Bet, ja man kabatā ir tikai 55 eirocentu?!!! Naudas masa līdz ar eiro ieviešanu taču nepalielināsies? Ražība arī, cerams, nekritīs...

Vai es esmu vienīgais, kas, izmantojot EUR ieviešanu, cenas tieši samazinās? Saradās konkurenti, un tam agri vai vēlu bija jānotiek, tāpēc izmantoju šo gadījumu cenu politikas izmaiņām. Ne jau visi ceļ cenas un apaļo uz augšu. Konkurenti nesnauž, un atņems tev to pašu maizes tirgu, ja neapdomīgi noapaļosi 2 centus uz augšu. Kur mazāka konkurence, tur, protams, uzcenojums ir parasta lieta. Bet varbūt arī tie cilvēki nogaidīja gadu miju, lai mainītu savas cenas, kas tāpat neizbēgami būtu noticis jau pirms dažiem mēnešiem?

ARD, man šķiet, tu izliecies, ka nesaproti, ka ir preces, kuru patēriņa apjoms nemainīsies dēļ nelielām cenu izmaiņām, kuras netiks plaši pamanītas

RX, problēma jau kā reiz arī ir tajā apstāklī, ka daudz kur Latvijā konkurence ir ļoti zema. Piemēram, ir konkurence starp maizes ražotājiem, bet vismaz Rīgā gandrīz nav konkurences starp maizes tirgotājiem - es teiktu, ka tie ir Maxima un Rimi. Un esmu gatavs derēt, ka neviens netaisīs tuvākajā nākotnē te vēl vienu mazumtirdzniecības tīklu, jo īpaši dēļ tā ka viņi, pieņemsim, noapaļos maizes cenas uz augšu un parādīsies iespēja tirgot maizi pa 5 centiem lētāk

Nē, es tik tiešām esmu pārliecināts, ka patēriņa apjoms mainīsies arī pie nelielām cenu izmaiņām! Tā nu es saprotu to tirgus ekonomiku...

Interesanti būtu apskatīties, kā mainījies maizes vai degvielas patēriņa apjoms privātām vajadzībām līdz ar trekno gadu beigām

Trekno gadu beigas iezīmēja krietnu naudas apjoma samazinājumu tirgū. Eiro ieviešana naudas apjomu neizmaina ne par centu!

kādu laiku nav mums ekonomikas, varbūt beidzot būs

Ne par to runa. Runa ir par to, vai ienākumu samazinājums/cenu paaugstināšana relatīvi nelielās robežās ir spējīgi ietekmēt maizes pieprasījumu

Var ietekmēt nelielās robežās Protams,ka ne tik lielās kā,  piemēram, jaunu auto tirdzniecībā. Bet maize jau nav neaizvietojams produkts, ja tu domāji burtiski.

Kā reiz varbūt cenām pieaugot maizi pat sāks pirkt vairāk

http://en.wikipedia.org/wiki/Giffen_good

Pie tik lielas maizes izvēles vairāk nepirks, ir cenu pieaugums vai nav... ja degvielai būtu izvēle, varētu padomāt un bez degvielas neiztiks, bez maizes vēl...

Par šo nebiju dzirdējis, bija interesanti palasīt.

Bet maize laikam neatbilst nevienam no obligātajiem parametriem:

There are three necessary preconditions for this situation to arise:[citation needed]

1. the good in question must be an inferior goods,
2. there must be a lack of close substitute goods, and
3. the goods must constitute a substantial percentage of the buyer's income, but not such a substantial percentage of the buyer's income that none of the associated normal goods are consumed.

jā, patiesībā "normālas" Latvijas situācijas ietvaros grūti iedomāties, uz ko tas varētu attiekties. Ja nu vienīgi uz sērijveida dzīvokļiem

Jā nu tik lielas nabadzības jau Latvijā tomēr nav. Varbūt Ēģiptē jeb Somālijā var tādus piemērus atrast...

pačeko, lūdzu, kāda būs gala summa, kuru noņems no konta. Man nebūtu liels pārsteigums, ja tā būtu 120.42eur

Runājot par cenām..
Vakar netīšām iegāju krogā.. Par 2.80ls es droši vien būtu 3 alus izdzēris.. Par 4eur izdzēru tikai divus, jo psiholoģiski tā cena tomēr liekas daudz augstāka, lai gan patiesībā ir pat zemāka.
Gan jau līdzīgi būs ar kaut ko citu, ne pārāk vajadzīgu arī, tādēļ pirmos mēnešos būs neliels pirkšanas kritums.. Kamēr pieradīs pie cenām

Un par cik atlikumu tik ātri nevar saskaitīt, kā latiņu ērā, tad nu šorīt tiku pie +68 centiem bonusā arī prieks!

