbaudīti lidostas darbinieki un cilvēki, kam ir pieeja lidostās aiz žoga, ne tikai fiziski, bet arī background check utml.

Vēl arī tas, ka kopš 2001. g. septembra ir pilnīgi mainījusies pasažieru attieksme pret potenciālu lidmašīnas nolaupīšanu. Agrāk visi mierīgi skatītos, ka kāds ar nazi vai bumbas mulāžu nolaupa lidmašīnu, jo standarta procedūra bija — daram visu kā viņš saka, nolaižamies, pārrunas, nolaupītājs dabū naudu vai ko nu vēlas, pārējie mierīgi lido tālāk.

Šobrīd pasažieriem skaidrs — ja potenciālo nolaupītāju neapturēs, pastāv reāla iespēja, ka visi ies bojā, ietriecoties kādā ēkā. Līdz ar to visi ar viņu cīnīsies lidz pēdējam un pieveiks ar pārspēku. Nolaupītāji ir zadējuši argumentu — ja uzvedīsities mierīgi, paliksiet dzīvi. Tam neviens vairs neticēs. To saprot arī paši nolaupītāji, un tādēļ pat nemēģina.

Līdz ar to reālie drošības draudi palikuši 1) pašnāvnieki un 2) lidostas/aviosabiedrības darbinieki, kam pieeja lidmašīnai, lai ievietotu spridzekli, pašam nelidojot.

Juri, Māri - esiet kādreiz piedalījušies debašu konkursos? Izskatās, ka ceļakājā varētu uztaisīt sadaļu "debates", ik pa laikam nosakot jaunu tēmu un dalībniekus (šoreiz - pastiprināta drošība lidostās, "par" aizstāv Māris, "pret" Juris) Laiks debatēm - teiksim 24h. Žūrijas priekšsēdētājs - Lei Fengs?

Uij, tie bija labi laiki

Aizdomas, ka esi tomēr kādā konferencē ar Šneijeru ticies, un viņš Tavu acu priekšā paņēma pēdējo gabaliņu no ļoti garšīgas kūkas. Citādi grūti izskaidrot izmisīgos centienus viņu diskvalificēt. Kādēļ gan cilvēks nevar būt eksperts vairākās radniecīgās sfērās?

Tu apgalvoji, ka "speciālisti drošības jautājumos, tā neuzskata" (par drošības teātri). Es Tev dodu speciālistu, kas iebilst pret drošības teātri (un ir pat izveidojis šo terminu, kas iegājies drošības ekspertu aprindās). Nē, neesot gana labs. "Pierādījums" — apsaukā viņu neglītos vārds. Acīmredzot Tev ir augstāki kritēriji kā konferenču rīkotājiem, kas uzlūdz Šneijeru uzstāties tieši par aviodrošības jautājumiem. Varbūt tad uzreiz saki, ka jebkurš, kam Tu nepiekrīti, automātiski kļūst nekompetents, lai nav katrreiz jāizdomā samežģīti aizbildinājumi.

Atgādināšu, ka pats neesi minējis nevienu "speciālistu drošības jautājumos", kas balso par drošības teātri. Tikai mēģinājis noniecināt speciālistus, kas pret to iebilst.

(Ja mēģināsi kādu citēt, tad atceries, ka viņš pēc Taviem "eksperta" kritērijiem nedrīkst orientēties nevienā citā jomā.)

Šis, starp citu, ir interesants stāsts, jo tā fobija viņam tā īsti iedarbojās pēc lidojuma uz Pasaules čempionātu ASV 1994 g., kad lidmašīnai nobruka viens dzinējs, bet žurnālisti salonā pajokoja par bumbu. Pirms tam, iespējams, baidījās, taču lidoja, bet vēlāk vairs kategoriski ne. Bergkamps tolaik nebija vienkāršs čalis, bet izlases līderis, citus droši vien vienkārši atskaitītu, bet viņam piemērojās.

Tieši otrādi - es teicu, ka, lai būtu aviodrošības eksperts, manuprāt, gluži nepietiek tikai ar vienas specifiskas matemātikas apakšnozares pārzināšanu, kas vispār nekādā veidā neattiecas uz aviodrošību. Kā minimums būtu labi kaut cik orientēties vēl arī cilvēku psiholoģijā un kriminālistikā. Cik lasu, tas ir pirmais, ko šim Šneijeram pārmet kritiķi (un jāsaka, viss Šneijera sarakstītais ir visai tendenciozs un izceļas ar kategoriskiem viedokļiem, par kādiem Tu reiz citā tēmā teici, ka tā nu nekādi neesot gudrības pazīme... Bet nu ok, pieņemsim, ka Šneijera gadījumā tā ir gudrības pazīme). Šneijeram pietrūkst izpratnes tieši par psiholoģiskajiem momentiem, kas ir saistīti ar cilvēku savstarpējo komunikāciju, viņš tos ne īsti saprot, ne novērtē to nozīmību (kas vispār ir raksturīgi datoriķiem, bet tas nu tā, oftopiks). Ja reiz runājam par teātriem, skatuvēm un aktieriem, tad Šneijers ir aktieris uz dzelteno mediju uzturētās popzinātnes skatuves, kura loma uz šīs popskatuves ir būt drošības ekspertam. Jo kā var būt drošības eksperts, kas nav datoriķis? Holivudas standarts prasa, lai drošības eksperti filmās sēž pie datora un hakerē, tā ka viņš ir ideāls kandidāts, un jautājums izsmelts.

Tu man prasi, kas tad ir īstie eksperti? Cilvēki, kas radījuši šo sistēmu, kura pasaulē sekmīgi darbojas. Te jau tika minēta būtiski uzlabojusies drošības statistika, bet diemžēl, cik lasīju, Tu nevis novērtēji tās būtību, bet (starp citu, ļoti demagoģiskā manierē) mēģināji pāriet uz kaut kādu novirzīšanās tematu, aiz matiem pievelkot MH370, kas vispār ir cita tēma.

Nupat atlidoju ar Ryanair no Marokas. Marakešas lidostā varēja iet ar 1.5 l ūdens pudeli, dators no somas nebija jāņem ārā.

Diezgan līdzīgi ir arī Izraēlā - valstī ar vieniem no stingrākajiem drošības standatriem. Tur gan drošību mēģina panākt vēl ar citiem paņēmieniem, piemēram, ar mini interviju vēl pirms somu nodošanas.

Ja jau šie Eiropā pieņemtie noteikumi ir tik absolūti nepieciešami aviopasažieru drošībai, kāpēc tad ES nepieprasa citām valstīm, uz kurām lido ES aviokompānijas un ES pasažieri, ieviest analoģiskas drošības procedūras? Sanāk, ka lidojot  no Londonas, mēs visi esam pilnīgā drošībā, jo tur katru otro somu manuāli izrakņā ar rokām, katru trešo datoru pārbauda uz sprāgstvielām, un šķidrumus nepieņem standartam atbilstošā caurspīdīgā kosmētikas maciņā - esot par biezu. No Rīgas jau situācija ir daudz sliktāka, jo padziļināti pārbauda ļoti retos gadījumos, kosmētikas maciņš der, mans dators ne reizi nav licies kā sprādzienbīstams priekšmets. Bet, lidojot no Marokas, vispār laikam nokrīt katra trešā lidmašīna, jo visi lido ar šķidrumiem un nepārbaudītiem laptopiem. 

Teroristi laikam šito nav iedomājušies, ka dažādās lidostās ir būtiski atšķirīgas drošības pārbaudes? 

Ir iedomājušies, tāpēc jau bumba krievu lidmašīnā tika ielikta Ēģiptē, nevis Londonā.