Lei Fengs, ar Tavu raksturu bezizejas situācijas gadījumā nerodas katru dienu? Jeb dzīvē esi mierīgāks? Es no kautiņiem sāku izvairīties, kad ielika dārgus zobus. Bija viena kaunpilna atkāpšanās uz prāmja uz Stokholmu. Bija pretī tāds pats salaga un izredzes fiftī fiftī, bet tad atcerējos rēķinu par zobiem. Kopš tā laika esmu no tiem, kuri "sen nav sisti", bet esmu pilnveidojis diplomātijas spējas un  konfliktus iemācījies risināt pa mierīgo. Dārgi zobi cilvēku spēj mainīt

Man arī bokss neinteresē. Tās cīņas, kuras gribēju redzēt savulaik ar Briedi un tagad ar Usiku, rāda par maksu, tāpēc esmu redzējis tikai epizodes. Spriežot pēc pirmā, ļoti kaitīgs sporta veids smadzeņu darbībai. Bet arēna vienmēr pilna, tāpēc pieprasījums šovam ir. Un, ja "The show must go on", tad kāds to darbu darīs. Nav tas kaitīgākais darbs, ja salīdzina. Dienēt uz zemūdenes cccp laikā un strādāt daudzās rūpnīcās trešajās pasaules valstīs kaitīgāk. Bet, ja gribam būt civilizēti un taisnīgi, nedrīkst radīt jaunas diskriminācijas, izdabājot cilvēkiem, kurus ar milzīgu lobiju aizstāv labi zināmā organizācija, kuras pilno nosaukumu reti kurš zina. Tikai par to ir cepiens. Sapratni un toleranci ir jāvairo, bet ne ar provokācijām, varu un viltu. 

Atradu, manuprāt, interesantu un pamatotu rakstu par šo tēmu. Pamatdoma, ka ''vīrišķīgās'' sportistes visbiežāk nav nekādi transgenderi, bet pavisam īsti bioloģiski vīrieši, kam retu ģenētisko anomāliju dēļ nav attīstījušās vīrišķās dzimumpazīmes.

Raksts bija krieviski, tāpēc ar mākslīgā intelekta palīdzību iztulkoju to. Pie viena varat novērtēt ChatGPT prasmes tulkošanā (Claude.ai no šī darbiņa atteicās).

Zēni, kas piedzimuši ar slēptiem dzimumorgāniem un kurus kļūdaini reģistrē dokumentos kā meitenes:

**"Skandāls ap sieviešu olimpisko boksu ar katru kvalifikācijas kārtu turpina pieaugt.**  
Šobrīd par Olimpiskās čempiones titulu divās sieviešu boksa svara kategorijās cīnīsies divas sportistes, kuru dzimuma piederība rada nopietnas šaubas. Tās ir Iman Heliifa no Alžīrijas un Liņ Jūtina no Taivānas.  
Situācija jau ir radījusi daudzus jokus un izteicienus, piemēram, “uzskatiet mani par konservatīvu, bet es dodu priekšroku viendzimuma cīņām” vai “sieviešu boksa finālā tiesnesis brīdināja sportistes nesist viena otrai pa sēkliniekiem”.  
Itāļu bokseri Andželu Karini, kura bija spiesta cīnīties ar Iman Heliifu, atteicās no cīņas 46 sekundes pēc sākuma, paziņojot, ka neviens viņu tik stipri nav sitis, un viņa pameta ringa, nesarokojoties ar pretinieci. Vēlāk, saskaroties ar bezprecedenta vajāšanu no Alžīrijas bokseres līdzjutēju un olimpisko amatpersonu puses, Karini atvainojās un atsauca savus vārdus.  
No otras puses, arī Iman Heliifa sūdzējās par vajāšanu internetā un pieprasīja pārtraukt izplatīt nepatiesu informāciju, ka viņa it kā esot transpersona.  

Es esmu izlasījusi daudzus ierakstus gan par Iman Heliifas un Liņ Jūtinas aizstāvību, gan pret viņām. Saprast šo stāstu patiešām nav viegli. Taču es esmu ļoti priecīga, ka pasaules uzmanība tagad tiek pievērsta problēmai par cilvēku ar vīriešu fizioloģiju dalību sieviešu sportā. Šī problēma pastāv tikpat ilgi, cik pats sieviešu sports. Es sāku interesēties par šo tēmu pirms 15 gadiem, pievēršoties vieglatlētikas piemēram, un pēdējos gados šī problēma ir izplatījusies gandrīz visos sporta veidos, kļūstot tik acīmredzama, ka to apspriež visplašākajos lokos. Tāpēc es mēģināšu maksimāli vienkārši izskaidrot tiem, kas nav lietas kursā, kas notiek sieviešu boksā un kāpēc tas ir iespējams tieši Parīzes 2024. gada Olimpiskajās spēlēs.

