Nevis priviliģētā šķira, bet starp tām profesijām, bez kuru darba svētdienās var mierīgi iztikt. Atšķirībā no policistiem un ugunsdzēsējiem.

Nav īsti korekti, ja veikalu darba laiks sakrīt ar visu pārējo strādājošo darba laiku. Sanāk kā Emīlam, tad nevaru, tad nedrīkstu.

Kā nu kurš. Cits var, citam atkal liekas normāli, ka ēdiens ir dabūjams visu laiku, vismaz pa dienu. Mazums kas aizmirsies nopirkt. Ēšana tomēr ir starp cilvēka primārajām vajadzībām.

P.S. Jtt arī trāpīgi pateica. Veikalu darba laikam jāatšķiras, un jābūt krietni plašākā amplitūdā, nekā vairumam strādājošo.

Pēc pāris gadiem pierod ka svētdienās visi jeb gandrīz visi veikali ir slēgti... Tam gan ir reliģiska vēsture nevis darba ļaužu aizsardzība. 

Tad jau gan tā Šveice laikam ir viena atpalikusi zeme, ja pie viņiem viss tik ačgārni...

Šveice pilnīgi atpalikusi, jo tur visus svarīgos jautājumus lemj pilsoņi referendumā (to reāli ir daudz), bet valdība tāda maza un nesastāv no bagātākajiem pilsoņiem valstī...

Ja apciemotajā valstī kaut kas ir iekārtots savādāk kā man patiktu, ne vienmēr tas nozīmē, ka iestājusies deģenerācija un sagaidāms nenovēršams valsts sabrukums. Jā, varbūt Francijā klients nav dievs, kura priekšā visi krīt gar zemi. Es respektēju tādu kulturālu izvēli. Mani daudz vairāk mulsina amerikāņu uzspēlētā laipnība un uzskats, ka katram oficiantam jākļūst par draugu uz mūžu, nevis vienkārši jāatnes ēdiens vai dzēriens.

Par to gan es šaubos, jo pat Francijā tomēr daži lielie supermārketi ir vaļā svētdienu rītos, parasti līdz 12-iem - akurāt tai laikā, kad kārtīgiem kristiešiem jāiet baznīcā!

Jā, mani Amerikā arī daudz kas kaitina - gan tas, ka tā ir izteikti policejiska valsts, gan Tevis aprakstītā uzspēlētā laipnība, mūžīgā smaidīšana un citas lietas, ko normāli cilvēki Eiropā nedara. 

Tomēr es uzskatu, ka konkurence ir kapitālisma dzinējspēks, un ar to Amerikā viss ir kārtībā. Izņemot atsevišķas sfēras, arī Latvijā viss ir kārtībā, tāpēc arī ir iespēja saņemt normālu servisu. Diemžēl to nevar teikt par vairākām Rietumeiropas valstīm, tostarp Franciju. Ja trūkst konkurences, ja nauda vairs nemotivē strādāt vairāk un labāk, tad iestājas kaut kas līdzīgs sociālismam, un, pie kā noved sociālisms jau zinām no PSRS piemēra. Labi, štrunts, ka vietējie iedzīvotāji ir pieraduši, ka nesaņem normālu servisu, bet tām valstīm taču ir jākonkurē arī starptautiski! Kādas ir perspektīvas šajā jomā valstij, kur neviens tā pa nopietnam nestrādā, liela daļa tautas sēž uz pabalstiem, kur trūkst konkurences un uz vienkāršam lietām ir jāgaida nesamērīgi ilgi, pret valstīm, kur šajās jomās viss ir kārtībā? 

Re kur piemērs, ko nozīmē "viss ir kārtībā":

http://www.bloomberg.com/news/articles/2016-05-11/poultry-workers-in-dia...

Bet kas tad ierobežo konkurenci piem. TV/interneta kompāniju starpā Francijā? Vai viesnīču starpā? Ne jau kaut kāda regulācija. Ja tirgū būtu pieprasītas kompānijas, kas ātri ievelk internetu vai daudz labākas viesnīcas, kāpēc neviens (kaut vai iebraucējs) tās nav uztaisījis?

