Ar Swedbank Tavā gadījumā, BT mainot izlidošanas laiku uz ātrāku, nav nekāda sakara. Naudas atgriešana ir tīrā pakalpojuma sniedzēja (BT) kompetence. Swedbank tikai nodrošina maksājuma apstrādi atbilstoši BT sākotnējam apstiprinājumam, ka pakalpojums (lidojums) tiks nodrošināts. Swedbank nav pienākuma Tev kaur ko atmaksāt no bankas līdzekļiem tikai tāpēc, ka BT maina lidojuma laiku un atsakās atmaksāt pilnu maksu pār rezervācijas atacelšanu. Tas tak loģiski! Kurš biznesmenis Tev atgriezīs naudu, kura jau ir likumīgi nonākusi citā kabatā (BT). Tev jāraksta BT un jālūdz vai nu nodrošināt lidojumu SĀKOTNĒJI paredzētajā laikā vai pilnībā atcelt rezervāciju, atmaksājot atpakaļ visu naudu. Swedbank nekādā gadījumā nav atbildīga par BT iniciētajām lidojumu saraksta izmaiņām. Ir gan tas BT lohs, pat RYANAIR un AIR ASIA man ir atgriezuši naudu, ja mainās izlidojuma laiks un tas man nav pieņemams.

Viestursp1, nerunāšu par detaļām, bet tu fundamentāli kļudies šai jautājumā. Par šo jau te daudz runāts.

Jā, Viestursp1, iesaku palasīt, kas ir chargeback:

http://en.wikipedia.org/wiki/Chargeback

Izlasīju shustrik -a minēto un vienalga nesapratu. No minētajiem 4 chargback gadījumiem (reason codes) neviens šai situācijai ar BT tā īsti neatbilst:

With each chargeback the issuer selects and submits a numeric reason code.[2] This feedback may help the merchant and acquirer diagnose errors and improve customer satisfaction. Reason codes vary by bank network, but fall in four general categories:

• Technical: Expired authorization, non-sufficient funds, or bank processing error.
• Clerical: Duplicate billing, incorrect amount billed, or refund never issued.
• Quality: Consumer claims to have never received the goods as promised at the time of purchase.
• Fraud: Consumer claims they did not authorize the purchase or identity theft.

Tās jau ir sīkas detaļas, bet runa ir par principu, ka ir gan bankas kompetencē un spēkos atdot naudu, ja pamatoti vēlies to saņemt, bet pārdevējs spītējas.

(Ja Tevi interesē detalizētāks reason codes uzskaitījums, tad lūdzu: 

Section4: ChargebackReasonCodes  . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .41
Reason Code 30: Services Not Provided or Merchandise Not Received  .  .  .  .  .  . 43
ReasonCode41:CancelledRecurringTransaction  . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .46
ReasonCode53:NotasDescribedorDefectiveMerchandise  . . . . . . . . . . . . . .49
Reason Code 57: Fraudulent Multiple Transactions .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  . 52 
ReasonCode60:IllegibleFulfillment  . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .53 
ReasonCode62:CounterfeitTransaction  . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .55 
Reason Code 71: Declined Authorization  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  . 57 
Reason Code 72: No Authorization  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  . 59 
ReasonCode73:ExpiredCard  . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .62 
Reason Code 74: Late Presentment  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  . 64
ReasonCode75:TransactionNotRecognized  . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .66
Reason Code 76: Incorrect Currency or Transaction Code or Domestic Transaction Processing Violation .  . 67
Reason Code 77: Non-Matching Account Number  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  . 69
Reason Code 80: Incorrect Transaction Amount or Account Number  .  .  .  .  .  .  .  . 72
Reason Code 81: Fraud—Card-Present Environment .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  . 74
Reason Code 82: Duplicate Processing .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  . 78
Reason Code 83: Fraud—Card-Absent Environment .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .80
ReasonCode85:CreditNotProcessed  . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .83
ReasonCode86:PaidbyOtherMeans  . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .88
ReasonCode96:TransactionExceedsLimitedAmount  . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .89

no http://usa.visa.com/download/merchants/chargeback-management-guidelines-...)

Konkrētajā gadījumā tas būtu "Quality: Consumer claims to have never received the goods as promised at the time of purchase.".

Pirkuma brīdī tika apsolīts lidojums konkrētajā laikā, BT to atsakās izpildīt.