Tātad, sāksim ar pašu vienkāršāko jautājumu. Vai ir taisnība, ka Iman Heliifa un Liņ Jūtina nav transpersonas? Tas ir, viņas piedzima kā sievietes, viņām ir dzimšanas apliecības, kurās norādīts sieviešu dzimums, un viņas nav mainījušas nekādus dokumentus, lai sacenstos ar sievietēm?  
Atbilde uz visiem šiem jautājumiem: jā, tā ir taisnība (pēc šobrīd pieejamajiem ticamiem datiem).

Tad kāpēc tik daudz cilvēku, tostarp šo bokseru eksperti un konkurentes, sauc viņas par vīriešiem un uzskata, ka viņām nav tiesību piedalīties sieviešu kategorijā? Kuram ir taisnība? Aizstāvjiem, kas uzskata, ka šīs atlētes ir kļuvušas par konservatoru un sievišķības stereotipu piekritēju upuriem, vai pretiniekiem, kuri apgalvo, ka šādu sportistu dalība sieviešu sacensībās rada milzīgu risku sievietēm un iznīcina sieviešu sportu?

Vispirms noteiksim terminus.  
Starp diviem dzimumiem – sieviešu (46 XX) un vīriešu (46 XY) – cilvēces ietvaros pastāv vairākas ģenētiskas variācijas, dažādas novirzes no klasiskās dzimumattīstības. Šī fakta dēļ dzimuma identitātes aktīvisti bieži apgalvo, ka cilvēkiem nav divu dzimumu, ka dzimums ir spektrs, un tāpēc identitāte ir svarīgāka par bioloģiskajiem datiem. Bet tas nav patiesi. Var veidot paralēli: normā cilvēkam ir 2 kājas un 2 rokas, bet dažos gadījumos var piedzimt bērni ar vairāk vai mazāk ekstremitātēm. Šīs ģenētiskās variabilitātes dēļ mēs tomēr neapgalvojam, ka cilvēkam ekstremitāšu skaits ir spektrs, un normas neeksistē, un vispār cilvēks var pats noteikt, cik viņam ir ekstremitāšu, balstoties uz savām izjūtām un noskaņām. Tas pats attiecas uz dzimumorgāniem.

Runājot par sportu, starp visām ģenētiskajām variācijām, kas atšķiras no 46 XX un 46 XY, mūs interesē 46 XY DSD, kas nozīmē klasisks vīriešu hromosomu komplekts ar dzimumattīstības traucējumiem. Tieši šī variācija, nonākot sieviešu sportā, izraisa neizpratni un šaubas.

Sekosim bērna 46 XY DSD ceļam no dzimšanas brīža.  
Kad šāds bērns piedzimst, ārsts, bet daudzās tradicionālajās valstīs vecmāte vai vīramāte, cilvēks bez medicīniskās izglītības, apskata bērnu un redz sieviešu dzimumorgānus. Jā, pie vīriešu hromosomu komplekta dzimumattīstības traucējumu dēļ vēl mātes miesās zēnam neattīstās ārējie dzimumorgāni pēc vīriešu tipa, tie paliek sievišķīgi vai "nebinarie", bet noteikti ļoti atšķirīgi no vīriešu orgāniem. Bez jebkādām šaubām šādam bērnam izsniedz dzimšanas apliecību, kurā rakstīts "dzimums: sieviete".

Tālāk bērnu audzina kā meiteni līdz pubertātes iestāšanās brīdim. Kad iestājas pubertāte, ar "meiteni" sāk notikt dīvainas lietas: krūtis neaug, menstruācija neparādās, bet ķermenis sāk intensīvi maskulinizēties. Šo izmaiņu iemesls ir vīriešu sēklinieki, kuru klātbūtni neviens neapzinājās, jo 46 XY DSD gadījumā tie paliek slēpti ķermeņa iekšienē. Tieši šie vīriešu dzimumorgāni sāk izdalīt vīriešu normu testosterona, un vakardienas "meitene" acu priekšā pārvēršas par spēcīgu "jaunekli". Un te sāk izpausties ievērojams sporta talants, jo dokumentos un socializācijā bērns ir sieviete, kas nozīmē, ka viņam ir tiesības sacensties sieviešu kategorijā. Bet atšķirība starp vīriešiem un sievietēm augsto sasniegumu sportā sastāda no 10-12% skriešanā un vēl vairāk spēka sporta veidos, un tas ir milzīgs atšķirība, ņemot vērā, ka medaļu sadalē svarīgas ir pat procentuālās daļas.