Var jau vaimanāt par darbaļaužu tiesībām ļaunajā kapitālismā (tomēr, salīdzinot ar ASV šajā jomā daudz vairāk ''izceļas'' Ķīna, Bangladeša, Pakistāna un citas Āzijas un arī Āfrikas valstis), bet mēs tagad runājam par divām dažādām lietām (kaut arī saistītām) - strādājošo tiesībām un valsts vispārējo attīstību, starptautisko konkurētspēju. 

Kad Tu pēdējo reizi iegādājies kaut ko Ķīnā ražotu? Un par cik? Un kad un par cik kaut ko, kas ražots Francijā? Ja Tev ir ''franču'' auto, tas neskaitās, tos jau sen vairs Francijā neražo. 

Nez kāpēc, piemēram, Ķīna, neievieš kā obligātu nosacījumu max 8 stundu darba dienu, aizliegumu strādāt svētdienās vairumā profesiju, neizveido stipras arodbiedrības un neuzliek darba devējiem par pienākumu ar tām rēķināties? Šajā valstī taču tas būtu pavisam vienkārši, pietiktu ar vienu partijas dekrētu!

Man ir aizdomas, ka kaut kas tomēr ierobežo gan. Varbūt likumdošana, varbūt franču uzņēmēju ''mafija''. Francijā pat ķīniešu bufete strādā strikti no 12-14 un tad laikam vakarā no 19-22. Man prātam nav saprotams, kāpēc strādīgajiem ķīniešiem būtu pa dienas vidu jāver savs iestādījums ciet un pēc piecām stundām jāver atkal vaļā - tur taču ir lērums ēšanai sagatavotu produktu un pusfabrikātu, kas pa šo laiku bojāsies tā vietā, lai tiktu apēsti!

Francijas eksports = $571B, iedzīvotāju skaits = 66M, eksports uz iedzīvotāju = 8650$

Ķīnas eksports = $2.37T, iedzīvotāju skaits = 1.36B, eksports uz iedzīvotāju = 1742$

Nesaprotu, kāpēc Tavuprāt Francijai būtu jāņem Ķīna par piemēru eksporta ziņā. Vai tāpēc, ka uzskati, ka lielāks nostrādāto stundu skaits = labāka ekonomika?

Vai ka lielāks saražoto lēto mantu skaits = labāka ekonomika?

Nevaru piekrist šādiem apgalvojumiem.

Varbūt tāpēc, ka klienti zin, ka ēstuves starp ēdienreizēm ir ciet, un klientu šajos laikos nav?

Skaidrs, ka klientu nestandarta laikos būs mazāk, bet to nu es neticu, ka nevienam neiepatiksies, ka var paēst, tad, kad gribas, nevis tad, kad drīkst. Un vēl jau paliek nejauši garāmbraucēji, tūristi, kas nav lietas kursā par vietējo specifiku u.t.t. Turklāt tie ķīnieši taču turpat vien dzīvo, un bufetes pieskatīšanai pietiek ar vienu vai diviem cilvēkiem - vienmēr var pabarot nejaušu ienācēju, nevis formāli aizklapējot visu ciet!

Labi, es padodos! Skatos, ka vispārējais uzskats ir tāds, ka vajag visām pasaules valstīm noteikt 8 h (vēlams, īsāku) darba dienu, aizliegumu strādāt pa svētdienām, aizliegumu strādāt virsstundas, aizliegumu sniegt pakalpojumu ātrāk nekā mēnesi pēc tā pieprasīšanas, aizliegumu ēst starp pusdienām un vakariņām, un tad visa pasaule dzīvos laimē un labklājībā. Man tomēr patīk dzīvot valstī, kur es varu ēst, kad gribu, saņemt pakalpojumu, kad man tas ir vajadzīgs un, ja no uzņēmēja viedokļa - pieņemt darbā cilvēku, kurš ir nepieciešams un atlaist to, kurš nekam neder. Visas šīs te diskusijas sākotnējā filosofiskā jēga bijā tā, ka cilvēkam, kas pieradis pie mūsu lietu kārtības nebūs nemaz tik viegli aprast ar to, kāda ir Francijā.