Mjā, baigi dīvaini sanāk - nauda jau pie BT, bet atmaksa nezin kāpēc jāveic starpniekam (bankai), kura klienta naudai, kas samaksāta BT, vairs nemaz īsti  netiek klāt, jo nauda BT jau pārskaitīta. Man reisu nepieņemamas maiņas gadījumā kaut kā vienmēr laimējies dabūt naudu atpakaļ no aviokompānijas, bet tie ir bijuši vai nu citi LOW COST vai Finnair vai Estonian Air. BT ir viens no klientiem nedraudzīgākiem uzņēmumiem. Nav brīnums, ja visur spītējas un gražojas, pat tad ja BT galīgi nav taisnība. Nebūtu Latvijas valsts savulaik iegrūdusi miljonus BT glābšanā, varbūt tagad būtu kas jēdzīgāks vietā. Jau iglici aprakstītais gadījums par BT liecina tikai to sliktāko. Lūgsim dievu, lai BT ātrāk nobankrotē.

Kas ir teicis, ka nauda jau ir pie BT? Liela daļa par aviobiļetēm samaksātās naudas tiek "pieturēta". Un tici man, BT noteikti negrib sakašķēties ar Visa vai MC

Nav nekas dīvains — tās ir saistības, ko BT uzņemas, kad paraksta līgumu par kredītkaršu / debetkaršu pieņemšanu. Saistības tādas, ka banka no viņu konta var paņemt naudu un atgriezt klientam, ja klienta prasība atbilst chargeback nosacījumiem un pats BT neatdod.

Cik saprotu, parasti priekš tā nauda kaut kādā apjomā tiek rezervēta saņēmēja bankā, piemēram, 10% apjomā no mēneša apgrozījuma (gan jau juriss precizēs, kā īsti ir).

Aviosabiedrību bilances tiek pētītas. Ir arī tādas kompānijas, kas naudu saņem tikai pēc pakalpojuma sniegšanas.

uj, kur lai sāk.

nu, šis apstāklis nav nemaz tik dīvains, ja atceramies, ka viens no lielākajiem plusiem, ko tirgojot maksājumu kartes uzsver bankas, ir maksājumu drošība. tieši tādēļ arī operatori savas sistēmas apzināti radījuši "patērētājiem draudzīgas". vārds patērētājiem šeit lietots apzināti, jo juridiskām personām ir citi nosacījumi. viens no drošības aspektiem ir "automātiska" aizsardzība no negodprātīgiem tirgotājiem/pakalpojumu sniedzējiem. mārketinga sauklis: "maksāsi skaidrā naudā krāpniekam, zaudēsi naudu. maksāsi ar karti - nezaudēsi neko!".

lielākajai daļai tirgotāju neko nerezervē. mazākajai daļai banka pēc saviem ieskatiem nosaka dažādus ierobežojumus: papildu ķīlas, limitus utt.

bt problēmas radīsies ar tā pos termināli apkalpojošo banku, kas daudzu chargebacku gadījumā drīkst vienpusēji pārtraukt sadarbību ar bt. problēmas ar v/mc var rasties bankai, jo tā savas neizdarības dēļ ar šādu nejēdzīgu tirgotāju ir noslēgusi līgumu.

attiecībā uz to, kurš cieš vai necieš zaudējumus, maksā vai nemaksā utt., jāatceras, ka darījumā formāli ir iesaistītas četras puses: 1) pircējs, 2) pircēja karti apkalpojošā banka, 3) tirgotāja pos termināli (vienalga fizisku vai virtuālu) apkalpojošā banka un 4) tirgotājs/pakalpojumu sniedzējs.

pircēju apkalpojošā banka nekādus zaudējumus necieš jebkurā gadījumā.

ar tirgotāju un to apkalpojošo banku ir sarežģītāk, jo teorētiski (ja banka ir pareizi izvērtējusi situāciju) zaudējumus nevajadzētu ciest arī tirgotāja bankai - visus zaudējumus/soda naudas (kas var nebūt triviālas) tai vajadzētu iekasēt no tirgtāja. praktiski mēdz gadīties, ka tirgotāja banka tomēr cieš zaudējumus.

protams, dzīvē pilnīgi iespējama arī situācija, kad pircēja karti un tirgotāju apkalpo viena un tā pati banka, taču pat tādā gadījumā bankai jāspēj nodalīt savas dažādās cepures.

Nu re kā - SWEDBANKA domā un rīkojas apmēram tāpat kā es domāju. Ja šo "chargeback" principu piemērotu ikdienā, tad jau es varētu SWEDBANK par katru pirkumu netā prasīt atpakaļ naudu (piemēram, nepilnīgi veikta zobu higiēna kuponu akcijas laikā, ātri izbalējuši un sliktas kvalitātes TOMMY Hilfiger džinsi vai kāda slavena zīmola apavi, kuri pirkti kolektīvās iepirkšanās portālā, utt.). SWEDBANK ātri vien nobankrotētu, atmaksājot naudu par netā pirktajiem nekvalitātīvajiem pakalpojumiem un precēm pakalpojumu sniedzēja vai pārdevēja vietā. Preču pārdevēji mums nemaz nav tik nadzīgi uz naudas atmaksu, liek lēti pirktām precēm taisīt dārgas ekspertīzes, utt.