Sieviešu testosterona norma ir 0,35-2,8 nmol/l, vidējā vērtība 1,5. Vīriešu norma ir 10-35 nmol/l un augstāka. Taču ne pats testosterons, kā tāds, dod vīriešiem fizisku priekšrocību pār sievietēm, bet tā daudzums un dzimumattīstība, kas notikusi vīriešu hormonu normās.

Tie cilvēki, kas ir nedaudz iepazinušies ar dzimumattīstības traucējumiem, varētu man iebilst, ka 46 XY DSD, lai gan izdala vīriešu testosterona normu, nesaņem priekšrocības no androgēniem, jo tie ir nejūtīgi pret šiem hormoniem. Bet tas nav taisnība. 46 XY DSD gadījumā, kurus mēs apskatām, ir

 vai nu 5-alfa-reduktāzes deficīts (5-ARD), vai daļēja nejutība pret androgēniem (PAIS), kas kavē pilnvērtīgu dzimumorgānu attīstību pēc vīriešu tipa, bet netraucē vispārēju ķermeņa androgēnizāciju, ko var viegli pamanīt pēc 46 XY DSD sportistiem - pat no nepieredzējuša novērotāja skatpunkta, viņi izskatās kā vīrieši.

Tas ir maksimāli īss skaidrojums, kā sportisti ar vīriešu testosterona līmeni un XY hromosomu komplektu nokļūst sieviešu sacensībās, bet tajā pašā laikā nav transpersonas un nav mainījuši savus dokumentus no dzimšanas brīža.

Tāda ir šī pretruna!  
Šī problēma, kā es jau minēju iepriekš, pastāv jau sen. Agrāk to risināja ar dzimuma testu, kas ietvēra ginekoloģisko pārbaudi un ģenētisko testu. Kopš 1999. gada Olimpiskā komiteja atteicās no šādu testu veikšanas kā diskriminējošiem. Un te problēma sasniedza jaunu līmeni. 46 XY DSD sportistu sieviešu sportā kļuva tik daudz, ka klasiskās sievietes 46 XX atsevišķos sporta veidos vispār pārstāja tikt uz pjedestāla. Ierakstiet Google “Rio-2016 sieviešu skrējiens 800 m pjedestāls”, apskatiet laimīgo medaļnieču fotoattēlus un jūs sapratīsiet katastrofas mērogu, ar kuru saskārās vieglatlētika daudzus gadus.

Ja jūs joprojām domājat, ka 46 XY DSD sportistiem nav bioloģisku priekšrocību pār sievietēm, tad apsveriet šādu skaitli:  
46 XY DSD ir ļoti reta ģenētiskā patoloģija cilvēces vidū. Pasaules vieglatlētika 15 gadus pētīja šo tēmu, veicot ģenētiskos testus sieviešu sportā, un beidzot publicēja statistiskos datus, kas pilnībā atbilst visiem zinātniskajiem standartiem: DSD sportistu skaits sieviešu elitārajā sportā ir 141 reizi lielāks nekā šādu indivīdu skaits vispārējā populācijā. Un, ja ņem tos, kas tiek uz pjedestāla, tad šis skaitlis ir vēl lielāks. Vai tas nav stingrs statistisks pierādījums priekšrocībām?

Pirms steigties aizstāvēt 46 XY DSD sportistu tiesības sacensties ar sievietēm un saukt šāda pieeja pretiniekus par retrogrādiem un fašistiem, rūpīgi izpētiet šo tēmu.  
DSD sportistu bioloģiskās priekšrocības pār sievietēm pēdējo 20 gadu laikā ir pierādītas daudzos zinātniskos pētījumos. Pasaules vieglatlētika, bruņojusies ar šiem pētījumiem, izturēja tiesu visos līmeņos un uzvarēja tajos, kļūstot par pirmo starptautisko sporta federāciju, kas aizliedza transpersonām sacensties ar sievietēm un būtiski ierobežoja DSD sportistu dalību visās disciplīnās, kurās pierādīta viņu bioloģiskā priekšrocība.

