Viesturs - man liekas, ka tev patiktu seriāls Superstore, tur dikti daudz par tām lielveikalu arodbiedrībām ir

Aizmirsti, neviens te nestreikos (zarna par tievu), pabļaustīsies un ies mājās. Kā tas jau desmitgadēm ir noticis.

Atļaušos cerēt (ka ieinteresētā persona), ka šoreiz tā nebūs. Kaut kā šoreiz visi ļoti vienprātīgi dusmīgi.

Nekas nebūs - jo ir attieksme, ka nevar atstāt cilvēku nomirt, tāpēc, ka dakteris streiko un ar to čušš streikam.

Mēs aiziesim no tēmas. Bet īsi iebildīšu. Medicīna, uz 80% ir plānveida pasākumi. Domājams, ka top vairāk skaidrs, kāpēc streikot var ļoti efektīvi, pat neaiztiekot akūto medicīnu. Pat reanimācijas nodaļā, atstājot personālu dežūrrežīmā - 2māsas + 1 reanimatologs, akūtie gadījumi tiks nodrošinati).

Un kur tad tie mediķi tos miljonus bāzīs? Kas saņēma 6000 tas saņems 7200, bet kas 300 uz 360. Naudas nepietiks. Un vēl pateicībās arī pieliks par 20%.

Ir mediķi, kuriem algas nav ne tuvu tiem 6000 EUR kā Bojāra sižetā par onkoloģijas centru. Un arī  pateicības vidējam medicīnas personālam parasti ir konfektēs, šokolādēs un ziedu veidā un reti kad EUR.

Turpat, kur visas citas ES valstis, kur Veselības aprūpes budžets ir 5-8% no IKP. Latvijā nav pat 3,5%. Prasa - 4% no IKP (Latvijas, starp citu, ne Vācijas)

Viestur, šeit man jāsāk palikt dusmīgam par Tavu verbālo caureju. Nu cik var liet visādu sviestu!? Ja pareizi saprotu, tad Tu strādā valsts iestādē. Tad kā Tu vari spriest par biznesa pasauli?? Es esmu no biznesa pasaules un varu Tev apliecināt, ka algu palielinājumi tiek veiksmīgi panākti dialoga rezultātā. Punkts. Sēdies, Viestur, divi!

Varbūt kāds var nosaukt tās nozares kuras apēd mediķu algas? Nevar tak būt ka gadiem ejot procenti tik aug par 20 % un visām nozarēm, ja budžeta kopējais pieaugums ir tikai 3%.

Ehh, ja biznesā varētu tā vienkārši aiziet pie klienta un paprasīt maksāt vairāk. Priekš tā vajadzētu apvienoties, bet to uzreiz nosauktu par karteļa vienošanos, nevis arodbiedrību, un uzliktu milzīgu sodu.

Eksistē sens, un acīmredzot gudru cilveku sen izrēķināts aprēķins,- lai normāli eksistētu Veselības aprūpe, tai nepieciešams veltīt vismaz 4% no valsts IKP. Vēlams vēl vairāk, - lai pieejamība un mediķu atalgojums būtu adekvāts valsts ekonomikai. Diemžēl nevienu gadu, šo stingro ES rekomendāciju Latvijas valdība nepilda, demonstrējot klaju nihilismu un savu viealdzīgo attieksmi pret iedzīvotāju veselību. Latvija ir vienīgā valsts ES kura nespēj sasniegt vēlamos 4% no IKP, kuri pat kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā pārsniedz 5% no IKP.

Es apgalvoju - neviena nozare "neapēd" Veselības budžeta naudu. To "apēd" valdības nevēlēšanās redzēt savus pilsoņus veselus un dzīvus.

Es gribēju dzirdēt ko konkrētu. Piem. deputāti sev algās saņem 5%IKP, bet medicīna 3% IKP. Samainam šos ciparus vietām. Un nevis populistiskus saukļus - mums dodiet, citiem varat neko nemainīt.

Visdrīzāk tā vienkārši nevar aiziet pie klienta un paprasīt maksāt vairāk. Tas ir jāizdara nedaudz sarežģītāk Bez karteļa vienošanās noteikti ir arī advancētākas metodes, kā panākt ienākumu palielināšanos, lai varētu atļauties palielināt algas.