Es nesaku, ka tas ir labi, bet kā jums liekas, kas ir (vai nākotnē būs) globāli konkurētspējīgāki - francūži vai šie cilvēki?

http://www.delfi.lv/izklaide/skats/cilveki/strada-ed-guli-kas-notiek-kin...

Labāk paļauties uz izmērāmiem lielumiem, nevis likšanos. Dažus datus jau Tev šustriks deva, lūk vēl pētījumi par ilgo strādāšanu, kuri apliecina, ka pārāk ilgi strādājot, produktivitāti krasi samazinās, un cilvēks, kas strādā pārāk daudz stundas nedēļā, var izdarīt mazāk kā tas, kas standarta 40 stundas:

http://www.cnbc.com/2015/01/26/working-more-than-50-hours-makes-you-less...

http://cs.stanford.edu/people/eroberts/cs201/projects/crunchmode/econ-ho...

Tikai nevajag būt liekuļiem, un skaidri apzināties, ka francūži var strādāt tās savas <8 stundas pateicoties ķīniešiem un citiem, kas strādā 16+. Neviena rietumvalsts, pat ASV nav pašpietiekama, un nevar iztikt tikai ar pašu saražoto. Visi (vai vairums) dzīvo salīdzinoši labi tāpēc, ka pērk un lieto lētās Āzijā ražotās preces.

It kā taču iepriekšējā saitē norādīts, ka, strādājot ilgākas stundas, rezultāts nav labāks, bieži vien sliktāks (noguruma, biežāku kļūdu utt. dēļ).

Jā, neviena valsts pasaulē nav pašpietiekama (ne tikai rietumu) — tādēļ, ka tā ir izdevīgāk. Vari izlasīt par comparative advantage, diezgan vienkārša un viegli uztverama ideja.

Rietumi varētu arī mazāk lietot/patērēt, atver drēbju skapi un paskaties (tas, kā piemērs)... Ir vērojama pārlieku liels patēriņš, kas ir mākslīgi veicināts (vairāk pērk, lielāka peļņa, smukāks IKP cipars), bet ilgtermiņā tas nav racionāli. Par to strādāšanu, atceros kā man paziņā pēc neilga laika pastrādājis Norvēģijā (bija līgums celtniecībā) bija neizpratnē, ka buldozerists NOR strādājot 6 stundas dienā paveic vairāk, kā spečuks LV par 8-10 stundām... beigās izsecināja, ka NOR dara tikai vienreiz un nevajag pārlabot (tā ir augsta darba efektivitāte). Ķīna ņem uz kvantitāti, ignorējot jebkādas ekoloģiskās normas (pēdējos gados gan mainās, kas uz labo pusi) utt. Jā, nenoliedzami Ķīna attīstās un lieliem soļiem, bet līdz Rietumu dzīves līmenim vēl patālu, lai arī tuvāk ar katru dienu un arī ķīnieši grib strādāt mazāk stundas un saņemt vairāk...

Un par tām precēm ir tā ka rietumu valstis maz ražo parastas plaša patēriņa preces eksportam. Es tā mēģināju aplēst vai man ir kaut kas mājās ražots ASV. Uz mana Apple datora ir rakstīts "designed in California, assembled in China", varbūt vēl kādas detaļas kāda elektroniskā ierīcē bet citādi laikam jau nē. Arī parastos vietējos veikalos maz preču no turienes. Vienīgais kas tūlīt ienāk prātā ir žāvētas dzērvenes un Kalifornijas vīni. Protams amerikāņu firmas ir pa labi un pa kreisi, bet tiešām fiziski ievests no turienes reti kas tiek. Ar to visu es tikai gribēju sacīt ka nevar tik primitīvi spriest par valstu konkurētspēju. 