Pēc Pasaules vieglatlētikas piemēra rīkojās arī citas lielas starptautiskās federācijas, kas nosaka sporta politiku, tostarp arī boksa federācija (IBA).

Tagad atgriežamies pie Iman Heliifas un Liņ Jūtinas gadījuma. Saskaņā ar IBA paziņojumu, šie sportisti 2023. gadā izturēja testus, un viņiem tika konstatēts vīriešu hromosomu komplekts - XY. Pamatojoties uz šiem testiem, sportisti tika diskvalificēti un viņiem tika aizliegts piedalīties sieviešu sacensībās. Heliifai un Liņai bija iespēja apstrīdēt šo lēmumu Sporta arbitrāžas tiesā (CAS). Liņa atteicās no šīs iespējas, tādējādi padarot IBA lēmumu “juridiski saistošu”. Heliifa, gluži pretēji, iesniedza apelāciju, bet CAS jau bija izskatījusi līdzīgu lietu pēc divkārtējās olimpiskās čempiones Kasteres Semenjas (46 XY DSD no vieglatlētikas) apelācijas, un Semenja šo lietu zaudēja, kas nozīmē, ka saskaņā ar precedenta tiesību principu Heliifas lieta arī bija nolemta neveiksmei, tāpēc Alžīriete atsauca savu apelāciju vēl pirms tiesas sprieduma, tādējādi padarot IBA lēmumu “juridiski saistošu”.

Un, visbeidzot, mēs tuvojamies šī detektīva izšķirošajam brīdim: kā tad Heliifas un Liņ Jūtinas dalība Olimpiskajās spēlēs Parīzē kļuva iespējama?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums būs mazliet jāiedziļinās pēdējo gadu sporta politikas sarežģījumos.

Problēma ir tāda, ka kopš 2020. gada Starptautisko Boksa Asociāciju (IBA) vada Krievijas oligarhs Umars Kremļevs, kura rīcība (Ukrainas izslēgšana no IBA dalības, IBA padarīšana pilnībā atkarīgu no Krievijas valsts enerģētikas giganta "Gazprom" utt.) noveda pie tā, ka IBA tika diskvalificēta no dalības 2024. gada Olimpiskajās spēlēs, un IBA sportisti Parīzē 2024. gadā tika pakļauti tiešai Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) regulēšanai.

SOK ir sava politika attiecībā uz transpersonu un 46 XY DSD dalību sieviešu sportā. Tā ir pilnīgas iekļautības politika: nav svarīgi, kāds sportistam ir hromosomu komplekts un testosterona līmenis, ja dokumentos ir rakstīts "sieviete", tad laipni lūdzam sieviešu sportā. Olimpisko spēļu priekšvakarā SOK pat izdeva vadlīnijas par valodas lietošanu, aizliedzot izmantot termiņus, kas balstīti uz dzimumu, attiecībā uz sportistiem spēlēs, uzsverot, ka attieksmei pret XY sportistiem ar "dzimumu atšķirībām", kas identificējas kā sievietes, jābūt viennozīmīgai: viņas ir sievietes.

Tomēr SOK atstāj noteikumu izstrādi par sportistu dalību katrā atsevišķā sporta veidā attiecīgo federāciju ziņā, un federācijas, kā es jau iepriekš minēju, ir nolēmušas sekot CAS lēmumiem un pēc Pasaules vieglatlētikas piemēra aizliegušas transpersonām un ierobežojušas 46 XY DSD dalību sieviešu sportā.

Līdz ar to SOK pieņēma “Solomona lēmumu” vai, kā tas tiek teikts memu kultūrā, saglabāja “baltu apvalku” progresīvo vērtību aizstāvja lomā, vienlaikus izvairoties no publiskiem skandāliem, kas izceļas ikreiz, kad vīrieši dažādos veidos iekļūst sieviešu sportā. Mēs, it kā, esam pilnībā par iekļautību un vienkāršiem risinājumiem sarežģītiem jautājumiem, bet federācijas ir pret mums, tāpēc mēs nomazgājam rokas.

Un te, jauns pārpratums. SOK diskvalificē federāciju, un uz sieviešu sporta skatuves atkal parādās sportisti ar vīriešu ķermeņiem. Un tas viss stingri pēc SOK noteikumiem.

SOK neatzīst ģenētiskos testus, ko veikusi IBA, paziņojot, ka šai organizācijai nevar uzticēties. Bet arī neveic savus “uzticamus” testus, lai izbeigtu šo strīdu, jo, ja

 Heliifa un Liņa pēc dokumentiem ir sievietes un identificē sevi kā sievietes, tad SOK ar to pietiek.