Viestursp1, palasi pieredzējušu baņķieru komentārus šai pašā forumā!

Viestursp1 zin labāk un par visām tēmām (mazliet kritikas).

Nu, pirmkārt, jau forumā grūti pateikt, kurš foruma dalībnieks ir baņķieris. Otrkārt, gribētu dzirdēt, ko tad pieredzējušie baņķieri iesaka "jolis"gadījumā darīt (saņemts SWEDBANK atteikums atmaksāt pilnu biļetes vērtību sakarā ar to, BT izmaina lidojuma laikus). British airways un Finnair, piemēram, gadījumos, kad tiek mainīti izlidošanas laiki, par mazākām naudiņām pirktajām aviobiļetēm piedāvā atcelt rezervāciju pilnībā un atmaksāt biļetes vērtību. Kāpēc to negrib darīt BT, dievs vien zina. SWEDBANK "saliek"' visu loģiskā sistēmā un kāds gan te sakars ar chargeback? Tad jau varu prasīt arī atmaksu caur CHARGEBACK par www.bezrindas.lv pirkto biļeti par to, ka Cēsu autobuss nokavējās par 45 minūtēm un es, lūk, nokavēju Cēsīs pārsēšanos uz Raunu un iepriekš pat netikām brīdināti par kavēšanos.

Es gan neesmu baņķieris (cik saprotu, ar baņķieri domāts juriss), bet man Viestura argumenti šķiet loģiski.

Aprakstītais gadījums, gan nav jārisina caur banku un caur chargeback. Šis ir noteikts Pētērētāju tiesību aizsardzības likuma 29. pantā un tur arī pateikti iespējamie rīcības varianti. Ja BT neko no tā nedara, tad iespēja ir vērsties tiesā. Tieši vai vispirms uz PTAC.

Attiecībā uz maksājumu kartēm un chargeback. Bankai ir pienākums atmaksāt neautorizētu vai kļūdaini debetētu summu vai arī to summu, ja karte ir izmantota prettiesiski. Diezin vai aprakstītais gadījums ir kāds no minētejiem.

PS: PTAL - 29.p (5) Ja pakalpojuma sniedzējs atsakās novērst pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem, patērētājs ir tiesīgs to novērst pats vai ar trešās personas palīdzību, bet uz pakalpojuma sniedzēja rēķina.

Lidojam ar Finnair vai Lufthansa un lai BT to kompensē (tikai diemžēl tas būs sarežģīti)

Viestur, nerunā muļķības, lūdzu!

tavs cēsu piemērs nekādā mērā nav salīdzināms ar pašreizējo situāciju. ja tu brīdī, kad bija paredzēta oriģinālā izbraukšana, dotos pie pakalpojumu sniedzēja, pieprasītu atgriezt naudu, jo līguma noteikumi netiek pildīti, bet pakalpojumu sniedzējs atteiktos to darīt, ko tu rakstiski fiksētu (atteikumu, tas ir), tad tu varētu lūgt hbl atgriezt naudu. ko viņiem arī būtu jādara operatoru karšu apstrādes noteikumu dēļ. kā hbl sarakstē korekti norāda (un esmu jau vairākkārt uzsvēris arī te - forumā), šie noteikumi nekādi nereglamentē bankas attiecības ar tevi - tās klientu. taču tas nebūt nenozīmē, ka tie bankai nav saistoši vispār.

rezumējums: sakars ar chargeback ir visnotaļ tiešs, viens no pamatiemesliem naudas atgriešanai ir pakalpojumu/preču kvalitātes neatbilstība līgumā atrunātajai. kāds jau iepriekš kopēja citātu no wikipedia, ja nemaldos, bet tieši to pašu neslinkie var atrast arī publiski pieejamajos operatoru noteikumos.

absolūti nav loģiski, kā aprakstīju iepriekšējā komentārā.

aprakstītais gadījums pirmkārt ir jārisina tieši caur banku un chargeback, jo tas ir vienkāršākais, [apzināti izstrādāts] patērētājam ērtākais un ātrākais naudas atgūšanas veids. gan ptac, gan tiesāšanās ir nesalīdzināmi sarežģītākas un laikietilpīgākas nodarbes.