ARD, ja esi pārliecināts, ka visam mainīsies, tad ir vērts palasīt šo: http://en.wikipedia.org/wiki/Price_elasticity_of_demand Ir gadījumi, kad mainīsies, ir, kad nemainīsies  - kā nesen ar to piemēru par Rīgas stāvvietām bija - tāpat visas pilnas, kaut cenas pacēla.

No linka augstāk daži punkti, kas nosaka to, vai pēc cenas maiņas mainīsies pieprasījums:

• Availability of substitute goods: the more and closer the substitutes available, the higher the elasticity is likely to be, as people can easily switch from one good to another if an even minor price change is made; There is a strong substitution effect. If no close substitutes are available, the substitution effect will be small and the demand inelastic.
• Breadth of definition of a good: the broader the definition of a good (or service), the lower the elasticity. For example, Company X's fish and chips would tend to have a relatively high elasticity of demand if a significant number of substitutes are available, whereas food in general would have an extremely low elasticity of demand because no substitutes exist.
• Percentage of income: the higher the percentage of the consumer's income that the product's price represents, the higher the elasticity tends to be, as people will pay more attention when purchasing the good because of its cost; The income effect is substantial. When the goods represent only a negligible portion of the budget the income effect will be insignificant and demand inelastic,
• Necessity: the more necessary a good is, the lower the elasticity, as people will attempt to buy it no matter the price, such as the case of insulin for those that need it^.
• Duration: for most goods, the longer a price change holds, the higher the elasticity is likely to be, as more and more consumers find they have the time and inclination to search for substitutes. When fuel prices increase suddenly, for instance, consumers may still fill up their empty tanks in the short run, but when prices remain high over several years, more consumers will reduce their demand for fuel by switching to carpooling or public transportation, investing in vehicles with greater fuel economy or taking other measures. This does not hold for consumer durables such as the cars themselves, however; eventually, it may become necessary for consumers to replace their present cars, so one would expect demand to be less elastic.
• Brand loyalty: an attachment to a certain brand—either out of tradition or because of proprietary barriers—can override sensitivity to price changes, resulting in more inelastic demand.
• Who pays: where the purchaser does not directly pay for the good they consume, such as with corporate expense accounts, demand is likely to be more inelastic.

Andris1 - cik es atceros, eiro bija obligāts nosacījums, ja gribējām pievienoties Eiropas Savienībai. Attiecīgi, tā kā par to nobalsoja referendumā par, tad par eiro arī automātiski nobalsoja. Vecajām dalībvalstīm bija iespēja izvēlēties, jo viņas jau bija biedri brīdī, kad lēmumi par vienotu valūtu tika pieņemti. Mums bija take it or leave it.

Linca aizmirsts viens nosacījums...psihiskā lojalitāte...

cilvēks reti kad samierinās ar notiekošo, tikai diemžēl pēc, ne pirms kara!

Linca - stāvvietas manuprāt nav visai labs piemērs, jo tas, ka viņas pilnas liecina tikai par to, ka vai nu cenas pacēluši pa maz, vai arī eksistē pārāk daudz valsts iestāžu u.c. izdalītas bezmaksas stāvēšanas caurlaides Vecrīgas piemērs, imho, labi parāda, ka pie cenas 5Ls/st. tomēr stāvvietas kļūst diezgan tukšas. Pārējā ziņā piekrītu

Kur tev vecrīgā ir patukšas stāvvietas? kad man vajag, vienmēr viss visur pilns.

shustrik, tā kā dzīvoju Vecrīgā un saskaros ar visām ar tās stāvvietām saistītajām problēmām, drusku cits viedoklis ir šajā jautājumā viņas mēdz būt tik pilnas, ka tauta masveidā liek manā slēgtajā pagalmā, ieskaitot tos, kam ir atļaujas stāvvēšanai itkā šajās maksas zonās. Kā rezultātā pašvaldības policija jau ir speed dial numurs telefonā...