Es esmu mediķis, kurš strādājis, bez Latvijas, vēl 2 ES valstīs. Nevienā no manām darba vietām man neuzdeva jautājumu darba devējs (valsts visos gadījumos), no kādiem līdzekļiem man maksāt algu. Neredzu iemeslu to darīt arī tev. Man ir cits profils.

Apbrīnoju arodbiedrību un citus runasvīrus, kurus interesē tikai procenti no IKP. Vienā radio intervijā viena no runasvīriem teica, kā prasot 3.5 %, nākamajā rītā dzirdu, ka piešķirti 4%. 

Man jau likās, ka pareizāk ir prasīt naudu, nevis mistiskus procentus, no mistiskiem ieņēmumiem.

4% no IKP nodrošinās vairāk kā 20% algu pieaugumu un paliks vēl adekvātai gultas dienu samaksai par pacientu stacionārā un ambulatorajiem pakalpojumiem. Viss ir sarēķināts vēl pirms mums un Latvijas. Nav taču adekvāti, ka slimnīcas vaino finanšu nesakārtotībā un parādos, ja viena gultas diena reanimācija izmaksā aptuveni 700+eur, kur valsts sedz vien nepilnus 95eur? Gribu redzēt privāto uzņēmēju, kurš pildītu valsts pasūtījumu un goda un valsts dēļ pārdotu 100 eur vērtu preci (pašizmaksa) par 15 eur.

Demagoģiju nevajag. Es redzēju savu rēķinu valstij, nebija maz. Un nez kāpēc dažām slimnīcām ir liela peļņa, bet dažām lieli zaudējumi. Un to slimnīcu vadītāju alga, kam zaudējumi, nemaz nav maza.

Vai drīkstu uzzināt, kura no VSIA strādājusi ar pelņu (drīkst arī mazu)? Ābola kungam (lielo slimnīcu apvienība) tādas informācijas nav. 

Jelgavas slimnīcai, Reģionālā, pieder Jelgavas pilsētai 453 000 peļņa 2018 gadā.

Varbūt pārāk godīgi. Ir tak ļoti daudz metodes kā naudu izpļackāt un bļaut par zaudējumiem.

Tagad pievērsīsimies Jelgavas pilsētas slimnīcai uz speciālistiem, kas tur sniedz pakalpojumu, izskatīsim uz Rīgu pārvērstos pacientus (6 dienā, jo tieši tik ilgi NVD sedz pakalpojumus reģionālajam slimnīcām) un tālāko pakalpojumu segšanu Universitātes slimnīcām? Esi dikti informēts? Zini cik ilgi un kādas summas aiziet reģioniem par tam pašam pirmajam 6 (akūtajām dienām) un cik tiek skaitīts pēc tam? Zini cik izmaksā plazmoforēze un cik Prisma? Zini cik izdevīgi pacientu turēt reģionā pirmās 5-6 dienas un tikai tad pārvest uz universitātes slimnīcām, tādu pat kā iestājies? Runā, lūdzu, par ceļojumiem.

Ak jā - šī nav mana kompetence (nauda par pakalpojumu), bet es zinu sistēmu, kuru neradīju es vai kāds cits mediķis. 

Bet es savā ziņā šoreiz piekrītu Viesturam. Sorry.

Ok. pēdējo reizi. Lai segtu izmaksas un sniegtu pakalpojumus vajag NAUDU, nevis mistiskus procentus! 

Armiju es saprotu, paņem budžeta procentus un tad skatās, cik reizes pa mērķi var izšaut. 

Ceļinieki tādi paši arī brēc par mistiskiem procentiem, labāk savas izmaksas samazinātu.

UPS. Ja valdība izdomās samazināt PVN, atteiksies no Akcīzes alkoholam, degvielai un iekasēs nodokļos tikai pusi no plānotā, teiksim 5 miljardus, tad Veselībai ar 5%pietiks? tas būs tikai 250miljoni, krietni mazāk kā šobrīd ieplānots. Procenti, nav labākais finansējums.