Francūžu produktus pat vieglāk ir atrast Eiropā - kosmētika, vīni, vilcieni, auto tomēr arī tiek tomēr vēl ražoti un protams visi taču esam lidojuši ar Airbus kurš tiek salikts Tulūzā'. 

Man kaut kā liekas, ka Apple programmatūru pamatā izstrādā ASV, tā ka dators ir pilns ar ASV preci.

Jā bet tā jau nav fiziska viegli aptaustāma prece. Citādi jau jāpieskaita arī Google, youtube utt. 

Nezinu, kas būs konkurētspējīgāki, bet man tā tīri filozofiski tomēr liekas, ka darbam cilvēka prioritāšu sarakstā nav jābūt pirmajā vietā, tāpēc es ļoti ceru, ka pasaule kopumā virzīsies uz Francijas dzīves baudīšanas pusi, nevis bezjēdzīgu eksistenci ofisā. Es šādus Ķīnas piemērus redzu nevis cieņas un parauga vērtus, bet drīzāk kā murgu no kādas antiutopiskas šausmu filmas.

Par ķīniešiem un šausmu filmu vēl varētu piekrist, bet būtiski ir viens - šie cilvēki CENŠAS! Cenšas strādāt vairāk un labāk, vairāk nopelnīt, kaut kur izsisties. Un neviens jau laikam arī neplāno visu mūžu strādāt tādā režīmā, lai gan zināt jau nevar, kā tas nākotnē iegrozīsies.

Bet par francūžiem un dzīves baudīšanu - lai Dies nogrābstās par tādu baudīšanu! Man tas dzīvesstils drīzāk atgādina kaut ko pa vidam starp pionieru nometni un izdzīvošanas šovu totāla servisa trūkuma apstākļos. 

Nezinu par Franciju, bet Šveicē viņi bija iedomājušies, ka pilsoņi nodokļu maksāšanas vietā varētu saņemt nodokļus - 2000eur mēnesī (es gan nezinu, vai referendums par šo jau bija un kā beidzās) Man liekas, ka tā ir tā lieta, uz kuru visiem būtu jātiecas - saņemt naudu vienkārši par to, ka Tu esi!

P.S. Kad biju Ķīnā, man šķita, ka tā valsts pavisam mierīgi var pastāvēt viena - maz ko no importa pārtikas veikalos redzēju (taisnības labad gan jāpiebilst, ka hieroglifus lasīt nemāku un, iespējams, pārtika tika tikai fasēta Ķīnā), apģērbs un elektronika ir pašu radīti (pie kam gana kvalitatīvi, lai gan nebija tik lēti, kā dx grabuļi ), iekšējais tūrisms - milzīgs Protams, ka 20 dienas ir par maz, lai saprastu, kas tieši tur notiek, bet vismaz lielajās pilsētās viņi nedzīvoja sliktāk kā mēs. Un sastrēgumi un pārbāztie autobusi arī bija ap 8-9iem un 18-19iem - arī tas no mums zināmā režīma ļoti maz atšķīrās

Tas, kas bija ļoti, ļoti uzkrītoši - viņiem vienmēr visur vajadzēja būt pirmajiem. Gan kāpjot vilcienā, gan ejot pāri ielai pie zaļā, gan pērkot biļetes - visur bija pūlis ar elkoņiem - bet tas vairs tieši uz ekonomiku neattiecas

Svarīgs ir rezultāts, ne cenšanās. Un vēlreiz, kā jau iepriekš vairākkārt teikts, pārcenšanās noved pie produktivitātes krituma, ne pieauguma.

Pēc Tavas teorijas Mauritānijai būtu jābūt ceļā uz kļūšanu par konkurētspējīgāko valsti pasaulē, jo tur vēl reāli pastāv verdzība — darba stundas nav ierobežotas un nav varianta necensties.