Freja - kā tieši to domāji? ar ko atšķiras no zīmola lojalitātes?

Bet par to, ka varbūt par maz, piekrītu, bet jebkurā gadījumā - šis piemērs parāda, ka cenu pacēla, bet pieprasījums būtiski nemainījās. Nez vai arī ļoti būtiski mainās cena daudzām no izklaides precēm, par kurām te augstāk minēja, ka zem pašizmaksas. Ja kino biļete maksās 10-30 santīmus dārgāk, nez vai tas mani atturēs apmeklēt kino tikpat bieži, cik tagad. Varbūt kādu atturēs, bet jautājums vai šis kāds ir konkrēto tirgotāju mērķauditorija.

Šajās vietās:

http://www.rigassatiksme.lv/files/vecriga-10_2013_cb496.pdf

Neesmu redzējis nekad, ka tur būtu pilns.

Linca, tajās vietās, kur ir 5Ls/st.? Hm, interesanti, es laikam kaut kur ne tur staigāju, vai ne tajos laikos

Pārāk bieži gan neesmu Vecrīgā, bet nu gribas piekrist shustrik - cik esmu mēģinājis apstāties par 5 LVL stundā, tik nav bijis nekādu problēmu. Var jau būt ka es arī neesmu tur pīķa stundās, bet nu īpašas problēmas nav bijis.

Vai situācija eirozonā bija tāda pati, kad notika referendums, kā tagad? Šajos desmit gados ir balstiesības ieguvuši ļoti daudz LV pilsoņu, kas tajā tālajā referendumā vēl nevarēja balsot utt. Vēl jau var runāt par to vai LV šis bija labākais pievienošanās brīdis utt. (konkrēta termiņa jau nebija). Vai pareizi, ka dažu amatpersonu (piem. Sanita Bajāre FM valsts sekret. (par eiro ieviešanu saņēma amatu PB), V. Dombrovskis, A. Vilks utt) ambīcijām tika pieskaņots termiņš un iestāšanās veids? Tagad euro ir ieviests un ar situāciju jārēķinās, bet joprojām uzskatu, ka euro ieviest varēja izdevīgāk (mazliet vēlāk, bet ar mazākiem zaudējumiem LV trūcīgākajiem iedzīvotājiem - daudz "optimizācijas" tika brutāli un sasteigti veiktas uz pašu neaizsargātāko slāņu rēķina lai tikai piedzītu ciparus un izpildītu kritērijus. Un pie kājas demokrātija, pilsoniska sabiedrība, ka tikai savas ambīcijas realizētas (tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis, kas var atšķirties no pareizā viedokļa).

Demokrātija, protams, ir laba lieta, tomēr es nekādā gadījumā negribētu, lai lēmumi, kas ietekmē valsts makroekonomiku  tiek pieņemti balsojot tautas masām, kuras, atzīsim, ir visai nekompetentas šajos jautājumos un lielākoties vadās vienīgi no populistieskiem politiķu, sabiedrībā zināmu un visādu citādu subjektu izteicieniem un viedoklis veidojas nevis analizējot pašam rādītājus, potenciālos ieguvumus vai zaudējumus, bet gan no tā kurš tad skaļāk bļauj un kurš kuram tuvāks.

P.S. Saprotu, ka tagad var atjaunoties diskusija piektdienas vakaram (starpcitu, nesen arī bija pilnmēness), bet lūgums šajā portālā politiku cenšamies neiesaistīt

normina -iņš, tad Tev patīk, lai valstiski svarīgus lēmumus pieņem dažas amatpersonas, kas bieži vadās no ļoti specifiskiem  un personiskiem kritērijiem, kuriem nav nekāda sakara ar LV attīstību?

Ļausim ļaudīm pašiem izlemt, cik lielas pensijas viņiem vajag..

P.S. Eiro ieviešana šogad bija praktiski vienīgā iespēja to ieviest vispār. Pēc diviem gadiem mums inflācija būs normālā līmenī un Marstrihtas kritērijus diez vai spēsim izpildīt..