Procenti ir “dzīvā nauda”, kas ceļoties tautsaimniecības labklājībai ļauj celt arī medicīnas pakalpojumu pieejamību. Daudz labāk kā konstantas summas. Nav ko izgudrot riteni. Latvijā ir ES autsaideri. 

gklavs, Aringa runā par 4-5% no IKP (analoģija ar aizsardzības budžetu - NATO prasība 2% no IKP un šo LV nez kā ir atradusi iespēju sasniegt), bet Tu savā piemērā runā par 5% no budžeta kopsummas. Tas gluži nav viens un tas pats, kā varēji jau pamanīt savā paša ekstrēmajā piemērā - strauji samazinot nodokļus un budžeta ieņēmumus uz pusi, IKP noteikti nenokristos uz pusi.

Ja jau mediķi un Universitātes slimnīcas tiek pieminētas kā paraugs, tad man ir priekšlikums ari skolotājiem kā tikt pie sviestmaizes un negatīva budžeta. Māciet bērnus līdz kādam pusgadam piemēram un tad sakiet ka valsts apmaksātā apmācība ir beigusies. Kurš grib mācīties arī līdz gada beigām, lai ierodas ar paša sarūpētu finansējumu. Viena skolotāja pašizmaksa ir tāda un tāda. Nu un beigās protams piestādīt rēķinu valstij, ka neskatoties uz to ka finansējuma nepietika, skola tomēr strādāja un apmācības notika.

Propera kungs

ja jūs arī iedziļinātos budžetā, ne tikai runātu par mediķiem kā alkatīgiem naudas rausējiem, tad redzetu, ka izglītībai Latvijā atvēl 19% no sava IKP, kas ir daudz vairāk nekā vidēji ES valstīs tiek dots. Pedagogiem tiešām nav kārtībā naudas sadales un visas citas sistēmas, ja ar šo budžetu nespēj finansēt par pirmsskolas pedagogu algas adekvātā apmērā un to dara lielais vairums pašvaldību. 
Atgriezoties pie slimnīcām, tad līdzīga izmēra slimnīca kā mūsu RAKUS saņem Igaunijā un Polijā 3x lielāku finansējumu un ar to knapi savelk budžetu uz neitrālu. Es drīzāk sliecos domāt, ka mūsu slimnīcu valdēs sasēdināti kamikadzes, kurus spiež izdarīt neiespējamo. Ij algām naudu atrast, ij personālu motivēt, ij tehniku uzturēt, ij pētniecisko darbu veikt. 
Acimredzot mūsu valdība uzskata, ka attiecīgas slimnīcas Eiropā vispār nemāk rīkoties ar naudu, un tās pielietojums ir absolūti nelietderīgs.

Nu ja reiz aizgājis galīgā OFFTOPIC, tad, par pedagogiem runājot - nesamērīgi daudz naudas "apēd" mazās lauku skolas ar skolēnu skaitu no 50-100. Par cik skolēnu tur maz, ne tur pedagogs var ko nopelnīt, ne arī izglītības kvalitāti var nodrošināt, jo daži pedagogi māca gandrīz visus priekšmetus, bet mazam skolēnu skaitam. Apkure, ēkas uzturēšana tik un tā jānodrošina - tas arī "apēd" mūsu izglītībai paredzēto naudu, kaut arī kopumā izglītībai tiek atvēlēts vairāk naudas nekā citās ES valstīs. Ar medicīnu tā nav.

Ja runājam par pedagogiem, tad IZM budžetā vispārējai izglītībai ir visai nenozīmīga daļa - lielākais budžets ir profesionālajai izglītībai (pēdējā laika "trends") un augstākajai. Tā kā lauku skolas varētu aizklapēt vispār, bet uz budžetu kopumā tam nebūtu nekādas ietekmes.

Vai medicīnā nav līdzīgi? Palielinot mistiskos IKP procentus, māsiņām pielikums būs niecīgs, bagātākajiem (pieņemu, labākajiem) ārstiem - ievērojams. Toties noteikti iegūs visi, kas piedalās dārgu iekārtu iepirkumos. Tur atgriezeniskā maksājuma procentu varēs kaut dubultot.

Atsaucoties uz citu valstu budžetiem - vai ir kāda valsts ar sakārtotu un visiem pieejamu medicīnas sistēmu, kuru mēs varētu tieši pārņemt līdz ar IKP procentiem? Ir gadījies tikai lasīt un dzirdēt ne visai glaimojošus stāstus par Vāciju, Īriju, Zviedriju, Franciju (ārpus ES, laikam, nebūtu pat vērts meklēt).