šīs arī ir muļķības, lūdzu, palasi kaut vai iepriekš citēto wikipedia kopsavilkumu, ja slinkums iedziļināties lietas būtībā.

konkrēts piemērs ir fx komisiju atmaksa, kas tepat forumā pietiekami sīki un smalki iepriekš iztirzāta (skat. expedia tēmu).

kā jau minēju iepriekšējā komentārā par lietas būtību, tiklīdz tu sāc izmantot pakalpojumu, tu "automātiski" piekrīti jebkurām izmaiņām sākotnējos līguma noteikumos, kā rezultātā, protams, pieprasīt, lai banka atmaksā naudu, īsti nevari, jo pakalpojums ir saņemts. kaut arī šis IR viens no chargeback iemesliem, praktiski saņemt atmaksu lielākajā daļā gadījumu būs krietni sarežģīti. ne nereāli, bet tiešām sarežģīti (piem., tiesu ekspertīzes lēmums par neatbilstošu pakalpojuma kvalitāti, tiesas lēmums par piespiedu/viltus kārtā veikto piekrišanu utt.).

taču kā jau minēju, sākotnējam gadījumam ar šādu situāciju nav nekā kopīga, jo klients ir pakalpojumu sniedzēju rakstiski un nepārprotami informējis, ka nepiekrīt šādām līguma izmaiņām (tiklīdz par tām uzzināja, bet vēl būtiskāk - savlaicīgi pirms pakalpojuma izmantošanas). ja godīgi, nesaprotu, kādas te vispār var būt diskusijas, jo bt acīmredzami pārkāpj krimināllikumu, nodarbojoties ar organizētu naudas izspiešanu, arī hbl neko tamlīdzīgu atbalstīt nedrīkst. vismaz lr un eu likumu kontekstā.

juriss, Tev ir interesants viedoklis. Nedaudz OFF topic. Un vai daudzajos kolektīvās iepirkšanās portālos pirkto (preču) pakalpojumu neatbilstības gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs (preces pārdevējs) atsakās mainīt nekvalitatīvu preci vai nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu arī rodas CHARGE BACK gadījums, ja prece (pakalpojums) pirkts ar karti. Būtībā tas pats, kas šajā BT gadījumā.... Man gan liekas, ka vislielākie nekauņas, kurus vajadzētu pārmācīt šajā gadījumā ir Air Baltic. Citas aviokompānijas analogā gadījumā piedāvātu FULL REFUND (ja nav iespējams vienoties par lidojumu citā laikā). Pat RYANAIR bez garas "kasīšanās" man atmaksāja visu biļešu cenu, jo tika mainīts otrā nesavienotā lidojuma laiks uz ātrāku un izveidojās riskanti maza "sprauga" starp lidojumiem.

bt to dara tieši tādēļ, ka cilvēki pacieš. ryanair lieliski zina, ka neko tamlīdzīgu atļauties nedrīkst, jo zaudējumi acumirklī pārsniegtu pieļaujamās robežas.

runājot par tavu jautājumu ar kolektīvās iepirkšanās vietnēm, te būs tā pati iepriekš minētā situācija. tā kā pakalpojumu esi saņēmis, bez pierādījumiem, ka 1) pakalpojums tiešām neatbilst līgumā minētajam UN 2) pakalpojuma sniedzējs tevi par to iepriekš nebrīdināja, chargeback dabūt būs gandrīz neiespējami. kas ārkārtīgi būtiski - tev būtu jāpierāda abi fakti.

un vēl kāds būtisks aspekts chargeback sakarā: nav nekādas nozīmes, vai tika izmantots reāls vai virtuāls pos terminālis, visi šie principi ir spēkā jebkuros norēķinos ar karti (arī automātiskajos norēķinos, piemēram, kad konkrēto transakciju tu pat neesi apstiprinājis).

p.s. ja tu pieprasīsi naudu atdot PIRMS pakalpojuma saņemšanas, bet pak. sniedzējs atteiksies to darīt (ko tu arī dokumentēsi), chargeback pilnīgi mierīgi ir jāraksta, un naudai jābūt atpakaļ kontā (kā redzams dzīves piemērā, ne vienmēr tik ātri un ērti, kā paredzēts, bet pilnīgi noteikti gan).

Kā Tu šito dabūji gatavu??? Ryanair nekad neko tādu nedara, viņu lidojumi nav savienoti, un, ja viņi pārceļ vai atceļ vienu, tad viņiem ir dziļi pie kājas, kādas problēmas Tev varētu rasties ar citu viņu lidojumu. Man pašam līdzīgi ir bijis, par atcelto / pārcelto var atgūt naudu vai samainīt uz citiem laikiem, bet par citu lidojumu, protams, neko.