Nezinu, kā Tev tā neveicas ar Franciju, bet es tur satieku patīkamus cilvēkus, saņemu labu servisu utt. Protams kā visur ir savas īpatnības un izņēmumi, bet ne vairāk kā citur.

Uzjautrinashanas pauze - tagad Parize ir afrikas galvaspilseta

Ideja par basic income nodrošināšanu ir nedaudz sarežģītāka. Automatizācijas rezultātā ļoti iespējams, ka kaut kad nākontē nonāksim līdz punktam, kad lauksaimniecība, ražošana un pat servisa joma darbosies autonomi, ar minimālu cilvēku līdzdalību. Tad reāli nebūs nepieciešamība pēc darbiniekiem. Savukārt likt cilvēkiem mirt badā tikai tāpēc, ka mūsu civilizācija tik attīstīta, ka nav darba, nav īsti humāni.

Tādēļ ir doma visiem valsts iedzīvotājiem maksāt fiksētu summu, kas nodrošina minimālu iztikšanu. Tas radikāli vienkāršo visas sociālā atbalsta programmas, nav vairs jārēķina, kam pienākas šāds pabalsts vai citādāks — visiem ir vienāds. Ļauj cilvēkiem nodarboties ar to, ko viņie patiesi vēlas. Kas grib nopelnīt vairāk, atrod vai izdomā sev pelnošu nodarbošanos, kam pietiek ar minimumu, lasa grāmatas vai raksta forumos.

Es nedomāju, ka mēs esam sasnieguši tādu civilizācijas attīstības punktu, bet skaidrs, ka, tam tuvojoties, ideja kļūst arvien aktuālāka.

Nezinu, vai tas vispār strādās, bet spriedumos par to būtu labi nevadīties tikai pēc "kā es šādā situācijā darītu" vai pēc subjektīviem uzskatiem par cilvēka dabu (iespējams mizanropiskiem, iespējams idealizētiem ). Vislabāk vadīties pēc reāliem eksperimentiem, kas šajā jomā notikuši.

P.S. Vēl viens raksts par Dauphin: http://www.huffingtonpost.ca/2014/12/23/mincome-in-dauphin-manitoba_n_63...

Un ko tad Tu tiem ķīniešiem ieteiktu? Mazāk censties un mazāk strādāt? Veikt profilaktiskas pārrunas ar priekšniecību par pārstrādāšanās kaitīgumu? Sēdēt mājās un prasīt pabalstus valdībai?

Diezgan dīvaina utopija, ja ņem vērā, ka pasaule jau krietni sen (daudzus tūkstošus gadu) ir tādā kā līdzsvarā - vieni strādā vaiga sviedros, lai otri varētu baudīt dzīvi un priecāties. Diez vai pārskatāmā nākotnē kas mainīsies. Ja tie pirmie pēkšņi vairs negribēs ''rukāt'', bet tikai baudīt un priecāties, tad iestāsies haoss, jo arī otrajiem vairs nebūs, ko baudīt.

Būtībā jau verdzība tā arī nav atcelta, tikai tā ir ieguvusi citādas formas, un vergturi no vergiem attālinājušies ģeogrāfiski.

Kādēļ tāds jautājums? Ne man ir vēlēšanās viņiem ko ieteikt, ne viņiem mani klausīties.

Ja Tevi interesē, ka tur attīstīsies situācija, tad var papētīt darbadevēju un darbaņēmēju attiecības Eiropā pēdējo ~200 gadu laikā. Visticamāk viss ies pēc tā paša scenārija, tikai daudz atrāk.

Ar autobusu uz Nicas lidostu jau arī viss bija kārtībā, vai ne? Un arī ar atbildīgā pārvadātāja paskaidrojumiem? Ja citā (civilizētā) valstī tas būtu uzskatāms par negadījumu, tad Francijā tā ir sistēma, gluži tāpat, kā franciski nerunājošo ārzemnieku ignorēšana / nepagodināšana ar atbildi.