Es tik norādu, ka gadus 16-23 jau bija šāda probolēma.

"Interesanta" problēma - precētai divu bērnu (2 un 4 gadi) mātei jālauza galva par to, vai nākotnē bērniem stāstīt to, ka šī jaunībā maukojusies pa labi un pa kreisi ne tikai ar vīriešiem, bet arī ar sievietēm.

https://www.apollo.lv/7695438/esmu-biseksuala-man-ir-virs-un-divi-berni-...

Nez, kas tomēr šādus rakstus pasūta un izrok?

.

Vispār man tas entuziastiskais vieglums, ar kādu jaunieši tiek mudināti uz sakropļojošām dzimuma maiņas operācijām, tīri vēsturiski kaut kā ļoti asociējas ar ko šādu:

Jo, zināt, toreiz tā bija viena progresīva un moderna ārstēšanas metode, pret kuru varēja iestāties tikai kaut kādi atpakaļrāpuļi. Tumsoņas, kas nesaprot zinātni un laika garu.

Laiki mainās, bet stulbums cilvēku prātos nē.

I Thought I Was Saving Trans Kids. Now I’m Blowing the Whistle. (thefp.com) Te var palasīt vienu labu rakstu par tēmu.

Lai gan sekss ir neapšaubāmi patīkama padarīšana, nesaprotu, kopš kura laika tas ir kļuvis TIK nozīmīgs, ka momentā aizēno visas citas cilvēka dzīves sfēras?

Tā vien šķiet, ka vairs nevienu pārāk neinteresē, ka bērnam ir, teiksim, problēmas ar matemātiku vai nosliece uz atkarību izraisošām vielām, vai varbūt miega traucējumi vai UDHS, - galvenais ir laikā izlemt, ar kuru dzimumu labāk kopoties un, vai nevajadzētu pašam nomainīt dzimumu.

Droši vien kādiem 90% no planētas iedzīvotājiem dzimuma maiņa nav pieejama ne materiālu, ne tehnisku, ne reliģisku, ne vispārpieņemto sabiedrības uzskatu dēļ, un kaut kā viņi to dzīvi nodzīvo bez tās, bet niecīga iedzīvotāju daļa bagātajās un "progresīvajās" valstīs ne pa jokam satraucas, ja meitenei neļauj kļūt par puiku, vai otrādi. Tas tomēr ir diezgan nožēlojami.