Šīs pasakas morāle ir šāda: šī skandāla, Heliifas un Liņas un viņu konkurentu vajāšanas avots, kā arī pamatotās aizdomas, ka sportistēm ar klasisku sieviešu hromosomu komplektu tika liegtas tiesības cīnīties par olimpiskajām medaļām godīgās sacensībās ar līdzīgām – ir liekulīgā SOK pozīcija. Šai organizācijai būtu jāizstrādā stingri un konsekventi noteikumi par dalību sieviešu sacensībās saskaņā ar starptautisko sporta federāciju, zinātnisko pētījumu un CAS tiesas nolēmumu noteikto virzienu, nevis jānodarbojas ar lētām populismu kreisā spārna stilā.

Miers un godīgas sacensības visiem!

Par to jau bija zināms, kad izcēlās skandāls. Gan jau šādi cilvēki sieviešu sportā ar panākumiem ir piedalījušies arī agrāk, kad šādus testus neveica un pietika ar vizuālajām pazīmēm. Bet nevar apgalvot, ka šādiem cilvēkiem ir tādi paši ķermeņi, kā sievietēm. Ja nemaldos, abas minētās personas tika līdz fināliem. Patiesībā SOK pieļāva šo traģēdiju, un žēl ir abas puses - gan sievietes, kurām jāsamierinās ar zemākām vietām uz goda pjedestāla, gan arī šajā skandālā iesaistītajām personām, kurām nācās saņemt visas šīs negācijas. Viņu dzīve jau tā ir ciešanu pilna. 

Jebkurā gadījumā šī šūmēšanās varbūt liks padomāt kā izdarīt, lai "vilks paēdis un kaza dzīva", un novērsīs bioloģisko vīriešu ienākšanu sieviešu sportā. Sabiedriba savas sarkanās līnijas skaidri parādīja.

Interesanti - jau jau transgenderisms liberāļu izpratnē ir visnotaļ normāla, kaut salīdzinoši reta parādība, tad kā ir ar šiem cilvēkiem? Kādiem 99% parasto cilvēku dzimuma identitāte un bioloģiskais dzimums sakrīt, atlikušais, teiksim 1% jūtas ''ieslodzīti nepareizajā ķermenī''. 

Bet, ja jau 99% tomēr sakrīt, tad gandrīz visām šīm ''meitenēm'' vajadzētu justies kā zēniem, un izciest lielas ciešanas šī iemesla dēļ. Jo bioloģiskais dzimums tomēr vīriešu. Varbūt tā vietā lai dzītu šos puikas sieviešu sportā pēc lielā rubļa un slavas, sabiedrībai vajadzētu izrādīt zināmu iejūtību un ar medicīnas palīdzību atgriezt šiem cilvēkiem viņu bioloģisko dzimumu ar visām tā pazīmēm? 

Vai arī labāk tomēr atzīt, ka bioloģiskais dzimums ir no dzimšanas fiksēta lieta, un tāda māžošanās kā ''sociālais dzimums'' neeksistē - neatbilstība savam bioloģiskajam dzimumam ir vienkārši psihiska saslimšana vai bērnības traumas / aplamas audzināšanas rezultāts? Respektīvi, ko es gribu pateikt, ka, ja šie cilvēki būtu piedzimstot identificēti kā puikas, saņemtu atbilstošu ārstēšanu lai atjaunotu vīrišķās dzimumpazīmes, tad viņi brīnišķīgi justos arī vīrieša ķermenī. Bet, tā kā tika audzināti kā meitenes, tad brīnišķīgi jūtas sievietes ķermenī. Kaut kā tā. Un pirms griezt nost krāniņu vai pupus padomāt, kas nogājis greizi audzināšanā un vai pareizāk nebūtu pārprogrammēt smadzenes nevis kropļot ķermeni? 

Orson! Tu neko no biznesa nejēdz. Viņi nāk no nabadzīgām valstīm. Ja varētu saņemt miljonu ārstējot savu bērnu, tad to darītu. Bet ja miljonu var saņemt neārstējot, tad neviens tiem bērniem neko nedarīs.

https://x.com/Slatzism/status/1829925224994754921

Izrādās, woke ideoloģija darbojas tikai vienā virzienā. Nedrīkst apšaubīt, ka transsieviete ir sieviete.

Bet, ja sieviete jūtas kā transsieviete, tad tas neesot iespējams